Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.
Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.
The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.
DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.
Pēdējās nedēļās investoru attieksme pret jaunattīstības valstīm ir krietni pasliktinājusies, kas tiek skaidrots arī ar varbūtēju ASV darbībām ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu samazināšanu un saistībā ar to, ka potenciālais Ķīnas ekonomiskais pieaugums, vismaz prognožu līmenī, rūk straujāk nekā eksperti bija gaidījuši iepriekš. Ņemot vērā to, ka attīstības valstu ekonomikas lielā mērā tiek orientētas uz eksportu un tas lielā mērā ir attiecināms arī uz izejvielu resursiem, tad varbūtēja naudas stimulu piegriešana ir signāls tam, ka uz atgūšanos izejvielu tirgos pēc pēdējo mēnešu kritumiem cerību ir maz, kas ir negatīvs signāls tādām valstīm kā Krievija un Brazīlija (lielas izejvielu eksportētājas). Savukārt pasaules manufaktūrai Ķīnai ekonomiskais pieaugums dilst neatkarīgi no ASV centrālās bankas naudas injekcijām, līdz ar to arī eksports uz Ķīnu no investīciju viedokļa vairs nešķiet tik pievilcīgs kā iepriekšējos gados.
Brazīlijas Bovespa akciju tirgus indeksa vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir sazinājusies jau par 12,4%. Savukārt kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir sarukusi jau par 24,5%.
Kā pa celmiem ir arī Krievijas akciju tirgu raksturojošajiem rādītājiem. Valsts akciju tirgus RTS indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 20%, bet kopš jūnija sākuma – par 8,6%.
Savukārt Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība kopš šīs vasaras sākuma ir sarukusi par 13,3% (kopš gada sākuma kritums par 12,4%).
Mazāk straujš kritums šā gada skatījumā ir Indijas SENSEX indeksa vērtībai. Tā kopš gada sākuma ir saukusi par 2%.
Savas problēmas ir arī Turcijai (protesti pret pieaugošu valdības autoritārismu un islamizāciju) un Dienvidāfrikai (krītoša zelta cena un darbinieku streiki), kas arī šo valstu akciju indeksiem licis piedzīvot kritumu.
Atsevišķi eksperti pauž bažas, ka naudas aizplūde no attīstības valstīm radīs vietējo aizņemšanās izmaksu pieaugumu, kas problēmas tikai saasinās. Tāpat, pazeminoties riska apetītei starptautiskajā finanšu arēnā, pieaug daudzu attīstības valstu parāda apkalpošanas izmaksas.
Capital Economics eksperti lēš, ka attīstības valstu tautsaimniecība kā kopums šogad augs par 4%, kas būtu zemākie izaugsmes tempi kopš 2009. gada. Pēdējo 10 gadu laikā attīstības valstu ekonomika ir pieaugusi ar vidējo ātrumu 7% gadā, norāda Capital Economics.