Covid-19 pandēmija, aizslēdzot būtisku poligrāfijas produkcijas ražotāju Ķīnu un radot problēmas loģistikas piegāžu ķēdēs, palielināja pasūtījumu apmērus poligrāfijas uzņēmumiem Eiropā, kuru izpildei savukārt pietrūka papīra – tā cenas pieauga 80-100% apmērā, kas atspoguļojas arī pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs un SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā poligrāfijas uzņēmumiem nav pamata sūdzēties par pasūtījumu trūkumu, bet daudz jādomā par izmaksu pieaugumu, vienlaikus meklējot iespējas un risinājumus, kā strādāt ražīgāk, produktīvāk un resursus taupošāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija poligrāfijas nozarē?

Tieši pēdējo gadu laikā nozarē ir notikušas būtiskas izmaiņas. Proti, līdz 2020. gadam, kad atnāca Covid-19 pandēmija, teju vai visu poligrāfijā nepieciešamo materiālu - papīra, krāsu, iespiedplašu utt. - cenas ik gadu saruka. Piemēram, avīžu papīrs maksāja 410 - 420 eiro par tonnu, savukārt šodien teju divas reizes dārgāk - 800 eiro par tonnu, un nav skaidrs, kādas cenas būs nākotnē. Savukārt, ja žurnālu papīrs maksāja 600 līdz 750 eiro par tonnu, tad pašlaik arī tas ir teju divas reizes dārgāks. Vēl vairāk - pašlaik ir papīra šķirnes, kuru iegādei ir noteiktas kvotas un ko brīvā tirgū nevar iegādāties tik, cik vēlas. Jārēķinās, ka papīra īpatsvars kopējās poligrāfijas izmaksās veido lauvas tiesu – 50%.

Energoresursu, poligrāfijas krāsu, alumīnija iespiedformu, kā arī visa veida iepakojuma - koka, plastikāta, plēves un kartona – izmaksu pieauguma ietekmē poligrāfijas pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki un poligrāfijas uzņēmumi spiesti palielināt savas cenas, kas īsti nepatīk pasūtītājiem, jo arī viņiem ir jāmeklē iespējas, kā šo cenu pieaugumu absorbēt — iekļaujot produktu gala cenā vai arī, ja tas nav uzreiz īstenojams, tad kādu laiku to sedz uz savas peļņas vai tās daļas rēķina.

Vēl viens interesants piemērs ir alumīnija iespiedformas, kuru cenu pieaugumu izdevās teju vai pilnībā kompensēt ar savu darba mūžu nokalpojušu formu nodošanu metāllūžņos, kuru iepirkuma cena bija būtiski pieaugusi. Protams, izmaksu pieauguma ietveršana poligrāfijas uzņēmumu pakalpojumu cenā nozīmē lielāku neto apgrozījumu šīs jomas kompānijām, taču būtiskākais jautājums ir par uzņēmumu rīcībā paliekošu naudu — peļņu – un ko ar to iespējams paveikt, jo viss ir kļuvis dārgāks.

Sākotnēji poligrāfijas izmaksu iekļaušana produkcijas cenā patērētājiem nešķita pieņemama, tāpēc bija garas pārrunas, skaidrojumi un izmaksu ciparu pieauguma pamatošana, bet šogad pie inflācijas nemitīgā pieauguma visi šķiet jau pieraduši un būtiskus, detalizēti izvērstus skaidrojums par to, kāpēc pakalpojuma cena pieaugusi par konkrētu apmēru, vairs neprasa. Cik ilgi sabiedrība būs gatava maksāt augstākas cenas par žurnāliem, avīzēm, grāmatām, to rādīs laiks, jo īpaši, ja rudens un gaidāmā ziema tiek prognozēta ar būtiski augstākām pārtikas un siltuma cenām. Nav skaidrs, kura ir tā sarkanā līnija – maksimālā cena, pie kuras cilvēki, piemēram, Latvijā, pārtrauks iegādāties žurnālus, avīzes un grāmatas un priekšroku dos pārtikas iegādei.

Visu rakstu lasiet 19.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!