Jaunākais izdevums

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie individuālā komersanta «Raibs gar acīm», lai vērotu, kā tiek veidotas papīra rozes.

Uzņēmums Raibs gar acīm dibināts 2006. gadā. Tas piedāvā dāvanu saiņošanas pakalpojumus un tam nepieciešamos aksesuārus, kā arī ar rokām veidotus papīra ziedus, apsveikumu kartiņas un citas svētku lietas.

Lāsma Kraņevska par savu uzņēmumu sapņoja jau studiju laikos. Sākotnēji viņa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studēja psiholoģiju, vēlāk nolēma apmeklēt arī floristikas nodarbības. Paralēli studijām L. Kraņevska strādāja apģērbu veikalā - sākotnēji par pārdevēju, vēlāk par veikala vadītāju, līdz sapratusi, ka vēlas veidot savu uzņēmumu. Tāpēc papildus ķērās pie projektu vadības apgūšanas un mazā biznesa kursiem.

Reiz Lāsma ievērojusi, ka tirdzniecības centrā Olimpia vairs nav dāvanu saiņošanas veikala, tāpēc izlēmusi nosūtīt Olimpia administrācijai piedāvājumu veikalā sniegt dāvanu saiņošanas pakalpojumus. Drīz vien saņēmusi uzaicinājumu uz interviju un atvērusi savu pirmo veikalu.

Sākotnējās investīcijas bijušas ap 2000 latu. ««Raibs gar acīm» sākums nebija viegls, jo strādāju viena no rīta līdz pat vakaram. Biju atradusi meiteni, kura nedaudz pasēdēja veikalā, kamēr aizbraucu pēc jaunās preces. Tagad mēs jau esam sešas,» teica L. Kraņevska.

Šobrīd «Raibs gar acīm» ir dāvanu iesaiņošanas veikals arī modes un izklaides centrā Riga Plaza, pēc diviem mēnešiem pakalpojumi būs pieejami arī telpās Rīgā, Gogoļa ielā 14. «Lielākais izaicinājums ir atvērt jaunus veikalus, jo tas prasa daudz laika un enerģijas,» akcentē L. Kraņevska.

Dāvanu saiņošanā modes tendences vairāk izpaužas dāvanu papīriem. «Šobrīd modē ir melnie dāvanu papīri ar, piemēram, oranžām lentēm. Tomēr papīra ziedus pērk tumši zilā krāsā un spilgtās, ekstravagantākās krāsā. Tiesa, sarkanais nekad nav «izgājis» no modes,» sacīja L. Kraņevska.

«Pircēju skaits pēdējā laikā ir stabils. Šo gadu laikā esmu novērojusi, ka cilvēki kļūst arvien aizņemtāki un pasūtījumus veic pēdējā brīdī, piemēram, uz 14.februāri un 8.martu tie ienāk vien dažas dienas iepriekš. Katru gadu laiks, ko cilvēks spēj kvalitatīvi saplānot, samazinās,» teica L. Kraņevska.

Uzņēmēja teic, ka labākais laiks «Raibs gar acīm» ir ziemas un vasaras mēnešos. «Kad ārā ir liels sals, cilvēki vairāk izvēlas uz svētkiem dāvināt papīra, nevis svaigos ziedus. Vasara, savukārt, ir kāzu laiks. Ziedi tiek veidoti ar dažādām pērlēm un taureņiem. Klusākais periods ir rudens,» komentē L. Kraņevska.

Fotogrāfijas no papīra zieda tapšanas procesa skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Tualetes papīrs beziepakojuma veikaliem

Laura Mazbērziņa,01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu, kā tiek sagatavots tualetes papīrs tirgošanai beziepakojuma veikalos.

Fotogrāfijas, kurās redzams ražošanas process, skatāmas raksta galerijā!

SIA Papīrs Com dibināta 2017. gada jūlijā. Uzņēmums no Baltkrievijas pasūta pārtrādātas papīra šķiedras un celulozes izejvielas, lai varētu veikt papīra konvertāciju. «Latvijā neviens neražo tualetes papīru no A līdz Z. Notiek papīta konvertācija. Celulozes ruļļus pasūtām no Baltkrievijas, tomēr tuvākajā nākotnē gribam atrast jaunus sadarbības partnerus. Arī citur tiek ražots tualetes papīrs, tomēr cenas ziņā Baltkrievijas ražotāji ir visizdevīgākie. Atradām jaunus un labus celulozes papīra ražotājus Spānijā, bet jādomā, vai ceļš mums atmaksāsies. Šobrīd mums atsūtīts papīrs testēšanai. Svarīgākais, ko mēs izvērtējam, ir kvalitāte, cena un piegādes attālums,» stāsta uzņēmuma vadītāja Oksana Gaspažiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas Papīrs sāk izmantot Baltijā pirmo hibrīddrukas iekārtu

Zane Atlāce - Bistere,01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kafijas pauze atstātu mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi, mazumtirdzniecības tīkls «Narvesen» ieviesis dabiskas, 100% pārstrādājamas līdzi ņemamās kafijas krūzes.

«Huhtamaki» Future Smart papīra krūzēs netiek izmantoti tādi materiāli, kas iegūti no naftas ķimikālijām, un tajās iestrādāts bioloģisks mitruma aizsargslānis. No augiem izstrādātās krūzes ir solis uz priekšu ilgtspējīgā karsto dzērienu baudīšanā pa ceļam.

«Nav noslēpums, ka cilvēki aizvien vairāk cenšas savā ikdienā ieviest videi draudzīgas dzīvošanas principus – šķiro atkritumus, iet uz veikalu iepirkties, līdzi ņemot maisiņu, vai izvēlas divriteni auto vietā. Arī «Narvesen» mērķtiecīgi attīsta ilgtspējīgu iepakojumu politiku – jau šovasar visās tirdzniecības vietās ieviestas pirmās krūzītes, kas ražotas no augiem un ir 100% otrreiz pārstrādājamas un dabiskas. Tas ir būtisks solis, gatavojoties Eiropas Parlamenta regulai, kas līdz 2021. gadam paredz vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu aizliegumu,» skaidro Ineta Legzdiņa, «Narvesen Baltija» Iepirkumu direktore, norādot, ka «Narvesen» šobrīd aktīvi strādā pie alternatīvu risinājumu apzināšanas un ieviešanas. Kopumā tirdzniecības vietās tos plānots ieviest jau līdz 2021. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vīrusam atbild ar investīcijām un produktu nomaiņu

Māris Ķirsons,06.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Meža nozares lielākais izaicinājums šoruden – zāģmateriālu tirgus neprognozējamība un pieprasījuma kritums pēc koksnes pārstrādes blakusproduktiem, piemēram, celulozes šķeldas, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Šie izaicinājumi būtiski ietekmē mežizstrādi, jo pārstrādātājiem nepieciešami tikai priedes un egles zāģbaļķi, kā arī bērza finierkluči, savukārt pārējai koksnei atrast noietu ir apgrūtinoši, pauž U. Mierkalns. PATA uzņēmumu grupā ietilpstošās kompānijas investē tehnoloģijās un produktu nomaiņā, vienlaikus ieviešot jaunu atbalsta sistēmu meža īpašniekiem. Kāda ir situācija nozarē? Vispirms daudzu pasaules valstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši daudzu koksnes izstrādājumu realizāciju, samazinot šo produktu cenas un pieprasījumu. Eiropas centrā (Vācijā, Čehijā) šogad tiek izstrādāti tie meži, kas cietuši no astoņzobu mizgrauža postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šogad investējis 300 000 eiro nomas iekārtu parka atjaunošanā un aptuveni 180 jaunu kafijas un ūdens iekārtu iegādē.

Uzņēmumam tas ļāvis gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2023. gada pirmo sešu mēnešu rezultātiem, audzēt nomas pakalpojumu pārdošanas apjomu par 40%.

Nomas pakalpojumu portfelī iekļaujas kafijas iekārtu, ūdens aparātu un drukas iekārtu nomas serviss. Biroja preču tirdzniecība šī gada pirmajā pusgadā saglabājusies pērna gada līmenī. Kopumā uzņēmuma prognozes par pārdošanas apjoma pieaugumu visos uzņēmuma darbības segmentos liecina, ka līdz gada beigām tas varētu sasniegt par 6% lielāku kāpumu, nekā tas bija 2023. gadā.

Hestio izpilddirektors Toms Bergs uzsver, ka nomas pakalpojumu darbības segmenta stiprināšana ir stratēģisks solis, analizējot darba vides pieprasījuma tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Etiķešu ražošanā lielākais skolotājs – Krievijas tirgus

Ilze Šķietniece, speciāli DB,26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO, VIDEO: Uzņēmumā Liepājas Papīrs darbu sāk pirmā hibrīddrukas iekārta Baltijā

Ilze Žaime,19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons,17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem

Guna Pudule, Rīgas Teikas vidusskolas direktore,06.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā mācību līdzekļiem atvēlēti aptuveni 9 miljoni eiro gadā, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu, un tas nozīmē, ka visiem mācību priekšmetiem nepietiek.

Pedagogi cenšas meklēt dažādus risinājumus, piemēram, izmantojot vienu mācību līdzekļu komplektu visām paralēlklasēm, taču tas noteikti nav labākais risinājums. Arī pašvaldību rocība, lai piešķirtu papildlīdzekļus, ir ļoti atšķirīga. Ir pašvaldības, kam nav nekādu iespēju rast papildfinansējumu, bet ir pašvaldības, kā Rīga, kas atrod papildu naudu, taču tas notiek neprognozējami, tuvojoties budžeta gada beigām, tāpēc būtiski apgrūtina plānotu mācību līdzekļu iegādi un skolas darba organizēšanu ilgtermiņā.

Katra izglītības iestāde izlīdzas, kā var

Teikas vidusskolā mācās vairāk nekā 1000 bērnu, un mums nepietiek līdzekļu, lai iegādātos atbilstīgu skaitu mācību grāmatu un darba burtnīcu. Pērn valsts budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti aptuveni 9 miljoni, un, lai gan dzīve kopumā kļūst aizvien dārgāka un cenas aug, arī nākamā gada budžetā lielāka summa nav paredzēta.Problēma nav jauna, tāda situācija ir jau ilgstoši, un pilnveidotais mācību saturs to padarījis īpaši sarežģītu. Lai iegādātos grāmatas un citus mācību līdzekļus, katra pašvaldība un arī katra izglītības iestāde cenšas izlīdzēties, kā var: daži mēģina ietaupīt citās budžeta pozīcijās, citi lūdz iesaistīties vecākus u. tml. Piemēram, mūsu skola izīrē telpas (sporta zāli, koncertzāli u. c.), un par iegūtajiem līdzekļiem varam iegādāties mācību līdzekļus, tomēr tas nav nedz ilgtermiņa risinājums, nedz prakse, kas piemērota visām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajā Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atsākta papīra ražošana, to plānots arī eksportēt.

Šobrīd bijušajā Līgatnes papīrfabrikā nelielos apjomos – dažas tonnas - tiek ražots specifisks nišas papīrs - akvareļu papīrs. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana, bet 2022.gadā bijušo Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs.

Viņš aktīvi darbojies dažādos IT, telekomunikāciju un mediju uzņēmumos vairāk nekā 25 gadus. Bijis vadītājs un īpašnieks uzņēmumos Latnet, Stream Networks, Telecentrs.Tāpat viņš darbojies valdē un padomē mediju uzņēmumā TV3 Grupa (iepriekš All Media Baltics), vadījis interneta TV platformas Go3 izstrādi.

Šobrīd E.Ricevs nedaudz darbojas kā konsultants un eksperts dažādos IT projektos, betpamatlaikā velta visu enerģiju un uzmanību Līgatnes papīrfabrikas attīstībai. “Puslīdz normālā režīmā papīra ražošana atsākta no jūnija, bet tāpat ražošana šobrīd notiek eksperimentālās partijās, un esam kvalitātes uzlabošanas procesā. Šobrīd esam uzstādījuši jaunu līniju, un tā ir neliela – maksimālā jauda līdz trīs tonnām diennaktī, kas ļautu gadā saražot līdz 1000 tonnām,” atklāj Līgatnes papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs. Viņš stāsta, ka papīra masas sagatavošanas iekārta gan ir atjaunota vecā, kas saņemta mantojumā no bijušās Līgatnes papīrfabrikas. Tā uzlabota, nomainot automātiku, spēka sadaļu, piedziņu, bet pamata daļas elementi, piemēram, katli, dzirnavas, tiek izmantoti vecie. Šobrīd akvareļu papīra ražošanas iekārtās investēti aptuveni 400 000 eiro. “Uz nākamo gadu mēs skatāmies cerīgi ar domu, ka gadā varētu saražot līdz 200 tonnām. Tie nav ļoti lieli apjomi,” saka E.Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa,23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares eksporta ienākumi šogad pieauguši par 57,29 milj. eiro jeb 4,4% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, lielākoties balstoties uz šā gada pirmo mēnešu izcilajiem rādītājiem

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare uzstādījusi vēl vienu jaunu rekordu. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 866,86 milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 24,85 milj. eiro jeb 5,4% - un sasniedzis 481,35 milj. eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 140,8 milj. eiro jeb 29,3% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aktīvākie digitalizācijas veicinātāji uzņēmumā - darbinieki

Ilmārs Arsenovičs, Dokobit pārstāvis Latvijā,05.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norāda komersanti.

Rīgas domē (RD) informē, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Nesaprot iemeslus

Velojoslas nopietni apgrūtina mūsu ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu saskaramies ar problēmām preču piegādes laikā, teic tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. “Darbam nepieciešamos materiālus, piemēram, papīru un dažādus ķīmiskos līdzekļus, mums pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži nobloķējam satiksmi, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Tas ir diezgan apgrūtinoši, jo pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats ir ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm. Mūsu sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto,” stāsta K. Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs,15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Samsung nomainīs plastmasas iepakojumus pret videi draudzīgākiem materiāliem

Db.lv,28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Electronics paziņojis, ka aizvietos plastmasas iepakojumu ar videi daudz draudzīgākiem materiāliem, raksta MarketWatch.

Jaunie materiāli būs papīrs un pārstrādāta bioplastmasa, ko kompānija ieviesīs šā gada pirmajā pusgadā.

Mobilajiem tālruņiem, planšetēm un viedpulksteņiem plastmasas iepakojumu aizvietos papīra iepakojumi, bet lielākām ierīcēm, piemēram, TV, veļasmašīnām un virtuves ierīcēm aizsargiepakojums būs no pārstrādātas plastmasas vai bioplastmasas.

Līdz 2030.gadam Samsung plāno izmantot 500 tūkstošus tonnu pārstrādātas plastmasas un savākt 7,5 miljonus tonnu nolietotas produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Purpurs piezīmju klade

Laura Mazbērziņa,26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma SIA Dizaina papīrlietu darbnīca jeb zīmola Purpurs ražotnē. Raksta galerijā skatāms, kā top uzņēmuma produkts - piezīmju klade.

Purpurs jau desmit gadus ražo dažādas papīrlietas – burtnīcas, piezīmju grāmatas, fotogrāfiju albumus, aploksnes, nošu mapes, ēdienkartes u.c. lietas. Uzņēmums saražoto produkciju pārdod Latvijas dizaina un dzīves stila veikalos Riija un Manilla, grāmatnīcās, drīzumā - arī internetā, kā arī tiek veidotas dizaina papīrlietas korporatīvajiem klientiem.

Apvienojot pieredzi poligrāfijas un dizaina nozarēs, biznesu un zīmolu radīja Ginta Šmite un Māris Šmits. Laika gaitā biznesā viņiem pievienojusies meita Beāte Dronka, kurai šobrīd ir uzticēta zīmola vadīšana.

Pirmie soļi šajā biznesā «tika sperti» jau 2007. gadā, un lielākās investīcijas prasījusi dažādu materiālu un ražošana tehnikas iegāde. Sākotnējais investīciju apjoms bijis 50 tūkstoši latu. B. Dronka stāsta, ka biznesa sākums šķitis skaists, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, lai uzņēmums «izdzīvotu», bija jāmaina gan strādāšanas, gan domāšanas modelis. «Tajā brīdī mēs mainījām dizainus, lai no luksusa produktu kategorijas pārorientētos uz vienkāršāku un klientam pieejamāku produkciju, sākām izmantot pārstrādāto papīru, sākām piedalīties izstādēs un izbraukumu tirdzniecībā. Mainot domāšanas modeli, bizness sāka «izdzīvot» tādu kā veiksmes stāstu, jo ar visu piedzīvoto un pārdzīvoto mēs ieguvām lielu pieredzi, atpazīstamību un attīstījām jaunas, klientu pirktspējai piemērotas produktu sērijas,» atceras B. Dronka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama

LETA,25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo apmēru dēļ Rīgā atkritumu tirgū vairāku operatoru līdzdalība ir neizbēgama, atzina vides apsaimniekotāja «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jebkādu jaunu iepirkuma vai sarunu procedūru organizēšana ar vienu zonu, vienu pakalpojumu sniedzēju vienā kopējā vai vairākās zonās «Eco Baltia grupas» uzskatā nav iespējama un nav atbalstāma.

«Konkurences padome (KP) ir skaidri pateikusi, ka Rīgas domei līdz 12.novembrim jāpiedāvā risinājums, kas nodrošina konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū un tas vienlaikus nozīmē, ka tirgū jānodrošina vairāku uzņēmumu darbība. Turklāt neviens no esošajiem Latvijas operatoriem nespēj viens apkalpot visu Rīgu, kas veido 40% Latvijas kopējā apmēra,» teica Simanovičs.

Tāpat viņš norādīja - kamēr tiesa nav lēmusi citādi un KP nav noslēgusi izmeklēšanu lietā pret Rīgas domi un atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotāju «Getliņi EKO», ir jānodrošina KP piemērotā pagaidu noregulējuma prasību ievērošana, no kurām galvenā ir konkurences situācijas atjaunošana un nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks,22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbildība atmaksājas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, Ilgtspējas indeksa koordinatore,12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru