Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) strādā pie tā, lai no nākamā gada fiksētā elektrības sadales tarifa pieaugumam būtu nevis straujš, bet gan lēzens kāpums, intervijā saka jaunais klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Tāpat paralēli jau tiek testēta atbalsta sistēma jeb EIKIS, kas mērķēti palīdzēs konkrētām mājsaimniecībām. Ir arī atbalsts aizsargātajiem lietotājiem.

Runājot par tarifa fiksēto maksu, Melnis sacīja, ka problēma šajā jomā vasarā bija tāda, ka tarifa kāpums bija pārāk straujš. Kāpums bija straujāks, nekā iepriekš tika runāts un diskutēts. Tie nebija 30%, bet dažos gadījumos pat 100% un vairāk.

"Straujais kāpums bija tas, kas nošokēja. Mēs strādājam pie tā, lai tarifa kāpums būtu lēzenāks. Tāpat būtiski ir tas, ka būs skaidrs, kādi tarifi būs 2024., 2025. un 2026.gadā. Varēsim to plānot, nevis tā, kā bija tagad, - kā sniegs uz galvas," sacīja Melnis.

Līdz 2025.gada sākumam Latvija būs gatava atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, ir pārliecināts klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Melnis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nesen ticies ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai šos jautājumus pārrunātu. "Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10," norādīja ministrs.

Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija, un pašreiz neesot nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas.

Ministrs atzina, ka rēķinās arī ar Krievijas provokāciju iespējamību, un Latvija ir tam gatava - ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses.

"Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi, un problēmām nevajadzētu būt," sacīja Melnis.

Noslēgusies Klimata un enerģētikas ministra Kaspars Meļņa vizīte Igaunijā, tiekoties ar Igaunijas klimata ministru Kristenu Mikhalu (Kristen Michal), informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Enerģētika, kopš 2022. gada notikumiem Ukrainā, ir ārējas drošības jautājums. Sarunās pievērsta uzmanība energoapgādes drošuma jautājumiem Baltijas reģionā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sarunā ar Igaunijas klimata ministru uzsvēra: “Igaunija pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskārusies ar vairākiem tehniskiem izaicinājumiem saistībā ar kritisko enerģētikas infrastruktūru. Igaunijas atbildīgās iestādes ir sekmīgi izvairījušās no elektroenerģijas piegāžu pārtraukumiem un dabasgāzes piegādes traucējumiem Igaunijā. Šie izaicinājumi mums sniedz divas būtiskas atziņas – pirmkārt, esam (Baltijas valstis) augstā sagatavošanās līmenī ārkārtas situācijas plānošanā un mehānismu nodrošināšanā, otrkārt, Baltijas valstis ir ieguldījušas lielas pūles, lai energoresursu piegādes ceļi ir vairāki un dažādi, un esam mazāk atkarīgi no konkrētiem starpsavienojumiem.”

Valdība otrdien apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumu.

KEM norāda, ka transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros. Regulējuma mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu". Likumprojekts tiek virzīts tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka apstiprinātais regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.

"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.

Atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana tepat Latvijā ir nepieciešama un nākotnē veicināma daudz vairāk nekā līdz šim, saglabājot jau esošos instrumentus.

Tāds ir nozīmīgākais secinājums pēc Dienas Biznesa organizētās diskusijas Kā samazināsim emisijas transportā, un cik tas maksās?

Diskusijā piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns, 14. Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Mārtiņš Stirāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere un Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Pēteris Lesničenoks.

Saruna pirms dokumentu lasīšanas

Latvijai savs sašķidrinātās dabasgāzes terminālis šobrīd nav nepieciešams, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Viņš norādīja, ka šobrīd nesaskata nepieciešamību pēc šāda termināļa Latvijā, jo pilnībā pietiek ar kaimiņvalstu jaudām. "Jā, mēs varam uzbūvēt savu termināli, bet ir jāsaprot, ka par to kādam būs jāmaksā," piebilda Melnis.

Tāpat viņš minēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve šobrīd ir uzpildīta 88,6% apmērā, taču iesūknēšanas sezona vēl turpinās.

Ministrs arī piebilda, ka šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir iesūknētas 20,2 teravatstundas (TWh), kamēr sezonā Latvija vidēji patērē 12-14 TWh. "Līdz ar to šai ziemai mēs esam pilnībā gatavi," teica Melnis.

Vienlaikus viņš arī minēja, ka Latvijai ir noslēgts ilgtermiņa sadarbības līgums ar Lietuvas termināli un tiek strādāts arī ar Igaunijas kolēģiem, mēģinot nepieciešamības gadījumā piesaistīt arī Paldisku termināli.

Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) Ministru sanāksmē 14.februārī IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA.

Latvija pievienosies IEA saimei, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. Šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji. Sarunu procesā Parīzē Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“IEA piecdesmitā dzimšanas diena noslēdzās ar Latvijai vēsturiski svarīgu lēmumu. Būt par daļu no IEA ir pagodinājums un apstiprinājums Latvijas ieguldītajam darbam un atbilstībai starptautiskajiem standartiem enerģētikā. Jau drīzumā uzsāksim aktīvu iesaisti IEA darba grupās, un tur gūtās starptautiskās zināšanas izmantosim Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē 2050. gadam. Dalība IEA mums paver daudz iespēju, kā arī pieredzi, kas ļaus mums pieņemt ilgtermiņa lēmumus, veidojot Latvijas enerģētisko politiku. Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par Latvijai aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunojamo enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tie ir jautājumi, pie kuriem šobrīd aktīvi strādājam ar sadarbības partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam,” komentē K.Melnis.

Darbs pie Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka notiek atbilstoši grafikam, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

"Viss rit pēc grafika un nav nekādu pazīmju, ka varētu būt kādas problēmas vai aizķeršanās," sacīja ministrs.

Savukārt, jautās, vai Latvija rēķinās arī ar iespējamām Krievijas provokācijām, tai, piemēram, agrāk, nekā plānotajā 2025.gadā, atslēdzot valstis no BRELL tīkla, Melnis atbildēja, ka šāda iespēja tiek pieļauta. "Tā ir realitāte. Mēs apzināmies, ka tā varētu būt," sacīja ministrs. Viņš arī atzīmēja, ka Baltijas valstis ir gatavas šādam scenārijam. "Esam gatavi, bet ceram, ka tas nepiepildīsies," teica Melnis, vienlaikus atzīmējot, ja arī Krievija šādi rīkotos, būtu lielākas vai mazākas neērtības, taču elektrība būtu pieejama.

Jau vēstīts, ka arī AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka Baltijas energosistēma faktiski ir gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmums “Balticovo” atklājis biometāna rūpnīcu “BOVO GAS” Iecavā, kurā AS “Balticovo” investējis 7 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca ir unikāla, jo biometāns tiek ievadīts savstarpēji savienotā gāzes sistēmā un tajā saražotais daudzums ir pietiekams, lai pilnībā apgādātu visu Bauskas novadu.

Svinīgajā pasākumā atklāšanas uzrunu teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, zemkopības ministrs Armands Krauze, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, "Balticovo" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans un valdes loceklis Toms Auškāps.

“Balticovo” ir Ziemeļeiropas lielākais olu un olu produktu ražotājs, un “Balticovo” ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu, kas aiz sevis atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu. Tā kā uzņēmuma mērķis ir rūpēties par efektīvu energoresursu izmantošanu, “Balticovo” kā biometāna ražošanas izejvielu izmanto pašu putnu radītos blakusproduktus, tādā veidā rūpējoties par zaļās enerģijas apriti. Biogāzes veidošanās process sākas ar vistu mēslu transportēšanu no ‘‘Balticovo’’ kūtīm uz ‘‘Egg Energy’’ biogāzes staciju, kur notiek fermentēšanās process. Tālāk saražotā biogāze pa cauruļvadu tiek nogādāta uz jauno ‘‘BOVO GAS’’ rūpnīcu, kur tā tiek attīrīta līdz biometānam - dabas gāzes ekvivalentam, kas tiek ievadīts kopējā AS ‘‘Gaso’’ tīklā. Jau šobrīd kopš rūpnīcas darbības uzsākšanas pavasarī “BOVO GAS” rūpnīcā ir saražots un kopējā tīklā ievadīti 1,217,000 m³ jeb 12,300 MWh biometāna.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Kopš 2015. gada elektroauto skaits Latvijā ir pieaudzis 33 reizes. Šobrīd pa Latvijas auto ceļiem pārvietojas 6576 elektroauto, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Īpašs elektroauto uzrāviens noticis 2023. gadā, kad elektroenerģijas cenas biržā kritās un bija pieejami dažādi atbalsta pasākumi.

“Līdz ar elektroauto nozares dinamiskumu, vienlīdz jāraugās uz to, lai uzlādes un elektrotīkla infrastruktūra, kā arī norēķināšanās par elektroauto uzlādi ir cilvēkam ērta, draudzīga un ātra. Tas ir nākamais solis, lai mēs kā ministrija veicinātu kopējā pakalpojuma pieejamību – sākot no elektroauto iegādes iespējām līdz pat uzlādei,” norāda Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Atbilstoši jaunākajiem datiem, Latvijā jaunu reģistrētu pārdoto elektroauto skaits ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvija kopumā apsteidz 12 Eiropas Savienības valstis, kā, piemēram, Poliju, Spāniju, Itāliju, Grieķiju u.c.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijā Brocēnos, informē kompānijas pārstāvji.

"Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas - samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025.gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni divas tonnas CO2 dienā.

Norvēģijas uzņēmuma "Capsol Technologies" nodrošinātā "CapsolGo" testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025.gada otrajā ceturksnī, informē "Schwenk Latvija". Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.

Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030.gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka no šā gada 1.maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma - neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi.

Kā norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka saražoto elektroenerģiju uzņēmumi varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt "virtuālā makā", lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai.

Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo "zaļo" elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās "virtuālā makā".

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Līdz būvniecības posmam nonācis atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy saules parka projekts ar kopējo plānoto jaudu 148 megavati. Tas būs pirmais uzņēmuma īstenotais projekts Latvijā, kā arī viens no lielākajiem saules parkiem valstī.

Saules parks atradīsies 138 hektāru plašajā teritorijā Tārgalē, Ventspils novadā, un tas būtiski papildinās European Energy globālo portfolio, kļūstot par 252. īstenoto projektu.

Jaunais parks ik gadu spēs saražot ap 154 550 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 60 000 mājsaimniecību patēriņam gadā. Projekta attīstībā uzņēmums ieguldīs 80 miljonus eiro, plānojot uzsākt zaļās enerģijas ražošanu jau nākamā gada beigās.

Latvijā ir skaidri noteikti klimata mērķi un senas tradīcijas atjaunīgo enerģijas avotu, sevišķi hidroenerģijas, izmantošanā, taču saules enerģijas potenciāls vēl aizvien nav pilnībā izmantots, uzskata European Energy Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš: “Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, taču līdz šim uzņemtais temps nav pietiekams, un gan saules, gan vēja enerģijas staciju reģionā joprojām ir par maz. Pateicoties mūsu jaunā saules parka būvniecībai, mēs varēsim mainīt situāciju uz labo pusi. Parks aizņems iespaidīgu 138 hektāru lielu zemes platību un tā kopējā jauda pēc pievienošanas elektrotīklam sasniegs 148 megavatus, sekmējot valsts energoneatkarību un palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē.”

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Valdība otrdien atbalstīja papildu piecu miljonu eiro piešķiršanu saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka finansējumu nepieciešams palielināt, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas.

Kopējais finansējums tādējādi būs 45 miljoni eiro.

KEM akcentē, ka mājsaimniecības varēs turpināt pieteikties valsts sniegtajam atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savā īpašumā saules paneļus, vēja ģeneratorus, kā arī siltumsūkņus, saules kolektorus, koksnes biomasas katlus vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka atjaunīgās enerģijas ražošana un efektīva tās ir izmantošana ir nozīmīgs elements enerģētiskajai drošībai valsts mērogā. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi, iesaistoties enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, palielināts gan kopējais finansējuma apjoms, gan paplašināts atbalstāmo projekta aktivitāšu loks, lai veicinātu dabai draudzīgu energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās.