Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komiksu sērijas Action Comics pirmais numurs, kurā arī debitēja Supermens, ticis pārdots par 2,16 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kļūstot par pasaules dārgāko komiksu.

Netiek atklāts ne pircēja, ne arī pārdevēja vārds, taču izskanējušas baumas, ka iepriekšējais īpašnieks bijis Holivudas aktieris Nikolass Keidžs, vēsta BBC.

Tā ir pirmā reize, kad kāds komikss ir ticis pārdots par cenu, kas ir lielāka nekā divi miljoni ASV dolāru. Jāpiezīmē, ka komikss tika izdots 1938. gadā un maksāja 10 ASV centus.

Tiek uzskatīts, ka saglabājušās aptuveni simts eksemplāri, no kurām labā stāvoklī ir tikai daži. Pērn par 1,5 miljoniem ASV dolāru tika pārdots cits šī paša komiksa eksemplārs.

Komiksu pasaules pārzinātāji atzīst, ka, sarežģoties ekonomikas situācijai, komiksu pirkšana un pārdošana ir kļuvusi ļoti populāra – reti kolekciju priekšmeti ir drošāki nekā nekustamais īpašums vai vērtspapīri.

Pirmais komikss par Supermenu ceturtdien izsolīts par 956 000 ASV dolāru (858 500 eiro).

Komikss iznāca 1938.gadā, un tolaik maksāja desmit dolāra centus. Līdz mūsdienām saglabājušies apmēram simt komiksa eksemplāru, taču ne visi ir labā stāvoklī.

Ceturtdien Heritage Auctions izsolē pārdotā komiksa stāvoklis novērtēts ar 5,5 no 10.

Izsoļu nams sacīja, ka komiksu pārdevis amerikāņu kolekcionārs, kurš 90.gados to nopircis par 26 000 dolāru (23 350 eiro).

2014.gadā tā paša komiksa eksemplārs, kura stāvoklis bija novērtēts ar 9, tika pārdots par 3,2 miljoniem dolāru (2,9 miljoniem eiro).

Pēc pirmās komiksu grāmatas iznākšanas Supermens kļuva par fanu iemīļotu varoni.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Liepājā sākta bijušās Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas (LEER) kompleksa ēku nojaukšana. Savulaik greznais sarkano ķieģeļu ēku komplekss atzīts par vienu no izcilākajiem industriālās apbūves paraugiem Baltijas jūras reģionā.

Liepājas pilsētas būvvalde izsniegusi akciju sabiedrībai Liepājas osta LM atļauju nojaukt hidrācijas iecirkni un noliktavu. Abas būves ietilpst sarkano ķieģeļu ēku kompleksā, ko savulaik projektējis arhitekts Makss Pauls Berči. 19.gadsimta beigās Dānijas pavalstnieks Alfrēds Kīlers tagadējā rūpnīcas teritorijā uzbūvēja eļļas spiestuvi, bet pēc astoņiem gadiem, kad koka celtnes nopostīja uguns, Liepājā pēc M.P.Berči projekta tika uzcelti grezni sarkano ķieģeļu korpusi. Pavisam Liepājā ir 59 M.P.Berči projektētas ēkas, izveidots arī tūrisma maršruts Pa Berči pēdām.

Pirms vairākiem gadiem LEER ēkas apsekojis arī Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas industriālā mantojuma speciālists Andris Biedriņš, kurš iekļāvis bijušās Kīlera eļļas fabrikas kantora ēku, ražošanas ēku un ūdenstorni to īpašumu sarakstā, kam lūdza noteikt industriālā mantojuma vai arhitektūras pieminekļa statusu. Taču priekšlikums nav ticis atbalstīts.

Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.

Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.

Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.

Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.

Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.

«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»

Villa netālu no Florences, kas iedvesmoja populārā gardeguņa Pinokio autoru, patlaban izlikta tirgū par cenu 10,5 miljoni eiro. Tā gan nepavisam neatgādina necilo darbnīcu, kurā saskaņā ar grāmatā rakstīto dzima šī marionete, vēsta thelocal.se.

3000 kvadrātmetru savrupmājai pieguļ arī trīs hektārus liels dārzs ar stāstā esošo Brīnumu lauku.

Pinokio autors Karlo Kolodi (Carlo Collodi) dzīvoja netālu no villas. Viņa brālis strādāja vietējā porcelāna rūpnīcā. Stāstā par gardeguni atrodamas atsauces uz vēl vairākām apkārtnes vietām.

«Mēs atrodamies Kolodi tūres centrā, centrā, kur radās iecere par Pinokio,» stāstījis Džuzepe Garbarino, vēsturnieks, kurš palīdz

Noslēdzies metu konkurss Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija – restaurācija, informē valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Interjera risinājumu priekšlikumi tika dalīti atsevišķās piecās daļās, taču uzvarētājs faktiski ir noteikts tikai vienā, bet vairākām citām rosināts rīkot atkārtotu konkursu.

Par konkursa rezultātiem VNĪ ziņos Rīgas pils atjaunošanas padomei, kas lems, vai atkārtoti rīkojot konkursu, patiešām tiks iesniegti vairāk un labāki piedāvājumi.

Joprojām ir iespējams, ka nākamgad varētu sākties Rīgas pils atjaunošana, bet pilnībā pabeigta 2018. gadā.

VNĪ informē, ka pirmajā daļā, kas paredz Valsts prezidenta kabineta sienu un griestu virsapdares un dienvidu sienas noformējuma ideju, kā arī vienotu Valsts prezidenta uzrunas vietas dizainu, pirmo vietu un 3000 latu naudas balvu ieguvuši SIA 1 Plus 1 Studija – arhitekti Niklāvs Paegle, Mārtiņš Pīlēns, Kārlis Melzobs, Raimonds Galuza. Žūrijas komisija autoriem novēl piedāvājumu projekta gaitā izstrādāt detaļās, vienoto koncepciju attiecinot uz visu telpu – mēbelēm, aizkariem, mākslas darbiem, apgaismojumu.

Cilvēkiem patīk lasīt par slavenībām, kuras tērē milzīgas naudas summas luksusa precēm, pat šajos grūtajos laikos. Galu galā kurš gan nebūtu pārsteigts, uzzinot ka Parisai Hiltonei pieder 325 tūkstošus ASV dolāru vērta suņu būda, kas ir precīza viņas savrupmājas kopija.

CNBC izveidojis sarakstu, kurā aplūko, par kādām precēm daži bagātie un slavenie bijuši gatavi iztērēt pat miljonu ASV dolāru un vairāk. Medijs piebilst, ka bieži vien šo pirkumu praktiskums ir labākajā gadījumā apšaubāms, bet sliktākajā - tādā vispār nav.

Rašs Limbo (Rush Limbaugh)

Politikas komentētājs Rašs Limbo par dzīvi nevar sūdzēties. Viņa radio šovs The Rush Limbaugh Show ir visaugstāk novērtētais radio sarunu šovs Amerikā, un viņam ir astoņu gadu līgums ar Clear Channel Communications 400 miljonu ASV dolāru vērtībā. Diemžēl Limbo mazāk veicas personīgajā dzīvē. Viņš trīsreiz gājis pie altāra un visas trīs reizes arī izšķīries.

Latvijai birokrātija traucē slēgt līgumu par kopīgiem Baltijas zāļu iepirkumiem, tādējādi ātrākais iepirkums varētu būt 2013.gadā.

Lai gan Latvijas, Igaunijas un Lietuvas veselības ministri vasarā bija plānojuši noslēgt partneru līgumu par kopīgiem, vienotiem medikamentu un medicīnas ierīču iepirkumiem, taču līdz šim līgums nav parakstīts. Līdz ar to pirmais iepirkums, kurš sākotnēji tika paredzēts kopā ar Lietuvu jau 2012.gadam, tik drīz nenotiks.

ES nauda

Konstatē krāpšanos

LAD konstatējis 9 gadījumus, kad jaunas lauksaimniecības tehnikas vietā ir iepirkta lietota tehnika. Aptaujājot tehnikas tirgotājus, nākas secināt, ka problēma pastāv, turklāt neviens par šādiem pārkāpumiem vēl neesot sodīts.

Pateicoties Latvijas Jūras spēkiem, Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais senā kuģa vraka fragments nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī, kur ir caurmērā atbilstoši apstākļi tā glabāšanai, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andris Cekuls, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs.

«Vēlāk turpināsim sīkāku vraka daļas apskati kopā ar muzeja restauratoriem,» viņš sacīja.

«Izskalotā kuģa vraka daļa ir 9, 5 metrus gara un 1,3 metrus plata. Tā sastāv no rupji tēstām ozolkoka brangām (šķērsijām), kuras kopā tur kuģa korpusa malas dēļus. Nekur netika atrastas metāla naglu vai citu metāla stiprinājumu daļas. Ir tikai koka tapas, kuras tur šos dēļus pie šķērsijām.

Tas, ka kuģa brangas ir rupji apdarinātas, nav metāla naglu un citu stiprinājumu, liecina par to, ka kuģis varētu būt diezgan vecs, aptuveni pāris simtus gadu. To precīzi var noteikt koka parauga ekspertīze, kura tiks veikta,» skaidroja vēsturnieks.

Kuģa fragments nedodot skaidru atbildi, vai tas ir bijis burinieks, vai arī plakandibena liellaiva.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, būvdarbus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, bet līdz 1.decembrim ēku varētu nodot ekspluatācijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Tādējādi muzeja būvdarbi būs ieilguši aptuveni pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Noslēdzot līgumu, tika prognozēts, ka ēkas remontdarbi un pazemes apjoma būvniecība pilnībā tiks pabeigti līdz 2015.gada vidum.

Burovs arī piebilda, ka 2015.gada novembris ir kompromisa variants starp pasūtītāja un būvnieku vēlmēm. SIA "Re&Re" sākotnēji norādījuši, ka būvdarbus varētu pabeigt tikai 2016.gada februārī vai martā, taču panākta vienošanās par īsāku termiņu, veicot izmaiņas darba organizācijā un piesaistot vairāk strādnieku.

Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzejavēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz šā gada 14. septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Pretendentu iesniegtos pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā darbosies pārstāvji no KM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Muzeju padomes, Latvijas Mākslas akadēmijas, kā arī no Rundāles pils muzeja.

Jau ziņots, ka Rundāles pils muzeja direktora amata pretendentam tika izvirzītas sekojošas prasības: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, pēdējo septiņu gadu laikā iegūta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā, teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu, t.sk. angļu valodas, zināšanas. Amata kandidātam /-tei jābūt labām zināšanām un izpratnei par muzeju darbību un funkcijām, labām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī labām darba organizācijas un vadības prasmēm.

Anglis Džims Viliamsons no Dērbijšīras vēl joprojām savā vasarnīcā izmanto vairāk nekā 70 gadus vecu ledusskapi, kas izgatavots īsi pirms Otrā pasaules kara vai tā laikā.

Senlaicīgā iekārta bijusi pastāvīgā lietošanā kopš tās iegādes brīža un vēl joprojām darbojas, uzglabājot pārtikas produktus svaigus. Kā novērtējuši eksperti, šis ledusskapis ir vecākais funkcionējošais ledusskapis Anglijā.

Salīdzinot seno ledusskapi ar mūsdienu iekārtām, tas patērē ievērojami vairāk elektroenerģijas un tā ietilpība ir tikai 109 litri.

Stāsts, kā antīkais ledusskapis nonācis pie Viliamsona, vijas cauri vairākiem gadu desmitiem. «Mana tante pirms vairākiem gadiem pierakstījās garā gaidīšanas sarakstā, lai saņemtu divus ledusskapjus: vienu sev pašai, otru savai māsai - manai mammai. Pēc ledusskapja iegādes līdz 60-to gadu sākumam tas atradās manu vecāku mājās, pēc tam viņi pārvācās uz vasarnīcu Dērbijšīrā, paņemot līdzi arī ledusskapi. Savukārt, es šo vasarnīcu ieguvu mantojumā, tomēr tagad ar sievu esam iecerējuši to pārdot,» stāsta vecākā ledusskapja īpašnieks.

ASV laikraksts New York Times jūsmo par Latvijas barokālo Rundāles pili, nodēvējot to par Latvijas Versaļu.

Laikraksts vēsta par vairākus desmitus gadu ilgajiem Rundāles pils restaurācijas darbiem, kas noslēdzās šogad, atjaunojot pili tās sākotnējā krāšņumā.

Baroka un rokoko arhitektūras stilā tapušais Rundāles pils ansamblis ir viens no izcilākajiem Latvijas kultūras pieminekļiem. Tas celts 1736.-1740.gadā pēc slavenā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta un viņa vadībā. Pils dienvidu pusē atrodas Rastrelli projektētais desmit hektārus lielais franču dārzs ar dažādiem krāšņiem baroka parka elementiem.

Pirms 50 gadiem domubiedri Bauskas muzeja toreizējais direktors Laimonis Liepa, gleznotājs un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis un Mārcis Leopolds Kļaviņš aizsāka lolot domu par pils restaurāciju, saredzēja nepieciešamību un vēlmi saglabāt karos un padomju laikā smagi cietušo pili, ierīkot tajā muzeju.

Sirsnīgi, mīļi, tautiski, bet ļoti piezemēti un bez mazākās intelekta atblāzmas. Tā diemžēl jāteic par Latvijas simtgades biroja iniciatīvu valsts svētkos dāvināt rakstainus cimdus un valsts dibināšanas dienu padarīt par cimdiņu dienu. It kā nepietiktu ar to, ka 4. maijs padarīts par Baltā galdauta svētkiem, un, kad jauniešiem jautā, vai zina, kas šī ir par dienu, tad jāklausās samocītas atbildes par klātiem galdiem.

Arī vēsturnieks Gustavs Strenga savā tvītā norādījis, ka 18. novembris ir pārāk nopietna diena un tad būtu jāliekas mierā ar cimdiņiem. Un ne jau rakstītos dūraiņos ir vaina, bet tajā, ka mēs ar sīkām, mīļām, bet ļoti sadzīviskām aktivitātēm piezemējam valstisku svētku jēgu un nozīmi. Es nedomāju, ka būtu nepieciešams kāds īpašs patoss un svētsvinīga patriotisma apliecināšana, kāds ir, piemēram, diezgan nejēdzīgais lāpu gājiens, kam kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem nav tā labākā pieskaņa.

Tā kā aptaujas liecina, ka no Latvijas valsts dibinātājiem lielākā daļa jauniešu labākā gadījumā zina vien Jāni Čaksti, tad gudrāks aicinājums par cimdiņu dāvināšanu būtu, piemēram, mudinājums apzināt Latvijas valsts dibinātājus, dāvināt citātus no Kārļa Skalbes Mazajām piezīmēm, izsekot līdzi hronoloģijai, kas notika no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gadam, kad sanāca Satversmes sapulce. Latvijas valsts dibināšana notika ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kad valsts teritorijā bija okupācijas karaspēks, burtiski pēc pāris mēnešiem postošas slepkavošanas uzsāka lielinieki, kam sekoja Pagaidu valdības pārcelšanās uz Liepāju un vēlāk uz kuģi Saratov, provāciskas valdības nodibināšana, tās krišana un Brīvības cīņas, kas ieguvušas nosaukumu Bermontiāde.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Latvijas Ārlietu ministrija pasludinājusi divus Krievijas žurnālistus par persona non grata jeb Latvijai nevēlamām personām, paziņojusi ministrija.

Par Latvijai nevēlamām personām ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 8. augustā pasludinājis bijušo ziņu aģentūras Regnum galveno redaktoru Modestu Koļerovu un pašreizējo ziņu aģentūras redaktora vietnieku Igoru Pavloski.

«Šis lēmums pieņemts, balstoties uz Latvijas kompetentās iestādes sniegto informāciju par M. Koļerova un I. Pavlovska īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, tai skaitā teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību,» norādīts Ārlietu ministrijas paziņojumā.

M. Koreļovs, bijušais Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijas biedrs, jau atrodas Lietuvas, Igaunijas un Gruzijas «melnajā sarakstā», norāda Krievijas medijs Ria Novosti.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Šodien Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka piedzīvo neredzēti lielu apmeklētāju interesi, jo šī ir pēdējā diena, kad muzeja vecajās telpās skatītāji var aplūkot piedāvāto pastāvīgo ekspozīciju.

Kā informē LNMM, apmeklētāju interese ir neredzēti liela, jo vienu brīdi cilvēku rinda bija izveidojusies pat līdz Latvijas Mākslas akadēmijas ēkai. Cilvēku pulcēšanās pie muzeja galvenās ēkas sākusies jau pirms muzeja darba laika, tomēr, neskatoties uz lielo cilvēku interesi, muzejs darba laiku neplāno pagarināt, tādēļ atvērts tas būs līdz plkst.17.

Ja aizvadītā gada akcijā Muzeju nakts LNMM galveno ēku apmeklēja 5000 interesentu, tad šodien apmeklētāju skaits ir divas vai pat trīs reizes lielāks. Uz muzeju šodien ierodas ne tikai vecāka gadagājuma cilvēki, bet arī jaunieši, skolēnu un bērnudārzu grupas.

Lielā cilvēku interese par muzeju priecē muzeja darbiniekus, jo tas apliecina, ka ir nepieciešams moderns un mūsdienīgs muzejs.

Trešdien tika atzīmēti Latvijas Nacionālajā Mākslas muzeja spāru svētkiem, informē Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Baiba Gailīte.

Līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA RE&RE tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī.

Pašvaldībā norāda, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905. gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis (1849-1919). Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 107 gadus.

No šī gada 1.jūlija par 15 procentiem plānots samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lēmusi Saeimas budžeta komisija.

Tikmēr sociālos tīklus jau pārpilda jociņi par šo tēmu. Piemēram, lai ieriebtu igauņiem, Latvija varētu dalīt alkoholu par velti. Tvītotāji, mazliet iesmīkņājot, bet patiesībā ļoti nopietni norāda, ka Latvijas valsts nebūt negrasās pielīdzināties Igaunijai, piemēram, zinātnes un pētniecības vai augstākās izglītības finansējuma jomā, taču akcīzi alkoholam gan samazināsim rekordātrumā.

Uz valsts amatpersonu, piemēram, premjera, kareivīgo retoriku vēsturnieks Gustavs Strenga asprātīgi atbild: «Pilnībā pievienojos! Sitīsim tos igauņus ar 0,76% no IKP pētniecībai! Jā, igauņu pārākums augstākajā izglītībā un pētniecībā totāli nav izturams! Jāsāk pētniecības finansējumu karš!» Man nav izdevies atrast nevienu nopietnu ekonomistu, ja vien par tādu neuzskata Mārtiņu Bondaru, kurš atbalstītu akcīzes samazinājumu stiprajam alkoholam. Šaubos, vai kādam ir aprēķini, vai, nemainoties Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņam, samazinātās akcīzes ieņēmumu sarukumu kompensēs igauņu tūristi.

Ukrainā izveidotā Pasaules politikas institūta veiktajā ekspertu aptaujā par desmit lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem pasaulē 2014.gadā pirmajā vietā ierindojusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Otro vietu ieņem bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešo - ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs republikānis Džons Makeins, ceturto - amerikāņu vēsturnieks, Jeila universitātes profesors Timotijs Snaiders.

Piektajā vietā ir Ukrainas prezidents Petro Porošenko, par kuru balsojuši galvenokārt ārvalstu eksperti.

Tālākajās piecās vietās ir Vācijas kanclere Angela Merkele, finansists un miljardieris Džordžs Soross, ASV viceprezidents Džo Baidens, ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs demokrāts Roberts Menendess un Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers.

Desmit lielākos Ukrainas atbalstītājus izraudzījušies 45 eksperti - Ukrainas un citu valstu zinātnieki, analītiķi, mediju pārstāvji.