Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

«Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu,» uzsvēra ES augstā pārstāve. «Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību,» teica Mogerīni.

Ņemot vērā pašlaik izveidojušos situāciju Turcijā, Ārlietu ministrija iesaka nopietni izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Turciju.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā naktī no 15. uz 16. jūliju, kura rezultātā gājuši bojā vismaz 250 cilvēki, tostarp arī civiliedzīvotāji, 21. jūlijā valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem.

Šajā laikā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā personu dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes, aizliegumi pulcēties noteiktās vietās. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju norādījumus.

Tāpat Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties sabiedriskās vietās. Ceļotājus, kuri atrodas Turcijas kūrortos vai plāno turp doties, aicinām uzturēt kontaktus ar tūroperatoriem vai lidsabiedrībām, precizējot, vai ceļojuma norise tiks īstenota saskaņā ar plānoto.

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Uzskaites un grāmatvedības jautājumi valsts institūcijās kopumā ir sakārtoti, bet ir atklāti gadījumi, kas liecina par neapdomātu un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu un jau piešķirtās naudas neatbilstošu tērēšanu, konstatējusi Valsts kontrole (VK), pabeidzot ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs.

Visos gadījumos par finanšu pārskatiem sniegts pozitīvs atzinums, izņemot Kultūras ministriju, kur Valsts kontrole atklāja būtiskas neatbilstības Kultūras ministrijas padotības iestādē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kā rezultātā ministrijai ir sniegts atzinums ar iebildēm.

Iebildes ir par uzskaites jautājumiem, kurus LNB nav savedusi kārtībā, tā pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 2014. gadā notikušas vērienīgas ēkas aprīkojuma iegādes – pirktas mēbeles, plaukti grāmatām, prožektori un cits bibliotēkas funkcionēšanai nepieciešamais aprīkojums, kas mērāms tūkstošos gabalu, tomēr LNB minētajam aprīkojumam par kopējo summu gandrīz 10 milj. euro nav nodrošinājusi atbilstošu grāmatvedības uzskaiti. Revīzijā jau ir konstatēti pirmie gadījumi, kas liecina, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā, piemēram, ir pazuduši 4 portatīvie datori vairāk nekā 1000 euro vērtībā katrs, par ko ir ierosināta krimināllieta.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Premjers Valdis Dombrovskis un viņu pavadošās personas, pēc šogad martā notikušās valsts vizītes Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, dāvanās no Kataras emīra saņēmušas Šveices pulksteņus. To kopējā vērtība tiek lēsta ap 30 000 latu,

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, valstī nav vienotas kārtības, kā amatpersonām jārīkojas, saņemot dārgas diplomātiskās dāvanas. Tādēļ vairums pulksteņus glabā seifos.

Bez pulksteņiem vēl citas dāvanas Latvijas amatpersonas saņēma jau uz vietas vizītes laikā. Arābi latviešus apdāvināja ar kuģu atlējumiem, arābu rikšotāja krūšutēlu un izliektu arābu zobenu. Savukārt latvieši mājastēviem aizveduši mūsu mākslinieku apgleznotus traukus.

Jau pēc atgriešanās Rīgā, Valdi Dombrovski un viņa pavadoņus sagaidīja arī personiskas dāvanas - katram pa pastu nosūtīti dārgi Šveices rokas pulksteņi. Kataras emīrs kopumā latviešiem uzdāvināja 10 Šveices pulksteņus.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien ierodoties darba vizītē Ņujorkā un uzzinot par pēdējiem notikumiem Kijevā, nolēmis aicināt Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu ministru padomi.

Ministrs savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā ierakstījis, ka šāda ārkārtas padomes sēde nepieciešama, lai nolemtu par sankciju ieviešanu pret Ukrainu.

Savukārt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) situāciju Ukrainā raksturoja kā satraucošu un briesmīgu. Arī viņa uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, atbildēja, ka šo jautājumu vajadzētu izrunāt ES Ārlietu ministru padomes sēdē, tādējādi izlemjot par sankcijām.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri pirmdien nolēma atcelt lielāko daļu sankciju pret Baltkrieviju, tostarp arī pret prezidentu Aleksandru Lukašenko, jo ir konstatēta cilvēktiesību situācijas uzlabošanās šajā valstī, paziņoja ES pārstāvis.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šodien piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē, norādīja, ka lēmums paver ceļu attiecību normalizācijai un dialogam, tostarp par politiskām brīvībām.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs sanāksmē norādīja, ka Latvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts ir ieinteresēta ES un Baltkrievijas sadarbības tālākā padziļināšanā un uzskata, ka sankciju atcelšana ir nozīmīgs solis tās ilgtermiņa attīstībā. Tādēļ Latvija atbalsta ES un Baltkrievijas attiecību normalizāciju, viņš sacīja.

Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka ir jāturpina mudināt Baltkrieviju spert nākamos soļus starptautisko cilvēktiesību un demokrātijas standartu ieviešanā. Rinkēvičs arī aicināja atbalstīt Baltkrieviju iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un saistībā ar readmisijas līguma noslēgšanu.

Atbilstoši aktuālajai informācijai saistībā ar koronavīrusa (COVID-19) izplatību pasaulē atjaunoti ceļojuma brīdinājumi vairākām valstīm, informē Ārlietu ministrijā.

Sarakstā ir Spānija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Gruzija, Izraēla un Turcija. Ārlietu ministrija iesaka visiem ceļotājiem būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt konkrētā ceļojuma nepieciešamību. Ceļotājiem pašiem ir jāpieņem atbildīgs lēmums, vai apmeklēt konkrētas valstis.

Ārlietu ministrija aicina iepazīties ar valstu sarakstu ministrijas mājaslapā, kas tiek atjaunots saskaņā ar aktuālo informāciju.

Tāpat ministrija iesaka rūpīgi iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietoto informāciju par koronavīrusu un ieteikumiem profilakses pasākumiem. Un, dodoties uz ārzemēm, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments iesaka reģistrēties Konsulārajā reģistrā, viedtālrunī lejuplādēt Ārlietu ministrijas lietotni "Ceļo droši", kā arī sekot Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Facebook kontam.

Ņemot vērā iespējas doties uz Ēģipti atpūtas braucienos, Ārlietu ministrija un Veselības ministrija vērš uzmanību uz Latvijas valstspiederīgo saslimstības pieaugumu ar Covid-19 Ēģiptē.

Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija par šobrīd Ēģiptē slimojošiem septiņiem valstspiederīgajiem, tomēr faktiskais skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo par saslimšanas gadījumiem neinformē visi tūroperatori.

Ja personai, atrodoties Ēģiptē, tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19, tā nedrīkst atgriezties Latvijā ar plānoto pasažieru pārvadājuma reisu. Personai jāuzturas Ēģiptē, kamēr tā atveseļojas. Dodoties braucienā uz ārvalstīm, jārēķinās, ka ārvalstī var nākties uzturēties ilgāk, nekā plānots. Ja ceļojumu apdrošināšanā nav iekļauti ar Covid-19 saslimšanu saistīti riski, personai ir jārēķinās arī ar papildu izmaksām.

Saslimšanas gadījumā persona saņem medicīnisko palīdzību atbilstoši vietējiem veselības aprūpes standartiem un reāli pastāvošajām iespējām.

Krievijas Ārlietu ministrija otrdien brīdinājusi Kijevu, ka jebkāda veida spēka izmantošana Ukrainas austrumos, kur trīs pilsētās pēc prokrieviski noskaņoto sacelšanās Ukrainas valdība joprojām cenšas atgūt kontroli, var novest pie pilsoņu kara, vēsta CNN.

Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņoti protestētāji Doņeckā, Harkovā un Luhanskā bija ieņēmuši valdības ēkas un pacēluši tajās Krievijas karogus. Harkovā aktīvisti pat pašpasludinājuši «republiku».

Krievijas Ārlietu ministrija norāda, ka tai bažas sagādā tās rīcībā esoša informācija, ka protestētājus, tostarp tos, kas ieņēma valdības reģionālās ēkas minētajās pilsētās, sagaida represijas.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas mājas lapā publicēts paziņojums, kurā norādīts - Krievijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainā notiek militāra rakstura mobilizācija, kurā piedalās arī nelegālas, bruņotas organizācijas «Правый сектор» kaujinieki. Šo darbību mērķis, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, ir apspiest valsts austrumos notiekošos protestus pret pašreizējās Ukrainas valdības piekopto politiku.

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

23. novembrī Briselē un Briseles galvaspilsētas reģionā paliek spēkā sestdien, 21.novembrī, izsludinātais augstākais - 4. drošības līmenis, informē Latvijas Ārlietu ministrija. Pārējā Beļģijas teritorijā noteikts 3.drošības līmenis, Briselē un lielākajās Beļģijas pilsētās atceltas visas sporta sacensības un koncerti.

Briseles metro sistēma paliek slēgta līdz Beļģijas varas iestāžu turpmākajiem paziņojumiem. Autobusu, tramvaju un vilcienu satiksme pilsētā tiek nodrošināta. Tiek lūgts ņemt vērā, ka Beļģijas lidostās un dzelzceļa stacijās ir ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, un ir iespējama personu apliecinošu dokumentu pārbaude.

Ārlietu ministrija stingri iesaka neapmeklēt masu pasākumus - koncertus, sporta pasākumus, tūristu iecienītus objektus, tirdzniecības centrus, kā arī atturēties no sabiedriskā transporta lietošanas. Tāpat ministrija aicina uzturēt uzlādētus mobilos tālruņus, lai vajadzības gadījumā ir iespējams sazināties.

Piektdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs divpusējā vizītē uzņēma Beļģijas Karalistes premjerministra vietnieku, ārlietu, ārējās tirdzniecības un Eiropas lietu ministru Didjē Reindersu, informēja Ārlietu ministrija.

Sarunā ar D.Reindersu Latvijas ārlietu ministrs pauda gandarījumu par savstarpējās tirdzniecības straujo izaugsmi, 2011.gadā tirdzniecības apgrozījumam palielinoties par 64%, un 2012.gadā - par 7,5%, kā arī pieaugošajām Beļģijas investīcijām Latvijas uzņēmumos. Abi ministri izteica vēlmi padziļināt divpusējās attiecības un sadarboties vēl plašāk. Tika uzsvērta veiksmīgā Beniluksa un Baltijas valstu (3+3 formātā) sadarbība un iespējas to paplašināt uz citām valstu grupām, kas ir īpaši svarīgi koordinējot nostājas Eiropas Savienības un starptautiskās dienaskārtības jautājumos. Nākamo 3+3 ārlietu ministru sanāksmi šā gada rudenī organizēs Latvija.

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Darba vizītes laikā Rīgā notikusi Kanādas ārlietu ministra Stefana Diona (Stéphane Dion) un Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča tikšanās, kurā abas amatpersonas pārrunāja NATO samitā Varšavā pieņemto lēmumu Latvijā izvietot NATO bataljona kaujas grupu, ko vadīs Kanāda.

«Kanādas ārlietu ministra vizīte notiek ļoti nozīmīgā laikā – 25 gadus pēc Latvijas un Kanādas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Latvija augstu novērtē Kanādas sniegto atbalstu bēgļiem no Latvijas pēc Otrā pasaules kara. Vēlos arī pateikties par Kanādas atbalstu Latvijas iestāšanās sarunās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā,» uzsvēris Latvijas ārlietu ministrs, informē Ārlietu ministrija.

E. Rinkēvičs paudis Latvijas atbalstu turpmākajam Visaptverošā Ekonomikas un tirdzniecības līguma (Comprehensive Economic and trade Agreement/CETA) ratifikācijas procesam starp Kanādu un Eiropas Savienību.

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).