Latvijā tapis likumdošanas priekšlikums, kuru realizējot faktiski tiktu advancēts pašreizējais maksātnespējas process. Precīzāk sakot – brīdis, kad tiesā ir iesniegts maksātnespējas pieteikums, bet lieta vēl nav sākta skatīt. Proti...
Līdz šim ir ierasta prakse, kad, piemēram, uzņēmums var iesūdzēt savu darījumu partneri tiesā, prasot atzīt tā maksātnespēju, laikus nenomaksāta parāda dēļ. Ja parādnieks nevar un negrib neko maksāt, tiesa parasti ātri vien to atzīst par maksātnespējīgu, uzsākot tam atbilstošu procedūru. Savukārt, ja parādnieks parādu samaksā, tiek panākts mierizlīgums un visi atkal var justies laimīgi: viens ir saņēmis savu naudu, bet otrs – ticis vaļā no tiesvedības un maksātnespējas draudiem. Viss ir beidzies, neraugoties uz to, ka parādnieks, iespējams, nav norēķinājies ar vēl vairākiem darījumu partneriem, kā arī nav samaksājis valstij tai pienākošos nodokļus. Lai to novērstu, tik virzīta norma, kas paredz, ka arī gadījumos, kad tiek panākts mierizlīgums, tiesai būtu jāvērtē, vai personai, pret kuru celta apsūdzība, gadījumā nav arī nodokļu parādi.
Tādējādi situācijā, kad parādnieks izlemtu visu nokārtot mierizlīguma ceļā, tam būtu jāatrod līdzekļi gan tāpēc, lai samaksātu attiecīgo prasījuma summu, gan arī atdotu valstij nodokļu parādu, protams, ja tāds ir. Šāda iecere uzskatāma par prātīgu vismaz pāris iemeslu dēļ. Pirmkārt, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pašam mēģināt uzsākt maksātnespējas procesu kādam no nodokļu nemaksātājiem ir dārgi, sarežģīti un neefektīvi. Otrkārt, šī ir iespēja ar efektīvu mehānismu iekasēt nodokļu parādu, kamēr tas vēl ir fiziski iespējams. Nav noslēpums, ka nereti VID noteiktie nodokļu parādu uzrēķini sasniedz astronomiskas summas. Tādos gadījumos teorētiski valstij ir nodokļu nauda, kas vienkārši vēl nav iekasēta, bet praktiski ir skaidrs, ka VID to arī nekad neiekasēs. Tāpēc labāk būtu izmantot katru iespēju veikt savlaicīgu nodokļu parādu piedziņu, kamēr to vēl ir iespējams izdarīt, turklāt neizputinot pašu parādnieku.
Tiesa gan, realizējot minēto sistēmu, būtu jāņem vērā kāda svarīga nianse. Redz, var gadīties, ka parādnieks, kurš, kā jau minēts, piekrīt mierizlīgumam, gan ir valstij parādā naudu nodokļu veidā, taču par konrēto summu norisinās tiesvedība, lai noskaidrotu, kam ir lielāka taisnība – nemaksātājam vai VID. Latvijā, kā zināms, tiesvedības mēdz ilgt pamatīgāk par apnicīgu latīņamerikāņu «ziepju operu», turklāt sev neapmierinošu spriedumu ir iespējas virzīt arī Eiropas līmeņa tiesvedībai. Nedrīkst būt tā, ka visu šo tiesāšanās laiku persona skaitītos parādnieks pret valsti par attiecīgo summu. Kamēr nav beigusies tiesvedība ar konkrēto spriedumu par kādu nodokļu lietu, uzņēmējs nedrīkst atrasties parādnieku datu bāzē un tikt uzskatīts par nodokļu parādnieku. Pretējā gadījumā var veidoties situācijas, kad personas, pret kurām kāds sadarbības partneris vērsis maksātnespējas pieteikumu tiesā, ir spiests samaksāt gan partnera prasīto, gan arī summu, ko no tās vēlas piedzīt VID, bet par ko vēl norisinās tiesvedība, un kas nebūtu pareizi.