Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Parakstīts līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi. Līgums paredz, ka līdz 2023. gada beigām būs piegādāti visi vilcieni.

Līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi parakstīja AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kā arī valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags. Savukārt, no vilcienu ražotāja ŠKODA VAGONKA a.s. puses līguma parakstītāji bija valdes priekšsēdētājs Martins Bednars (Martin Bednarz) un valdes loceklis Milošs Brončeks (Miloš Bronček).

Jauno elektrovilcienu piegāde notiks pakāpeniski - pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Saskaņā ar noslēgto līgumu vilcienu piegāde ir jāuzsāk 140 nedēļu laikā pēc līguma stāšanās spēkā. Savukārt līgums stāsies spēkā, tiklīdz ŠKODA VAGONKA a.s. iesniegs līguma izpildes nodrošinājumu, kas ir jāizdara 30 dienu laikā.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur dzelzceļš tiks stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls, cita starpā paredzot bateriju vilcienu iegādi, informē Satiksmes ministrijā.

Atveseļošanas fonda investīcijas plānotas gan sliežu posmu modernizēšanai un izbūvei, gan mūsdienīgam ritošajam sastāvam, paredzot iepirkt bateriju vilcienus, kas ir videi draudzīgāka bezizmešu tehnoloģija.

Zaļās satiksmes reforma veicinās Rīgas metropoles areāla iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu, veidojot konkurētspējīgu videi draudzīgu sabiedriskā transporta un mikromobilitātes piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu.

Viens no dzelzceļa modernizācijas projektiem ir bateriju vilcienu iegāde. Šobrīd bateriju vilcieni (battery electric multiple unit - BEMU) Eiropā iegūst popularitāti, valstīm cenšoties sasniegt uzstādītos klimata mērķus.

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu, tomēr šobrīd nav plāna, kā atbalstīt tālsatiksmes autobusus pārejā uz oglekļneitrāliem risinājumiem. Šķiet, ka pastāv kopēja ilūzija par to, ka elektriskie vilcieni atrisinās visas ar tālsatiksmes transportu un klimata mērķu sasniegšanu saistītās problēmas.

Kamēr Eiropas un valstu iekšējie līdzekļi tiek ieguldīti dzelzceļa savienojuma izveidē un attīstībā, tālsatiksmes autobusi ir aizmirsti. Nākotnes tālsatiksmes transporta risinājumu pamatā nav tikai pārvietošanās ar vilcieniem, bet gan dažādu transporta veidu mijiedarbība. Pat Vācijā, kur ir ļoti blīvs dzelzceļa tīkls, autobusi ir ārkārtīgi svarīgi.

Pirmkārt, ir daudz lokāciju, kur vilcieni nekad nebrauks dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sliežu ceļu būvniecība prasa laiku un ne vienmēr gūst pozitīvu atbalstu sabiedrībā, jo cilvēki nevēlas, lai dzelzceļš būtu blakus viņu pagalmam. “Rail Baltica” ir viens no piemēriem - mēs strādājam pie jauna vilciena maršruta attīstības, tomēr neesam spējuši panākt pietiekami lielu progresu.

Jauno elektrovilcienu piegāde uz Latviju aizkavēsies saistībā ar piegādes veida maiņu, kas veikta kara ietekmē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Jau iepriekš tika ziņots, ka vilcieni kara dēļ varētu kavēties.

Saskaņā ar atjaunoto piegādes grafiku pirmie vilcieni Latvijā ieradīsies jūnija beigās vai jūlija sākumā, pēc tam tie tiks testēti, izmēģināti Latvijas dzelzceļa sistēmā, sertificēti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un nākamā gada sākumā tajos būtu jāsāk pasažieru pārvadāšana.

"Sākotnējais plāns bija vilcienus [no Čehija] vest uz Latviju cauri Slovākijai, Ukrainai un Baltkrievijai, jo tur ir 1520 [milimetru] sliežu platums. Tagad tas vairs nav praktiski iespējams," sacīja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka saistībā ar plānu maiņu katrs vagons tiks daļēji izjaukts un un uz Latviju vests ar treileriem pa autoceļiem, bet tad atkārtoti saliks kopā.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" prezentējis potenciālo risinājumu horizontālai un vertikālai divriteņu novietošanai jaunajos elektrovilcienos, informē AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV papildina, ka "Škoda Vagonka" prezentējusi iespēju divriteņus novietot gan horizontāli, gan vertikāli.

Tāpat plānots, ka velosipēdu statīvus ierīkos visos 32 jaunajos elektrovilcienos, katrā sastāvā paredzot vietas 12 riteņiem - katrā galvas vagonā pa sešiem.

Lai vienotos par gala variantu, "Škoda Vagonka" pēc velosipēdu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem par āķu formu turētājiem piedāvās pilnveidotu iespējamo velonovietņu priekšlikumu, kas ļautu izvēlēties velosipēda novietošanas veidu.

Savukārt pēc gala risinājuma apstiprināšanas un vienošanās par projekta tehnisko specifikāciju aptuveni divos līdz trīs mēnešos sāksies velosipēdu novietņu ražošana un pēc tam pakāpeniska to uzstādīšana jaunajos vilcienos.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzdevis AS "Pasažieru vilciens" izstrādāt jaunu koncepciju, kas ietver arī iespējamos variantus un finansējuma veidus, lai aizstātu uzņēmuma rīcībā esošos dīzeļvilcienus ar citiem, videi draudzīgākiem vilcienu veidiem, pavēstīja ministrs.

Viņš pauda, ka pašlaik svarīgākais ir nodrošināt kvalitatīvu sabiedriskā transporta piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem ne tikai elektrificētajā dzelzceļa zonā, kurā 2022.gadā gaidāmi jauni vilcieni, bet arī neelektrificēto līniju zonā.

Pasažieru vilciens izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi 

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu...

Linkaits norādīja, ka saistībā ar dīzeļvilcieniem tiek izskatītas vairākas iespējas. "Vispiemērotākie Latvijas reģionālo vilcienu satiksmei būtu bimodālie vilcieni, kas var braukt gan ar elektrodzinēju vilci elektrificētās līnijās, gan ar alternatīvu degvielas veidu. Maršrutos ar mazāku pasažieru skaitu un mazāku braukšanas attālumu būtu izmantojami arī akumulatora bateriju vilcieni, piemēram, Pierīgas satiksmē. Jaunu reģionālo vilcienu iepirkuma gadījumā jaunu vilcienu piegāde iespējama ne ātrāk kā 2026.gadā," pauda satiksmes ministrs.

Linkaits skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas par iespējamām Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcijām infrastruktūras projektu īstenošanai līdz 2026.gadam, kas varētu paredzēt vilciena satiksmes attīstību Rīgā un Pierīgā.

Jau ziņots, ka "Pasažieru vilciens" izbeidza pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

"Pasažieru vilciena" apgrozījums 2020.gada deviņos mēnešos bija 32,142 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 795 930 eiro. Kompānija "Pasažieru vilciens" dibināta 2001.gadā. Uzņēmums ir vienīgais iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs, kas pārvadā pasažierus pa dzelzceļu Latvijas teritorijā. "Pasažieru vilciens" pieder valstij.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Sākusies AS "Pasažieru vilciens" pasūtīto pirmo jauno elektrovilcienu komplektēšana un tuvāko mēnešu laikā būs redzamas to aprises, sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš pauda, ka pašlaik ir atsevišķi punkti, par kuriem ar vilcienu ražotāju "Škoda Vagonka" vēl norit diskusijas, bet kopumā ir saprasts, kā izskatīsies jaunie vilcieni.

Grigulis par valdībā projektam papildus piešķirto divu miljonu eiro finansējumu būvniecības uzraudzībai atzīmēja, ka tieši uzraudzība šajā iepirkumā ir ļoti svarīga.

"Mēs kā pārvadātājs tagad lietojam vilcienus, kas ir no pagājušā gadsimta, ar tehnoloģijām no pagājušā gadsimta. "Pasažieru vilciens" nav vilcienu ražotājs, bet gan operators, un šādus jaunus vilcienus iepriekš ne neesam izmantojuši, ne nodrošinājuši to uzturēšanu. Mūsu zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un ražošanas procesu ir ierobežotas, tādēļ mums ir nepieciešama kompetence, ko spēj sniegt ārējs speciālists, kas ražošanas procesā seko līdzi, ka saņemam tieši to, kas mums ir nepieciešams, atbilstoši jaunākajām tendencēm, kur nav slēptu defektu. Lai novērstu riskus, ka saņemam neatbilstošus vilcienus, ražošanas uzraugs ir labā prakse," stāstīja Grigulis.

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica” ietvaros, no šī gada 28.marta mainīsies līdzšinējie vilcienu atiešanas un pienākšanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” ir mainīti vilcienu kustības grafiki.

AS “Pasažieru vilciens” ciešā sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darīja visu iespējamo, lai panāktu pasažieriem piemērotus kompromisus, būtiski neietekmējot vilcienu kustības intensitāti un pārvadājumu apjomu. Taču, tā kā izmaiņas skar visus reisus, LDz aicina pasažierus īpaši rūpīgi iepazīties ar jauno vilcienu kustības grafiku.

Uz pārbūves laiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks slēgti trīs pasažieru kustībai izmantotie sliežu ceļi.

No 28.marta vilcieni Tukuma virzienā aties no 3. ceļa, Skultes virzienā - no 1., 10., 11. vai 12. ceļa, uz Aizkraukli - no 4. ceļa, bet uz Krustpili, Daugavpili, Krāslavu, Zilupi vai Madonu vilciens gaidīs pie 10., 11. vai 12. ceļa.

Šonedēļ ir sākta pirmā elektrovilciena, ko “Škoda Group” uzņēmums “Škoda Vagonka” a.s. ražo AS “Pasažieru vilciens”, pārvietošana uz Latviju.

Tas tiek vests, sadalīts pa daļām, četrās apsargātās kravas automašīnās – pirmajā no ražotnes Pilzenē tiek vesta ritošā daļa, otrajā no ražotnes Ostravā tiek vestas jumta sastāvdaļas, savukārt trešajā un ceturtajā – pirmie divi no pavisam četriem elektrovilciena vagoniem. Pārvietošana no Čehijas notiek caur Poliju un Lietuvu.

“Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu loma ir nozīmīga maršrutos visā Latvijā, bet jo īpaši Rīgas metropoles areālā, kur ar jauniem elektrovilcieniem varēsim uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu. Tādēļ ir patiess gandarījums, ka beidzot šie vilcieni ir reāli ceļā uz Latviju un jau pavisam drīz varēs sākt to testēšanu un no jaunā gada arī izmantošanu pasažieru pārvadājumos,” pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzsverot, ka ilgi gaidītie jaunie elektrovilcieni stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

2022. gada laikā saņemti un patlaban jau Rīgas ielās nonākuši “Rīgas satiksme” 88 jaunākās paaudzes “Solaris Urbino 18” autobusi, kuru iegādei finansējumu piešķīra banka Citadele. Darījuma kopējā summa ir vairāk nekā 31 miljons eiro.

88 autobusi ir 18 metrus gari un aprīkoti ar zemajām grīdām. Katrā autobusā ir 37 sēdvietas un 137 stāvvietas. Iegādātie autobusi nodrošinās to, ka uzņēmuma autobusu parka vidējais vecums no aptuveni 14 gadiem tiks samazināts uz aptuveni 9,5 gadiem. Jau šobrīd visi autobusi ir nodoti ekspluatācijā un nodrošina maršrutu izpildi Rīgas ielās.

“Pakāpeniski notiek sabiedriskā transporta parka atjaunošana. Šobrīd pasažieru pārvadājumos iesaistīti vairāk nekā 400 autobusu un daļa no tiem ir nokalpojuši vismaz divus mūžus. “Rīgas satiksmes” ritošā sastāva atjaunošanas plāni paredz transportlīdzekļu pakāpenisku nomaiņu pret jauniem, kuri atbilst vides prasībām un šī brīža izpratnei par kvalitatīvu pakalpojumu. Šo transportlīdzekļu piegāde mums ir nozīmīga, jo tie nodrošina komfortablāku pārvietošanos, samazinot trokšņu līmeni un vibrāciju salonā. Tāpat jaunie autobusi pasažieru un arī vadītāju ērtībām ir aprīkoti ar izbīdāmu platformu un klimata kontroles iekārtu, tādējādi nodrošinot komfortu braucienu laikā kā vasarā, tā arī ziemā. Autoparka atjaunošana arī palīdzēs samazināt autobusu ekspluatācijas izdevumus un kaitīgo izmešu daudzumu apkārtējā vidē,” komentē “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns.

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" investē 11 miljonus eiro 27 jaunu un videi draudzīgu autobusu iegādē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līgums par autobusi piegādi noslēgts ar kompāniju "Scania Eesti".

Uzņēmums iecerējis gada laikā nomainīt lielu daļu autobusu parka uz videi draudzīgāku - jaunie autobusi ir ietilpīgāki, vieglāki un gandrīz par 15% videi draudzīgāki.

Pirmie 10 jaunie "Scania Irizar" autobusi kompānijai tiks piegādāti jūlijā, bet nākamie 17 - nākamā gada sākumā. Plānots, ka pirmie jaunie "Scania Irizar" autobusi pasažierus sāks pārvadāt jau jūlijā.

Jaunie autobusi ļaus "Lux Express" palielināt reisu skaitu.

"Lux Express" tuvāko gadu laikā arī plāno sākt regulārus pasažieru pārvadājumus ar jauniem autobusiem, kurus darbinās alternatīvās degvielas. Galvenokārt uzņēmums koncentrējas uz ūdeņraža autobusiem, jo tas ir virziens, kurā autobusu ražotāji tuvāko pāris gadu perspektīvā solot visefektīvākos inovatīvos risinājumus, norāda kompānijā.

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.

Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.

Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

Balstoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, AS «Pasažieru vilciens» ir pārvērtējusi pretendentu piedāvājumus, un tiesības piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus atkārtoti ir ieguvis uzņēmums «Škoda Vagonka».

Iepirkuma uzvarētāja «Škoda Vagonka» kopējā piedāvātā līgumcena 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei ir 241 888 753 eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem 5 gadiem, kā arī personāla apmācība.

AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis komentē: «Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja norādēm, piesaistot tehniskos un juridiskos ekspertus, esam rūpīgi pārvērtējuši pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Iepirkumā iesaistīto pretendentu aktīvā cīņa par tiesībām piegādāt vilcienus liecina tikai par to, ka šis process ir atklāts un ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem.»

Līdz oktobra beigām iedzīvotāji, apkaimju biedrības un pašvaldības var iesaistīties balsojumā vietnē "www.edzl.lv", lai palīdzētu rast topošo starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" staciju nosaukumus, informē "Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Vietām, kur pieturēs "Rail Baltica" reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Tos izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus.

Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens.

Valsts policijas (VP) Rīgas Ķengaraga iecirknī vakar saņemta informācija par to, ka Vagonu depo ar grafiti ir apzīmēts viens vilciens. Saistībā ar notikušo sākta resoriskā pārbaude, apliecināja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Priedīte.

AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre apstiprināja, ka ar grafiti ir apzīmēts viens jaunā elektrovilciena sastāvs.

Plašāk komentēt notikušo varot "Škoda Group" pārstāvji, jo šie vilcieni ir "Škoda Vagonka" īpašums un par jauno elektrovilcienu apsardzi līdz mirklim, kad tie tiks nodoti "Pasažieru vilcienam", rūpējoties "Škoda".

"Škoda Vagonka" pārstāvis Jans Švehla apstiprināja, ka vilciens ticis apzīmēts naktī no svētdienas uz pirmdienu, 27.martu. Par situāciju "Škoda Vagonka" sazinās ar Latvijas policiju. Savukārt teritoriju, kurā atrodas vilcieni, apsargā apsardzes uzņēmums, un "Škoda Vagonka" lūgusi šo uzņēmumu pastiprināt apsardzi.

AS "Pasažieru vilciens" plāno mainīt zīmolu, nevis nosaukumu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Tās ir baumas, ka ir jāmaina nosaukums. Mēs ne valdē, ne iekšēji uzņēmumā neesam ne nolēmuši, ne sprieduši par to, ka būtu nepieciešama nosaukuma maiņa. Bieži vien zīmols strādā pilnīgi atsevišķi," sacīja Grigulis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu strādā ar zīmolu "Elron", kamēr paša uzņēmuma nosaukums ir "Eesti Liinirongid".

Viņš arī atzīmēja, ka ziņas par zīmolu "Vivi" ir pāragri noplūdusi informācija.

Pasažieru vilciens maijā Patentu valdē reģistrējis preču zīmes Vivi Latvija un Vivi 

Dzelzceļa pasažieru pārvadātājs AS "Pasažieru vilciens" šogad maijā Patentu valdē reģistrējis...

"Tas ir tāds neiznēsāts bērns. Mēs par šo negribam runāt, jo tam būs savs stāts, kuru būs jāizstāsta tajā brīdī, kad tas pienāks. Līdz tam mums vēl ir daudz darāmā," uzsvēra "Pasažieru vilciena" vadītājs.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka nolemts mainīt "Pasažieru vilciena" nosaukumu, un turpmāk to sauks "Vivi Latvija". Jaunā dizaina izstrāde un ieviešana izmaksāšot līdz 100 000 eiro.

Vienlaikus Patentu valdē aģentūra LETA noskaidroja, ka "Pasažieru vilciens" šogad maijā reģistrējis preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi". Pieteikumi abu preču zīmju reģistrācijai iesniegti 2020.gada 4.februārī, bet abas preču zīmes reģistrētas 20.maijā.

Informācija Patentu valdes datubāzē liecina, ka abu preču zīmju īpašnieks ir "Pasažieru vilciens", bet preču zīmju reģistrācija ir spēkā līdz 2030.gada 4.februārim.

"Pasažieru vilciena" pārstāve Agnese Līcīte pavēstīja, ka jaunu ritošo sastāvu pasažieri varēs sākt izmantot 2022.gadā, un līdz ar šo vilcienu saņemšanu būtiski mainīsies gan "Pasažieru vilciena" sniegtā pakalpojuma kvalitāte, gan pasažieru pieprasījums pēc tā, jo tiks ne tikai piegādāti jauni vilcieni, bet arī būtiski palielināta pārvadājumu intensitāte ieviešot intervāla grafiku.

"Jaunajiem vilcieniem jābūt ne vien tehniski atbilstoši un kvalitatīvi uzbūvētiem, to eksterjera krāsojumam jābūt funkcionālam, izteiksmīgam un pietiekami pamanāmam satiksmē, vienlaikus vilcieniem jābūt vizuāli pievilcīgiem gan no ārpuses, gan iekšpuses. Šī gada pavasarī prezentējām jauno vilcienu ārējā izskata dizainu, kas būs nozīmīga mūsu uzņēmuma jaunās identitātes daļa. No jauno vilcienu dizaina secīgi izriet arī jaunas grafiskās identitātes izstrāde un vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde," skaidroja Līcīte.

Visu šo darbu kopuma - elektrovilcienu interjera un eksterjera dizaina izstrāde, jauna zīmola izstrāde, vizuālās atpazīstamības vadlīniju jeb stila grāmatas izstrāde - izmaksas ir 34 100 eiro, kas pēc "Pasažieru vilciena" veiktā atklātā iepirkuma bija lētākā no piedāvātajām cenām. Par šiem pakalpojumiem noslēgts līgums ar SIA "Printpigeons".

Savukārt vizuālās identitātes ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādes izmaksas ir 7850 eiro, arī šis bija lētākais iepirkuma procesa piedāvājums no iesniegtajiem, norādīja Līcīte. Par šo pakalpojumu noslēgts līgums ar starptautiskās komunikāciju aģentūras "Hill+Knowlton Strategies" partneri Latvijā "MM&A I Hill+Knowlton Strategies" (SIA "Mežgaile, Māliņa un Austriņš").

"Uzņēmumam pakāpeniski mainoties un attīstoties, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas, izmaiņas arī paša uzņēmuma ārējā izskatā - krāsās, logo un citos elementos, kurus lietosim, - ir loģisks solis. Lēmums par pārzīmološanu pieņemts, jo tas ilustrēs pārmaiņas, uz kurām jau šobrīd ir ceļā "Pasažieru vilciens", kā arī to jauno pakalpojumu kvalitāti, kuru piedāvāsim iedzīvotājiem turpmākajos gados. Uzņēmuma grafiskās identitātes maiņa ir tikai viens no soļiem pārmaiņu procesā, kas vērstas uz mūsu ilgtermiņa stratēģiskajām izmaiņām," pauda Līcīte.

Viņa norādīja, ka jaunā zīmola ieviešana ir cieši saistīta ar jauno vilcienu piegādes grafiku, jo šīs pārmaiņas tiks realizētas kontekstā ar jūtamiem uzlabojumiem pakalpojumos pasažieriem.

"Aicinām pāragri neanalizēt iespējamā zīmola atbilstību vai tā veiksmi, jo atrauti no kopējās koncepcijas un zīmola filozofijas pilnvērtīgus un objektīvus secinājumus nav iespējams izdarīt," piebilda Līcīte.

"Pasažieru vilciens" pērn jūlijā parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi. Līguma summa ir 241,889 miljoni eiro, taču kopējās jauno elektrovilcienu projekta, kas ietver arī vilcienu remonta centra izbūvi, izmaksas plānotas 255,889 miljoni eiro. Līgums paredz, ka pirmie vilcieni sāks kursēt 2022.gadā, bet visus vilcienus paredzēts piegādāt līdz 2023.gadam.

"Pasažieru vilciens" ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš "Pasažieru vilciens" 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.