#Mierizlīgums paredz, ka Ergo Insurance, neatzīstot nekādu savu atbildību, samaksās 1,037 miljonus eiro Tineo un 578 100 eiro Maxima Latvija.

Baltijas valstu apdrošināšanas kompānija ar Vācijas kapitālu Ergo Insurance, kas bija apdrošinājusi 2013.gadā sagruvušo Zolitūdes veikala Maxima ēku, samaksās Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmumam Maxima Latvija un ēkas īpašniecei SIA Tineo 1,615 miljonus eiro.

Tas paredzēts 8.janvārī noslēgtajā Ergo Insurance, Maxima Latvija un Tineo mierizlīgumā, ko 16.janvārī apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ziņu aģentūru BNS informējusi tiesas pārstāve Vaida Jurkevičūte.

Pēc viņas teiktā, tiesa atzinusi, ka mierizlīgums nav pretrunā likumu normām un sabiedrības interesēm un nepārkāpj pušu tiesības un likumīgās intereses, tādēļ prasība to apstiprināt un izbeigt lietu apmierināta.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Valdības sēdes slēgtajā daļā 19. aprīlī apstiprināts mierizlīgums starp lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic.

Kā pēc sēdes skaidroja lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse, airBaltic ir atzinis parādu 7,1 miljona apmērā. Tas tikšot atmaksāts pa daļām, bet par neatmaksāto daļu tikšot piemērota RIGIBOR likme. Precīzs atmaksas grafiks vēl neesot zināms, bet no A. Luhses teiktā izriet, ka tas taps skaidrs pēc mierizlīguma apstiprināšanas tiesā, kas varētu notikt nedēļas līdz divu laikā.

Db.lv jau ziņojis, ka airBaltic ir parādā lidostai Rīga 7 – 8 miljonus latu par tās sniegtajiem pakalpojumiem.

Ziņots arī, ka airBaltic un lidosta Rīga pagājušā gada augusta vidū parakstīja saprašanās memorandu par tiesvedības izbeigšanu un tālāko sadarbību, panākot mierizlīgumu ieilgušajā abu uzņēmumu strīdā. Memorands paredz, ka abu uzņēmumu strīdi ir jāatrisina ārpus tiesas - lai lidostai Rīga nebūtu pamata tiesāties par parāda piedziņu no aviokompānijas, savukārt airBaltic atsauktu prasības saistībā ar lidostas Rīga tarifu politiku, bet līdz šim mierizlīgums nebija panākts.

Kurzemes apgabaltiesai apstiprināšanai iesniegts mierizlīgums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes prasībā pret Grieķijas kuģniecības kompāniju Clan Marine LTD par 4,1 miljona latu piedziņu.

Mierizlīgums panākts, jo atbildētājs nomaksājis visu prasības summu, DB informēja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Prasība saistās ar 2006. gada vasarā notikušo kuģa Anna avāriju, kad tas ietriecās Karostas jeb Kalpaka tilta balstā un sadragāja to. Tiesvedība starp Liepājas SEZ un kuģniecības kompāniju sākās 2008.gadā. Liepājas SEZ pārvalde no Clan Marine Ltd. vēlējās piedzīt 4,1 miljona latu zaudējumus. Kā trešā persona atbildētāja pusē pieaicināta Krievijas apdrošināšanas kompānija Ingosstrah. 2006.gadā Clan Marine Ltd. bija kuģa Anna īpašniece. Tankkuģis bija reģistrēts Batumi ostā Gruzijā. Pašlaik kuģim ir jauns īpašnieks.

Latvijā tapis likumdošanas priekšlikums, kuru realizējot faktiski tiktu advancēts pašreizējais maksātnespējas process. Precīzāk sakot – brīdis, kad tiesā ir iesniegts maksātnespējas pieteikums, bet lieta vēl nav sākta skatīt. Proti...

Līdz šim ir ierasta prakse, kad, piemēram, uzņēmums var iesūdzēt savu darījumu partneri tiesā, prasot atzīt tā maksātnespēju, laikus nenomaksāta parāda dēļ. Ja parādnieks nevar un negrib neko maksāt, tiesa parasti ātri vien to atzīst par maksātnespējīgu, uzsākot tam atbilstošu procedūru. Savukārt, ja parādnieks parādu samaksā, tiek panākts mierizlīgums un visi atkal var justies laimīgi: viens ir saņēmis savu naudu, bet otrs – ticis vaļā no tiesvedības un maksātnespējas draudiem. Viss ir beidzies, neraugoties uz to, ka parādnieks, iespējams, nav norēķinājies ar vēl vairākiem darījumu partneriem, kā arī nav samaksājis valstij tai pienākošos nodokļus. Lai to novērstu, tik virzīta norma, kas paredz, ka arī gadījumos, kad tiek panākts mierizlīgums, tiesai būtu jāvērtē, vai personai, pret kuru celta apsūdzība, gadījumā nav arī nodokļu parādi.

Ainārs Šlesers ir gatavs kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, "lai ietu un vadītu Rīgu, un palīdzētu izvest valsti no krīzes".

Šlesers gatavs izvest valsti no krīzes

Nākamajam Rīgas mēram ir jābūt cilvēkam, kas spēj apvienot kopīgā darbā visus 60 domes deputātus, norāda A.Šlesers, kurš uzskata, ka varētu būt līderis domē. Viņa turpmākos plānus ietekmēs ekonomiskā un politiskā situācija.

A. Šlesers uzskata, ka cīņa pašvaldību vēlēšanās būs nevis starp partijām, bet gan sarakstu līderiem, cilvēki balsos par pieredzējušiem politiķiem, kas krīzes laikā būs spējuši pierādīt, ka var cilvēku dzīvi padarīt labāku. Viņaprāt, neviens no līdzšinējiem mēriem tāds neesot bijis.

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Lattelecom ir gatavs kaut šodien noslēgt līgumu ar TV3 Latvija, ja TV3 izņems no līguma netaisnīgo līguma nosacījumu, proti, aizliegumu Lattelecom pārraidīt TV3 arī Virszemes televīzijā.

Šādu līgumprojektu Lattelecom nosūtījis TV3 Latvia, cerot, ka abu pušu tikšanās būs jau tuvākajās dienās, Db pavēstīja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Viņa paskaidroja, ka līdz šim TV3 Latvia iesniegtais licences līguma projekts satur prettiesisku aizliegumu Lattelecom veikt kanāla TV3 raidīšanu abos Lattelecom TV formātos - gan Interaktīvajā TV, gan Virszemes TV. «Pieprasot šādu netaisnīgu līguma nosacījumu, TV3 Latvia diskriminē daļu Lattelecom TV skatītāju, proti, Virszemes TV skatītāji, neredzētu šo kanālu, tādēļ Lattelecom uzskatīja par nepieņemamu šādu līgumu parakstīt,» klāstīja L.Bite.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

2013.gads atklās airBaltic veiktās restrukturizācijas patiesos augļus un kaldinās pamatu 2014. gada izaugsmei, šodien raksta Dienas Bizness.

«Domāju, ka 2013. gadā airBaltic turpinās būt veiksmīgas optimizācijas paraugs. Ceru, ka aviokompānijas pozitīvās tendences saglabāsies un zaudējumi turpinās samazināties,» DB sacīja airBaltic konsultējošā uzņēmuma IBS Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. Par labiem rezultātiem ir pārliecināts arī airBaltic izpilddirektors Martins Gauss: «Izskatās, ka 2012. gadu noslēgsim ar 60 miljoniem latu mazākiem zaudējumiem nekā 2011. gadu (2011.g. zaudējumi airBaltic sasniedza 83 milj. Ls – red.), kas ir ievērojami labāks rezultāts nekā bija plānots. Līdz ar to 2014. gadā, kā jau bija plānots, strādāsim bez zaudējumiem, pēc tam atsākot izaugsmi».

Pasažieru vilciens un Rīgas karte panāk mierizlīgumu; e-talonu var ieviest pāris mēnešu laikā.

Jau šodien vai rīt varētu tikt parakstīts mierizlīgums starp uzņēmumiem VAS Pasažieru vilciens (PV) un e-talonu ieviesēju Rīgā SIA Rīgas karte (RK), DB norādīja RK mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs. Viņš gan atzina, ka procesa virzība paātrinājusies līdz ar prasības iesniegšanu pret PV tiesā. To, ka PV ir gatavs mierizlīgumam ar pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas satiksme (RS) un vēlas atgriezties pie e-talona projekta, DB apstiprināja arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis.

Viņš gan atzina, ka vienošanās varētu tik panākta tuvākajās dienās, taču norādīja, ka tas varētu notikt arī nākamnedēļ. DB jau rakstījis, ka 2010. gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva Pasažieru vilcienam slēgt 1,2 milj. Ls vērto līgumu ar Rīgas satiksmi un Rīgas karti par Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu.

Par 2800 latiem mēnesī nestrādāšu — tā faktiski ar atlūguma iesniegšanu Satiksmes ministrijā ir vēlējies paziņot valsts uzņēmuma Latvijas Pasts šefs Ivars Krauklis. Faktiski notiekošais apliecina to, ka līdzšinējā algu apcirpšanas politika ir vismaz nepārdomāta.

Protams, šaubu nav par to, ka taupības apstākļos, kad izdevumi tiek samazināti teju visam pēc kārtas, nedrīkst būt izredzētie, kurus tas neskar. Tajā pašā laikā jautājums ir par to, vai lēmums noteikt visu valsts uzņēmumu vadītājiem mēnešalgu, kas nepārsniegtu 2800 latus, kārtējo reizi vadoties pēc lineāla metodes, ir pareiza?! Tiesa, nav noslēpums, ka daļā valsts uzņēmumu vadītāji ir salikti, atbilstoši politisko simpātiju principam, un tādos gadījumos jautājums pat vairāk ir par to, vai viņus vispār nevajadzētu nomainīt. Tajā pašā laikā ne vienā vien valstij piederošā kompānijā vadītāja amatā ir augsta līmeņa menedžeri, kuri ir spējuši panākt, lai uzņēmums veiksmīgi strādā ar peļņu, vadot simtiem un pat tūkstošiem cilvēku lielus kolektīvus. Gandrīz vai lieki pieminēt, ka šie vadītāji šobrīd ir uzmetuši lūpu, uzskatot, ka viņiem valsts kā uzņēmumu īpašnieks vēlas maksāt neadekvāti zemu atalgojumu.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Latviešu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis būs gatavs spēlēt jau nākamās Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas sākumā, uzskata ar Latvijas spēlētāju strādājošais fizioterapeits Kerlons Kolkers.

Ņujorkas Knicks komandu pārstāvošais Porziņģis 7.februārī kārtējā NBA mačā sarāva kreisā ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz ilgu laiku. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz pusgadu, bet bieži ieilgst arī aptuveni gada ilgumā, turklāt klubs negrasoties sasteigt atlabšanas procesu un iespēlēt latvieti ātrāk par Ziemassvētkiem.

Tiesa, pretējās domās ir plaši atzīstais Kolkers, kuru savā rehabilitācijas procesā nolīdzis Porziņģis.

«Protams, Knicks vadībai piederēs galavārds saistībā ar Porziņģa atgriešanos laukumā, bet es saku, ka viņš būs gatavs jau ar nākamās sezonas sākumu,» sarunā ar The New York Post teica Kolkers.

Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis piekritis kļūt par jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.

Viņš aģentūrai BNS teica, ka strādāšot tiešā Bērziņa pakļautībā un nav gatavs strādāt partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvja Valsts prezidenta kancelejas jaunā vadītāja Gundara Daudzes vadībā.

Uz jautājumu, kā redz sadarbību ar prezidentu, kurš nācis no Zaļo un zemnieku savienības, un Daudzi, kura pārstāvētās partijas līderis ir Maizīša aktīvākais kritizētājs Aivars Lembergs,Maizītis atbildēja, ka ar Bērziņu ir vienošanās, ka viņš strādās tiešā prezidenta pakļautībā. «Es neesmu gatavs strādāt Daudzes pakļautībā,» norādīja Maizītis.

Pamatojot savu izvēli, Maizītis sacīja, ka iemesls, kādēļ piekritis strādāt Bērziņa komandā, ir tas, ka viņam ir iepriekšēja pieredze un «Valsts prezidentam ir jāzina tas, kas ir noticis iepriekš».

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Koatum" veic klīnisko pētījumu zoba implantam ar pārklājumu, kas novērš iekaisumu procesu attīstību.

"Gribam panākt to, lai rehabilitācijas laiks pēc operācijas ir īsāks un ir mazākas komplikācijas," saka Emīls Sjundjukovs, SIA "Koatum" līdzdibinātājs.

Pērn uzņēmums piesaistīja vēl 300 tūkstošus eiro no Polijas investora "StarFinder". Līdz šim kopumā uzņēmumā ieguldīti 500 tūkstoši eiro. Līdz gada beigām iecerēts pabeigt klīnisko pētījumu, kura rezultāti palīdzēs pierādīt tehnoloģijas efektivitāti un piesaistīt papildu finansējumu uzņēmuma tālākai attīstībai.

"Koatum" nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Kompānijas risinājums ļauj dentālajiem un ortopēdiskajiem implantiem pievienot zāles un dažādas aktīvās vielas. Tas risina problēmu ar mērķtiecīgu vielu nogādi pacienta organismā. Piemēram, kad tiek ievietots implants un lai nebūtu ilgstoši jālieto antibiotikas, zāles var iestrādāt uzreiz implantā. Tādējādi tās uzreiz nonāk vajadzīgajā vietā un atveseļošanās process ir krietni vieglāks. Uzņēmuma šī brīža prioritāte ir dentālie implanti, jo šajā jomā tirgus barjera ir nedaudz zemāka. "Jebkuram jaunuzņēmumam ir jāidentificē tirgus, ar ko sākt strādāt. Ja sāksim ar dentālajiem implantiem, pēc 9 līdz 12 mēnešiem būs gatavs produkts. Ortopēdijā vajadzīgi daudz ilgāki pētījumi," iepriekš izteicies Sergejs Jakimovs, "Koatum" līdzdibinātājs.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir gatavs sarunām ar valsts protestu kustības pārstāvjiem, lai nodrošinātu to, ka prezidenta vēlēšanas norisinātos godīgi, pavēstījis bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

A. Kudrins sarunā ar laikrakstu Vedomosti norādīja, ka ticies ar V. Putinu pirms sestdien notikušā mītiņa Maskavā. «No sarunas ar V. Putinu es nopratu, ka viņš nebaidās no 4. maijā paredzētajām [prezidenta] vēlēšanām. Viņš ir gatavs pieņemt visus nepieciešamos mērus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir godīgas,» sacīja A. Kudirns.

Db.lv jau vēstīja, ka sestdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā pulcējās desmiti tūkstošu protestētāju. Demonstrāciju dalībniekus uzrunāja arī A. Kudrins.

Analītiķi uzskata, ka A. Kudrina piedalīšanās mītiņā varētu liecināt, ka viņš kļūs par starpnieku starp varas iestādēm un protesta akciju dalībniekiem, vēsta AFP.

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna tikšanās Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ceturtdien beigusies bez vienošanās par denuklearizāciju.

«Šoreiz netika panākta vienošanās, taču viņu delegācijas gaida tikšanos nākotnē,» pavēstīja Baltā nama preses pārstāve Sāra Sandersa.

Abiem līderiem bija «ļoti laba un konstruktīva tikšanās,» teikts Baltā nama paziņojumā. «Abi līderi apsprieda dažādus veidus, kā virzīt denuklearizāciju un ekonomiski pamatotas idejas.»

Tramps pēc tikšanās preses konferencē pavēstīja, ka sarunas beigušās bez vienošanās, jo viņš nav vēlējies atcelt visas sankcijas Ziemeļkorejai, norādot, ka viņam «bijis jāaiziet» no sarunām ar Kimu.

«Dažreiz ir jāaiziet un šī bija tikai viena no tādām reizēm,» reportieriem paziņoja Tramps. «Mēs jutām, ka nebūtu labi kaut ko parakstīt.»

Uzņēmēji par savu mājokli lielākoties nav gatavi maksāt nekustamā īpašuma nodokli, bet daļa gatavi to maksāt saprātīgā apmērā.

Db lūdza uzņēmjus paust savu viedokli cik viņi būtu gatavi maksāt nekustamā īpašuma nodokli par savu mājokli.

SIA Hansa Silvesters īpašnieks Māris Liopa:

Nekustamā īpašuma nodoklī par savu mājokli esmu gatavs maksāt saprātīgu cenu. Protams, Rīgā mājoklim kadastrālā vērtība ir daudzkārt lielāka nekā laukos un tāpēc arī loģiski, ka mājoklim nodoklis būs augstāks. Par to būtu gatavs maksāt ne vairāk kā pāris simtus latu, jo to neizmantoju komerciālām vajadzībām. Man šķiet, ka daudzi cilvēki (it īpaši tie, kuri padomju laikos gadu desmitiem būvēja savas mājas teritorijās, kuras tobrīd bija nomales, bet pēdējo gadu laikā apaugušas ar turīgu cilvēku mājokļiem un pārvērtušās par ekskluzīviem rajoniem), nespējot samaksāt augsto nodokli, būs spiesti to pārdot par ļoti zemu cenu. Tādējādi tirgū var tikt izmesti daudzi mājokļi, kuri būvēti vēl padomju vai pat pirmspadomju laikā, tādējādi vēl vairāk samazinot to iespējamās cenas.

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni