Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Jau vairāk nekā piecpadsmit gadu lietuviešu tūristu plūsmu uz Latviju attur briesmīgie Latvijas autoceļi, pārbraucot Lietuvas - Latvijas robežu, norāda Lietuvas tūrisma eksperti.

Lietuvas tūrisma ekspertus intervēja Kurzemes tūrisma speciālisti starptautiskajā izstādē VIVATUR’2011, vaicājot, kas, viņuprāt, visvairāk iepriecina un kas traucē lietuviešu tūristam šobrīd ceļot uz Latviju. Visi eksperti atzina, ka pat vislabākais Latvijas tēls šobrīd nespēs pievilināt tūristus, ja Latvijas valdība steidzami neko nemainīs uz lielajiem ceļiem, ne tikai via Baltica, bet arī , piemēram, ceļu posmos Rucava – Liepāja, Ezere – Saldus, u.c., intervijās pausto atstāsta Kurzemes Tūrisma asociācijas pārstāvis Artis Gustovskis.

Savukārt par Latvijas stiprajām pusēm lietuvieši atzinuši lielo Latvijas tūrisma informācijas materiālu daudzumu lietuviešu valodā, kādi viņiem latviski nav izstrādāti. Vairāki eksperti norādījuši uz informācijas daudzpusīgumu, funkcionalitāti un bukletu atraktivitāti. Daži pat minējuši gadījumus, kad uzņēmēji mācās no latviešu tūrisma bukletu krāsām, dizaina, plānojuma.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Kombučas ražotājs "Rudy"s Kombucha" pārcēlis savu ražotni no Ādažiem uz Kuldīgu.

Tā noticis vairāku apsvērumu dēļ. "Pirmkārt, tā ir pilsēta, kas mūs pārsteidza ar savu individualitāti, salīdzinot to ar citām Latvijas pilsētām. Kā arī mēs esam cilvēki, kas no Sanktpēterburgas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, vēlējāmies dzīvot pilsētā ar savu īpaši nesteidzīgo ritmu. Otrkārt, mums patīk ideja, padarīt Kuldīgu par pilsētu, kurā tūristi ne tikai pastaigājas gar Ventas rumbu un atpūšas kafejnīcās Ventas krastā, bet arī var sastapt sev ko jaunu. Tādēļ mēs kļuvām par daļu no jaunā Kuldīgas kvartāla, kur tiks atvērtas jaunas ražotnes, kafejnīca un pat restorāns, kas piesaistīs tūristus, kā arī ir iesaistīs vietējos iedzīvotājus. Paredzēts, ka šajā ceturksnī kvartāls vēl tikai sāks savu pastāvēšanu, bet domājam, ka pēc dažiem mēnešiem mēs būsim gatavi par to runāt ar prieku un lepnumu," stāsta "Rudy"s Kombucha" izveidotāji. Vēl viens pārcelšanās iemesls bijis viņu iekļūšana Kuldīgas biznesa inkubatorā.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Vairumā gadījumu tūrists Latvijā saņem vairāk, nekā viņš ir cerējis saņemt.

Tā apgalvo Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs intervijā mārketinga komunikāciju un sabiedrisko attiecību vortālam www.7guru.lv .

Atbildot uz jautājumu, kādas emocijas tūristi saņem Latvijā, Armands Slokenbergs skaidro: «Pētījumi, kas ir mūsu rīcībā, parāda, ka vairumā gadījumu tūrists ir saņēmis vairāk, nekā viņš ir cerējis saņemt. Tajā pašā laikā mārketinga izpratnē viss ir relatīvs. Jo tu soli mazāk, jo tev mazāk arī vajag iedot, lai cilvēks būtu apmierināts. Manuprāt, ir jārēķinās ar to, ka, lai mēs būtu sekmīgi tūrismā, mums nāksies solīt aizvien vairāk un vairāk, lai šo tūristu piesaistītu. Tas nozīmē arī to, ka piegādāt vajadzēs vairāk un vairāk. Ja tu esi atbraucis ar lielām cerībām kaut ko sagaidīt, un esi ieraudzījis kaut ko foršu, tad tā ir viena lieta. Bet otra lieta ir nonākt citā konkurences līmenī un piesaistīt kvalitatīvākus tūristus.»

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Šodien pirmie airBaltic NFT izdoti vietnē OpenSea, savukārt cena par vienu NFT ir 0,05 Ether. Kopumā šobrīd ir iespējams iegādāties 100 unikālas pirmā izdevuma kolekcionējamas kopijas, informē airBaltic.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 14. aprīlī kļuva par pasaulē pirmo aviokompāniju, kas izdevusi neaizstājamos blokķēžu žetonus jeb NFT (non-fungible token). Lidsabiedrība izdevusi ierobežota daudzuma NFT, kuros attēlota Airbus A220-300 lidmašīna ar tās reģistrācijas numuru, kā arī mākslas darbs ar vienu no Latvijas iemīļotākajām pilsētām Kuldīgu.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Godinot Latvijas simtgadi, airBaltic 2018. gadā aicināja ikvienu balsot par savām iemīļotākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdos tika nodēvētas 14 lidsabiedrības Airbus A220-300 lidmašīnas. Sākot ar Kuldīgu, viena pēc otras šīs pilsētas tagad tiks attēlotas digitālos mākslas darbos, ko izdos airBaltic.

2014. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas maksājumiem par biļešu iegādi pieņēma Bitcoin. Tagad sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay airBaltic pieņem arī citas kriptovalūtas, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin, biļešu iegādēm, kas veiktas lidsabiedrības mājaslapā.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Kuldīgas gājēju ielas malā četrus gadus saimnieko Aleksandrs Lange ar kundzi, kuri no Rīgas pārcēlušies atpakaļ uz dzimto pilsētu un šeit attīsta viesnīcu un restorānu Jēkaba sēta. Lielākais viesu pieplūdums ir jūlijā un augustā, A. Lange stāsta laikrakstam Dienas Bizness.

«Mūsu viesnīca un restorāns atrodas pilsētas vēsturiskajā zonā, un tā ir ģeogrāfiski laba vieta, it īpaši vasarās, kad Kuldīgu apciemo daudz ārvalstu viesu,» stāsta īpašnieks.

A. Lange teic, ka šajā vietā viesnīca pastāv kopš 90. gadu sākuma, bet tās īpašnieks pirms vairākiem gadiem aizgāja citos medību laukos. Apmēram piecus gadus viesnīca stāvēja tukša.

«Dīkstāve darīja savu, un viesnīcas numuriņu atjaunošanā bija nepieciešamas investīcijas apmēram 100 tūkst. eiro apmērā. Uzlabojumus veicam vēl aizvien. Kopumā trīs ēku kompleksā ir 21 numuriņš,» viņš turpina.

Taujāts par sezonalitāti, uzņēmējs teic, ka lielākais viesu pieplūdums ir jūlijā un augustā, bet septembrī kā ar nazi plūsma apraujas. Pluss rudens un ziemas sezonā ir tas, ka manēžā notiek sporta sacensības un sportistiem vajag naktsmājas. «Ziemas sezonā iet grūtāk, bet mēs cenšamies piedāvāt papildu pakalpojumus – klājam banketus, kā arī pie mums ir pirts ar baseinu, kuru iecienījuši vietējie,» viņš turpina.

Kā pastāstīja Tokijā sastaptie vietējie autoindustrijas eksperti, ne 2009., ne – vēl jo vairāk – 2011. gadu, kad Japānu piemeklēja postošākā zemestrīce, nevar salīdzināt ar šo gadu.

Atstājot aiz muguras dabas kataklizmas un ekonomikas recesijas radītās likstas, japāņu autozīmoli, iedvesmoti ar samazināto jēnas kursu, kaļ jaunus plānus, lai nosargātu sasniegto un iekarotu jaunas virsotnes. Piemēram, šā brīža pasaulē lielākais autozīmols Toyota noteikti negrasās atdot šo titulu General Motors (GM), Volkswagen vai Hyundai&KIA tandēmam. Savukārt allaž diskrētā un piesardzīgā Honda sasparojusies, ražošanas apjomus no 4 miljoniem 2013. gadā jau pēc trijiem gadiem, proti, 2016. gadā palielinot līdz 6 miljoniem(!) vienību. Šim nolūkam visā pasaulē tiek būvētas 9 jaunas un superefektīvas rūpnīcas, no kurām viena tikko atvērta Japānā. Tie ir jaunākās paaudzes motori un transmisijas, un pagaidām vēl noslēpumā tiek turēti plāni par jaunu modeļu ieviešanu, tostarp arī Eiropas modeļu klāstā. 2015. gadā varam gaidīt daudzus interesantus jaunumus, tostarp CR-V mazāko brāli. Tokijā demonstrētais Honda Vezel, kas decembrī nonāk tirdzniecībā vietējā tirgū, vizuāli un arī tehniski būs līdzīgs tam modelim, kas tiks tirgots Eiropā, vienīgi modeļa nosaukums Eiropā būs pilnīgi cits. Starp citu, atgādināsim, ka 2015. gada sezonā Honda atgriežas Formula 1 sacīkšu seriālā, tādējādi apstiprinot, ka sports ir viens no zīmola imidža stūrakmeņiem, bet inženieriem teicams testa poligons, lai autosportā pārbaudītās tehnoloģijas ar laiku ieviestu ikdienā izmantojamos automobiļos.

Šogad jau četri Latvijas zīmoli veiksmīgi startējuši Japānas tirgū: Ameri modes un tekstila dizains, MADARA ekokosmētika, An&Angel dizaina trauki un Munio Candela aromātiskas sveces no dabīga sojas vaska, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Trikotāžas un tekstila studija Ameri ražo modes un tekstila dizaina preces no lina un organiskiem materiāliem. Pirmo reizi uzņēmuma pārstāvis Japānu apmeklēja 2008.gada novembrī, kad Rīgas dienu Kobē programmas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja kontaktu biržu Osakā. Tās laikā Ameri izdevās nodibināt kontaktu ar Japānas tirdzniecības kompāniju no Osakas. Pārrunas turpinājās sešus mēnešus un šī gada martā tika saņemts pirmais pasūtījums.

Ekokosmētikas ražošanas uzņēmuma MADARA Cosmetics kontaktus ar Japānas sadarbības partneri - MITOKU Co. nodibināja 2008. gadā, ekoloģiskās kosmētikas izstādē Vācijā. Pēc aptuveni gadu ilgām pārrunām sadarbību sākusies šī gada pavasarī. Šobrīd MADARA produktus var nopirkt Japānā department-store tipa veikalos un ekoloģiskās kosmētikas tirdzniecības vietās.

Ekonomikas ministrs Artis Kamparas laikaposmā no 11. līdz 17. jūlijam uzturēsies darba vizītē Japānā, informē Ekonomikas Ministrija.

Vizītes laikā A. Kamparam un Latvijas uzņēmēju delegācijai plānotas tikšanās ar augsta līmeņa Japānas amatpersonām, to vidū valdības un parlamenta pārstāvjiem, kā arī dažādu biznesa nozaru pārstāvjiem. A. Kampars apmekēs arī uzņēmumus Toshiba, Panasonic, Hitachi, Mitshubishi u.c.

Vizītes iniciators ir Japānas valdība, kas īsteno īpašu programmu ārējo ekonomisko attiecību veicināšanai. Programmas ietvaros uzaicinājumu apmeklēt Japānu saņēmuši 40 augsta līmeņa politiskie un biznesa līderi no dažādām pasaules valstīm, to vidū Latvijas ekonomikas ministrs A.Kampars. Ministru vizītē pavadīs Latvijas uzņēmēju delegācija.

Vietējie vīndari sašutuši par vīnu, kas tiek tirgots ar etiķeti Sabiles vīna kalns, taču ražots Spānijā.

Vīns tiek tirgots Sabiles veikalā I.R. kā suvenīrs. Tas tiek reklamēts arī Sabiles novada pašvaldības mājaslapā. Tur gan norādīts: «..no 22.jūnija veikalā I.R., Rīgas ielā 13, nopērkams tīkams suvenīrs – ne Sabilē raudzēts, taču izlolota ideja par vīnu ar Sabiles Vīna kalna etiķeti un Sabiles vārdu.» Sabiles pilsētas pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas sarunā ar db.lv norādīja, ka vīnu pēc veikala I.R. pasūtījuma piegādā alkoholisko dzērienu ražotājs Jaunalko. Strīds par to, vai ir ētiski tūristiem pārdot pudeli ar šādu etiķeti, lai gan pudeles saturam nav sakara ar Sabili, esot nonācis pat līdz Ekonomikas policijai. Taču likumpārkāpums nav konstatēts, jo uz pudeles sniegta informācija, ka vīns nav raudzēts Sabilē. Savukārt Sabiles un Vīna kalna nosaukumu izmantot suvenīriem nav aizliegts, sacīja V.Dragunas.

Abavas senlejas dabas parkā atrasta retas sūnu sugas zaļās buksbaumijas (Buxbaumia viridis Mougeot & Nestler, 1823) atradne, kas šobrīd ir tikai piektā zināmā mūsu valsts teritorijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas vērtība konstatēta starp Rendu un Sabili, veicot dabas parka Abavas senleja meža biotopu kartēšanu 2015.gada jūlijā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros, ko izstrādā SIA Metrum Norvēģu finanšu instrumenta projekta Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā realizācijas ietvaros.

Retuma atradējai - ekspertei Annai Mežakai ir patiess gandarījums par šādu atradumu un cerība turpmākajos izpētes darbos konstatēt ko līdzīgu.

Kopumā Latvijā ir konstatētas nedaudz mazāk nekā 600 sūnu sugu. Retākās no tām bieži vien ir labi indikatori bioloģiski vērtīgu vietu klātbūtnei, jo šo reto sugu «dzīves prasības» ir ļoti specifiskas, piemēram, zaļā buksbaumija parasti aug uz trūdošas koksnes, tai ir savdabīgs izskats - vācelīte eliptiska, 5-8 mm gara, nenobriedusi zaļa, bet nobriedusi kļūst brūngana, sarkanbrūnā kātiņā. Sporu vācelīte veidojas rudenī un nogatavojas nākamā gada pavasarī, kad tā kļūst brūna un sporas izplatās vasaras sākumā.

Vietējie Carnikavas uzņēmēji ar nepacietību gaida divas lielās peļņas dienas gadā – Jūras un Nēģu svētkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB viesojās Carnikavā tikai trīs dienas pirms gaidāmajiem 14. nēģu svētkiem, kas notiks rīt, 22. augustā. Parkā tiek saposti apstādījumi, pļauta zāle, jo turpat jau arī notiks lielākā kņada, tirgošanās un svinēšanās. DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka šī diena viņiem ir svarīgs finansiāls atspēriena punkts, jo ikdienā Carnikavā apgrozās vien vietējie, brīvdienās sabrauc arī atpūtnieki, kuriem šeit ir vasarnīcas. Savukārt ziemā katram pašam jādomā, kā izdzīvot, jo Carnikavā kļūst pavisam klusi. Uzņēmēji apgalvo, ka šī ir vasaras pilsēta, kura savu potenciālu vēl nav izmantojusi, jo šeit trūkst tūristu piesaistes objektu, arī ūdens izklaides iespējas nav izmantotas, nemaz nerunājot par naktsmītnēm, kuras Carnikavā ar uguni esot jāmeklē.

Japāņu korporācijai Mitsui piederošā ostu operatora Portek veiktās investīcijas, iegādājoties 80% kapitāldaļu SIA Rīgas universālais termināls (RUT), liecina arī par Latvijas ekonomiskās attīstības potenciālu, jo japāņu uzņēmēji esot piesardzīgi un ļoti rūpīgi izvērtējot potenciālo investīciju vietas.

To iepazīšanās vizītē pie ekonomikas ministra Daniela Pavļuta norādīja Japānas vēstnieks Latvijā Tošijuki Taga, pārrunājot sadarbības iespējas loģistikas jomā, piemēram, kontekstā ar Latvijas ostu piedāvājumu, kā arī enerģētikā. DB jau rakstīja, ka pēc aptuveni divus gadus ilgušām sarunām noslēdzies darījums, kura rezultātā RUT piesaistījis stratēģisko investoru – singapūriešu Portek International Pte Ltd. Tas noticis, īstenojot Japānas valdības uzstādījumu nostiprināties Ziemeļeiropas un Baltijas valstu tranzīta koridorā izejai uz Krieviju un NVS valstīm. Portek plāno koncentrēties uz kravām ar augstāku pievienoto vērtību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība Japānā sadarbībā ar vēstniecību Tokijā un uzņēmumu Isetan Mitsukoshi Ltd. no 11. līdz 17. novembrim organizē Latvijas preču prezentāciju vadošajā Japānas universālveikalā Isetan Shinjuku Department Store, informē Latvijas pārstāvniecība Latvijā.

Pasākuma atklāšanā 11. novembrī piedalījās vēstnieks Japānā Normans Penke. Sarunā ar universālveikala ģenerāldirektoru Masaaki Takano vēstnieks ļoti atzinīgi novērtēja šī gada koncepcijas izcilo izpildījumu, kā arī izvēlēto Latvijas zīmolu dažādību un kvalitāti. M. Takano no savas puses pateicās par līdzšinējo sadarbību un piedāvāja sadarbību ar Latviju attīstīt arī turpmāk, jo par vienu no galvenajām misijām veikalsuzskata ne tikai vislabākās kvalitātes produktu un pakalpojumu piedāvājumu, bet arī klientu izglītošanu un iepazīstināšanu ar dažādu valstu kultūru un tradīcijām.

Latvijas stends izstādīts, īstenojot universālveikala koncepciju World Compass, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar dažādu valstu kultūru un dzīves stilu. Tajā aplūkojami Latvijas apģērbu, modes aksesuāru un interjera preču zīmoli, kas tika atlasīti sadarbībā ar veikala Isetan vadošajiem iepircējiem, kuri augstu novērtēja Latvijas ražojumu augsto kvalitāti un dabīgos izejmateriālus.

Ceturtās paaudzes Toyota RAV 4I, svinot apaļu jubileju, savā motoru piedāvājumā ir iekļāvis jaunu dīzeļmotoru

Kopš 1994. gada Toyota RAV 4 ir viens no lielākajiem japāņu autogiganta maizes devējiem; nopelnītā nauda japāņiem ļauj eksperimentēt un ģenerēt nākamo dižpārdokļu idejas. Atgādināsim, ka 1989. gada Tokijas autoizstādē demonstrētais konceptauto, uz kura bāzes vēlāk tika radīts jaunās sport utility vehicle jeb SUV klases modelis ar nosaukumu RAV 4, pats bija milzīgs eksperiments, kura panākumiem toreiz neticēja Toyota bosi. Tomēr risks attaisnojās. 1994. gadā, laižot modeli sērijveida ražošanā, jau pirmajā gadā pārdošanas plāns tika pārspēts ar uzviju, sasniedzot 53 000 pārdoto vienību. Vēl pēc gada RAV 4 tirdzniecības apjomi trīskāršojās. Tā katru nākamo gadu Toyota varēja ziņot par kārtējo RAV 4 tirdzniecības rekordu. Galarezultātā 20 gadu laikā pasaulē ir pārdoti jau varāk nekā 5,2 miljoni RAV 4 modeļu.

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Latvijā divas dienas strādā Japānas televīzijas BS-TBS darbinieki, kuri izvēlējušies svešas valstis apceļot un saviem skatītājiem parādīt, pārvietojoties ar autobusu, informēja Tūrisma attīstības valsts aģentūra.

Televīzijas sabiedrība BS-TBS dibināta 1998. gadā, bet programma, kas ik nedēļu saviem skatītājiem stāsta par svešām zemēm, tās radošajai grupai ceļojot ar autobusu, iemantojusi lielu popularitāti valstī. Tulkojumā no japāņu valodas latviski šīs programmas nosaukums ir: «Piezīmes no ceļojuma ar autobusu.»

Programmas veidotāji apceļojuši daudzas pasaules valstis un savās gaitās pārvietojušies ar dažnedažādiem autobusiem. Šovasar japāņu televīzija nonākusi līdz Baltijas projektam.

31. jūlijā un 1. augustā Latvijā strādā TV sabiedrības BS-TBS triju cilvēku radošā brigāde programmas direktores Hiratas Cadu (Hirata Cady) vadībā. Grupā ir arī operators japānis un projekta koordinators – igaunis Heiki Soneste (Heiki Sooneste), kurš desmit gadus bijis tūrisma gids, bet nu sešus gadus dzīvo un strādā Tokijā.