Gastronomijas institūta izveidotāja Inese Rugāja cer, ka ar laiku cilvēki biežāk ceps kūkas mājās.
«Gastronomijas institūts ir iestāde, kur var labi pavadīt laiku un papildus iemācīties gatavot kādu desertu. Citos biznesos nereti kaut ko izveido, tad attīsta, līdz saprot, kas tas ir. Te uzreiz bija skaidrs, ka tā ir izklaide,» saka Inese. Beidzot strādāt iepriekšējā darbā, 2016. gada februārī kolēģi, viņai promejot, uzdāvināja grāmatu 400 receptes. Tas kalpoja par signālu kaut ko pamēģināt konditorejas lauciņā. «Manī kā ilggadējā biroja cilvēkā tuvojošās nedēļas nogales vienmēr radīja jautājumu – ko pasākt brīvdienās? Šādu meistarklašu nebija, tāpēc man radās šāda ideja,» stāsta Inese, piebilstot, ka Gastronomijas institūts nav ne kafejnīca, ne restorāns, tas arī necep kūkas pēc individuāla pasūtījuma.
Pirmā meistarklase notika, izmantojot mājas katliņus un mikserus, uz dienu noīrētā telpā, uz ko ieradās astoņi nepazīstami cilvēki, kuri noriskēja atnākt uz eklēru gatavošanas meistarklasi. Tolaik viņai bija Facebook lapa Made in Latvia, un viņa tajā publicēja informāciju par to. «Svarīgi bija tas, ka projektu varēja sākt bez investīcijām. Nevajadzēja «ārprātīgu» aprīkojumu, un no katras meistarklases nopelnītā varēja nopirkt kādu jaunu instrumentu,» saka Inese. Šobrīd uzņēmums strādā nomātās telpās, kur notiek tikai Gastronomijas institūta meistarklases.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Viņa uzsver, ka tajās izmanto tikai tādu aprīkojumu, kas pieejams katrā virtuvē. «Nelietojam nekādas īpašas krāsnis, silikona formiņas vai paklājiņus. Viss ir tāds pats kā vidusmēra virtuvē. Tomēr pieļauju, ka pēc mūsu meistarklasēm kāpj mikseru tirdzniecības apjomi,» nosmej Inese. Tāpat viņa izceļ, ka strādā bez sponsoriem un nelobē nevienu konkrētu zīmolu. Inese pieļauj, ka klientiem ir svarīgi zināt, ka viņiem netiek uzspiests iegādāties kādu konkrētu produktu. Inese teic, ka sākumā liela nozīme bija dāvanu karšu portāliem lieliskadavana.lv un davanuserviss.lv, kas viņu uzreiz uzrunāja. Lai gan finansiāli sadarbība nav pārāk izdevīga, jo portāli prasa lielu komisijas maksu, Inese to uztver par ieejas maksu tirgū, jo vēlāk daļa cilvēku atgriežas, pastāsta citiem un uzaicina kādu līdzi. Aptuveni 30% cilvēku atnāk vēlreiz. Uzņēmējai šķiet, ka tas ir ļoti daudz. «Ir klienti, kuri katru mēnesi atliek naudiņu, lai atnāktu uz nodarbību. Viņiem tas kļūst par sava veida rituālu,» viņa spriež.
«Iepriekš esmu strādājusi produktu pārdošanā, esmu tirgojusi gan tuksneša rācijas, gan traktoru riepas, gan biroja krēslus un galdus. Es nebiju pārdevusi pakalpojumu, tāpēc man likās, ka tas jāpamēģina,» saka Inese. Viņa secinājusi, ka šī joma ir ļoti interesanta un ievērojami atšķiras no produktu pārdošanas. «Pakalpojumu jomā katrs no 200 cilvēkiem, kuri mēnesī apmeklē mūsu meistarklases, ir indivīds. Un ir svarīgi, lai šis pakalpojums viņam būtu patīkams visos aspektos. Apzinos, ka mans klients ir mans algas maksājums, tāpēc es viņu apčubinu, kā vien spēju, jo gribu, lai viņš atnāk arī nākamajā mēnesī un pastāsta vēl citiem par to, cik te bija forši. Reklāmai no mutes mutē ir ļoti liels spēks,» saka Inese.
Visu rakstu Pačalot un iemācīties ko jaunu lasiet otrdienas, 22.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!