Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

#Jaunajā maiznīcā-veikalā-kafejnīcā darbiniekiem piedāvāts atalgojums no 800 eiro «uz rokas».

Pirmais darbības mēnesis maznīcas «Liepkalni» maiznīcai-veikalam-kafejnīcai Igaunijā bijis apmierinošs, bet grūts, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja «Liepkalnu» īpašnieks Dagnis Čākurs.

«Igaunijas veikalu atklājām 5. janvārī. Pirmais mēnesis ir bijis apmierinošs, bet grūts. Sākums jau vienmēr ir grūts,» saka D. Čākurs atzīmējot, ka ziema jebkura veida tirdzniecības biznesam nav viegls laiks un lielāka aktivitāte gaidāma sākot no Lieldienām.

Lielākā rosība netālu no Pērnavas, Rīgas-Tallinas šosejas malā esošajā veikalā-kafejnīcā vērojama brīvdienās - sestdienās un svētdienās. Klientu vidū esot arī ļoti daudz latviešu.

Atalgojums - sākot no 800 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Latvijas tirgus tendences rāda, ka cilvēki maizi ēd mazāk, priekšroku dodot kvalitatīvākai, dārgākai maizei, tādēļ, sākot ar septembri, a/s Latvijas Maiznieks sācis tirgot maizes sēriju ĪSTENĀ, kas ietver rudzu maizi, saldskābmaizi, augļu maizi un burkānmaizi. Jaunās produktu sērijas ražošanas uzsākšanā investēti 150 000 eiro.

Iekārtas piegādājis Vulganus Oy (Somija), bet izejvielas jaunās maizes ražošanai tiek iepirktas AS Dobeles Dzirnavnieks.

Uzņēmums veicis apjomīgu tirgus pētījumu par maizes ēšanas paradumiem un iespējamo patēriņu Latvijā tuvākajos gados, maizes kultūras attīstību. Pētījums izmaksājis 50 000 eiro, un tajā secināts, ka arvien vairāk pircēju interesējas par maizes sastāvu. Viņiem ir svarīgi, ka ražotājs izmanto dabīgo ieraugu, uzmanība tiek pievērsta arī cukura daudzumam un tam, kādi ir papildu ieguvumi, ēdot maizi, piemēram, sēklu daudzumam, šķiedrvielām un citiem labumiem.

«Jau ilgstoši mūsu ražotajās rudzu un saldskābajās maizēs tiek izmantots dabīgais ieraugs, taču tagad tehnoloģija ir pilnveidota un iegādātas jaunas iekārtas, lai varētu ražot maizi gan ar dabīgo ieraugu, gan plaucējumu. Šajā procesā būtiska nozīme ir roku darbam,» stāsta Latvijas Maiznieka mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Daude.

2. septembrī Liepājas Vecajā vikingā plānota pēdējā ballīte, un nākamajā dienā pēc ballītes restorāns tiks slēgts, paziņojis restorāna saimnieks Peders Rathlefs.

Dāņu izcelsmes uzņēmējs skaidro, ka viņš šovasar zaudējis dzīvesbiedri, tādēļ nevar turpināt šo biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.lv. Uzņēmēja plānos ietilpst naktsklubs Vecā vikinga telpās, kas darbosies 2. stāvā.

P. Rathlefs norādīja, ka nezina, kas turpmāk būs restorāna vietā. Tas pieder ēdināšanas uzņēmumam Hesburger un, iespējams, ka uzņēmums to iznomās citiem vai darbosies pats.

Dāņu uzņēmējs restorānu Vecais vikings bijušajās Latvijas 1. Rokkafejnīcas telpās atvēra 2015.gadā.

Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs

Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.

Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saldus uzņēmuma Cannelle Bakery ražotnē, kur top saldēti kulinārijas izstrādājumi.

Uzņēmuma pirmsākumi rodami 1993.gadā, kad uzņēmuma īpašnieki bija Pakuļu ģimene, kuri biznesu attīstīja no nulles. Viņi sākotnēji Skrundā cepa maizi un pēc tam blakus ceptuvei atvēra veikalu. Ar laiku uzņēmums attīstījās un uzbūvēja ražotni, kur cepa arī maizi, taču aizvien lielāku lomu ieņēma tieši konditorejas izstrādājumi, stāsta SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis.

2004.gadā Pakuļu ģimene iegādājās ražotni Saldū, kur iepriekš atradās maizes kombināts. Kopš tā laika Skrundā ražoja cepumus un konditorejas izstrādājumus, bet Saldū – maizi un barankas.

«Mēs uzņēmumu iegādājāmies 2012.gadā, un jau kopš sākuma bija doma apvienot abas ražotnes, jo labāk investēt vienā vietā, nevis divās. Vērtējām situāciju, kā paplašināt ražotni, Skrundā nebija šādu iespēju, jo cehs bija daudz mazāks nekā ēka Saldū, līdz ar to tika nolemts visu ražošanu koncentrēt Saldū. Pērnais gads tika aizvadīts, uzlabojot un remontējot šīs ražotnes telpas,» stāsta vadītājs.

SIA Klaips.lv ienāk tirgū ar maizi, kam ir zems ogļhidrātu un augsts olbaltumvielu saturs; galvenokārt tā domāta veselīga dzīvesveida piekritējiem

«Pats galvenais, ar ko šī maize atšķiras no citām, kas pieejamas Latvijā, ir ļoti zems ogļhidrātu daudzums. Šīs maizes recepti izstrādājis vācu diētas ārsts Dietlefs Pape, kurš nodarbojas ar liekā svara un diabēta problēmām. Šis produkts ir izstrādāts tieši tam un Vācijā arī tiek popularizēts kā novājēšanas produkts, kas nepārtop liekajā svarā,» saka Igors Jekimovs, SIA Klaips.lv vadītājs.

Uzņēmums pieder uzņēmējam Artim Teterim un hokejistam Mārtiņam Karsumam.

SIA Klaips.lv ar maizes ražošanu nodarbojas jau divus gadus. Sākumā maizi pēc uzņēmuma pasūtījuma cepa konditoreja De Gusto, taču tās kapacitāte ir ierobežota. Sākotnēji uzņēmums maizi tirgoja tikai šajā konditorejā, vēlāk – arī veikalos Sky. Kad tirdzniecības vietām pievienojās arī veikali Klēts un apjomi pieauga, Igors saprata, ka nepieciešams izveidot savu ceptuvi, kur varētu ražot tik daudz produkcijas, cik vien nepieciešams.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek izgatavota maize SIA Madonas patērētāju biedrība ietilpstošajā uzņēmumā Madonas maiznieks!

Maize Madonas maiznieka ceptuvē tiek izgatavota jau kopš 1961. gada, mainītas ir tikai iekārtas un ražotnes attīstībā piesaistīta un ieguldīta arī Eiropas Savienības nauda, stāsta SIA Madonas patērētāju biedrība ražošanas direktore Ludmila Harina.

Maizi uzņēmums pārdod tuvākajā apkārtnē, taču pieprasījums pēc tās patlaban samazinās, un nākas konkurēt ar lielo ražotāju maizi lielveikalu plauktos. «Saražot maizi pašlaik nav problēma, bet pārdot mūsdienās ir problēma,» atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zahars. «Tomēr cenšamies dažādot klāstu – gan griežam, gan fasējam maizi mazākos un lielākos apjomos, mainām etiķetes,» viņš piebilst.

Saldus uzņēmums SIA Bee Bite sācis izgatavot bišu maizes pastilu, padarot šo produktu ērtāk lietojamu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Bee Bite pieder mammai un meitai – Zintai un Anetei Spēlmanēm. Anetes tētis un Zintas vīrs Aigars ir bitenieks, viņš arī atzīts par 2014. gada bitenieku. «Visu mūžu esam saistītas ar medu. Mammai gribējās izdomāt, kā realizēt bišu maizi, jo žēl, ka par šo labo produktu pie mums zina samērā maz. Ziedputekšņus cilvēki jau ir iepazinuši, bet bišu maizi pagaidām lieto salīdzinoši maz cilvēku. Turklāt, ja šobrīd kāds to vēlas iegādāties, ir jāiet uz specializētajiem veikaliņiem,» saka Anete. SIA Bee Bite piedāvā vairākus produkta variantus – tīras bišu maizes pastilas un arī ar brūkleņu un upeņu piedevu.

Lai arī pandēmija un to pavadošā neskaidrība ir likusi daudziem atlikt ieceri par īpašuma iegādi, tomēr darījumi arvien notiek. "Swedbank" dati rāda, ka aizvadītajās divās nedēļās būtiski sarucis pieteikumu skaits kredītbrīvdienām, turpretī pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri vēlas apzināt savas iespējas aizņemties mājokļa iegādei, sasniedzot pieteikumu apjomu, kāds bija šā gada sākumā, pirms pandēmijas izsludināšanas.

Tas gan nenozīmē, ka iedzīvotāji steidz iegādāties jaunu mājokli, taču piesardzīgs optimisms ir vērojams, norāda kredītiestāde.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis informē, ka "Swedbank" šobrīd turpina kreditēt kā iedzīvotājus, tā uzņēmumus. "Šobrīd pēc finansējuma vēršas cilvēki, kuri jūtas stabili par savu darba vietu un ienākumiem, un vēlas noslēgt vēl pirms krīzes uzsākto īpašuma iegādes procesu vai saņemt konsultāciju par savām aizņemšanās iespējām. Tie pārsvarā ir IT, finanšu jomā, valsts sektorā strādājošie," viņš stāsta.

Nekustamā īpašuma attīstītāji jaunus projektus sākt neriskē 

Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ...

"Savukārt iedzīvotājiem, kurus COVID-19 izraisītā krīze skārusi daudz tiešāk, mēs iesakām šobrīd daudz kritiskāk izvērtēt savu ienākumu stabilitāti un nepieciešamību uzņemties papildu finanšu saistības. Tie ir cilvēki, kuri strādā tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, izklaides, skaistumkopšanas un kultūras nozarēs. Pat, ja cilvēkiem ir iepriekš izveidots uzkrājums pirmajai iemaksai, kā arī ir zināms drošības spilvens, kas ļautu segt kredītmaksājumu pirmajos mēnešos, tomēr jāatceras, ka hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa saistības, un gan cilvēku, gan finanšu iestādes interesēs ir, lai uzņemtās saistības tiktu sekmīgi atmaksātas. Tāpēc šobrīd nereti, izvērtējot klienta situāciju, iesakām nogaidīt līdz būs lielāka skaidrība, kādas sekas šī pandēmija atstās uz ekonomiku un konkrētās ģimenes budžetu ilgtermiņā. Šobrīd labāk iesakām vadīties pēc principa – septiņreiz nomērīt, pirms nogriezt," pauž N. Dūcis.

Izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties, primāri tiek vērtēti ģimenes regulārie ikmēneša ienākumi un izdevumi. Tas ļauj saprast, kā kredīts ietekmēs ģimenes finanšu balansu jeb to, vai vēl viens regulārs maksājums ģimenei drīzāk nekļūs par slogu. "Protams, vienmēr ir svarīgs arī kopējās ekonomikas konteksts – kurām tautsaimniecības nozarēm paredzama izaugsme, tātad darba spēka nepieciešamība un otrādi. Tieši šim aspektam šobrīd pievēršam īpašu vērību, jo pandēmijas radītā krīze ir skārusi daudzus uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Kopumā kredīta izsniegšana vai neizsniegšana tiek vērtēta individuāli, analizējot vairākus faktorus, tāpēc arī lēmums par kredīta piešķiršanu pat pie vienādiem potenciālo kredītņēmēju ienākumiem var atšķirties," uzsver bankas pārstāvis.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas Latvijā jūtamu nekustamā īpašuma cenu kritumu kredītiestādes speciālisti neesot novērojuši.

"Šobrīd pieprasījums pēc mājokļiem ir krities, tomēr jāņem vērā, ka arī piedāvājumu skaits tirgū ir ievērojami sarucis. Gan pircēji, gan pārdevēji pašreiz ir nogaidoši, kas īpašumu cenas notur stabilā līmenī. Atsevišķos gadījumos no pārdevēja ir iespējams saņemt cenas atlaidi, tomēr šāda tirgus prakse pastāvēja arī pirms ārkārtas situācijas. Pašreizējai situācijai ieilgstot, ir sagaidāmas nelielas cenu svārstības, ko sekmēs pārdevēji, kuri sava īpašuma pārdošanu atlikt vairs nevarēs," uzskata N. Dūcis.

Runājot par to, vai gaidāma ietekme uz privātmāju būvniecības izmaksām, viņš spriež: "Ir pagājis pārāk īss laiks, lai varētu korekti runāt par būvniecības apjoma un izmaksu izmaiņām. Šobrīd klienti pēc inerces turpina sarunas ar bankas būvekspertu, koriģējot esošās būvniecības izmaksu tāmes vai gatavojot nekustamā īpašuma vērtējumu. Tas, ko esam novērojuši, kontrolējot izmaksu izlietojumu būvniecības procesā – klienti daudz vieglāk iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā. Tas izskaidrojams ar to, ka tirgū ir brīvāk pieejams darba spēks un klientam ir vairāk laika veikt cenu monitoringu materiāliem, mehānismiem un darba spēkam, kā arī paši labprāt veic darbus, kas ir pa spēkam.

Dažkārt problēmas sagādā specifisku materiālu piegādes, kas saistīts ar sarežģīto loģistiku starp valstīm daļēji slēgto robežu dēļ un pārvadājumu pārplānošanu šajā laikā. Kopumā klientu vidū ir jūtama piesardzība un nogaidoša rīcība. Brīvāk un drošāk jūtas tie, kuri šo pandēmiju pēc būtības uztver vieglāk un kuriem ir lielāki uzkrājumi vai jau ir uzsākts būvniecības vai projektēšanas process."

N. Dūcis arī atgādina, ka kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa.

Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR. Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

"Pašlaik EURIBOR likmes ir negatīvas, un, lai arī nesenais likmju kāpums ir ievērojams, tomēr likme joprojām saglabājas negatīva, kas kredītmaksājumu patreiz neietekmē. Kredītņēmējiem ir jāņem vērā, ka EURIBOR likmei kļūstot pozitīvai, ikmēneša maksājumi pieaugs, taču ar šādu situāciju neesam saskārušies jau vairākus gadus. Jāatceras, ka EURIBOR likme tiek pārskatīta periodiski – visbiežāk reizi sešos mēnešos, bet šis termiņš var atšķirties, atkarībā no kredītlīguma noteikumiem," skaidro N. Dūcis.

Gastronomijas institūta izveidotāja Inese Rugāja cer, ka ar laiku cilvēki biežāk ceps kūkas mājās.

«Gastronomijas institūts ir iestāde, kur var labi pavadīt laiku un papildus iemācīties gatavot kādu desertu. Citos biznesos nereti kaut ko izveido, tad attīsta, līdz saprot, kas tas ir. Te uzreiz bija skaidrs, ka tā ir izklaide,» saka Inese. Beidzot strādāt iepriekšējā darbā, 2016. gada februārī kolēģi, viņai promejot, uzdāvināja grāmatu 400 receptes. Tas kalpoja par signālu kaut ko pamēģināt konditorejas lauciņā. «Manī kā ilggadējā biroja cilvēkā tuvojošās nedēļas nogales vienmēr radīja jautājumu – ko pasākt brīvdienās? Šādu meistarklašu nebija, tāpēc man radās šāda ideja,» stāsta Inese, piebilstot, ka Gastronomijas institūts nav ne kafejnīca, ne restorāns, tas arī necep kūkas pēc individuāla pasūtījuma.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Sabiedrībā iepriekš negatīvu attieksmi izpelnījušos rudzu maizes dalīšanas programmu izglītības iestādēs šogad tomēr neīstenos, un tās nākotni 2025.gadā Zemkopības ministrija (ZM) vēl vērtēs, pastāstīja ministrijas pārstāvji.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji norāda, ka dalībai programmā LAD saņēma vienu pieteikumu, kuru tā iesniedzējs pēc paša iniciatīvas augusta beigās atsauca, kā iemeslu minot daļas sabiedrības neviennozīmīgo un negatīvo attieksmi par programmas īstenošanu pašreizējos apstākļos. Programmai varēja pieteikties biedrības vai nodibinājumi.

Programmas plānotais mērķis bija iepazīstināt pirmsskolas audzēkņus un pirmās līdz devītās klases skolēnus par rudzu maizi kā tradicionālu, nozīmīgu un reģionam raksturīgu maizi un tās nozīmi uzturā.

Jau ziņots, ka projekts, kuram valdība atvēlēja 300 000 eiro, iepriekš izsauca neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi, daļai cilvēku apšaubot tēriņu lietderību.

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Dona ražotnē!

SIA Dona strādā kopš 1993. gada – sākotnēji ražotne bija pavisam maza un tajā bija tikai viena lielā krāsns, stāsta kompānijas komercdirektore Valda Golubova. Tolaik uzņēmumā ražoja rudzu un saldskābo maizi.

Uzņēmumā kopā ražo aptuveni 60 maizes veidus – gan klasiskās, gan ar sēklām, gan augļiem, gan ķiplokiem, gan ziedputekšņiem un medu. Maizi uzņēmums pārdod visā Latvijā, un kompānijas pārstāvju novērojumi liecina, ka cilvēki no to piedāvāto produktu klāsta vairāk pērk plaucēto maizi. Kopējais pieprasījums pēc maizes gan patlaban stāv uz vietas. Kā stāsta V. Golubova, plaucētā maize patlaban veido aptuveni 70% no kopējiem uzņēmuma pārdošanas apjomiem.

Ar Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti var runāt ne tikai par zinātni, inovācijām, viedās specializācijas stratēģiju, bet arī par vasaras saulgriežu fenomenu

Godīgs, atklāts un tiešs, pirmsjāņu gaisotnē nedaudz apreibis no gaidāmajiem papardes zieda meklējumiem, – tāds sarunu biedrs ir mākslas zinātnieks un bijušais kultūras ministrs, kurš jau trešo gadu tur roku uz Latvijas zinātnes pulsa.

Kas jādara, lai Latvijas sniegums starptautiskajā arēnā inovāciju ziņā uzlabotos?

Ir jāattīsta ražošana. Tās bremzēšana ar nodokļu slogu, neļaujot jaunajiem uzņēmumiem, kuriem nepieciešams starta laukums un ieskrējiens, neizbēgami noved pie situācijas, ka lielie uzņēmumi Latviju pamet, bet mazie diemžēl nekad nekļūst lieli. Mēs ar savu sadrumstaloto ražošanu kļūstam par tādu sīkbodnieku zemi. Uzskatu, ka ir nepieciešama sadarbība Baltijas mērogā, bet tās pietrūkst gan politikā, gan ekonomikā. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa pārmetumi par to, ka Igaunijas un Latvijas starpā nav reālas kooperācijas, ir pamatoti, jo, kamēr sarunāsimies tikai par Dziesmusvētkiem, kamēr mums nebūs integrētas sadarbības aizsardzības jomā vai ekonomikā, nevarēsim runāt par reāliem panākumiem. Tāpēc jāatzīst, ka Latvijas atrašanās trešajā vietā no beigām Eiropas valstu vidū inovāciju ziņā ir objektīva. Ja atceramies Austrumeiropas bloka laikus, Latvijas zinātne, tehnoloģijas, zinātniskā infrastruktūra 1990.–1991. gadā bija Eiropas līmenī. Tas bija gan eksperimentālo instrumentu un tehnoloģiju rūpnīcas laiks, kas Zasulaukā ražoja inovatīvus darba galdus un instrumentus PSRS industrijai un kas visi tika ieviesti, gan tāds uzņēmums kā Alfa, kas ražoja militārajai tehnikai mikroshēmas. Šobrīd Latvijā nekā līdzīga nav. Iespējams, tas nozīmē, ka neesam uzticami partneri NATO lielajām industrijas zemēm, lai tās izvietotu savas ražotnes šeit. Jautājums, protams, ir saistāms arī ar Latvijas depopulāciju, kuru Latvijas politika šajos 25 gados ir sekmīgi panākusi. Esot Amerikā, man viens trimdas latviešu uzņēmējs teica, ka viņš vēlētos Latvijā izveidot lielu datoru un IT tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu, bet lai tā būtu izdevīga, viņam bija nepieciešami vismaz pieci tūkstoši strādnieku. Latvijā šobrīd ir grūtības atvērt uzņēmumu pat ar simts strādniekiem. Tas ir ne tikai mans, bet arī daudzu uzņēmēju viedoklis, ka Latvijas valsti vajag restartēt. Es brīnos, kāpēc Latvija negāja, piemēram, Ungārijas ceļu, proti, tādiem zinātniskajiem institūtiem, kas ir spējīgi piesaistīt ārējo finansējumu un spējīgi izpildīt uzņēmēju pasūtījumus, kāpēc tiem nedot brīvību? Ungārija pirms vairākiem gadiem veica šo soli un daudziem zinātniskajiem institūtiem deva putna brīvību. Šie institūti sekmīgi pastāv, un, kāpinot apgrozījumu, gūst peļņu.