Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Noskaņojuma uzlabošanās ASV un pēdējā laika pieaugums jaunattīstības tirgos ir ļāvis pasaules akciju tirgiem dzēst gada sākumā piedzīvotos zaudējumus, raksta Bloomberg.

Tādējādi finanšu tirgi ir atguvuši trīs triljonus dolāru. MSCI All-Country World Index pirmdienu noslēdza ar pieaugumu jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi pasaules akciju vērtība sasniedza 62,1 triljonu dolāru, salīdzinot ar aptuveni 59 triljoniem dolāru februāra sākumā, kad vērtība bija sasniegusi šā gada zemāko līmeni.

Akciju tirgos pēc sliktākā gada sākuma kopš 2010.gada atkal ir atgriezies optimisms, reaģējot uz ziņām, ka ASV bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, Ķīnas tirdzniecības apjomi palielinājušies, savukārt jaunattīstības valstis ir spērušas soļus, lai samazinātu kapitāla aizplūdi.

Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.

The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.

Ceturtdien jaunattīstības valstu biržās varēja vērot indeksu pieaugumu, jo naftas cenu kritums un spriedzes mazināšanās saistībā ar ASV militāro darbību Sīrijā, atkal rosināja investoru riska apetīti.

Jaunattīstības valstu akciju tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 1,2%. Tāpat par 2% palielinājās Turcijas un Indijas akciju tirgus indeksi. Savukārt par 3,6% auga Filipīnu biržas indekss un par 1,7% - Indonēzijas biržas indekss.

«Patlaban aizvien pastāv daudzi ārēji faktori, piemēram, ASV kvantitatīvās mīkstināšanas programmas bremzēšana,» aģentūrai Bloomberg sacījis Midas International Asset Management eksperts Heo Pils Seoks, piebilstot, ka tomēr investoru noskaņojums uzlabojas, un nauda atkal ieplūst jaunattīstības tirgos, jo tie ir salīdzinoši lēti.

Pirmdien jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss saruka par 1%.

Krievijas biržas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā piecu gadu laikā.

Maskavas biržas indekss Micex saruka par 11,5%, savukārt RTS indekss – par 12,68%.

Tāpat ievērojami nogāzās vairāku lielu kompāniju akciju cenas. Tā, piemēram, ieguves sektorā strādājošā Mechel akcijas cena saruka par 31%, Gazprom akcijas cena samazinājās par 12%, bet valsts lielākā aizdevēja akcijas cena saruka par 15%.

Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, Krievijas akcijām patlaban ir zemākais novērtējums starp 21 jaunattīstības valstu akcijām.

Jaunattīstības valstu akciju tirgi otrdien pirmo reizi četru dienu laikā piedzīvoja kritumu, investoru vidū valdot runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) drīzumā samazinās aktīvu iepirkšanas programmas apjomus, kas līdz šim veicināja kāpumu šajos tirgos.

MSCI Emerging Markets Index samazinājās par 0,7%. Indijas Sensex saruka par 2,3%, ko veicināja Indijas uzņēmuma Tata Power akcijas cenas kritums par 15% līdz četru gadu zemākajam līmenim. Akcijas cenas nogāzās pēc tam, kad uzņēmums publicēja pirmā ceturkšņa rezultātus.

Saruka arī Krievijas akciju tirgus indekss Micex – par 1,1%, Polijas WIG20 Index – par 1% un Turcijas Borsa Istanbul Stock Exchange National 100 Index – par 0,2%.

Šajā gadā jaunattīstības valstu tirgiem nav bijuši iecienīti investoru vidū, piedzīvojot 10% kritumu, salīdzinot ar 15% MSCI World Index pieaugumu.

Pirmdien jaunattīstības akcijas piedzīvoja lielāko kritumu sešu nedēļu laikā, reaģējot uz datiem par Indonēzijas rekordlielo tekošā konta deficītu un Taizemes ekonomikas kritumu, raksta Bloomberg.

Tas radīja bažas investoru vidū, ka dati veicinās kapitāla aizplūdi no reģionu biržām.

MSCI Emerging Markets Index samazinājās par 1,4% līdz 945,02 punktiem, kas ir lielākais kritums kopš 3. jūlija. Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, no jaunattīstības reģiona biržās tirgotajiem fondiem šajā gadā ir aizplūduši 8,4 miljardi dolāru, savukārt gandrīz 95 miljardi dolāru ieguldīti ASV akcijās.

Indonēzijas Jakarta Composite Index piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2011. gada oktobra pēc tam, kad Indonēzijas Banka paziņoja, ka valsts tekošā konta deficīts ir 9,8 miljardi dolāru, kas ir lielākais kopš 1989. gada, kad Bloomberg sāka apkopot datus. Indekss samazinājās par 5,6%.

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Kompānijas akcijas cenas burbulis piebriedis kā negaisa mākonis vasaras pēcpusdienā

Turpinoties investoru apmātībai, elektromobiļu ražotāja Tesla akcijas cena pirmdien sasniedza jaunu vēsturisku maksimumu, pakāpjoties līdz 267,26 ASV dolāriem, tādējādi kompānijas vērtībai pārsniedzot 33 miljardus ASV dolāru. Tomēr investoriem fiksējot peļņu pirmdien tirdzniecības beigās, kompānijas akcijas cena bija nokritusies zem 260 dolāru atzīmes, bet vakar tirdzniecības sākumā cena svārstījās ap 255 dolāru līmeni.

Šāds cenas samazinājums šķiet loģisks, ja ņem vērā, ka aptuveni mēneša laikā kompānijas akcijas cena spēja palielināties apmēram par 20%, bet kopš gada sākuma šo vērtspapīru tirgus vērtība ir pakāpusies gandrīz par 70%. Jautājums šobrīd ir par to, vai investoriem vajadzētu gaidīt tikai tehnisku korekciju, kas tradicionāli pavada strauji augošus vērtspapīrus, vai arī runa var būt par daudz iespaidīgāku kritumu.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.

Ceturtdien pēc ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma nemainīt monetārās stimulēšanas programmas apjomu vērojams straujš pieaugums jaunattīstības tirgu akciju indeksiem un valūtām.

Malaizijas ringits, Taizemes bahts un Indijas rūpijas vērtība pret dolāru pieauga par vairāk nekā 2%, savukārt Krievijas rubļa kurss sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni.

Jaunattīstības tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 2,3% līdz augstākajam līmenim kopš 28. maija.

Jaunattīstības tirgi ir ievērojami cietuši kopš maija, kad FRS vadītājs Bens Bernanke pirmo reizi deva mājienus par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas samazināšanu. MSCI indekss, kurš aptver vairāk nekā 800 uzņēmumu akcijas, laika periodā no maija līdz augusta beigām ir sarucis par 11%, raksta Businessweek.

Arī globāla mēroga biznesa paturēšana ģimenes pārvaldībā aizvien ir dzīvotspējīgs modelis, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par spīti kādreizējiem argumentiem, ka ģimenes uzņēmumiem globalizācijas apstākļos nāksies piekāpties, sekmīgāka biznesa vārdā ģimenēm pārdodot savas daļas un pārvaldību ar laiku nododot profesionāļiem no malas, ir vērojama gluži pretēja tendence.

Ģimene tirgo labāk

Žurnāla Fortune lielāko 500 globālo kompāniju listē pēc pārdošanas apjomiem 19% ir ģimenes uzņēmumi. Tas ir pieaugums no 15% 2005. gadā, atsaucoties uz biznesa pārvaldības konsultāciju kompāniju McKinsey apkopojošā publikācijā raksta The Economist. Kopš 2008. gada globālajos ģimenes uzņēmumos pārdošanas apjomi ir auguši vidēji par 7% gadā – straujāk nekā salīdzināmos biznesos vidēji, kas gadā uzrādījuši 6,2% izaugsmi. McKinsey prognozē, ka šī tendence saglabāsies. Starp lielākajām globālajām ģimenes kompānijām ir arī jaunākais pienācējs – Krievijas Lukoil, Vagita Aļekperova dibinātais naftas un enerģētikas uzņēmums. Žurnāls Forbes raksta, ka 2013. gadā V. Aļekperovs sastādījis testamentu, novēlot visas viņam piederošās Lukoil akcijas (apmēram 21%) savam dēlam Jusufam, bet ar noteikumu, ka dēls tās nedrīkst pārdot.

Aizvadītajā nedēļā no akciju tirgus aizplūduši 8,3 miljardi ASV dolāru, kas ir augstākais apjoms pēdējo 15 nedēļu laikā, raksta Business Insider.

Investori pārdod savas akcijas, pievēršoties drošākiem ieguldījumu produktiem, ņemot vērā bažas par Ķīnas ekonomikas attīstību, kas var ietekmēt arī globālo tautsasmniecību.

Līdzekļi arvien straujāk aizplūst arī no jaunattīstības valstu tirgiem – investori no tiem aizpludinājuši sešus miljardus ASV dolāru, kas ir septitā nedēļa pēc kārtas, kad šie fondi piedzīvo kritumu un ir lielākais nedēļas apjoms piecu nedēļu laikā.

Jaunattīstības obligāciju fondi zaudējuši 2,5 miljardus dolāru, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš 2014.gada janvāra.

Naudas tirgus fondos tika investēti 8,2 miljardi ASV dolāru, bet dārgmetālos investēti 18 miljoni dolāru.

Samazinājusies Apple akciju vērtība, tādējādi ilustrējot investoru bažas par jaunāko iPhone viedtālruņu modeļu nespēju kompānijai nodrošināt lielāku tirgus daļu jaunattīstības valstīs.

Kompānija trešdien nāca klajā ar diviem papildinājumiem savā viedtālruņu klāstā – iPhone 5S un iPhone 5C. Lai gan tika uzskatīts, ka iPhone 5C būs lēts viedtālrunis, tā cena bez piesaistes operatoriem, vienalga sasniedz vairākus simtus ASV dolāru, kas, kā uzskata analītiķi, ir stipri par daudz jaunattīstības valstu tirgiem, raksta BBC.

Līdz šim Apple šādos tirgos nācies smagi cīnīties ar tādiem konkurentiem kā Samsung un Huawei. «Investori ir nonākuši pie secinājuma, ka šāda cena nav pietiekoši zema, lai nodrošinātu pozīcijas jaunajos tirgos,» sacīja analītiķu kompānijas Janney Montgomery Scott eksperts Marks Lusčini. «[Jaunie produkti] nepiedāvā tādu pašu cenu kategoriju kā Apple konkurenti,» uzsvēra eksperts. Db.lv jau vēstīja, ka Apple akcijas cena trešdien noslīdējusi līdz 467,7 ASV dolāriem, zaudējot 5,4% no savas vērtības.

Krievijas rubļa vērtība trešdien turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, raksta Businessweek.

Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu pieauga par 0,4% līdz 41,4941 rublim, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 24. februāra.

Tāpat šonedēļ aug Krievijas akciju tirgus indeksi, un Micex indekss trešdien palielinājās par 0,4%.

Krievijas finanšu tirgi atgūstas pēc šomēnes piedzīvotā pārdošanas viļņa, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Akciju novērtējumi patlaban ir zemākie starp 21 jaunattīstības valstu tirgu, par kuru datus apkopo Bloomberg.

«Investoru bailes par Ukrainas krīzes saasināšanos pamazām izzūd,» norāda OAO Promsvyazbank akciju eksperts Oļegs Šagovs, piebilstot, ka mazinās arī stingrāku sankciju risks.

Pirmdien jaunattīstības akciju tirgi piedzīvoja kritumu, reģiona indeksam samazinoties līdz trīs nedēļu zemākajai atzīmei.

Lielākoties kritumu veicināja pret valdību vērstie protesti Taizemē, kā arī Dienvidkorejas lielākās finanšu kompānijas dati, kas uzrādīja, ka uzkrājumi kredītu zaudējumiem gada laikā dubultojušies.

Rezultātā MSCI Emerging Markets Index saruka par 0,3% līdz 1025,01 punktam.

Starp jaunattīstības akciju tirgiem straujāko kritumu piedzīvoja Taizemes akciju tirgus, indeksam sarūkot par 3%. Bangkokā pirmdien vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku iesaistījās protestā pret valdības plāniem pieņemt amnestijas likumu.

«Liela daļa investoru ir apturējuši jaunas investīcijas Taizemes akcijās, lai novērtētu situāciju un demonstrāciju turpmāko gaitu,» aģentūrai Bloomberg sacījuši Finansia Syrus Securities eksperti.

Nākotnes ilūzijas apmēri liek bažīties par kļūdu atkārtošanos .

Lai arī pagājusī nedēļa pasaules akciju tirgos daudziem beidzot lika saprast, ka ASV naudas drukāšanas kampaņas apmēri ies mazumā un attiecībā uz pirkumu izdarīšanu akciju tirgū ir jākļūst uzmanīgākiem, piesardzīgums netiek ievērots attiecībā uz interneta industrijas vērtspapīru pirkšanu. Šobrīd pieņemas spēkā sajūta, ka, neraugoties ne uz ko, Volstrītas darboņi vēlreiz mēģina izdarīt to pašu eksperimentu, kas gadsimta mijā noveda pie vispārēja tirgus kraha. Neraugoties uz to, ka interneta industrijas uzņēmumu klientu bāze nemitīgi palielinās, augot arī ieņēmumiem, kompāniju peļņas sniegums uzrāda aizvien izteiktāku nespēju tikt līdzi akciju cenām.

Pēc Kipras un eirozonas finanšu ministru panāktās vienošanās finanšu tirgi pirmdien piedzīvoja kāpumu.

Eiropas akciju tirgus indeksi un naftas cena pirmdien pakāpās, savukārt Vācijas valdības obligāciju un zelta cena saruka.

Stoxx Europe 600 Index palielinājās par 0,5%, bet Standard & Poor’s 500 Index – par 0,3%. Lielāko kāpumu indeksos piedzīvoja banku akcijas.

Tāpat arī jaunattīstības tirgu kompāniju akcijas pirmdien piedzīvoja straujāko izaugsmi 2,5 mēnešu laikā un palielinājās arī šo valstu valūtu vērtība. Jāpiebilst, ka MSCI Emerging Markets Index pieauga par 1%, kas ir lielākais pieaugums kopš 7. janvāra. Straujāko pieaugumu piedzīvoja šajos tirgos piedzīvoja IT un rūpniecības uzņēmumu akcijas, palielinoties par 1,1%.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Lai arī eirozonas finansiālais vājums nekur nav pazudis un recesija gremdē pat finansiāli spēcīgās Eiropas valstis, turklāt arī globālā ekonomika kopumā ir pakļauta dažādiem riskiem atsevišķi autoražotāji turpina piedzīvot akciju cenu izaugsmi.

Tas gan pamatā attiecināms uz mūsdienu Eiropas industriālās revolūcijas turpinātājas – Vācijas – autoražotājiem, kuri saviem akcionāriem vadoties no biržas kursu pārmaiņām audzējuši ieguldījuma vērtību pat par ceturtdaļu. Ar šādu sniegumu var lepoties Latvijā daudzu iecienītais autoražotājs BMW, kurš šo gadu biržā sācis ar jauna akciju cenas vēsturiskā maksimuma sasniegšanu, 2. janvārī akcijas cenai sasniedzot 76,16 eiro. Ienesīguma ziņā faktiski līdzvērtīgs sniegums ir arī Volkswagen akcijām, kuru cena pakāpusies par 25 – 26%.

Tādējādi Vācijas autoražotāji ir kļuvuši par vienu no pēdējā mēneša topa investīcijām, ievērojami apsteidzot pat pasaules biržas indeksu vidū pozitīvi izceļamo Vācijas akciju tirgus indeksu DAX, kura vērtība pēdējo triju mēnešu laikā ir pieaugusi par samērā solīdiem sešiem procentiem. Salīdzinājumam – ASV plašā tirgus indeks Standard & Poor's 500 šajā laika periodā spējis pieaugt vien aptuveni par 1,8%. Tomēr šis vācu uzņēmumu investīciju brīnums vēl nav attiecināms uz visiem pasaules autoražotājiem, tāpēc investējot šajā tautsaimniecības segmentā ir jāpiemēro ļoti selektīva pieeja.

Sociālo mediju gigants Facebook pārsteidzis tirgus dalībniekus, sākot no Volstrītas līdz pat Silīcija ielejai, paziņojot, ka par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāsies mobilo ziņojumu programmu Whatsapp.

No tiem četri miljardi dolāru tiks maksāti naudā, bet 12 miljardi dolāru – akcijās. Darījums iekļauj arī akcijas kompānijas darbiniekiem papildus 3 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Tādējādi šis ir lielākais interneta kompāniju darījums kopš 2001.gada, kad Time Warner apvienojās ar AOL, noslēdzot 124 miljardu dolāru vērtu darījumu. Patlaban WhatsApp lieto aptuveni 320 miljoni aktīvu lietotāju dienā, savukārt mēnesī aktīvo lietotāju skaits pārsniedz 450 miljonus. Tādējādi Facebook par katru WhatsApp lietotāju maksās nepilnus 50 dolārus.

Līdz ar šo darījumu šobrīd Whatsapp, kas ir uzņēmums, kuru, iespējams, daudzi nemaz nezina, ir vērtīgāks par tādām kompānijām kā Coca-Cola Enterprises, Southwest Airlines un Motorola Solutions.

Kopumā 2018. gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Tas atstāja iespaidu uz visiem pensiju plāniem Latvijā, proti, viena gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem bija negatīvs.

Galvenie iemesli tik lielām svārstībām bija, pirmkārt, ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika, t.sk. ASV un Ķīnas tirdzniecības ierobežojumu konflikts, kas ietekmē visas pasaules ekonomisko izaugsmi, otrkārt, politiski nestabilā Eiropa.

2018. gads bijis negatīvs teju visām aktīvu grupām (akcijas, obligācijas) un visos reģionos – mazliet negatīvs ASV, bet ļoti negatīvs Eiropā un Jaunattīstības valstīs. Jāuzsver, ka būtisku kritumu piedzīvoja arī naftas cena.

Vērtējot racionāli un saglabājot ilgtermiņa perspektīvu, nav pamata uztraukumam, jo:

Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi tiek apspriests nākotnes ūdens pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudzos dažādos citos procesos, piemēram, elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt. Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai zilais zelts, kam nav aizvietotāja. Tādējādi zināmas perspektīvas tiek sastatītas ar šīs industrijas uzņēmumu veikumu. Pieprasījumu pēc ūdens mazākā mērā ietekmē arī procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa. Turklāt ūdens patēriņš mēdz augt, ja palielinās iedzīvotāju labklājības līmenis.

Ātri uzmetot aci pasaules kartei, nevarētu teikt, ka ūdens pieejamība būtu problēma – tas klāj aptuveni 70% zemeslodes. Tomēr tiek rēķināts, ka sāls­ūdens, kuru nevar ne dzer, ne lietot lauksaimniecībā, veido 97% no šiem krājumiem. Dažkārt tiek izcelts, ka cilvēka patēriņam pieejams vien procents no pasaules ūdens krājumiem. Turklāt ar tīru ūdeni sevišķi lielas problēmas ir attīstības un jaunattīstības valstīs. Piemēram, Ķīna ūdens pieejamību un tā kvalitātes uzlabošanu nosaukusi par vienu no savas piecgades mērķiem. Būtībā ūdeni, gluži kā tas ir ar zeltu vai naftu, var uzskatīt par izejvielu. Pēc tā ir milzīgs pieprasījums, bet ne visur tas ir nepieciešamajā apmērā. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdeni augošajai cilvēku masai, šīs nozares virzienā, visticamāk, turpinās plūst investīcijas. Apvienotās Nācijas lēš, ka cilvēku skaits 2050. gadā var tuvoties 10 miljardiem. Šajā pašā laikā saldūdens rezerves, visticamāk, paliks statiskas.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.