Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Trešdien Ministru kabineta sēdē tika apstiprinātas jaunas cenas Rundāles pils apmeklējumiem un telpu nomai.

Rundāles pilī pērn 24.maijā noslēdzās 50 gadu ilgais pils restaurācijas posms, kas tuvinātu mērķim nākotnē iekļauties pasaules kultūras mantojuma galamērķu sarakstā, līdzās Pēterhofas ansamblim pie Sanktpēterburgas, Potsdamas piļu kompleksam Vācijā un pat Versaļas pils kompleksam Francijā, informē Kultūras ministrija.

Veicot izpēti par ieejas biļešu cenām līdzvērtīgās pilīs pasaulē, tika secināts, ka Rundāles pils muzeja biļešu cenas arī turpmāk būs zemākas nekā šajās pilīs. Piemēram, Versaļas pils apmeklējuma cena šobrīd ir 15 eiro, savukārt Sanktpēterburgā Pēterhofas pils Lielā pils apskate maksā apmēram 10 eiro. Šēnbrunnas pilī Vīnē Lielā loka apskate maksā 14,5 eiro, bet Mazā loka apskate - 11 eiro.

Rundāles pils muzejs izsludinājis iepirkumu Rundāles pils jumta pārbūves 1. un 2.kārtai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro bez PVN, un jumta pārbūvi plānots veikt septiņu mēnešu laikā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.februārim.

Kā skaidro Rundāles pils muzeja pārstāvji, jau 2017. gadā Rundāles pils muzejs aktualizēja pils jumta nomaiņas jautājumu, pievēršot uzmanību arī pārējām avārijas situācijām muzeja kompleksa ēkās. Pils jumta seguma un konstrukcijas bojājumi radušies vairāku gadu garumā, nokrišņiem iekļūstot salaiduma vietās gar jumta logiem un jumta satekņu vietās. Mitrums iesūcas konstrukcijās, notek pār tām, bojā apmetumu.

2017. gada nogalē SIA "CMB" izstrādāja Rundāles pils jumta pārbūves projektu, kas ietver šādus darbus: bojāto nesošo konstrukciju protezēšanu un atjaunošanu ar pastiprināšanu pēc nestspējas aprēķina; jumta seguma un dēļu klāja nomaiņu pilnā apjomā, daļēji saglabājot un eksponējot vēsturisko klāju; jumta arhitektonisko detaļu restaurāciju. Plānots mainīt arī lietusūdens tekņu atrašanās vietas, jo tagadējā konstrukcija virza lietus ūdeņus uz dzegām.

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Rundāles pils un muzejs elektroenerģiju turpmāko gadu iegādāsies no elektroenerģijas tirgotāja SIA AJ Power.

Elektroenerģijas tirgotājs AJ Power ir atzīts par uzvarētāju Rundāles pils muzeja cenu aptaujā par elektroenerģijas iegādi. AJ Power piedāvāja viszemāko cenu, iegūstot tiesības līdz 2018. gada martam piegādāt elektroenerģiju Rundāles pils muzejam.

AJ Power kā partneri izvēlējušās gan valsts un pašvaldības iestādes, gan uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un lauksaimniecības nozarēm, un tā klientu loks aptver visus Latvijas reģionus.

Rundāles pils muzejs ir viens no apmeklētākajiem muzejiem un izcilākais baroka un rokoko mākslas piemineklis Latvijā. Ik gadu to apmeklē gandrīz 250 000 apmeklētāju un šis skaits ar katru gadu turpina augt.

Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu noteiktajā termiņā – līdz šā gada 14. septembrim – pieteikumus iesnieguši 16 pretendenti.

Pretendentu iesniegtos pieteikumus izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras sastāvā darbosies pārstāvji no KM, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Muzeju padomes, Latvijas Mākslas akadēmijas, kā arī no Rundāles pils muzeja.

Jau ziņots, ka Rundāles pils muzeja direktora amata pretendentam tika izvirzītas sekojošas prasības: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība humanitārajās vai sociālajās zinātnēs, pēdējo septiņu gadu laikā iegūta vismaz divu gadu darba pieredze vadošā amatā, teicamas latviešu valodas un labas vismaz divu svešvalodu, t.sk. angļu valodas, zināšanas. Amata kandidātam /-tei jābūt labām zināšanām un izpratnei par muzeju darbību un funkcijām, labām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī labām darba organizācijas un vadības prasmēm.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis nolēmis 2018.gada nogalē doties pensijā. To viņš atklāja piektdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš atzina, ka patlaban ir grūtā etapā, kas varbūt pat ir pats grūtākais. «Pēdējais etaps, kurā man ir apzināti savlaicīgi jānoslēdz savas darbošanās cikls Rundālē un jāsagatavo jauna maiņa. Tas ir sāpīgs moments, bet es negribu vilkt to līdz bezgalībai. Es gribu iet pensijā 31.decembrī 2018.gadā,» teica Lancmanis.

Līdz tam brīdim viņš vēlas izveidot jaunu komandu, kura ir spējīga visu pārņemt un virzīt tālāk pareizā veidā, «nepakļauties laikmeta vilinājumiem uz kaut kādu naivu komercializāciju vai ārējiem trikiem», saglabāt pils suverenitāti un muzeja virzību, stilu, muzeja misiju.

Lancmanis vērtēja, ka tas nav viegli - paredzēt savu izkāpšanu ārā no garā procesa -, bet to viņš tagad jau darot.

Rundāles pils muzeja centrālās kāpnes pašlaik piedzīvo pārvērtības, novēroja laikraksts Bauskas Dzīve.

Rundāles pils goda pagalma parādes kāpnes līdz pils restaurācijas darbu sākšanai 20. gadsimta septiņdesmitajos gados nebija saglabājušās, informē muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ruta Bemberga. 1977. gadā arhitekts Leonhards Liepa izstrādāja tehnisko projektu pils galveno kāpņu rekonstrukcijai.

Projekta realizēšanu sāka tajā pašā gadā. Apritējuši jau vairāk nekā 35 gadi. Ik pa laikam veikti lokāli remonta darbi – pēdējie aptuveni pirms astoņiem gadiem. Kāpņu koka detaļas bija ievērojami nolietojušās, satrupējušas, un turpmākā ekspluatācija varētu radīt bīstamas situācijas muzeja apmeklētājiem, remonta nepieciešamību skaidro R. Bemberga.

Jaunā Rundāles pils muzeja vadītāja Laura Lūse uzskata, ka viņai uzņemties tā vadību ir daudz vieglāk nekā kādam, kurš «nāktu no malas», intervijā atzina Lūse.

Rundāles pilī Lūse ir nostrādājusi nedaudz vairāk par gadu. «Es zinu gan to, cik liels ir muzeja budžets, gan to, kā notiek finansējuma aprite. Kopā ar citiem struktūrvienību vadītājiem esmu analizējusi muzeja budžetu, un zinu, kā varam ar līdzekļiem operēt,» viņa stāstīja.

Lūse atklāja, ka Rundāles pils budžets 2017.gadā bija 3 095 115 eiro, no kura 45% jeb apmēram 1,5 miljonus veidoja valsts dotācija, savukārt 55% budžeta veidoja pašu ienākumi no biļešu tirdzniecības, telpu nomas un citiem līdzekļiem, kas muzejam ir pieejami ienākumu gūšanai.

«Ja skatāmies absolūtos rādītājos, Rundāles pils patiesībā ir viens no veiksmīgākajiem muzejiem, kuram ir vislielākā ieņēmumu proporcija attiecībā pret valsts piešķirto dotāciju,» teica Lūse. Šogad muzeja ieņēmumi bijuši lielāki nekā pirms gada.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma trešdien, 30. septembrī, Rundāles novadā, SIA «Bauskas tirgotājs» telpās Pilsrundālē, atkal darbojas bankomāts, ziņo reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Svinīgajā notikumā bankomātu Pilsrundālē pirmo reizi izmēģināja «Swedbank» klientu apkalpošanas pārvaldes Rīgas reģiona vadītājs Dzintars Kalniņš, izņemot desmit eiro banknoti. To pašu izdarīja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš atklāja, ka brīvdienās ar kolēģiem dosies braucienā uz Udžates-Trevano pašvaldību Itālijā, tāpēc skaidra nauda noderēs.

Bankomāta atklāšanas brīdī veikalā «Vesko» iepirkās Rundāles pils darbinieks Arvis Druviņš. Viņš stāsta, ka ir baušķenieks, tāpēc skaidru naudu var izņemt pilsētā, savukārt vietējiem tā ir ikdienas nepieciešamība.

Pārdošanā ir izlikta vēsturiskā Kaucmindes pils Bauskas novadā. Pils tiek pārdota par 250 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Rent In Riga mājaslapā.

Pils tiek piedāvāta kā investīciju objekts, un saskaņā ar pašreizējā īpašnieka sniegto informāciju objekts ir pieejams.

Privātīpašums Kaucmindes pils sastāv no pils ēkas 2887 kvadrātmetru kopplatībā un tam pieguļoša gleznaina parka 4,59 hektāru platībā.

Kaucmindes pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, kuru veidojis dārznieks K.Savickis ap 1780.gadu, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots 19.gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu - divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij - trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij - 10 kilometri.

Lai gan iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas muzeju apmeklējums gadu no gada ir audzis un šāda tendence saglabājusies arī 2014.gadā, liecina biedrības Culturelab veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs laikā no 2007.līdz 2014.gadam.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējā muzeju apmeklētība ir pieaugusi par gandrīz 268 tūkstošiem apmeklējumu, 2014.gadā sasniedzot 2 921 616, liecina Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas apkopotie dati.

Valsts muzeju grupā, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāta 41 ekspozīciju vieta, ir reģistrēti 1 578 518 apmeklējumi, par 93 895 apmeklējumiem pārsniedzot 2013.gada rezultātu. Populārākie valsts muzeji 2014.gadā ir bijuši Rundāles pils muzejs ar 258 301 apmeklējumu, Turaidas muzejrezervāts ar 250 492 apmeklējumiem un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs ar 182 882 apmeklējumiem.

Interesi par muzeju piedāvājumu 2014.gadā sekmēja vērienīgie izstāžu projekti, kas 2014.gadā tika organizēti Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu ietvaros. Tomēr visjūtamākais apmeklētības pieaugums bijis Rundāles pilī un Turaidas muzejrezervātā, kuri pārliecinoši darbojas kā starptautiskā tūrisma galamērķis. Ārvalstu tūristi, kas organizētās grupās apmeklē Rundāles pils muzeju, 2014.gadā bija 30%, savukārt Turaidas muzejrezervātā 27% no kopējā apmeklējuma.

Jau otro nedēļu Rundāles pils oranžērijā pa kārtai, savu ziedu ver vaļā banāns, pastāstīja Rundāles pils pārstāve Ruta Bemberga.

Oranžērijas speciāliste Inese Kapkalne teic, ka banāns ir īsts brīnums oranžērijā. Pēc viņas novērojumiem banāns reizi trijās dienās izdzen jaunu lapu, bet šoreiz lapas vietā pamanījusi zieda vārpu. «Tā lēnām un pamazām katru dienu viena pēc otras nokrīt zieda lapas un atklāj mazus banānu aizmetņus. Pagājušajā vasarā oranžērijā tika atvests banāns no Francijas, šis arī bija tas uz kura ziedēšanu vairāk cerējām, bet viss izvērtās pavisam savādāk, » stāsta I.Kapkalne.

Uzziedējušais banāns audzis Bauskā, tam kādā mājā palicis par šauru, tāpēc tika atvests uz oranžēriju, saimniece laipni to atdāvināja Rundāles pils muzeja grāfu Šuvalovu oranžērijas kolekcijas papildināšanai.

Šovasar Rundāles novadā atvērta jauna ēdināšanas vieta «Viktoria», kur var nobaudīt kebabus, atsaucoties uz Bauskas tūrisma informācija centra (TIC) vadītājas Ineses Tukupoles-Zilpures sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ēstuve atrodas līdzās autobusa pieturai «Rundāles pils», blakus veikalam «Vesko». Apmeklētājus tā uzņem no jūnija sākuma, stāsta īpašnieki, vietējie rundālieši Evita un Sergejs Lisenko.

S. Lisenko atklāj, bijis pārsteigts, ka 14 gadus Rundāles pils tuvumā atradās vīnogās ieaudzis pamests ēkas karkass. Skats kā no šausmu filmas, spriež uzņēmējs, tāpēc nolemts 500 kvadrātmetru lielu zemesgabalu iznomāt no pašvaldības. Marta domes sēdē deputāti lēma šo vietu iznomāt uzņēmuma darbībai uz vienu gadu ar tiesībām līgumu pagarināt katru nākamo gadu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gadam, norādīts pašvaldības sagatavotajā lēmumprojektā. Teritorijas nomas maksa ir pieci procenti no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Savukārt ēstuves ēka pieder uzņēmējiem.

Konkursa «Latvijas būvniecības gada balva 2014» «Grand Prix» piešķiršana Rundāles pils muzejam bija patīkams, negaidīts pārsteigums, atzīst muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņam ir ļoti liels gandarījums, ka «Grand Prix» otra laureāte ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūve. I. Lancmanis to uztver kā simbolisku žestu, kas līdzsvaroti savieno vēsturisko un laikmetīgo arhitektūru, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Turpinot tēmu par simboliskām sakritībām, I. Lancmanis stāsta: «Pili mēs restaurējām 50 gadus, bet bibliotēku būvēja gandrīz 25 gadus - no projekta izstrādes līdz gatavai ēkai. Turklāt bibliotēkas cēlējiem nemitīgi bija jāstrādā polemikas, intrigu un noliegumu gaisotnē. Tas ir bezgala smagi, bet viņi savu mērķi sasniedza gluži tāpat kā mēs.»

Uz jautājumu par Rundāles pils restaurācijas 50 gados piedzīvoto lielāko pārsteigumu I. Lancmanis nosauc hercoga otrā darba kabineta zondāžu, ko 1968. gadā veica Ieva Lancmane. «Mēs uzzinājām, ka zem četriem krāsu slāņiem ir apslēpts oriģinālais gleznojums. Zondējot cits pēc cita gluži kā Ziemassvētku pārsteigumu kartītēs atklājās gleznojuma fragmentu mazie lodziņi, bet mums nācās gaidīt veselus 40 gadus, iekams kompozīciju izdevās restaurēt.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Ir pieteicies pircējs Smiltenes novada domes īpašumam Lazdiņu pils Variņu pagastā - savulaik iespaidīgai, skaistai vācu barona trīsstāvu mājai jeb medību pilij, kas mūsdienās kļuvusi par graustu cilvēku bezsaimnieciskuma dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Ēku no uzņēmuma Smiltenes MRS savulaik pārņēma Variņu pagasta padome, pēc tam - Smiltenes novada dome, taču pašvaldība līdzekļus brūkošās koka un mūra mājas «iekonservēšanā» nav ieguldījusi.

Īpašums Lazdiņu pils (pils, saimniecības ēka un zeme) ir reģistrēts Zemesgrāmatā kā Smiltenes novada domes īpašums.

Tagad pašvaldība saņēmusi iesniegumu no Rīgas uzņēmuma Bonfiglio, kas vēlas pirkt Lazdiņu pili. Otrdien iesniegumu par īpašuma atsavināšanu (izsoli) savā sēdē izskatīja novada domes Finanšu un attīstības jautājumu komiteja un nolēma šo jautājumu virzīt tālāk uz novada domes sēdi, kas notiks 25. februārī. Internetā pieejamajās datu bāzēs norādīts, ka SIA Bonfiglio ir specializējusies alkoholisko un citu dzērienu tirdzniecībā. Savukārt uzņēmuma valdes loceklis Toms Šrāders Ziemeļlatvijai norāda, ka tagad SIA Bonfiglio ir reklāmas aģentūra.

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Krievijas tūrisma reklāmā laikrakstā NewYork Times izmantota Rundāles pils fotogrāfija, liecina Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (V) paziņojums vietnē Facebook.

Pie paziņojuma publicētās bildes ar virsrakstu Krievijas tūrisma tēla problēmas, Vaidere ironiskā vārdu spēlē raksta, ka «Krievijai noteikti ir problēmas ar tūrisma tēlu, ja tai jāizmanto Rundāles pils attēls apmaksātā reklāmā laikrakstā New York Times.»

Taču Krievijas portāla Russia behind the headlines (Krievija aiz ziņu virsrakstiem), ar kura atbalstu ir publicēta Krievijas reklāma, redaktors Vsevolods Pulja pie Vaideres ieraksta vietnē Facebook publicējis atvainošanos, atzīstot, ka, izvēloties šo bildi, ir notikusi kļūda.

Pulja arī atzīmē, ka interneta portāla Krievija aiz ziņu virsrakstiem nolūks, publicējot reklāmu laikrakstā New York Times, nav bijis aizvainot lasītājus.

Pirms aptuveni mēneša Rundāles pils apkārtnē atvērts restorāns «Rezidence», kas saviem viesiem piedāvā baudīt ne vien ēdienu, bet arī industriālu interjeru un mākslas galeriju.

Ideja par restorāna izveidošanu pieder «Rezidences» īpašniekam Guntim Celmam, kura īpašumā ir ēka, kurā šobrīd atrodas restorāns. Savukārt ar pieredzi viesmīlības nozarē piesaistīti Kristīne Lazdiņa un Andis Levītis. G.Celms norādīja, ka nams ilgstoši bijis neizmantots un atradies sliktā stāvoklī.

Šobrīd restorāns vēl nestrādā pilnā režīmā, taču to jau apmeklē nelielas ārzemju tūristu grupas, kā arī interesi izrāda vietējie iedzīvotāji.

Kā Db.lv pastāstīja K.Lazdiņa, restorānā izveidots industriāls interjers, kas nozīmē, ka tas nav pārāk romantisks, tika saglabātas ķieģeļu sienas, koka konstrukcijas. Tāpat restorānā izveidota mākslas galerija, kurā iespējams aplūkot un iegādāties mākslinieces Gundegas Dūdumas mākslas darbus. Nākotnē plānots organizēt arī mākslas plenērus un meistarklases.