Šajā piektdienā portāls db.lv apciemo Auces novada Bēnes pagasta uzņēmumu SIA Bēnes PB ceptuvi, kur top gan maize, gan kulinārijas izstrādājumi.
Bēnes PB dibināta 1921.gadā, taču laikam ejot ir mainījies nosaukums un ceptuve, stāsta uzņēmuma ražošanas vadītāja Žanna Veršakova. Uzņēmumam ir savs veikalu tīkls, un ražošana vienmēr bijusi kā papildinājums tirdzniecībai, viņa stāsta. Patlaban Bēnes PB pieder 31 veikals, tajā ietilpst Aibes un Elvi tirdzniecības vietas.
Ceptuvē ražoto produkciju tirgo visā Kurzemes reģionā, līdz pat Rīgai. Tālāk produkciju vest nav izdevīgi, viņa stāsta, taču uzņēmums nākotnē plāno paplašināt piegādes diapazonu.
Uzņēmums ražo maizi un konditorejas izstrādājumus. Ž. Veršakova atzīst, ka lielajos veikalu tīklos uzņēmuma produkcija nav pieejama, jo mazajiem ražotājiem ir grūti tajos tikt, turklāt Ukrainas un Krievijas konflikts situāciju ir pasliktinājis, jo vietējiem cepumu ražotājiem jākonkurē ar Ukrainas cepumiem, kas ir lētāki.
Uzņēmums ir realizējis vairākus ES fondu projektus, modernizējot ražotni.
«Mūsu uzdevums laukos ir turēties virs ūdens, un neiekļūt zaudējumos. Tādēļ varu teikt, ka laukos, nedaudz jāsavelk jostas, bet ja grib, tad var strādāt,» viņa piebilst.
Kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 130-140, no kuriem ražošanā strādā aptuveni 23 darbinieki, to skaits mainās atkarībā no sezonas.
Pieprasījums pēc maizes sarūk, taču ne dramatiski, esam laicīgi optimizējuši ražošanu, tādēļ to kritumu tik ļoti neizjūtam, skaidro Ž. Veršakova.
Lielāko daļu pārdošanas apjomu veido maize. Kopumā uzņēmums ražo aptuveni 40 veidu maizes. Tāpat Bēnes PB ražo 70-80 veidu konditorijas izstrādājumus. Ar vienu produkta veidu būtu grūti iztikt, jo pieprasījums ļoti atšķiras, līdz ar to uzņēmums spēj aktīvāk konkurēt tirgū.
Jaunumus laukos ir ļoti grūti ieviest, jo pircēji iegādājas tradicionālos veidus – rupjmaizi, baltmaizi, pieprasījuma tendences raksturo uzņēmuma ražošanas vadītāja.
Nākotnē, piesaistot ES līdzfinansējumu, uzņēmums plāno iegādāties automātisko miltu padeves iekārtu.
Kā top cepumi, iespējams aplūkot galerijā augstāk!
#2/39
Uzņēmumam iepriekš bijušas arī savas dzirnavas, kas ļāvis naudai palikt pagastā, taču pirms pāris gadiem tās sabojājušās, tādēļ patlaban miltus uzņēmums iegādājas no Dobeles dzirnavnieka vai Rīgas dzirnavnieka.
#3/39
Rudens ir cenu laiku izmaiņas, tādēļ ir nepieciešams miltus iegādāties pie vairākiem piegādātājiem, uzsver Ž.Veršakova.
#6/39
Garšvielu un piedevu noliktava. Par garšvielām ir atbildīgs konkrēts darbinieks.
#7/39
Pārsvarā uzņēmums izejvielas iegādājas Latvijā, taču ir izejvielas, kas ir jāiegādājas no ārvalstu piegādātājiem. Ņemot vērā, ka izejvielas var iepirkt kopā ar tirdzniecības vietām, apjomi ir lielāki un līdz ar to - cena lētāka.
#10/39
Savukārt izejvielas, kas jāglabā vēsumā, glabājas atsevišķā noliktavā. Uzņēmums olu masu iegādājas Ukrainā.
#11/39
Gaļu kompānija iegādājas Rēzeknes gaļas kombinātā un uzņēmumā Nākotne.
#17/39
Izejvielas cepšanai ir rūpīgi jāizvēlas, citādi mīkla var nesanākt kā iecerēts.
#25/39
Cepumu veidošanas iekārta. Tajā iespējams izveidot dažādas formas konditorijas izstrādājumus.
#26/39
Mīklu ievieto iekārtā, kur tā izveido nepieciešamās formas cepumus.
#28/39
Dienas laikā iespējams saražot līdz pat 300 kilogramiem cepumu. Agrāk, veidojot cepumus ar rokām, dienā varēja saražot 70-80 kilogramus.
#32/39
Ražotnē visu diennakti atrodas kāds cilvēks, jo agri no rīta tiek cepta maize, bet pēc tam - konditorejas izstrādājumi. Ražotne strādā sešas dienas nedēļā - no svētdienas līdz piektdienai.