No šī gada 1.jūlija par 15 procentiem plānots samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lēmusi Saeimas budžeta komisija.
Tikmēr sociālos tīklus jau pārpilda jociņi par šo tēmu. Piemēram, lai ieriebtu igauņiem, Latvija varētu dalīt alkoholu par velti. Tvītotāji, mazliet iesmīkņājot, bet patiesībā ļoti nopietni norāda, ka Latvijas valsts nebūt negrasās pielīdzināties Igaunijai, piemēram, zinātnes un pētniecības vai augstākās izglītības finansējuma jomā, taču akcīzi alkoholam gan samazināsim rekordātrumā.
Uz valsts amatpersonu, piemēram, premjera, kareivīgo retoriku vēsturnieks Gustavs Strenga asprātīgi atbild: «Pilnībā pievienojos! Sitīsim tos igauņus ar 0,76% no IKP pētniecībai! Jā, igauņu pārākums augstākajā izglītībā un pētniecībā totāli nav izturams! Jāsāk pētniecības finansējumu karš!» Man nav izdevies atrast nevienu nopietnu ekonomistu, ja vien par tādu neuzskata Mārtiņu Bondaru, kurš atbalstītu akcīzes samazinājumu stiprajam alkoholam. Šaubos, vai kādam ir aprēķini, vai, nemainoties Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņam, samazinātās akcīzes ieņēmumu sarukumu kompensēs igauņu tūristi.
Atsevišķās pašvaldībās iespējams, taču vai tā notiks ar kopējiem ieņēmumiem no akcīzes, kas samazināta par 15%, ir stipri apšaubāms. Šādi nodokļu kari vispār ir stipri nejēdzīgi, jo, kā norāda kāds ekonomists, tiem ir dabiski ierobežojumi – tie apstājas pie nulles procentu likmes. Un ekonomikai, kas savu konkurētspēju grib balstīt uz manipulācijām ar nodokļu likmēm, šī nulles robeža var būt diezgan biedējoša. Mūžīgā cīņa par zemāko nodokļa likmi var būt tāds pats lāsts kā tā sauktais resursu lāsts. Proti, kad to cena krīt, ekonomikas kritiens bezdibenī ir teju neizbēgams, tāpat, ja par vienīgo ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku padara zemas nodokļu likmes, vienmēr jādzīvo bažās, vai kāds kaimiņš tās nepazeminās vairāk par mums. Savukārt augstākas pievienotās vērtības, produktivitātes vairošanas un inovāciju virziens ir neizsmeļams, tur nav šīs nulles robežas.
Līdz ar to varbūt tomēr labāk būtu, Gustava Strengas vārdiem runājot, sist tos igauņus ar palielinātu IKP pētniecībai. Es nemaz nerunāju par sabiedrības veselības aspektu, no kura raugoties, palielināt stipro (!) alkoholisko dzērienu pieejamību ir vienkārši neprāts. Uz to norādījusi arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece. Daudzu valstu prakse ir pierādījusi, ka augstas alkohola cenas ir labs instruments, kā regulēt pieejamību. Turklāt nav pamata uztraukties par točkām, jo prevencijai ir īpaša nozīme tajās sabiedrības grupās, kurās točkas un ļerga nav aktuālas. No sabiedrības veselības viedokļa stiprā alkohola pieejamības vairošana ir absolūti negudra rīcība. Saeimas un valdības rīcība izskatās pēc klaja populisma.
