Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.
Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.
Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.
«Karostas tiltam ar Gustavu Eifeli nav pilnīgi nekāda saistība [kā daži uzskata]. Gustavs Eifelis Cariskajā Krievijā nebija nevienu konkursu uzvarējis. Šāda objekta būvniecībā pieaicināt cilvēku ar zināmu vārdu būtu ļoti dārgi. Šādu objektu būvniecībā arī ļoti strikti skatījās uz reputāciju,» skaidro vēsturnieks.
Viņš stāsta, ka laikā, kad tika būvēti tādi objekti kā Eifeļa tornis, Ņujorkas brīvības statuja, kā arī Karostas tilts, Krievijā ražotā profildzelzs bijis vislētākais un izdevīgākais materiāls. Piemēram, Mančesterā ražotā maksāja 3 rubļus metrā, bet Krievijā ražotā - vien 1,70 rubļus. Tilts pamatā būvēts no metāla, izmantojot nedaudz koka, kas klāj tilta braucamo daļu, granīta un nedaudz betona.
J.Raķis stāsta, ka Oskara Kalpaka tilta būvniecība aizkavējusies politisku iemeslu - 1905.gada revolūcijas - dēļ, bet, kamēr tilta vēl nebija, tikmēr kustība tika nodrošināta ar tvaika prāmi. Tiltu Sanktpēterburgas metāla fabrika uzbūvēja aptuveni divu gadu laikā.
Vācu inženieris Haralds Halls bija izprojektējis arī to, kā tiltu apgaismot. Šobrīd vairs tikai viena no oriģinālajām laternām atrodas uz tilta, pārējās ir izveidotas no jauna. Tilta vēsturiskais apgaismojums bija petrolejas lukturi. Vēsturnieks stāsta, ka arī tilta margas pēc uzbūvēšanas bijušas citādākas un greznākas - musturainas, ar smalku ornamentu.
Tilta pastāvēšanas laikā tas vairākas reizes stipri cietis. Tilta ziemeļu daļa ir grauta, spridzināta, divreiz taisīta no jauna. Vispirms pēc pirmā pasaules kara - 1915. gadā - Cariskās Krievijas armija atkāpjoties saspridzināja tilta ziemeļu daļu, domājot, ka vācu ķeizariskā armija un flote nevarēs izmantot kanālu un nodrošināt kustību. Brīvvalsts laikā bojātā tilta puse tika uzbūvēta no jauna. Vēlāk 1926. gadā pa neatvērtu tilta apakšu izbrauca norvēģu kuģis Narne. Negadījuma rezultātā kuģis palika bez klāja virsbūves, bet tilts bija jāremontē. Visbeidzot 2006. gadā tiltā ietriecās tankkuģis Anna,kas pilnībā sadragāja tilta Ziemeļu daļu nepilnu mēnesi pirms plānotajiem tilta rekonstrukcijas darbiem, kas bija daļa no ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas pievadceļi». Negadījums prasīja ievērojamus naudas līdzekļus, abu tilta balstu stiprināšanu, un plānotā gada vietā tilts gājēju un autotransporta satiksmei bija slēgts turpat trīs gadus. Projekta ietvaros jau trešo reizi tapa jauna O. Kalpaka tilta Ziemeļu daļa, bet labā piedzīvoja vien rekonstrukciju.
Katru dienu tilta darbībai seko divi darbinieki, kas regulē tilta izgriešanu un ieslēdz visus nepieciešamos mehānismus. 2018. gadā nomainot tilta labās puses gultni, izgriešana šobrīd aizņem aptuveni trīs līdz četras minūtes.
Katru gadu tilta uzturēšanā tiek investēti 10 līdz 15 000 eiro. Ik pa laikam ir jāmaina dēļi, jāveic eļļas maiņa, sniega tīrīšana un citi ikdienas darbi. «Tilta tehnisko stāvokli vērtēju kā labu, jo griešanās mehānismi šobrīd ir labā kārtībā. Ieplānots mainīt tilta dēļu klājumu, jo šobrīd tas ir ļoti sliktā stāvoklī, taču tās ir pietiekami lielas investīcijas, vairāk nekā 300 000 eiro un varētu aizņemt vismaz divus, trīs mēnešus. Lai saglabātu tiltu vēsturiskajā izskatā, tas prasa papildu izmaksas un sarežģījumus. Iespējams, ka vieglāk būtu bijis uzbūvēt jaunu tiltu, bet tika pieņemts lēmums saglabāt pilsētas kultūrvēsturisko pieminekli un vienu no simboliem. Tilta metāla konstrukcijas turas, bet pie visa pārējā ir jāpiestrādā,» skaidro LSEZ tehniskā direktora vietnieks Aigars Kudrēvičs.