Publiskais sektors uzkopšanas pakalpojumu iepirkumos palēnām sāk izmantot šogad ieviesto paraugnolikumu – nozare cer to no ieteikuma pārvērst par normu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Šodien noslēdzas pretendentu piedāvājumu iesniegšana valsts SIA Šampētera nams (Labklājības ministrijas uzņēmums nekustamā īpašuma apsaimniekošanai) izsludinātajā konkursā par telpu un teritoriju uzkopšanu deviņos īpašumos – piecos Rīgā un pa vienam Siguldā, Liepājā, Aizputē un Priekulē, izriet no konkursa nolikuma. Paredzēts, ka līgums ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju vai iesniedzējiem (konkurss sadalīts vairākās daļās) tiks slēgts uz gadu, maksimālā iespējamā līgumcena – teju 134 tūkst. eiro.
Nozare Šampētera namu min kā pozitīvu piemēru šogad izsludinātā uzkopšanas pakalpojumu iepirkumu paraugnolikuma izmantošanā, ko Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija (LPUAA) izstrādāja sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Finanšu ministrijas un ārvalstu ekspertiem.
Dzīvību vai nāvi?
Paraugnolikums izstrādāts abu pušu – gan pasūtītāja, gan darbu veicēja – interesēs. Proti, tajā minēti dažādi nosacījumi, kam jāpasargā pasūtītāji no negodprātīgiem tirgus dalībniekiem, kuri iesniedz piedāvājumus ar pārāk zemu cenu, bet nespēj pienācīgi veikt darbus. Tā kā zemā cena nereti sakņojas nodokļu nemaksāšanā, paraugnolikuma prasības, piemēram, par to, ka pretendenta samaksātais iedzīvotāja ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas uz vienu apgrozījuma eiro pēdējā finanšu gadā nevar būt zemāks par 0,12 eiro, izdevīgākās pozīcijās nostāda legāli strādājošos uzkopšanas nozares uzņēmumus.
Uzkopšanas nozarē līdz 80% izmaksu veido personāla atalgojums un ar to saistītie nodokļi, DB atgādina LPUAA izpilddirektors Jānis Ozoliņš. Līdz ar to jau gadiem nodokļu nomaksa ir nozares aktuālākais jautājums, kura atrisināšana ir, kā saka izpilddirektors, «dzīvības vai nāves jautājums». Taču to ir grūti paveikt bez pasūtītāju atbalsta, kurš joprojām primāri skatās uz pretendentu piedāvāto cenu. Gadās, ka pat kompānijas, kas sevi pozicionē kā ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas, iepirkumos izvēlas lētāko, nevis saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. «Līdz šim 90% konkursu izvēles kritērijs bija zemākā cena,» saka J. Ozoliņš. Paraugnolikumam tas būtu jāmaina, jo tajā tiek piedāvāti saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji.
Visu rakstu Iepirkumi – ceļā uz sakārtošanos lasiet 8. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.