Jaunākais izdevums

Pagājušā gada maijā Aizputes centrā atvērtā ceptuve jeb uzņēmums Beķereja-SS Ziemassvētkos saņēmusi ap 100 lielus un mazus pasūtījumus, kas, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Sandris Štāls, ir bijis līdz šim lielākais pasūtījumu skaits. Par biznesu mazpilsētā viņš nesūdzas, atzīstot: pēdējā laikā vērojama tendence, ka no Aizputes ne tikai aizbrauc, bet arī atgriežas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tikmēr pilsētnieki kopš pagājušās vasaras mielojas ar beķerejā ceptiem speķaraušiem, tortēm, klinģeriem un citiem gardumiem, ko ikdienā kopā ar tasi kafijas var nobaudīt arī blakus ceptuvei ierīkotajā kafejnīcā.

Taujāts par uzņēmuma darbību kopš tā atvēršanas jeb prognozēm un realitāti, Sandris atzīst, ka «ir pat mazliet labāk, nekā bija plānots». «Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» vasarā Kursas Laikam stāstīja S. Štāls.

«Galvenais - lai būtu pa nullēm un nav parādi. Ja mazliet paliek pāri, tad viss ir kārtībā,» saka ceptuves saimnieks, kurš ir diplomēts finansists un ekonomists, bet darbu pēc studijām Latvijas Universitātē bez pieredzes nav varējis atrast. Tad arī īstenots sens ģimenes sapnis par neliela uzņēmuma izveidi.

Lai kompensētu klusuma periodu ziemā, uzņēmums piegādā konditorejas izstrādājumus Aizputes vidusskolai, Lažas internātpamatskolai un nedaudz arī Aizputes bērnudārzam.

Visu rakstu lasiet 23. janvāra laikrakstā Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Jaunais Biznesa Plāns – par uzņēmīgiem cilvēkiem un novatoriskiem uzņēmumiem Kurzemē

Raivis Bahšteins,30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 30. novembrī, kopā ar laikrakstu saņem reģionālā pielikuma Biznesa Plāns Kurzemes numuru.

Žurnālā var lasīt stāstus par Kurzemes inovatīvajiem uzņēmumiem, kas katrs savā veidā liek mainīt domāšanu par produktu un nozari: Latsketch, AR Module Factory, Wasserkabel Baltic, Bucher municipal, Slanars, Aspired, UPB Energy un Boards Unlimited. Piemēram, komunālās tehnikas ražotājs Bucher municipal Ventspilī gada laikā kāpinājis darbinieku skaitu par gandrīz pusotru simtu, pašlaik rūpnīca nodarbina jau 350 cilvēku. Savukārt apgrozījums pieaudzis par 20 miljoniem eiro, sasniedzot 45 miljonus eiro. Turpretim Liepājas uzņēmumam UPB Energy ir tikai 20 darbinieku liels kolektīvs, kas projektē un ražo koģenerācijas stacijas pamatā Vācijas tirgum. Tikmēr apkures un dzesēšans sistēmu ražotājs Wasserkabel Baltic gatavojas uznācienam Āfrikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ierīko vietu restartam, kas priecē un provocē

Ilze Šķietniece, speciāli DB,11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpnozaru mākslas grupas Serde mākslinieku rezidenču centrs priecē un provocē aizputniekus.

«Aizpute – tā ir dzīves nejaušība,» saka starpnozaru mākslas grupas Serde dibinātāja Signe Pucena. Viņa un dzīvesbiedrs Uģis ir kurzemnieki, bet jau ilgāku laiku dzīvoja Rīgā, bija nodibinājuši organizāciju un tūkstošgades sākumā kopā ar kolēģiem braukāja pa Latviju ar projektu Citas preces. Tā atbrauca arī uz Aizputi, kas pašiem jau iepriekš bija zināma. Staigājot pa pilsētu, iegāja Atmodas ielas 9. nama pagalmā paskatīties, kā izskatās. Viss bija pamests, un domubiedriem radās doma noliktavas ēkā ierīkot darbnīcas.

«Tajā laikā Rīgā bija ekonomiskais uzplaukums. Nebija iespējams jaunam māksliniekam, tikko beigušam akadēmiju, kam nav nekāda pamata zem kājām, dabūt telpas, kur strādāt ar keramiku, materiāliem, kas ir liesmojoši, lieli un smagi,» situāciju 2002. gadā atceras Signe. Serdes pārstāvji vērsās pilsētas domē, lai noskaidrotu, vai īpašums ir pieejams. Toreizējais mērs Pēteris Hanka ar sajūsmu teica – ņemiet. Tomēr ar nosacījumu, ka jāņem arī dzīvojamā māja, kas ir uz tā paša gruntsgabala. Tā bija pavisam bēdīgā stāvoklī. No pagalma puses aiznagloti daudzi fragmenti, otrā stāva sauso tualešu stūris nokritis lejā, siena izbrukusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu SIA "ZENG", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, aģentūra ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu. Jau vairākus mēnešus aģentūra saņēmusi no būvkomersanta dažādus attaisnojumus, kādēļ būvniecību četros objektos (Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā) nav iespējams pabeigt. Ņemot vērā, ka situācija ilgstoši nemainās un būvniecības procesā nav redzama progresa, pieņemts lēmums lauzt līgumu.

Šobrīd aģentūra ir uzsākusi iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu nepabeigto būvju drošību un saglabātību. Aģentūra, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir uzsākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai VUGD depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atgriežas dzimtajā pilsētā un izveido galdniecību

Ilze Šķietniece, speciāli DB,10.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diena.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes Malkas pilis zināmas tuvu un tālu Latvijā. Vēl aizvien Aizputē, Ošu gatvē 31, iegriežas tūristi un taujā pēc celtnēm, par kurām dzirdējuši pēc nostāstiem. Malkas piļu būvnieka Eduarda Damberga mājas tagad pieder Jānim Laukam, kurš tūrisma objektu cer atjaunot, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jānis Lauks mājās saimnieko jau piecus gadus, tomēr pilnībā namu atpirkt no E. Damberga septiņiem brāļiem izdevies tikai nesen. Patlaban J. Lauks remontē nama otro stāvu, kas izmaksā prāvus līdzekļus, tomēr ar laiku cer pievērsties arī Malkas piļu atjaunošanai, kuras vairs nav saglabājušās. Jaunais īpašnieks zina savulaik iecienītā tūrisma apskates objekta būvēšanas principus un nostāstus.

J. Lauks Kursas Laikam atklājis, ka, sākot mājās dzīvot, Malkas piļu vairs nav bijis. Arī zeme ir pašvaldības īpašums, kas gan noteikti nebūs nekāds apgrūtinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražo, bet vairs netirgo

Ilze Šķietniece, speciāli DB,23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji Kurzemē un Latgalē

Žanete Hāka,21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšana. Saskaņā ar vērtēšanas rezultātiem AS Liepājas autobusu parks ir ieguvusi tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus lotē Aizpute un Priekule, SIA Tukuma auto – Kuldīga un Saldus, SIA Daugavpils autobusu parks – lotē Krāslava, informē Autotransporta direkcija.

Atbilstoši iepirkumu procedūrai konkursa uzvarētājs ir tiesīgs sagatavoties pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai 180 dienas no līguma noslēgšanas brīža. Lotē Ventspils, Daugavpils, Preiļi un Rēzekne atkārtoti tiks sludināts atklātais konkurss, ņemot vērā, ka neviens no pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem neatbilda konkursa nolikumam.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā tika iesniegti 27 piedāvājumi, kurus iesūtīja 11 pasažieru pārvadātāji.

Konkursā tika vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kurā finanšu un tehniskā piedāvājuma īpatsvars sadalīts attiecīgā proporcijā – 70% cena un 30% tehniskais piedāvājums. Tehniskajā piedāvājumā tika vērtēts autobusu vecums, tehniskais aprīkojums, pakalpojuma sniegšanas kvalitāte un drošība, kā arī papildu bonusi, piemēram, bezvadu interneta nodrošinājums, elektroniski – mājaslapā, speciālā aplikācijā u.tml. – pieejami sabiedriskā transporta kustības saraksti un pakalpojumu tarifi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizputes dzelzsbetona rūpnīca iesniedz maksātnespējas pieteikumu

Lelde Petrāne, Žanete Hāka,14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aizputes dzelzsbetona rūpnīca Liepājas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Sakas iela 6, Aizpute.

Uzņēmumam 2014. gadā tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP).

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Aizpute, Sakas iela 6, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2003.gadā. Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 524,8 tūkstoši eiro.

Starp darbības veidiem norādīti citu betona, ģipša un cementa izstrādājumu ražošana, būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošana, gatavo betona maisījumu ražošana.

Kompānijas apgrozījums 2015.gadā bija 464 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 197,7 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja 19 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas noteikti ir komandas darbs, nevēlēdamies uzsvērt paša vai kāda speciālista nopelnus, teic SIA Tap vadītājs Kristaps Rudzājs. Viņš vairāk ir darītājs, nevis runātājs. Pirms trim gadiem Aizputē tapušais uzņēmums uzņem apgriezienus. Lēnus, toties apdomātus, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ar jauno uzņēmēju Kursas Laiks tiekas Aizputes jauniešu Ideju mājā, kur SIA Tap komanda kopš pagājušā gada novembra veic rekonstrukcijas darbus.

Iespēju strādāt šajā objektā SIA Tap ieguvusi, piedaloties konkursā, kurā pieteikušās četras firmas. «Neuzskatu, ka mūsu valstī pastāvošā iepirkuma procedūra ir ilgi dzīvotspējīga, bet, ja gribi darbu, jāpiedāvā lētākā cena. Manuprāt, pareizi būtu izvēlēties vidējo cenu no pretendentu piedāvātā: tas nozīmētu, ka objektu iespējams uzbūvēt bez jebkādām finansiālām problēmām. Nākotnes perspektīvā skatoties, pasūtītājs būtu ieguvējs, lai gan sadārdzinātos būvniecības izmaksas. Dempingošanas dēļ daudzi būvnieki bankrotē. Pērn par cenu, kas ļoti atšķīrās no reālajām būvniecības izmaksām, arī uzvarēja būvnieks, kurš tagad ir bankrotējis. Bet tā nav pašvaldības, bet gan valsts mēroga problēma,» stāsta K. Rudzājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām virmo kaislības ap Ceriņu ielas pārbūvi Aizputē un galvenokārt par jaunas autobusu pieturas izbūves vietu. Iedzīvotāji iesaka to celt tuvāk centram vai atpirkt jau esošo. Pilsētas galva punktu vēl neliek, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Mēs nevaram saprast, kādēļ jānīcina skaista, apzaļumota vieta,» aizputnieku vārdā saka ārste Vilma Krūze. Tieši viņas darba kabinets bijusi vieta, kur uzlikti 270 paraksti zem vēstules novada domei, protestējot pret aptuveni 20 koku izciršanu autobusu pieturai ieplānotajā vietā. Arī projekta prezentācijas pasākumā visi esot bijuši pret pieturvietu Ceriņu un Brīvzemnieka ielas krustojumā.

Ja jaunajā pieturvietā darbosies plānotā kafejnīca, tā būšot bomžu apgrozīšanās vieta un ūdensrožu dīķis – piemētāts. «Smukā vietiņa aizies postā,» uzskata V. Krūze.

«Man tas ir vissāpīgāk,» atklāj kādreizējais Aizputes mērs Pēteris Hanka. «Tur bija gružu kaudze, mēs to nolīdzinājām, uzvedām melnzemi un kopā ar Imantu Ozolu un dendrologu Albertu Priedolu braucām un pirkām šos skaistos kokus Baltezera stādaudzētavā. Paši kopā ar bezdarbniekiem šo parciņu veidojām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīta stundā, kad Kursas Laiks ierodas SIA Cafe Milano birojā, tur valda pamatīga rosība. «No rītiem sanākam kopā un notiek darba dalīšana, sagatavojam preci izvadāšanai pa objektiem, kāds brauc pie pašapkalpošanās kafijas automātiem, katram kolektīvā ir savi pienākumi,» skaidro uzņēmuma vadītājs Elvis Bergs.

Cafe Milano, slēdzot atsevišķu līgumu ar atsevišķiem klientiem, nodarbojas arī ar pārvadājumu un uzkopšanas pakalpojumu sniegšanu, bet galvenais virziens ir kafijas aparātu pārdošana, noma, apkalpošana, remontēšana un kafijas tirdzniecība. Tikai pirms gada reģistrētā firma, kas piedāvā ne tikai kafijas iekārtu servisu, bet arī izbraukuma tirdzniecību, pārliecinoši aug un turpina uzņemt apgriezienus, vēsta reģionālais laikraksts.

Uzņēmuma pašapkalpošanās kafijas automāti darbojas pārsvarā Liepājā, Aizputē un citviet Liepājas rajonā, filiāle ir Kuldīgā.

Jau otro vasaru piejūras parkā pie strūklakas un bērnu laukumā funkcionēja divi SIA Cafe Milano kioski. «Pirmajā sezonā mums parkā bija tikai stumjami ratiņi, pirmie iesākām uz ielas tirgot kafiju no profesionālās tehnikas. Šovasar uzradās konkurenti, bet mēs tirgojāmies jau no diviem lieliem kioskiem. Tās bija ievērojamas investīcijas, bet cenšamies attīstīties paši, bez aizņēmumiem. Piedāvājām ne tikai kafiju, bet arī ledus dzērienu, kas ieguva lielu popularitāti. Piesaistījām pastāvīgos klientus ar lojalitātes kartiņām, kas motivēja tikt pie bezmaksas dzēriena. Ne viens vien slavēja mūsu kafijas kvalitāti, jautāja, kur atradīsimies pa ziemu, un nolēmām auksto gadalaiku pārlaist, tirgojoties kioskā Siena tirgū. Tur atrodas vairāku satiksmes autobusu galapunkts, pieturas, bet šoferiem un pasažieriem līdz šim nebija, kur iedzert kafiju vai tēju un iekost bulciņu. Smalkmaizītes ik rītu tiek atvestas svaigas, sadarbojamies ar zemnieku saimniecības Kalniņkalni veikalu Ganību māja. Gribētos, protams, lai sortiments būtu plašāks, tāpēc pamazām to audzējam – lai piesaistītu vairāk klientu,» stāsta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Eksportam ražo trijās Latvijas mazpilsētās

Kristīne Stepiņa, speciāli DB,27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunāko tehnoloģiju izstrādājumiem apģērbj gan Islandes policiju, gan Dinamo Rīga un KHL.

Aktīvās atpūtas apģērbu ar Islandes zīmolu 66°North, kas apzīmē šīs valsts atrašanās koordinātes, uz 22 pasaules zemēm, tostarp pašu Islandi, eksportē no Saldus. Latvijā pavisam ir trīs termoregulējošā apģērba ar zīmolu 66°North ražotnes – Saldū, Aizputē un Kuldīgā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs esam lielākie 66°North zīmola produkcijas ražotāji pasaulē,» stāsta SIA 66°North Baltic komercpilnvarniece Silva Landmane, informējot, ka vēl daži 66°North apģērbi, piemēram, T–krekli tiek ražoti Portugālē, bet dūnu jakas – Ķīnā. «Mēs sākām darbu 25 cilvēki, šobrīd esam izauguši līdz 250 cilvēku lielam kolektīvam,» par izaugsmi lepojas S. Landmane. Šobrīd uzņēmums ražo teju vai tūkstoti dažādu apģērbu un aksesuāru (cimdu, cepuru, šaļļu u.c.) modeļus. «Uzņēmumā tiek ražoti apģērbi no termoregulējošajiem materiāliem, kas nodrošina efektīvu aizsardzību pret dažādiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem, elpo, nelaiž cauri ne lietu, ne sniegu, ne vēju, garantē nevainojamu siltuma izolāciju un ir viegli kā pūkas. Pēc speciāliem pasūtījumiem šujam apģērbus Islandes policijai, medicīnas personālam un glābēju komandām,» stāsta Silva Landmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sabiedriskā transporta nodrošināšanai Kurzemes un Latgales reģionā saņemti 27 piedāvājumi

Žanete Hāka,29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien atvērti cenu piedāvājumi konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu deviņās lotēs Kurzemes un Latgales plānošanas reģionā, informē Autotransporta direkcija.

Kopumā tika iesniegti 27 cenu piedāvājumi. Autotransporta direkcijas iepirkumu komisija uzsākusi iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu.

Kopumā cenu piedāvājumus iesūtījuši 11 pasažieru pārvadātāji – AS Liepājas autobusu parks, Talsu autotransports, SIA Sabiedriskais autobuss, Tukuma auto un Transporta firma Mobile-A iesniedza piedāvājumu par sabiedriskā transporta nodrošināšanu Kurzemes plānošanas reģiona lotēs, savukārt SIA Daugavpils autobusu parks, personu apvienība SIA Daugavpils autobusu parks un Dautrans, SIA Jēkabpils autobusu parks, AS Rēzeknes autobusu parks, SIA Miks Bus, Sabiedriskais autobuss un CCCP – par regulāro pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu Latgales plānošanas reģiona lotēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nozagti nesen uz valsts ceļiem uzstādītie atstarojošie signālstabiņi

Žanete Hāka,13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, šoruden vairāki valsts reģionālie autoceļi tika aprīkoti ar atstarojošajiem signālstabiņiem, taču jau pāris mēnešus pēc uzstādīšanas vienā no posmiem ir nozagti 20 stabiņi, bet citā ir izdarīts mēģinājums tos nozagt vai izdemolēt un 14 stabiņi ir izkustināti, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

20 stabiņi ir nozagti autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112) posmā no Kurmāles un Turlavas pagastu robežas līdz Ķoniņu kapiem, savukārt autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Tumes līdz Sātiem ir izkustināti 14 stabiņi.

Atstarojošie stabiņi tiek uzstādīti, lai diennakts tumšajā laikā autovadītāji varētu labāk pārredzēt ceļu, tie būtiski uzlabo satiksmes drošību. Zogot vai demolējot ceļa aprīkojumu, tiek nodarīts ne tikai finansiālais zaudējums, bet, kas ir pats būtiskākais, tiek apdraudēta satiksmes drošība.

Oktobrī vairāk nekā 30 reģionālo autoceļu posmi tika aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11. decembrī Aizputes novada dome rīko nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69 izsoli. Bijusī uzņēmuma Aizputes ceļinieks viesnīcas ēka, kurā reiz nakšņojusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet tagad atrodas veikals un kafejnīca, tiek izsolīta jau otro reizi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Izsoles cena ēkai samazināta teju divas reizes, un pašvaldība cer, ka šoreiz ēku izdosies pārdot. Šobrīd nekustamā īpašuma Kalvenes ielā 69, kas sastāv no 1278 kvadrātmetru liela zemesgabala un trīsstāvu kopdzīvojamās ēkas, sākuma cena noteikta - 21 tūkstotis eiro. Izsole paredzēta ar augšupejošu soli - 100 eiro. «Uzņēmēji ir izrādījuši interesi par šo īpašumu, tādēļ ceram, ka izdosies to pārdot,» sacīja Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Izsoles pieteikumā Aizputes novada domes mājaslapā teikts, ka īpašumā ir arī veikala un ēdnīcas telpas, tā raisot uzņēmēju interesi. Telpās darbojas gan veikals, gan kafejnīca Osteria, kuru iecienījuši daudzi aizputnieki, Kursas Laiks pārliecinājies Aizputē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA,29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizputes pilsētas kauna traips – nams, kas atrodas Kalvenes un Jelgavas ielas stūrī, tautā saukts par «šekumu» – turpinās savu atbaidošo eksistenci. Novada domes Būvvalde panākusi vienošanos ar īpašnieku par bīstamības novēršanu, tomēr cerības par ēkas pilnīgu sakārtošanu nav parādījušās, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā nams Jelgavas un Kalvenes ielas stūrī izticis bez remonta. Vēsturiskā celtne mainījusi īpašnieku un nereti nonākusi uzmanības lokā, jo brūkošo namu nav iespējams nepamanīt.

Jebkurš, kurš ierodas Aizputē, gribot, negribot ierauga biedēkli. «Aizputes novada Būvvalde ne reizi vien izteikusi īpašniekam brīdinājumus un uzlikusi sodus. Mēs apzināmies, ka māja ir katastrofālā stāvoklī, un ar īpašnieku panākta vienošanās, ka nama ārsienas tiks sakārtotas vismaz tādā līmenī, lai novērstu bīstamību pilsētas iedzīvotājiem,» Kursas Laikam stāstījis Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne,18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kurzemes gaļsaimnieks iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas

Žanete Hāka,16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Kurzemes gaļsaimnieks izsludinātais iepirkums par vairāku ražošanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iegādāsies automātisko trauciņu aizkausēšanas iekārtu ar iekraušanas konveijeru. Iekārtu ražotājam piegādās SIA Baltic Pack un tā izmaksās 99,7 tūkstošus eiro.

Tāpat SIA Kurzemes gaļsaimnieks iegādāsies gaļas griešanas iekārtu. Tā tiks iegādāta par 112,1 tūkstoti eiro un šo iekārtu arī piegādās SIA Baltic Pack.

Noslēdzies arī iepirkums par automātiskā svara kontroles iekārtas neiepakotiem svaigas gaļas izstrādājumiemun automātiskās svēršanas-marķēšanas iekārtas iegādi. Tās piegādās SIA Pralo un kopējā līgumcena ir 46,3 tūkstoši eiro.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērn Kurzemes gaļsaimnieks savu produkciju sertificējis Ķīnas tirgum

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē cer piesaistīt privāto finansējumu

Db.lv,27.10.2021

Jau ziņots, ka AS "UPB" sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Nodrošinājuma valsts aģentūru ir izstrādājusi Ugunsdzēsības depo tipveida projektus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Iekšlietu ministrijas piedāvājumu par publiskā un privātā sektora sadarbību infrastruktūras sakārtošanai iekšlietu nozarē, lai piesaistītu privāto finansējumu jaunu katastrofas pārvaldības centru būvniecībai Rīgā un reģionos.

Centru plānots būvēt Bolderājā, Ludzā, Dubultos, Bulduros, Krāslavā, Rēzeknē, Balvos, Saldū, Aizkrauklē, Zilupē, Limbažos, Kuldīgā, Jelgavā, Dundagā, Dobelē un Preiļos.

Lai noteiktu publiskās un privātās partnerības piemērojamību konkrētā projekta īstenošanā, tiks veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, lai novērtētu šāda projekta ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu.

Pamatojoties uz finanšu un ekonomisko aprēķinu rezultātiem, Iekšlietu ministrija sagatavos un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs konceptuālo ziņojumu par publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanas iespējām un paredzētajām darbībām katastrofas pārvaldības centru būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja - Lietuvas robeža piedzīvos pārmaiņas

Dienas Bizness,02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēness aptiekas klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt, informē AS Repharm Komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Visaktīvāk e-recepšu izrakstīšanu uzsākušas lielās slimnīcas Rīgā, kā arī dažas ģimenes ārstu prakses Latvijas reģionos, liecina Mēness aptieka saņemto e-recepšu apjoms. Šobrīd 188 Mēness aptieka klienti izmantojuši e-receptes, iegādājoties medikamentus 7,5 tūkstošu eiro apmērā. Daļa no aptieku klientiem e-receptes izmantojuši vairākkārt.

«Lai arī pagaidām e-receptes izmanto salīdzinoši neliela daļa no Mēness aptieka klientiem, redzam, ka ir ārstu prakses un medicīnas iestādes, kas jau šobrīd aktīvi izmanto e-recepšu izrakstīšanas iespējas. Mēness aptieka klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt,» stāsta holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas zaļā kursa iespējas jeb kāpēc lombardi var apsteigt parastos veikalus

Didzis Ādmīdiņš, AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs,17.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru