Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.

Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.

Latvija un Igaunija strādās kopā, lai Eiropas Savienības (ES) līmenī iestātos par papildu nepieciešamo finansējumu "Rail Baltica", piektdien preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa norādīja, ka Igaunijai un Latvijai gan aizsardzībā, gan ekonomikā ir savi izaicinājumi, tāpēc abām valstīm ir jāmeklē iespējas, kā uzbūvēt "Rail Baltica" līniju, vienlaikus arī samazinot tēriņus.

Mihails norādīja, ka skaidrība par to, kā nodrošināt "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas darbaspēju līdz 2030.gadam, ir ļoti svarīga, lai atrastu tālāku finansējumu no dažādiem ES un citiem finanšu avotiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Igaunijai nav bažu, ka pat, ja tā līdz 2030.gadam pagūs veiksmīgi izbūvēt visu "Rail Baltica" sliežu infrastruktūru līdz Latvijai, ka Latvijas pusē tas nebūs izdarīts, Mihails norādīja, ka sarunā ar Siliņu saņēmis apliecinājumu, ka Latvija darīs visu, lai līdz 2030.gadam izbūvētu "Rail Baltica" pamata trasi.

Tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības labklājībai ir būtiskas gan investīcijas, gan eksports, gan arī inovācijas, piektdien Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes atklāšanā sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa akcentēja, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir ļoti gaidītas - ne tikai jaunas investīcijas, bet arī tās, kas jau ir Latvijā.

Ministru prezidente uzrunā pateicās FICIL un visiem, kas ir iesaistījušies daudzu ekonomikai svarīgu jautājumu risināšanā, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšanas virzībā uz priekšu.

Drīzumā valdībā paredzēts skatīt projektu nekustamā īpašuma jomā, kas samazinās būvniecības termiņus, regulējuma izmaiņas, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu termiņus. Siliņa norādīja, ka šādas izmaiņas ir svarīgas katram investoram un biznesam.

Ceturtdien, 26.septembrī, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") paziņoja par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Siliņa uzrunā norādīja, ka šis 2018.gada lēmums radīja smagas sekas Latvijas reputācijai, tāpēc lēmums par sankciju atcelšanu uzlabos investīciju vidi un starptautisko reputāciju attiecībā uz Latviju.

Nākamā gada prioritātes darbam kopā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) būs cilvēkkapitāla attīstība, produktivitātes celšana un investīciju veicināšana, piektdien pēc Latvijas valdības un FICIL augsta līmeņa sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka puses strādā pie tā, lai Latvijā būtu jaunas ārvalstu investīcijas, tomēr tik pat svarīgi ir jau Latvijā esošie investori.

Ministru prezidente uzsvēra, ka jau pašreiz ir vairāki ārvalstu investoriem svarīgi jautājumi, kas virzās uz priekšu, tostarp arī nekustamā īpašuma birokrātijas mazināšana.

Tāpat Siliņa akcentēja, ka janvārī sāktās iniciatīvas valsts pārvaldes reorganizēšanā un birokrātiskā sloga mazināšanā ir tas, ko sagaida arī ārvalstu investori.

Vienlaikus plānots turpināt darbu pie valsts kapitālsabiedrību konkurētspējas un labas korporatīvās pārvaldības. Siliņa norādīja, ka plānots valsts kapitālsabiedrības, tostarp arī pašvaldību kapitālsabiedrības padarīt caurspīdīgākas, lai tām varētu piesaistīt papildu finansējumu un tās kļūtu efektīvākas un eksportspējīgas.

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Pirmdien valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.

Pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sacīja, ka ir skaidrs, ka kompānija valstij ir svarīga, tai jānodrošina iedzīvotāju pārvietošanos un jādara to labi. "Diemžēl, gada sākumā paziņojums par reisu atcelšanu netika līdz galam izskaidrots," teica Siliņa, piebilstot, ka šāds paziņojums sākotnēji radīja nesapratni Latvijas iedzīvotājos.

Siliņa sacīja, ka koalīcija paļaujas, ka 21.janvārī plānotajā akcionāru sapulcē tiks izvērtēta esošā aviokompānijas vadība.

Siliņa piebilda, ka "airBaltic" kopumā strādā labi un darbs ir jāturpina.

Iepriekš lielākos iebildumus pret "airBaltic" vadību pauda koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Šis politiskais spēks 3.janvārī valdes sēdē vērtēja ar "airBaltic" saistītos jautājumus, un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze pēc tam aģentūrai LETA paziņoja, ka "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir zaudējis ZZS uzticību un nevar turpināt vadīt uzņēmumu.

Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP, 18.februārī pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Finansējuma palielināšanai nauda būs jāmeklē, arī pārskatot ministriju iekšējos resursus, atzina politiķi. Premjere norādīja, ka arī pašai Aizsardzības ministrijai savā nozarē jāpārskata, kā šobrīd tiek tērēti līdzekļi, lai maksimāli samazinātu tādus izdevumus, "kur ir kāda pārklāšanās".

Premjere saskata iespēju "iet roku rokā" ar iekšlietu nozari, jo pastāv daudzas funkcijas, kuras abām nozarēm pārklājās.

Nepieciešams efektīvi ietaupīt uz administratīvo un citu funkciju samazināšanas rēķina, sprieda politiķe.

Siliņa sprieda, ka pieaug vajadzība pēc nacionālās militārās industrijas attīstības Latvijā, jo ne visu, kas nepieciešams valsts aizsardzībai, ir iespējams iegādāties ārvalstīs. Viņa atzīmēja, ka par to diskusijas notiek dažādos formātos NATO, Eiropas Savienībā un nacionālajā līmenī.

Pagājušā gada nogalē kopumā vēl nebija regulējuma par 702 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja un pieņēma zināšanai valdība.

Tostarp regulējums par 248 miljoniem eiro ir saskaņošanas procesā, bet saskaņošana nav uzsākta par 454 miljoniem eiro, galvenokārt transporta jomā (371,6 miljoni eiro).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) valdības sēdē aicināja uz šo jautājumu skatīties politiski - ja programmas "buksē", vai tās ir nepieciešamas.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka ministriem, lūdzot pārdalīt ES fondu resursus, jābūt gataviem arī doties uz Eiropu un sniegt argumentāciju.

Siliņa aicināja ik pēc diviem mēnešiem ministriem valdībā nākt ar skaidru ziņojumu par to, kas ar ES fondu finansējumu ir izdarīts un kādas ir nākamās prioritātes. Viņa pauda, ka ir svarīga ātrāka rīcība no ministru puses, aicinot viņus būt atvērtiem.

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi. Tāpat pārrunāti reģiona drošības un noturības jautājumi.

Ministru prezidente Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs Baltijas valstu konkurētspējas un militārās mobilitātes projekts, un izaicinājumi tā pabeigšanai ir ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Tas ir apjomīgs, vairāku gadu projekts, un savulaik aprēķinātās izmaksas nevienā no valstīm neatbilst infrastruktūras izbūves izmaksām, kādas tās ir šobrīd. Rosināju izveidot augsta līmeņa starpvalstu koordinācijas formātu, lai ikdienā risinātu kopīgos projekta jautājumus. Tāpat nepieciešamā papildu finansējuma piesaistei ir vajadzīga vienota stratēģija un koordinēta rīcība."

Baltijas valstu premjerministri pārrunāja arī nepieciešamo atbalstu Ukrainai, uzsverot kopīgu darbu pie Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, ka arī iespējām vērsties pret sankciju apiešanu. Tāpat tika pārrunāts arī atbalsts Ukrainai tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.

Valsts pārvaldē klātienes darbam ir jābūt normai, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere norādīja, ka "nav norma nebūt darbā, [..] norma ir strādāt, būt darba vietā".

Viņa atgādināja, ka arī Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs skaidrojis, ka iestādei jābūt sasniedzamai klātienē.

Vienlaikus premjere norādīja, ka šajā jautājumā risinājums vēl "nav uz galda", jo Covid-19 laika sekas esot tādas, ka ļoti daudzas iestādes strādā attālināti.

"Bet normai ir jābūt tādai, ka pamatā darbs ir klātienē, un tad var meklēt risinājumus ģimenēm ar maziem bērniem," sacīja Siliņa, piebilstot, ka demogrāfijas izaicinājumi un ģimenes jautājumi ir valdības prioritāšu sarakstā.

Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka pārlieku liela darba daļu attālināti veic ne tikai valsts pārvaldes ierēdņi, bet arī ar Saeima. Viņš norādīja, ka ir Saeimas komisijas, kurās sēdes notiek daļēji attālināti, dažreiz pat tikai attālināti.

Algu izaugsme publiskajā pārvaldē jāpiebremzē, sākot ar pašiem politiķiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka ir politiskā vienošanās pārskatīt publiskās pārvaldes izdevumus. "Tas nozīmē, ka visai publiskajai pārvaldei ir jāpiebremzē algu izaugsme, noteikti sākot ar mums pašiem politiķiem," viņa teica.

Vienlaikus patlaban neesot vēlme "kaut ko griezt" tā, kā to dara igauņi.

Runājot par valsts pārvaldes tēriņiem kopumā, premjere nenoliedza, ka, iespējams, ir jāpiesaista auditori, kas vērtētu publisko pakalpoju funkcijas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka izdevumus var mazināt, centralizējot funkcijas un apvienojot iestādes. Viņa atklāja, ka lielas izmaiņas varētu būt ekonomikas nozarē.

Siliņa norādīja, ka nevēlas risināt šo situāciju ar "cilvēku griešanu".

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicinājusi uzņēmēju Armandu Broku iesaistīties darbā, lai veicinātu valdības iestāžu efektīvu pārvaldību.

Šādu aicinājumu Siliņa Brokam izteikusi, viesodamās uzņēmēja vadītajā raidierakstā "Virziens".

Premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere apliecināja, ka šāds priekšlikums ar uzņēmēju pārrunāts, bet par sadarbības formātu informācija vēl tikšot sniegta.

Broks tviterī paudis viedokli, ka arī Latvijā jābūt tādai efektīvas pārvaldības aģentūrai, kuru ASV pazīst kā Valdības efektivitātes departamentu jeb DOGE. "Vienojāmies ar premjeri Eviku Siliņu par šo iniciatīvu! (..) Tagad sākas īstais pārbaudījums - vai spēsim pildīt vienošanos un īstenot šo Latvijai svarīgo soli," raksta Broks.

Tikmēr Siliņa tviterī vēsta, ka jaunu aģentūru vai iestādi efektivitātes uzlabošanai valsts pārvaldē viņa neplāno veidot. "Valsts kanceleja jau strādā ar uzņēmēju organizācijām, lai efektivizētu valsts pārvaldi," pauž premjere.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Tirdzniecības un rūpniecības kameru federāciju otrdien parakstījusi vienošanos par kopīgu Biznesa padomes izveidi ar AAE, informē Valsts kancelejā.

Lai veicinātu ekonomisko sadarbību, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) kopā ar LDDK, uzņēmējiem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru šodien tikās ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ekonomikas ministru Abdullāhu bin Taūku Almarrī.

Kā norāda E.Siliņa, AAE jau šobrīd ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Persijas līča reģionā, un Latvija ir gatava šo sadarbību stiprināt. "Latvija ir atvērta jauniem AAE investīciju projektiem, un mēs redzam lielu potenciālu kopīgu iniciatīvu realizēšanai," saka premjere, piebilstot, ka šodien parakstītais saprašanās memorands par Biznesa padomes izveidi ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz ciešāku ekonomisko partnerību.

Tā kā sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, ministri paši tērēs savu laiku ceļā pēc kafijas valdības sēdes laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjerministre atgādināja, ka tā esot bijusi Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iniciatīva. "Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā," teica Siliņa.

Kronbergam esot bijusi vēlme "iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus", paredzot jaunu kārtību, kas arī būtu tikai "saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu", stāstīja Siliņa.

"Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku," nosprieda premjere.

"Jaunā vienotība" (JV) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem Latvijas Bankas prezidenta amatam - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņam, lai līdz nākamā gada sākumam tomēr mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu, sociālajos tīklos paziņoja premjere Evika Siliņa (JV).

Kazāku amatam virzīja "Progresīvie" un JV, bet Bērziņu - ZZS, un tieši Bērziņam bija lielākās iespējas iegūt amatu, jo viņu atbalstīja arī opozīcijas partiju Nacionālas apvienības (NA), "Apvienotā saraksta" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" deputāti. Opozīcijas partija "Stabilitātei" bija pieteikusi arī trešo kandidātu - Pāvelu Kuzminu.

Siliņa tagad vēsta, ka koalīcijas partijas vienojušās "par nepieciešamību virzīt kopīgu kandidātu" Latvijas Bankas prezidenta amatam, tāpēc ZZS un JV deputāti atsauks parakstus par attiecīgi Bērziņa un Kazāka izvirzīšanu, lai janvārī JV, ZZS un "Progresīvie" izvirzītu jaunu kandidātu.

Abu partiju politiķiem atsaucot savus parakstus, Kazākam un Bērziņam vairs nebūs nepieciešamā desmit deputātu atbalsta kandidatūras izvirzīšanai, līdz ar to rītdienas balsojumā paliks tikai viens kandidāts - Kuzmins, kuram citas partijas atbalstu nav solījušas.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) sagaida piedāvājumu Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģiskās attīstības virzībai, tostarp, redzējumu par uzņēmuma vadību.

Kā aģentūru LETA informēja premjeres padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere, Siliņa uzsver, ka Satiksmes ministrijai kā aviokompānijas kontrolpaketes turētājai ir jāīsteno valdības dotie uzdevumi.

"Tā ir arī pašas kapitālsabiedrības atbildība izvērtēt riskus un rīkoties saimnieciski kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tā kā politiski esam devuši satiksmes ministram rīcības brīvību, sagaidu no viņa piedāvājumu šī jautājuma virzībai, tai skaitā arī par uzņēmuma vadību," pauž Siliņa.

Politiķe atzīmē, ka runa ir par Latvijas valstij un "airBaltic" svarīgām biznesa interesēm. "Tā ir kompānija, kas katru dienu pārvadā tūkstošiem cilvēku no daudzām pasaules vietām," norāda Ministru prezidente.

Pavisam drīz varētu tikt noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru, 28.janvārī pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausījusi aktuālo situāciju ar "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti. Valdībā bieži tiekot uzklausīti šādi progresa ziņojumi, lai šajā procesā būtu veiksme un lai pēc iespējas ātrāk varētu paziņot, kas ir šis stratēģiskais investors.

"Protams, mēs gribam sagaidīt viņu [investora] lēmumu pēc iespējas drīzāk, jo sabiedrība arī vēlas zināt, cik liela iesaiste būs no šī stratēģiskā investora puses, tāpēc arī valdībai ir svarīgi turēt pār šo "rūpi" un izdarīt visus mājasdarbus," sacīja Siliņa.

Premjera papildināja, ka stratēģiskā investora piesaiste arī varētu veicināt "airBaltic" atpazīstamību un zīmola pievienoto vērtību starptautiskajā tirgū.

Ir panākta vienošanās un noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru "Lufthansa", trešdien tviterī pavēstīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

"airBaltic" paziņojumā medijiem norāda, ka starp Satiksmes ministriju, "airBaltic" un "Lufthansa Group" ir parakstīts līgums, kas paredz "Lufthansa Group" investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai. Investoram arī tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē.

Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dod 10% līdzdalību. Tā tiks emitēta par parakstīšanās cenu 14 miljonu eiro apmērā. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena, skaidrots "airBaltic" izplatītajā paziņojumā.

Valsts prezidenta priekšlikums nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm piemērot finansiālas sankcijas būtu apsverams, aģentūrai LETA pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt tā piemērojamību, lai kādai iestādei uzliktās sankcijas neietekmētu vai neierobežotu vitāli nozīmīgas valsts funkcijas vai programmas, piemēram, izglītībā vai veselībā.

No Finanšu ministrijas puses ir atbalstāms, ka nodokļu maksātāju naudas izlietojumam ir jābūt maksimāli efektīvam un nav pieļaujami nelietderīgi tēriņi, pauda Ašeradens. Valsts prezidenta ierosinājums būtībā ir paplašināt atbildību no amatpersonas, kā tas ir šobrīd, uz institūciju.

Ašeradens norādīja, ka šobrīd Latvijā Valsts kontrole ir atbildīgā revīzijas iestāde, kas noskaidro, vai rīcība ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu ir tiesiska, pareiza, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm, savukārt atbildību par finanšu līdzekļu izlietojumu iestādē nes attiecīgās iestādes vadītājs un atbildīgās amatpersonas.

Valdību veidojošās partijas izvirzījušas kritērijus Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) 6.janvārī pēc sadarbības sanāksmes pauda, ka ir vajadzīgi skaidri kritēriji pēc kuriem vadīties, lai koalīcija varētu vienoties par vienotu un labāko kandidātu.

Pēc premjeres sacītā, Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un ar redzējumu par jauniem pakalpojumiem finanšu jomā, kas strauji veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Koalīcijas kandidātam jāspēj strādāt uzreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā, pārstāvot Latviju gan iekšējā politikā un tirgū, gan pārstāvot valsti starptautiski, norādīja valdības vadītāja.

Tāpat būtu pozitīvi, ja kandidāts saņemtu ne tikai koalīcijas, bet arī Saeimas opozīcijas atbalstu, teica Siliņa.

Valdību veidojošo partiju politiķi apsver iespēju atjaunot "deputātu kvotas", kuras iepriekš asi kritizētas.

Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pauda, ka 2025.gada budžetā nav paredzētas "deputātu kvotas", bet koalīcijā vēl par to tiks spriests.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), reaģējot uz Reira izteikumiem, sociālajos tīklos paziņoja, ka "deputātu kvotas" netikšot atjaunotas, par to esot vienošanās koalīcijā. ''Esam noteikuši skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus budžeta līdzekļu piešķiršanai,'' pauda Siliņa.

Reirs "neredz neko sliktu" "deputātu kvotās". Viņaprāt, deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, redz sabiedrības vajadzības "nedaudz savādāk".

Valdība animācijas filmas "Straume" komandai par "Zelta globusa" apbalvojuma iegūšanu piešķirs 300 000 eiro, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Līdztekus papildu 150 000 eiro tiks piešķirti filmas mārketinga vajadzībām.

Kā norādīja Siliņa, filma ir arī liela reklāma Latvijai, tās kino jomas profesionāļiem.

Savukārt kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka sanāksmē visi bijuši vienisprātis, ka saredz animācijas filmu nozares izaugsmi arī turpmāk, taču Kultūras ministrija (KM) nāks ar savu redzējumu par to, kā papildu finansējums filmu nozarei, tieši animācijas filmu izstrādei, varētu tikts piešķirts un izlietots. Par to tikšot turpinātas arī sarunas ar partneriem.

Kā informēja KM, Ministru kabineta (MK) naudas balva, kas tiks piešķirta filmas "Straume" komandai, ir līdzvērtīga tai, ko saņem sportisti par augstiem sasniegumiem starptautiskā līmenī.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.