11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

Veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš aktīvi meties cīņā ar veselības aprūpes sistēmas slimībām, ar padomiem palīdz biznesā rūdīti cilvēki , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jānis Stakens ir ārštata padomnieks, nesaņem atalgojumu. Viņš dod padomus jomā, kā darboties ar jēgu. Savukārt Ēriks Zaporožecs ir štata padomnieks, viņš ir saimniecisks cilvēks,» DB norāda G. Belēvičs. J. Stakens ir nekustamo īpašumu kompānijas New Europe valdes priekšsēdētājs, pirms tam daudzus gadus vadījis mazumtirdzniecības uzņēmumu Maxima Latvija. Savukārt Ē. Zaporožecs daudzus gadus strādājis atkritumu apsaimniekošanas jomā, šobrīd ir uzkopšanas, ēku uzturēšanas un ekspluatācijas SIA Tehhe valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Otrs uzņēmuma līdzīpašnieks pastiprināti ir Eco Baltia grupa, liecina Lursoft informācija. Abi ministra padomnieki kopā ar G. Belēviču pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, izriet no Centrālās vēlēšanas komisijas informācijas.

Gada sākumā, vēl vairākus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām, Latvijas vēstniecības Eiropā saņēmušas Valsts prezidenta kancelejas uzdevumu noskaidrot, kāda šajās valstīs ir prakse attiecībā uz sociālo garantiju piešķiršanu prezidenta laulātajam un eksprezidentam.

Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un Valda Zatlera un viņa laulātās draudzenes Lilitas Zatleres vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, vēsta portāls pietiek.com.

Portāla rīcībā esošā informācija liecinot, ka Zatlera kanceleja apsvērusi virzīt grozījumus likumā, lai uz Lilitu Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.

Valsts prezidenta kancelejas uzdevums caur Ārlietu ministriju (ĀM) izsūtīts Latvijas vēstniecībām Austrijā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Ungārijā un Vācijā. ĀM vēstule, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, Par Valsts prezidenta sociālajām garantijām un laulātā statusu vēstniecībām izsūtīta 2011. gada 25. janvārī.

Liepājas Universitātes (LiepU) atjaunotais Padomnieku konvents Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvās savu redzējumu par Liepājas Universitātes vietu Latvijas augstākās izglītības telpā.

Padomnieku konventa sēdes ietvaros notika diskusija par Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā iekļautajām reformas iniciatīvām kontekstā ar augstākās izglītības attīstību Liepājas Universitātē. Pēc darba grupas sagatavotā memoranda teksta projekta apspriešanas Padomnieku konventa locekļi nolēma akceptēt to un pēc papildināšanas iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā, piedāvājot savu redzējumu par Liepājas Universitātes attīstību un vietu Latvijas augstākās izglītības telpā.

Memorandā uzsvērti vairāki LiepU darbības pilnveides virzieni: attīstīt studiju ciešāku saikni ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, par studiju pamatprincipu visos studiju virzienos nosakot pētniecībā balstītas studijas; veicināt pētniecības tēmu ciešāku sasaisti ar valsts un reģiona vajadzībām; aktīvāk pilnveidot sadarbību ar uzņēmējiem inovāciju ieviešanā; izstrādāt no dažādiem finanšu avotiem atbalstītu ilgtermiņa akadēmiskā un zinātniskā personāla piesaistes programmu; paplašināt inženierzinātņu studiju un inovatīvās pētniecības attīstību svarīgu reģiona un Latvijas zinātniski tehnisku problēmu risināšanai.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) jaunieceltais vadītājs Jānis Maizītis, būdams ģenerālprokurors, vairākas reizes atcēlis SAB pieņemtos lēmumus saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumam.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš atzina, ka bijušas pietiekami daudzas situācijas, kur pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai precīzas. J. Maizītis arī atzina, ka ir daudz sūdzību saistībā ar pielaidēm valsts noslēpumiem no personām, kurām tiek liegtas šīs pielaides. «Tur ir daudz un dažādas situācijas. Dažbrīd varbūt skaidrāk jāpaskaidro personai, kādēļ tāds lēmums ir pieņemts,» sacīja SAB vadītājs. J. Maizītis arī norādīja, ka tomēr personas bieži apzinās, kādēļ ir tāds lēmums.

SAB vadītājs skaidroja, ka vienmēr, kad šie lēmumi tiek pārsūdzēt, notiek pārbaudes, kā biroja vadītājs vai attiecīgās amatpersonas, kas pārbaudes veikušas, nonākušas pie šī lēmuma. «Bijušas pietiekami daudz situāciju, kur runāts par to, ka pārbaudes nav bijušas pilnīgas vai tās varēja būt precīzākas,» sacīja J. Maizītis.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Saeima ir pilntiesīga un var vēlēt prezidentu līdz Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nav pasludinājusi referenduma rezultātus par Saeimas atlaišanu.

«Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanas procedūru,» žurnālistiem svētdien norādīja prezidenta padomniece Inese Lībiņa - Egner.

«Satversme viennozīmīgi gan no sava burta, gan no gara paredz, ka laikā no prezidenta rīkojuma līdz tautas nobalsošanai Saeima ir pilntiesīga visā savā darbības apjomā. Saeima turpina visu savu kompetences jautājumu risināšanu, tajā skaitā, ja šajā laika posmā Saeimas kompetencē ir lemt par jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu, tad šāda kompetence Saeimai arī ir,» skaidroja padomniece.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess kļūs par Pasaules Bankas prezidenta Džima Jonga Kima padomnieku, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Paevaleht.

«Esmu piekritis pievienoties Pasaules Bankas prezidenta padomnieku komandai,» Ilvess sacīja Pasaules Bankas izdevuma Digital Dividends prezentācijā.

Digital Dividends ir plašs Pasaules Bankas projekts, kurā tiek pētīts, kā samazināt nabadzību, nodrošinot nacionālo identitāti nabadzīgiem cilvēkiem un tādējādi palielinot viņiem digitālo pakalpojumu pieejamību. Projektam tiks veidota padomnieku grupa un Ilvesam lūgts tai pievienoties, informēja Igaunijas prezidenta preses pārstāvji.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka Ministru kabineta apstiprinātā summa - 1200 lati mēnesī - par pagaidu dzīves vietas nodrošināšanu eksprezidentam ir nesamērojami liela.

Lai taupītu valsts naudu, Zatlers lūgs viņam nodrošināt «nelielu pagaidu dzīvokli», aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā. Ņemot vērā, ka Zatlers kā bijušais Valsts prezidents turpinās pildīt virkni sabiedrisko pienākumu - parasti bijušās valsts pirmās amatpersonas tiek aicinātas gan lasīt lekcijas, tikties ar nevalstiskajām organizācijām, studentiem, skolēniem, gan arī atbalstīt dažādus sabiedriskus projektus un kustības jeb patronāžas -, šīs telpas tiks arī izmantotas darba vajadzībām, norāda preses dienestā.

Preses dienests atgādina, ka, lai taupītu valsts budžeta naudu, jau 2007.gadā Jūrmalas rezidences remontdarbu laikā Zatlers atteicās no piedāvātās pagaidu īres vietas un dzīvoja rezidencē tās remonta laikā, tādējādi ietaupot valsts naudu, kas tiktu tērēta papildu telpu īrei.

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Saeima ceturtdien, 8.martā, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā atkārtoti iecēla Jāni Maizīti.

Par J.Maizīti balsoja 85 deputāti, pret bija divi deputāti.

Saeima J.Maizīti SAB direktora amatā pirmoreiz apstiprināja 2013.gada 14.martā. Pirms tam J.Maizītis ieņēma Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra amatu, 10 gadus bijis ģenerālprokurors, strādājis arī par virsporkuroru un izmeklētāju, tieslietu ministra padomnieku. SAB direktoram ir maģistra grāds tiesību zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātē (LU). Pašlaik J.Maizītis studē arī LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome un ievēl Saeima. SAB vadītāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pilnvaru termiņu skaits vienai personai nav ierobežots.

Nākamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks, iespējams, varētu būt bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Tādu viedokli preses konferencē pauda tagadējais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis. Runājot par viņam adresētajiem pārkāpumiem, viņš nenoliedza, ka tādi bijuši, taču tie nav radījuši tiesiskas sekas.

Viņš arī piebilda: «Es kā amatpersona biju gatavs iet pret straumi.» Vai konstatētie pārkāpumi ir par iemeslu viņa atstādināšanai, lai izlemj sabiedrība, viņš teica, paužot arī prieku, ka daļa no konstatētajiem pārkāpumiem ir atslepenoti.

Pats Maizītis gan par šādu izteikumu bija pārsteigts un db.lv atzina, ka neesot sekojis līdzi, jo ir aizņemts pašreizējā darbā Latvijas Universitātē.

Latvijā elektroniskas vēlēšanu sistēmas ieviešana radītu drošības riskus, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

Maizītis izteicās, ka ar lielām «fobijām nav slims», taču, ikdienā saskaroties ar viņam pieejamo informāciju, secinājis, ka valstij labāk būtu saglabāt esošo vēlēšanu procesa kārtību.

«Labāk pasvītrot to krustiņu un mīnusiņu, tad būsim daudz drošāki un nebūsim ar drošības riskiem ietekmēti,» uzsvēra Maizītis.

SAB direktors gan norādīja, ka pats galvenais priekšvēlēšanu procesā ir pievērst uzmanību ziņu saturam un iepazīties ar pēc iespējas plašāku mediju saturu. «Galvenais, kas notiek mūsu galvās, [..] nesapīties virsrakstos, izlasīt vairākus, nevis tikai vienu rakstu,» piebilda SAB šefs.

Latvijā arī iepriekš bijušas diskusijas par vēlēšanu nodrošināšanu internetā. 2014.gada nogalē Saeima noraidīja attiecīgu kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Viņi iepriekš komisijas sēdēs uzsvēra, ka šādu vēlēšanu ieviešanai nav pieejami tehnoloģiski risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Satversmē nostiprināto aizklātuma principu.

Kad Latvija pievienojās ekonomiskajām sakcijām pret Krieviju, tā labi zināja, ka būs sekas. Viss nebūtu tik skumji, ja mēs tam būtu gatavi, intervijā Деловые вести sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

«Viss šis stāsts par sankcijām nesākās šodien,» sacījis Lembergs, «Ja kāds nolemj rīkoties pret kādu, abas puses saprot, ka sekas būs. Ekonomiskās, politiskās, ģeopolitiskās, militārās. Tas viss būtu iepriekš jāanalizē un jāsaprot.»

Ventspils mērs uzskata, ka varēja rīkoties gudrāk. «Ja birojs, kuru pārvalda idiots Maizītis (Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis), labāk darītu savu darbu, tad viņiem būtu profesionāli spiegi, kas strādātu blakus Krievijas prezidentam un viņa darbiniekiem.» Tādā gadījumā būtu saņemta informācija par to, kādas konkrēti sankcijas Krievija plāno pret Eiropas Savienību un Latviju tai skaitā.

Latvijā ir ļoti ietekmīgi cilvēki, kuri traucē demokrātijas attīstībai. Diez vai kādā valstī ir pilnīgi godīga politika, bet ir kaut kādas robežas, ko nedrīkst pārkāpt, intervijā Latvijas Radio norāda bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Viņš arī atzīmē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju traucē minētie ietekmīgie cilvēki. KNAB esot virzošais spēks, kas spēj kaut ko darīt korupcijas apkarošanā.

Vissvarīgākā un efektīvākā metode ir dot iespēju izmeklētājiem, korupcijas apkarotājiem, prokuroriem strādāt. Pirmkārt, nelikt nekādus šķēršļus un, otrkārt, likt sajust, ka viņu darbs ir vajadzīgs valstij. Jo tikai darot var noskaidrot – ir vai nav noziedzīgi nodarījumi un korupcijas pazīmes. Šķērši tiekot likti visdažādākā veidā. J.Maizītes norāda, ka pie šķēršļiem var pieskaitīt arī finansējuma samazināšanu, visu, kas noticis ar KNAB visu šo gadu laikā.

Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar SIA Rīgas Nami ir konceptuāli izvērtējusi iespēju Rīgas pils remonta laikā kā Valsts prezidenta pagaidu rezidenci Rīgā nomāt Rīgas Nami pārvaldījumā esošo Melngalvju namu.

Patlaban vēl nav veikti detalizēti aprēķini un noskaidrota nepieciešamā platība, bet ir izvērtēta teorētiska iespēja Melngalvju namā strādāt Valsts prezidenta kancelejai.

Atšķirībā no ASV bijušās vēstniecības telpām, kas no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras (VNĪA) pārvaldījumā esošajiem objektiem tika piedāvāts Valsts prezidenta pagaidu rezidencei un bez ievērojama remonta nav lietojama, Melngalvju namā nav nepieciešami būtiski kapitālieguldījumi un laiks, lai veiktu priekšdarbus telpu pielāgošanai. Otrkārt, nomājot telpas Melngalvju namā, Valsts prezidenta kancelejai papildus nebūtu jāmaksā par reprezentācijas telpu nomu valsts vizīšu svinīgajiem pasākumiem, kas ievērojami ekonomētu budžeta līdzekļus. Šajā gadā vien tiek plānotas vairākas ienākošās valsts vizītes, un tā kā Rīgas pils ierobežotais telpu daudzums liedz iespēju valsts vizītēs pilī organizēt visus svinīgos pasākumus, Valsts prezidenta kancelejai jau vairākus gadus nākas īrēt papildus telpas gan valsts vizītēm, gan citiem plašāk apmeklētiem Valsts prezidenta pasākumiem.

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.