Trešdien par godu karalienes Elizabetes II kļūšanai par visilgāk valdījušo britu monarhu tiks zvanīti Vestminsteras abatijas zvani, pa Temzu brauks flotile un dārdēs lielgabalu salūts.
Plānots, ka pati karaliene Skotijā atklās dzelzceļa līniju un ieturēs privātas vakariņas Balmoralas pilī, lai nosvinētu savas vecvecvecmāmiņas karalienes Viktorijas rekorda pārspēšanu.
Nav zināms, kur tieši karaliene atradīsies plkst.16.30 pēc Griničas laika (plkst.19.30 pēc Latvijas laika) - brīdī, kad rekords tiks sasniegts. Tajā mirklī viņa būs valdījusi 23 226 dienas 16 stundas un apmēram 30 minūtes - vairāk nekā 63 gadus.
Karaliene starptautiski visvairāk pazīstama ar savu stoicismu karalisko skandālu gūzmas ēnā, kā arī ar saviem krāsainajiem tērpiem.
Apsveikumus parlamentā vadīs premjerministrs Deivids Kemerons.
«Viņas majestāte ir bijusi stabilitātes klints pasaulē, kurā nepārtraukti notiek pārmaiņas,» savā paziņojumā atzina Kemerons. «Tas ir tikai pareizi, ka mums šodien ir jāsvin viņas neparastais rekords, kā arī žēlastība un cienīgums, ar kādu viņa kalpo mūsu valstij.»
Mediji ziņo, ka karaliene notikumam varētu veltīt runu, lai arī avoti karaļnamā izteikušies, ka viņa vēlas rekordu pieminēt klusi saistībā ar atmiņām, kuras tas raisa.
«Lai arī viņa atzīst, ka tas ir vēsturisks brīdis, viņai personīgi tas nav svinams mirklis, tādēļ viņa centusies pievērsties ikdienas darbiem bez īpaša skaļuma,» skaidroja avots.
Elizabete II kļuva par karalieni, kad nomira viņas tēvs Džordžs VI, kurš valdīja Lielbritānijā Otrā pasaules kara laikā. Viņa stostīšanās jaunībā bijusi iedvesmas avots Oskara balvas saņēmušajai filmai «Karaļa runa».
Laiks, kuru karaliene pavadījusi tronī, tiek skaitīts no viņa nāves brīža 1952.gada 6.februārī plkst.1 pēc vietējā laika, kad Džordžs VI pēdējo reizi tika redzēts savas guļamistabas logā mājā Anglijas austrumos.
Karaliene ir valdījusi laikā, kad Apvienotās Karalistes ietekme pasaulē pakāpeniski mazinājās, jo daudzas no tās agrākajām kolonijām kļuva neatkarīgas, auga dzīves līmenis un iestājās digitālais laikmets.
«Viņa tronī bijusi tik ilgi, ka grūti iedomāties valsti bez viņas,» atzina Plimutas Universitātes pētniece Džūdita Roubotama.
Viņa vadījusi monarhiju arī cauri pēdējā laika satricinājumiem, tostarp trīs viņas bērnu laulību izjukšanai un sabiedrības dusmām par viņas reakciju uz princeses Diānas nāvi 1997.gadā, kura tiek uzskatīta par vēsu.
Kopš tā laika karaliskā ģimene centusies parādīt sevi kā ciešāk saistītu ar sabiedrību.
Lēmumu vainagoja ļoti populārās karalienes mazdēla prinča Viljama 2011.gada laulības ar vienkāršo ļaužu pārstāvi Keitu Midltoni un viņu divu bērnu prinča Džordža un princeses Šarlotes piedzimšanu.
Bekingemas pilī Elizabetes II rekordam par godu būs skatāma viņas valdīšanai veltīta fotoizstāde, bet televīzijas operatoriem tiks atļauts izvietoties uz pils mauriņa, kas ir neparasta labvēlība.
Lielāka daļa britu laikrakstu pirmajās lapās trešdien publicējuši karalienes attēlus.
Vēsturnieks Deivids Starkijs atzinis, ka karaliene ir «nesatricināmas viengabalainības» piemērs. Viņas atteikšanās komentēt pretrunīgus jautājumus republikānismam liegusi «nepieciešamo pretrunu skābekli».
Tomēr vēsturnieks norādīja, ka tas arī nozīmē, ka karaliene nav pateikusi vai izdarījusi ko tādu, ko kāds atcerētos, tādēļ «viņas laiks nenesīs viņas vārdu» kā karalienes Viktorijas gadījumā.
Lielākā daļa karalienes pavalstnieku ir viņas fani. Uzņēmuma «YouGov» aptauja liecina, ka Elizabete II joprojām ir visvairāk apbrīnotā sieviete Apvienotajā Karalistē, krietni apsteidzot otrās vietas ieguvēju aktrisi Džūdiju Denču.
#1/18
#2/18
#3/18
#4/18
#5/18
#6/18
#7/18
#8/18
#9/18
#10/18
#11/18
#12/18
#13/18
#14/18
#15/18
#16/18
#17/18
