Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Salaspīlī, AS Roga-Agro ceptuvē, kur top plaucēta rudzu rupjmaize.

Uzņēmums dibināts 1992.gadā, kura sākusi saimniekot tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils.

Sākotnēji šajā ceptuvē tika izgatavota rudzu rupjmaize un saldskābmaize. Pakāpeniski ceptuve sākusi izgatavot arī baltmaizi un konditorejas izstrādājumus.

Uzņēmums produkciju tirgo gan sev piederošajos veikalos Salaspilī, gan Stockmann, gan citos lielveikalu tīklos, tāpat maizi piegādā arī bērnudārziem, skolām un slimnīcām, jo tā saņēmusi Zaļās karotītes kvalitātes zīmi.

Kompānijā strādā aptuveni 90 darbinieku, un pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 3 miljonus eiro.

«Ceptuvē tiek izgatavoti aptuveni 40 dažādi maizes veidi. Kaut arī regulāri izstrādājam dažādas jaunas maizes šķirnes, pirktākā aizvien ir tradicionālā rudzu maize – cilvēki vēlas klasisko garšu,» stāsta uzņēmuma pārstāve Oņega Circene.

Rīdzinieki iecienījuši skābmaizi un sklandraušus, kas izņemti tikko no krāsns; maizes ceptuve Suitu maize paplašinās, palielina sortimentu un izceptās produkcijas apjomu

Maizes ceptuvē Suitu maize, kurā top suitu saldskābmaize jeb skābmaize un pēc senām receptēm cep Kurzemes sklandraušus, saimnieko Mareks Reķis. Viņš darbu bankā nomainījis pret sirdij tīkamāku, taču fiziski grūtāku nodarbi – maizes cepšanu.

Pirmā suitu maizes ceptuve Rīgā atvērta pirms pāris gadiem Biķernieku ielā. «Tur kļuva par šauru, jo palielinājās pieprasījums, mēs izaugām. Pirms gada atvērām ceptuvi Teikā, Brīvības ielā, taču šobrīd šķiet, ka drīz izaugsim arī no šīs vietas,» lēš M. Reķis, kura uzņēmumā bez viņa strādā vēl divi palīgi. Ceptuvē un veikalā ieguldīti aptuveni pieci tūkstoši eiro, investīcijas jau ir atpelnītas. Viņš suitu maizes cepšanas gudrības un prasmes iemācījies no savas mammas Rutas Sokolovskas, kurai Alsungā pieder uzņēmums SIA Suitu maize. «Lai arī pēc izglītības esmu baņķieris, pusgadu nostrādāju bankā un sapratu, ka finanšu iestādē vairs nekad nestrādāšu. Negribu sēdēt pie datora visu dienu. Ceptuvē ir fiziski smags darbs slapju muguru. Mīklu ar rokām nemīcu, bet tāpat sanāk noskrieties – kā plkst. 8 atnāku uz darbu, tā 10 - 11 stundas no vietas, - pa dienu sanāk vesela maratona distance,» secina M. Reķis.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā ar rokām tiek izgatavoti vairāki cepumu veidi kompānijas SIA Liepkalni ražotnē Rūjienā.

Liepkalniem patlaban ir četras ražotnes Latvijā, bet pirmā ceptuve atvērta tieši Rūjienā 1993.gadā. Tajā sākotnēji tika cepta maize vienkāršā armijas tipa krāsnī, bet pēc tam – visa Liepkalnu produkcija, taču tad bija nepieciešams paplašināties, stāsta SIA Liepkalni mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

Otra ceptuve tika izveidota pie Valmieras, pēc tam – Pļaviņās un ceturtā atvērta Rīgā. Neliela ceptuve strādā arī Igaunijā – Pērnavā.

Patlaban Rūjienas ceptuvē tiek cepti cepumi un piparkūkas, bet maize tiek cepta Valmieras, Rīgas un Pļaviņu ceptuvēs.

Kopumā Liepkalni ražo vairāk nekā 200 produkcijas veidu, no kuriem 14 veidu rupjmaizes. Iepakojumi ir divās valodās. Cepumi ir roku darbs un katrs cepums tiek izvirpināts ar rokām. Tas tiek ierēķināts cepumu cenā, un tieši dēļ šīs pievienotās vērtības cepumi maksā dārgāk, uzsver I. Zariņa. Tāpat izejvielas, kas izmantotas cepumu ražošanā, tiek rūpīgi izmeklētas. Lielāko pārdošanas apjomu veido siera cepumi un dažādas standziņas.

Piena pārstrādes uzņēmums DK Daugava, kā arī zīmols Daugava ir pārdots un nonācis ukraiņu investoru īpašumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā norāda informācijas avots, ukraiņiem pārdota piena pārstrādes rūpnīca, maizes ceptuve Sērene, liellopu ferma Birzes, kā arī piena produktu zīmols Daugava.

Uzņēmuma līdzīpašnieks Aigars Vaivars no komentāriem pagaidām atturējās.

Kā ziņots, Vaivars jau šā gada februārī atzina - tā kā piena produktu ražošana savulaik perspektīvajam Krievijas tirgum vairs nav aktuāla, par 1,5 miljoniem eiro uzņēmuma DK Daugava akcionāri piedāvā iegādei piena pārstrādes rūpnīcu Sērenē, kurai ir arī Krievijas tirgum derīgais produkcijas sertifikāts.

DK Daugavas akcionāri piedāvā pārdošanā piena pārstrādes rūpnīcu par cenu, kādu rūpnīcai izmaksāja piena pirmapstrādes Tetra Pak aparātu cehs.

Pandēmijas laikā Grīziņkalnā durvis vērusi ceptuve "ČAU", kas piedāvā gan picas, gan vrapus un citus gardumus.

"Sāksim ar to, ka "ČAU" nav īsti picērija, bet gan vairāk kā ceptuve, jeb kā mums patīk teikt - "cepene", kur ir apvienoti vārdi ceptuve un kafene," stāsta ceptuves "ČAU" īpašnieks un pavārs Kaspars Alksnis.

Ideja par šādu vietu radās pirms gada ziemā, kad K.Alksnis ar "ČAU" īpašnieku un pavāru Kristapu Reimani strādāja Maltā. "Sākumā spriedām, ka vajadzīga profesionāli aprīkota virtuve, kur abi mēs darbotos, lai sagatavotos izbraukuma pasākumiem. Tā kā atnāca pandēmija, tad sapratām, ka šādi pasākumi kādu laiku vairs nebūs, tāpēc mainījām konceptu un tas kļuva daudz atvērtāks," komentē K.Alksnis. Kopumā ceptuves izveidošanā līdz šim ieguldīti 10 - 15 000 eiro

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Pēc ēkas rekonstrukcijas Mālpilī atvērts otrs vietējais veikals «top!». Veikto remontdarbu rezultātā tirdzniecības zāles platība ir 276 m2, izbūvēta telpa maiznīcai 20 m2 platībā, kā arī iegādātas jaunas tirdzniecības iekārtas. Kopumā plānotas 14 darba vietas, no kurām trīs maizes ceptuvē.

«Iepriekš šajā ēkā arī atradās pārtikas veikals, kura tirdzniecības zāli paplašinājām, pielāgojot darbinieku un pircēju ērtībām. Jaunizbūvētā maizes ceptuve darbu sāks, tiklīdz būsim atraduši kvalificētus darbiniekus. Gandarījums par paveikto šogad – šis ir 28. veikals «top!», ko esam atvēruši. Turklāt prieks, ka tiekam arī novērtēti, kas motivē turpināt darboties un attīstīties. Nupat novembra sākumā saņēmām apbalvojumu nominācijā «Lielākais nodokļu maksātājs Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2016.gadā»,» komentē SIA «Firma Madara 89» mazumtirdzniecības direktors Sandis Muižarājs, norādot, ka šogad valsts svētku laikā plānots vēl atvērt veikalu Cēsīs.

#Ja visi dodas attīstītās Eiropas virzienā, mēs dodamies uz otru pusi.

SIA N. Bomja maiznīca Lielezers aug pašu mājās un atver jaunu ražotni Ukrainā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Limbažu maiznīca Lielezers Latvijas tirgū darbojas jau kopš 1991. gada un vairāk pazīstama kā rudzu un saldskābās maizes ražotājs. Pirms desmit gadiem Lielezera saimnieks Normunds Bomis izveidoja maizes ražotni Krievijā, netālu no Maskavas – Ivanovas apgabalā, kas joprojām veiksmīgi darbojas, un nule kā pienākusi kārta Ukrainai.

Eksportē zināšanas

Kad DB ierodas Limbažos, maiznīcas īpašnieks ir biznesa komandējumā, tāpēc sarunājamies ar Lielezera ražošanas ceha vadītāju Valteru Kanopu. Viņš zina teikt, ka Krievijas tirgū ar biznesu sokas labi, lai gan ģeopolitisko notikumu rezultātā (pēc Krimas krīzes) mainījās iedzīvotāju pirktspēja, sadārdzinājās izejvielas, tika ieviesti muitas ierobežojumi. Tomēr kopumā sava vieta tirgū ir iekarota. «Tur cieņā ir vieglā saldskābmaize un lavašs, kas ir populārs īpaši Gavēņa laikā un vasarā pie gaļas ēdieniem. Pavisam maza ceptuvīte izveidota arī Sanktpēterburgā,» stāsta V. Kanopa.

Latvijā īstā rupjmaize neiznīks, un to apliecina stabilais pieprasījums mazajās maizes ceptuvēs, kuru akcentē arī maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē.

«Rudzu maizes tirgus pašlaik ir stabils - nepaliek ne lielāks, ne mazāks,» Db.lv stāstīja maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, norādot, ka rupjmaize ir produkts, kura tirdzniecības apjomi nav atkarīgi no sezonas. Īstā rupjmaize ir visvairāk ceptā un pārdotā maize Lāčos. Šī maize tiek cepta dažādu izmēru kukulīšos, tāpat to izmanto, gan gatavojot grauzdiņus, gan rīvmaizi.

Kopumā Lāčos ik dienas tiek uzceptas piecas sešas tonnas dažādu veidu maizes. Visas sastāvdaļas, izņemot sāli un cukuru, tiek pirktas Latvijā.

Piena un maizes produktu ražotājas SIA DK Daugava (Daugava) darbība Krievijas krīzes dēļ ir pilnībā apstājusies, tikmēr līdzīpašnieks Aigars Vaivars pārdod savā īpašumā esošās fermas un maizes cepšanas biznesu, turpmāk pievēršoties citai jomai - lauksaimniecības tehnikas pakalpojumu iznomāšanai.

Vaivars informē, ka tiek pārdotas viņa īpašumā esošās liellopu fermas Birzes, kā arī maizes ceptuve Sērene. Fermu komplekss ar 400 liellopiem tiek pārdots par 875 000 eiro, savukārt ceptuve - par 485 000 eiro.

«Tas ir labs sākums kādam, kas vēlēsies nodarboties ar šo lietu, jo īstenībā būtu jāiegulda četri, pieci miljoni, bet šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti labs. Turklāt īpašumi nav apgrūtināti ne ar kredītiem, ne citām saistībām,» sacīja Vaivars.

«Patiesībā lauksaimniecība man nekad nav bijusi ļoti tuva, tomēr 20 gadus šo biznesu vadīju. Tagad gribu radikāli mainīt darbības jomu, turpmāk sniegšu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Tehnika joprojām ir ļoti laba, un jau ir pasūtījumi,» atzina uzņēmējs. Jautāts par pircēju interesi, viņš norādīja, ka tā esot liela.

Šajā piektdienā portāls db.lv apciemo Auces novada Bēnes pagasta uzņēmumu SIA Bēnes PB ceptuvi, kur top gan maize, gan kulinārijas izstrādājumi.

Bēnes PB dibināta 1921.gadā, taču laikam ejot ir mainījies nosaukums un ceptuve, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītāja Žanna Veršakova. Uzņēmumam ir savs veikalu tīkls, un ražošana vienmēr bijusi kā papildinājums tirdzniecībai, viņa stāsta. Patlaban Bēnes PB pieder 31 veikals, tajā ietilpst Aibes un Elvi tirdzniecības vietas.

Ceptuvē ražoto produkciju tirgo visā Kurzemes reģionā, līdz pat Rīgai. Tālāk produkciju vest nav izdevīgi, viņa stāsta, taču uzņēmums nākotnē plāno paplašināt piegādes diapazonu.

Uzņēmums ražo maizi un konditorejas izstrādājumus. Ž. Veršakova atzīst, ka lielajos veikalu tīklos uzņēmuma produkcija nav pieejama, jo mazajiem ražotājiem ir grūti tajos tikt, turklāt Ukrainas un Krievijas konflikts situāciju ir pasliktinājis, jo vietējiem cepumu ražotājiem jākonkurē ar Ukrainas cepumiem, kas ir lētāki.

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un “Druva” - investējis 3,8 miljonus eiro jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā.

Šis solis palielinās ražošanas jaudu par 30%, tādējādi nodrošinot pircējus ar jau pieprasītiem un jauniem produktiem ar pievienoto vērtību.

“Tirgū ir novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet ir kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju, lai patērētājam spētu piedāvāt labāko no tā, ko maize var mums sniegt,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

25 gadu laikā Salaspils AS Roga-Agro nostiprinājusi pozīcijas maizes tirgū un šogad spēcinās rudzu audzēšanas tradīciju

Maiznīca savu darbību sākusi tā saucamajos pārmaiņu gados būvētā nelielā maizes ceptuvē, kas līdz tam piederēja agrofirmai Salaspils. Ceptuve tika būvēta ar mazu jaudu tikai rupjmaizes un saldskābmaizes cepšanai. Saimnieks Valdis Circenis atklāj, ka tolaik viņa mamma kļuva par ceptuves vadītāju un līdz ar to darbā iesaistījās visa ģimene. Bijuši vēl citi līdzīpašnieki, no kuriem laika gaitā atpirktas kapitāldaļas. No 1993. gada V. Circenim pilnībā nācās iesaistīties maizes biznesā. Atgūtie senču īpašumi Vidzemē ļāva arī uzsākt rudzu un kviešu audzēšanu, ko vēlāk Roga-Agro sāka pārstrādāt savās dzirnavās Salaspilī. «Bija laiks deviņdesmito gadu vidū, kad graudi maksāja gandrīz neko, bet milti bija ļoti dārgi,» atceras V. Circenis. Vēlāk sistēma mainījās un arī Roga-Agro saimnieks lēma izaudzētos graudus nodot pārstrādes uzņēmumiem, bet maizes ražošanai vajadzīgos miltus iepirkt. Šogad gan saimnieks pastiprinātu uzmanību pievērsīs rudzu audzēšanai, to darot savās saimniecībās z/s Jaunstrūkas un z/s Irbītes, kur ik gadu daļā no aptuveni 1500 ha lielās platības audzē graudaugus un rapsi. Abas saimniecības, ko V. Circenis saimniekošanā pārņēmis no tēva, arī dibinātas tieši pirms 25 gadiem.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Ceptuve Lāči ir uzsākusi jauna produkta ražošanu, kas balstīts uz Lāču maizes cepšanas tradīcijām – tie ir rudzu čipsi, informē uzņēmumā.

Plāno un kraukšķīgo rudzu čipsu pamatā ir Lāču īpaši čipsiem ceptā augstvērtīgā rudzu maize, kas to padara par sātīgu un veselīgāku uzkodu, stāsta Lāču ceptuves saimnieks Normunds Skauģis.

Rudzu čipsi tapuši no maizes, kas cepta tikai no rudzu miltiem, nepievienojot garšas pastiprinātājus un garšvielas. Maize ir dabīgi raudzēta, izmantojot dabīgu, nevis rūpniecisko ieraugu.

Lai pagatavotu plānās, kraukšķīgās, kaltētās rudzu čipsu šķēlītes ar riekstiem vai žāvētiem augļiem, maize tiek īpaši cepta tieši čipsu gatavošanai, kas pēc tam speciāli tiek apstrādāta.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Daugavpils ražotājs a/s Latvijas maiznieks noslēdzis vairāk nekā 2,82 miljonus eiro vērtu iepirkumu konkursu par rudzu un saldskābās maizes ražošanas līnijas iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Konkursā par ražošanas līnijas piegādi pieteicās trīs uzņēmumi: Igaunijas Sveba-Dahlen Baltic OU un Cooltec OU, kā arī Somijas Vulganus Oy, kas arī tika atzīts par uzvarētāju.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada janvāra beigās Latvijas maiznieks saņēma pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 22000:2006. Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas atbilstību noteiktiem standartiem.

Latvijas maiznieks šobrīd ražo aptuveni 30 dažādus maizes veidus, kā arī konditorejas izstrādājumus. Uzņēmuma ražotne atrodas Daugavpilī, un tās maizes ceptuve darbojas kopš 1968. gada. Uzņēmumā strādā vairāk kā 220 cilvēki.

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.