Lietu derīgums vai kaitīgums izriet no to pielietojuma. Vai nelietošanas. Tā tas ir arī ar globalizāciju, kas politekonomiskajā retorikā mēdz tikt pretstatīta ekonomiskajam nacionālismam.

Cilvēku apjukums un trauksme saistībā ar globalizāciju ir iznākums tās līdzšinējam lietojumam. Vienkāršoti sakot, globalizācija līdz šim ir izmantota kā līdzeklis ražošanas izmaksu optimizācijai, un Rietumvalstu vidusšķiras sāk dumpoties, jo tās ir ieguvušas vismazāk.

Atkal jau drusku vienkāršojot, to ieguvums ir lētāki krāmi, ko ražojuši lielākie globalizācijas ieguvēji – attīstības valstis. Un, protams, ieguvēji ir Rietumu finanšu un līdzšinējo globalizācijas resursu lielākie turētāji – slavenais 1% «resno runču».

Mehāniska pieeja šai situācijai ar ekonomisko nacionālismu ir eļļa ugunī jeb ceļš uz vēl lielāku nevienlīdzību un sociālo spriedzi. Globalizācijas dilemmu risinājums nav mehāniska zobratu pagriešana atpakaļ, bet organiska sapratne un pieeja ekonomiskajām reālijām, un tā ir rodama pašā globalizācijā kā inovācijas un sociāla radošuma resursā. Vecās paradigmas maiņa notiek tāpat, jo «lētā» Ķīna un dažas citas Āzijas valstis jau kādu laiku nav lētas, tāpēc, piemēram, vieglā rūpniecība migrē atpakaļ uz Austrumeiropu un arī uz ASV. Tomēr globalizācija nav dažādu saskaitāmo nulles summa – tajā ir ļoti daudz jaunas, neapgūtas un arī paradoksālas pievienotās vērtības. Paradoksāla tā ir tādā ziņā, ka inovācijas globālums ir «jaunā nafta», kuru var urbt jebkurā pasaules nostūrī. Tam ir izveidots arī savs vārds – glokalizācija. Patiesi mūsdienīga, progresīva globalizācija reizē ir lokāla, un tāda tā būs aizvien vairāk, inovatīvajai jaunradei notiekot vietējā kultūras, klimata, resursu u.c. unikālajā kombinācijā. Arī savā jaunajā – glokalizācijas fāzē globalizācija gan aizvien prasa aktīvu piedalīšanos. Tautsaimniecības līmenī tas paģērē pašmāju sektoru reālu sazobi, lai to atsevišķais labums rastos no kopējas darbošanās globālā mērogā, nevis no kādas aizvien caurākas un šķībākas vietējās siles. Šī var būt labā ziņa gan Latvijas patukšajiem reģioniem, gan reģionālajām augstskolām, ja vien Latvijas reģionālā plānošana un akadēmija pārvarēs vispirms savas iekšējās interešu sadrumstalotības un tad arī mērķtiecīgi sadarbosies ar privāto sektoru reģionālo klasteru izveidē un darbā. Industriju līmeņa un starpindustriju sinerģija klasteros savukārt ir privātā sektora «urbis» glokalizācijas šelfā, un tam ir nepieciešama gan valsts un reģionālās pārvaldes fokusēta līdzi domāšana un atbalsts, gan pētniecības un augstskolu līdzdarbība. Bet pats svarīgākais – glokalizācijā orientācija ir ne tik daudz uz konkurenci, cik uz sadarbību, jo aktuālajā globalizācijas situācijā jautājums nav par to, kam ko nopārdot, bet gan, kā iekļauties vērtību radīšanas ķēdēs. Un jo spēcīgāka būs lokālā sadarbība, jo vērtīgāka tā būs globāli.

Ceturtdien, 20.septembrī,notiks Dienas Biznesa rīkotais, jau otrais finanšu forums «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija».

Foruma laikā gan vietējo, gan starptautisko kompāniju eksperti, uzņēmēji, valsts institūciju un nozares organizāciju pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par finanšu nozares stiprajām pusēm, izaicinājumiem, regulējumu un citiem jautājumiem. Šogad forumā plānots apskatīt finanšu nozares attīstību, uzmanību pievēršot pārmaiņām finanšu pakalpojumos un to globalizācijai, kas notiek lielā mērā pateicoties tehnoloģijām, kompāniju uzņēmībai, kā arī valsts pārvaldes pārdomātai nozares politikai.

«Galvenā tendence finanšu tehnoloģiju jomā nākotnē būs produktu un pakalpojumu personalizācija. Šī tendence jau šobrīd ir vērojama banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju piedāvājumos, taču, attīstoties mākslīgajam intelektam un palielinoties datu apjomam, ar ko klienti būs gatavi dalīties, pakalpojumu sniedzēju piedāvājumi varēs kļūt vēl niansētāki un pielāgotāki katra iedzīvotāja interesēm, dzīves paradumiem un vēlmēm,» prognozē bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Brīvajā tirgū notiek arī atbildīgas rīcībpolitikas aprite, tāpēc tirgu bremzēt ir bīstami un tuvredzīgi

Globalizācijas pretinieki ir atraduši peramo zēnu – brīvo tirgu, uz ko izgāzt dažādi motivēto vilšanos. Tāpēc ir arī protesti pret brīvās tirdzniecības līgumiem (BTL), no kuriem CETA jeb ES līgums ar Kanādu gandrīz nenotika, bet ES-ASV līgums jeb TTIP acīmredzot ir «uzlikts uz ledus». Un viņpus Atlantijas elektorāta noskaņojuma dēļ abi prezidenta amata pretendenti ir atšķirīgā pakāpē, tomēr negatīvi noskaņoti pret pašreizējās administrācijas pavērsienu uz Āziju, kā iemiesojums ir BTL ar Klusā okeāna zemēm jeb TPP.

Šī situācija vismaz divu iemeslu dēļ ir paradoksāla. Pirmkārt, «antiglobālisti» uz saviem pasākumiem braukā kā tādi majakovski – pāri robežām ar paceltu galvu bez vīzām vai ar salīdzinoši elementārām ceļošanas procedūrām un ar lētajām aviosabiedrībām, kas ir globalizācijas tiešākais auglis. Viņi saziņā lieto Ķīnā ražotas Amerikas viedierīces ar Korejas, Vācijas un vēl sazin kādas izcelsmes sastāvdaļām un ģērbjas džinsās no Bangladešā austas Pakistānas kokvilnas, kas šūta Turcijā vai Brazīlijā. Par vidējā «antiglobālista» patēriņa paradumiem, lai cik apspēlēts arī nebūtu «antipatēriņš», jau vispār nerunāsim.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Latvijas konkurētspējas jautājums ir tas, kā efektīvi regulēt finanšu tehnoloģiju sektoru, finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» norādīja Eversheds Sutherland Bitāns partneris Māris Vainovskis.

Uzņēmēji vēlas un pieprasa strādāt konkurētspējīgā vidē, kur ir droši savstarpējie noteikumi, un prasības par godīgu konkurenci ir visiem spēlētājiem, viņš uzsver.

Lielākais izaicinājums regulējumam un juristiem šajā nozarē ir sabalansēšana un ir jāizvairās no kazuistiska regulējuma. Jāņem vērā, ka jurisprudence iet aiz finanšu tehnoloģiju attīstības, veidojot regulējumu pēc tam.

Būtisks instruments finanšu tehnoloģiju kompāniju attīstībai ir tā saucamās smilškastes, taču Latvijā tās vēl ir sākuma stadijā. Kā norāda eksperts, Latvijā regulators - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - konsultē jaunos uzņēmumus, taču to dara par iespējām iegūt licenci, piemēram, maksājumu iestādes licenci. Tas ir labi, bet reālā smilškaste no regulatora puses netiek piedāvāta. To drīzāk dara bankas, piemēram, Swedbank, Startup Wise Guys, DoBe un citi, kur dod iespēju attīstīties jauniem uzņēmumiem.

Pasaules inovācijas tiek ieviestas arī Latvijā un nevar teikt, ka atpaliekam no pasaules tendencēm, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Latvijā ir ieviestas daudzas būtiskas inovācijas, piemēram, vienā vai otrā veidā ir pieejamas maksājumu karšu integrācijas ar transporta pakalpojumu sniedzējiem. Bankas arī pēdējos divos gados ieviesušas iespēju, ka autorizācija un identifikācija ir pieejama ar mobilās aplikācijas palīdzību. Tāpat pēdējos divos gados bankās ir pieejams pakalpojums, kas ļauj jebkuram klientam dažu minūšu laikā noskaidrot sev pieejamo kredītu summu un procentu likmi, arī šīs tehnoloģijas turpina attīstīties ne tikai finanšu tehnoloģiju, bet banku pusē.

Atskatoties pagātnē, eksperts uzsver, ka norēķini sākotnēji notika, apmainoties ar kādu preci, piemēram, aitu vai ko citu. Savukārt tradicionālais maksāšanas līdzeklis apmēram 10 tūkstošus gadu ir monētas.

Saistībā ar Maksājumu direktīvas 2 (PSD2) pakalpojumu skaits, kas atvērsies klientam, būs milzīgs, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» prognozēja bankas Citadele E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka nevar runāt tikai par to, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs pieejami vairāk klientu datu. Sadarbība būs abpusēja starp bankām un finanšu kompānijām, jo bankas nevar attīstīt katru vertikālo tehnoloģiju pati.

Arī Eversheds Sutherland Bitāns partneris Māris Vainovskis sacīja, ka ar nepacietību gaida PSD2 rezultātu. «Esmu vairāku banku klients, un gaidu kad būs vienota aplikācija, kurā varēs redzēt visu banku kontu atlikumus. PSD2 dod tiesības finanšu tehnoloģiju kompānijām noslēgt līgumus ar vairākām bankām, kuras atvērs savus datu kanālus, lai šis pakalpojumu sniedzējs var apkopot visu šo banku datus un dot klientam vienā aplikācijā iespēju aplūkot visu banku piedāvājumu,» viņš skaidroja.

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

ES un ASV tirdzniecības līguma caurkrišanas sekas būs tālejošākas par ekonomiku un vājinās transatlantisko partnerību

Līdz ar britu arhi-eiroskeptiķa Naidžela Farāža pieslēgšanos Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai ASV pašlaik izskatās, ka politiskais populisms kļūst par vienīgo eksporta preci, kas tiek tirgota pāri Atlantijai bez kādiem tarifiem. Līdz ar to arī protekcionisms un antiglobālisms, ko pārstāv abi džentlmeņi un viņu populistiskie kolēģi vairākās Eiropas valstīs, kļūst par tādu kā jauno globālismu transatlantiskajā telpā.

To var saukt par paradoksu vai absurdu, bet ir skaidrs, ka šis populisma iedarbinātais process draud izvērsties par pretmetu tām transatlantiskajām attiecībām, kuras ar šādu vārdu pazīstam kopš Otrā pasaules kara beigām. Latvijai šīs attiecības ir dzīvīgi svarīgas, jo mūsu interesēs nav Amerikas un Eiropas valstu ieraušanās pašām sevī.

Finanšu tehnoloģiju kontekstā nozarē ir ļoti izteikta domāšana – vai nu uzvarēs banka, vai uzvarēs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas pēc būtības nav pareizi, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Ja no šīs domāšanas aiziet, tad iegūt var viss tirgus, viņš uzskata.

«Tas, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ir iespējas kaut ko darīt, neatņem arī bankām iespējas darīt lietas,» viņš saka.

Pasaulē ir notikusi radošuma eksplozija, ko var salīdzināt ar laiku, kad komunisms nomainījās ar kapitālismu – komunismā vadība izlēma, ko katrs ražos, bet kapitālismā visi redz problēmu un to risina. Tā ir arī nozarē - agrāk bija 5-6 bankas, kuras varēja reāli ieviest kādas izmaiņas, bet tagad, ja ir kāds apņēmīgs uzņēmējs, un pamana kādus trūkumus finanšu pakalpojumos, viņš savāc kapitālu un dara, nav nepieciešams milzīgs birojs, klientu bāze, saka T. Kreicbergs.

Deviņdesmitajos gados Daniils Kostinskis nodarbojās ar reklāmas ražošanu – filmēja klipiņus un ar savām idejām nonāca reklāmas aģentūrā. Tagad ar klipu ražošanu viņš vairs nenodarbojas, taču ideju formulēšanu klientiem veic joprojām.

Kas šobrīd notiek Krievijas reklāmas tirgū?

Daudzviet, tostarp arī Krievijā reklāmisti ir reklāmdevēju ķīlnieki. Visi grib ātrāk izveidot kaut ko, kas momentā sekmētu pārdošanas rādītājus. Klipa efektivitāte ir radošuma ienaidnieks – jo banālāka reklāma, jo labāk tā iedarbojas.

Šobrīd mērķis ir gūt atdevi no reklāmas uzreiz. Tāpēc kopumā reklāma ir neinteresanta skatītājam, patērētājiem tā nepatīk. Tāpēc rīkojam Reklāmas rīmu nakti, lai dotu iespēju saprast, ka ir arī laba un interesanta reklāma.

Kā nozari ietekmē rubļa vērtības kritums?

Ietekme ir spēcīga. Šobrīd ir nogaidīšanas periods. Daudzi cenšas saglabāt savu budžetu, neveikt liekus tēriņus reklāmai, nezinot, kas sagaida. Krīze vienmēr ir īpašs periods – tai ir gan plusi, gan mīnusi. Ir reklāmas kompānijas, kas arī šajā laikā var gūt sev labumu, un tās tagad aktivizējas.

Dolārs kā augstākās proves rezerves valūta savā pozīcijā grīļīgs ir jau ilgstoši, bet nu līdz ar bezgalīgo «naudas drukāšanu» tā uzticamība ir sašķobījusies vēl vairāk, laikrakstā Financial Times spriež Kalifornijas universitātes Bērklijā profesors Berijs Eihengrīns.

Tiesa, pārējās pasaules lielvalstis jau nav daudz labākas. ASV Federālās rezerves septembrī izziņoja pēc skaita jau trešo kvantitatīvo mīkstināšanu, praktiski nenosakot tās robežas un apjomu. Klusāk, atturīgāk un klīrīgāk, tomēr pēc būtības līdzīgā garā darbojas Eiropas Centrālā banka savas eirozonas valstu glābšanā. Ķīnas Tautas banka, cenšoties veicināt valstij liktenīgi nozīmīgos izaugsmes rādītājus, pastāvīgi pazemina savu procentu likmi un naudas rezervju prasības bankā.

Vienvārdsakot, spriežot pēc avīžu virsrakstiem, svaiga nauda pasaulē plūst un šļakstās augstiem viļņiem, lai tikai nodrošinātu globālo likviditāti jeb pieejamās naudas daudzumu. Paradoksālā kārtā tas viss draud ar pretēju efektu, kā iznākums savukārt draud būt līdzšinējā globalizācijas rata pagriešana pretējā virzienā.

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

11. novembrī, Lāčplēša dienā, pasaule pieminēs simts gadus, kopš beidzās Pirmais pasaules karš. Ja atsauc atmiņā būtiskākos kara cēloņus, tad jāmin daudzo Eiropas lielvaru ekspansionistiskās tieksmes, strīdi par kolonijām, teritoriālās pretenzijas, dažādu alianšu veidošana.

Kāpēc par to ir vērts domāt 100 gadus vēlāk? Jo mums vajadzētu novērtēt, ka ir tāda Eiropas Savienība, kurai gan var daudz ko pārmest, piemēram, pārliecīgu birokrātiju, taču tā noteikti ir viens no miera un drošības garantiem kontinentā. Jo visas valstis ir ekonomiski, sociāli un politiski tik cieši sapītas kopā, ka nekāda karošana vienai ar otru nav iespējama. Raugoties Eiropas vēsturē, tā ir patiesi unikāla situācija, kuru nedrīkst novērtēt par zemu vai uzskatīt par absolūti pašsaprotamu. Tādēļ kā bīstamas ir jāuztver nacionālistiskās un izolacionistiskās tendences, kas arvien biežāk uzliesmo vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, ka daudzviet vēlēšanās panākumus gūst populisti un idejas, ka varbūt Eiropas Savienība nemaz nav vajadzīga, noteikti nenāk par labu mieram un stabilitātei kontinentā. Gluži kā no vēstures mācību grāmatām pret Eiropas Savienību visvairāk iebilst valstis, kuras vēl arvien nav atkopušās no ekonomiskās krīzes, kā arī cilvēki ar zemu izglītības līmeni un ienākumiem. Ne jau Sorbonnas universitātes profesori balso par Lepēnu Francijā un Humbolta universitātes mācībspēki par AFD Vācijā. Šajā kontekstā tas, par ko būtu jādomā Latvijai, ir aizvien lielāka sociāla iekļaušana un nevienlīdzības mazināšana, jo liels ar dzīvi neapmierinātu, slikti izglītotu un trūcīgu iedzīvotāju slānis ir lieliska augsne dažādiem populistiskiem centieniem.

Maija otrajā pusē pienāca tas brīdis, kad pasaules varenie mēroja savu ierasto ceļu uz Šveices pilsēteli Davosu, lai tieši tur Pasaules Ekonomikas forumā apspriestu galvenās tendences, meklētu kādus risinājumus problēmām un, iespējams, izrunātu kādus darījumus.

Šoreiz manāms, ka vidējais Davosas cilvēks gan ir krietni vairāk satraucies par dažām galvenajām no līdzšinējām viņa ierastajai eksistencei pašām svarīgākajām lietām.

Jau ziņots, ka vēsturnieks Samuels Hantingtons šādu Davosas cilvēku nosaucis par pārrobežu sugu, kuras vērtības un intereses nereti ir visai pamatīgi šķirtas no tām vērtībām un interesēm, kas piemīt viņu tautiešiem ar lokālāku dzīvesveidu. Minētais eksperts arī paredzējis, ka iedzīvotāji (ASV) kādā brīdī sacelsies pret augošo imigrāciju un arvien lielāko starptautisko kompāniju un intelektuāļu ietekmi. Ierasts, ka Davosas ietekmīgākajiem apmeklētājiem un domu izbīdītājiem attiecībā uz dažādām lietām ir ļoti globāls skatījums un arī tvēriens. Tikmēr gan tirdzniecības kari un pandēmija, gan droši vien vēl pat lielākā mērā Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt par ierastā globalizācijas modeļa sairšanu, kur pasaule straujiem soļiem virzās uz to, lai izteiktāk sadalītos, piemēram, autoritatīvajā un demokrātiskajā blokā.

Latvijā kopējais finanšu tehnoloģiju nozares apjoms tiek lēsts ap 793,9 miljoniem eiro, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Skatoties uz finanšu tehnoloģiju sektoru, spektrs, kurā Latvijā notikusi attīstība, ir ļoti plašs, tādēļ ir lepnums, ka Latvijas uzņēmumi ir plaši pārstāvēti visos iespējamos nozares atzaros, un prieks, ka Latvija neatpaliek no tendencēm, viņš uzsvēra.

Latvijā jaunuzņēmumu vidē lielākā daļa uzņēmumu veidojas tieši finanšu tehnoloģiju sektorā, kas ir mūsu valsts priekšrocība.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir jaunā tendence, ar ko visi aizraujas, un to var spriest pēc investīcijām. Ir novērojams, ka investori tic, ka šajos uzņēmumos ir liels potenciāls, uzsver K. Soms.

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Šodien ar «fintech» mēs parasti saprotam finanšu tehnoloģiju kopumu, kas raksturo strauji attīstošos finanšu pakalpojumu nozari 21. gadsimtā, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades beigām šī termina saturiskā ietilpība ir kļuvusi vēl plašāka, iekļaujot tajā tehnoloģiskās inovācijas finanšu sektorā, tostarp inovācijas finanšu prasmju apguvē un finanšu izglītībā, inovācijas banku pakalpojumos patērētājiem, inovācijas investīciju darbību veikšanā un, protams, arī visu, kas saistās ar kriptovalūtām.

Ja iespējami lakoniski mēģinātu pateikt, kā finanšu tehnoloģiju inovācijas ir ietekmējušas tradicionālo tirdzniecību, banku darbību, finanšu konsultācijas un finanšu produktus kā tādus, tad par to būtu jāsaka, ka tas ir apvērsums, kura rezultātā finanšu produkti un pakalpojumi, kuru pārvaldīšanai vēl relatīvi nesen tika uzturēta vesela finanšu institūciju un to filiāļu valstība ar pārdevējiem, produktu izplatītājiem un stacionārajiem datoriem kā neatņemamiem atribūtiem, ir aizvirzīti uz mobilajām ierīcēm, salīdzina eksperts.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Nav pamata prognozēt, ka finanšu tehnoloģiju nozares izaugsme tuvākajā laikā atslābs – gan investīciju tempi, gan uzņēmēju inovācijas šajā sektorā pieaug. Tajā pašā laikā likumdevējiem izaicinājums ir sekot straujajai attīstībai un izveidot likumdošanu, kas ne tikai kontrolētu uzņēmumu darbību, bet stimulētu jaunu kompāniju veidošanos, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» atzina eksperti.

Pasaulē finanšu tehnoloģiju sektors turpina izaugsmi – šā gada pirmajā pusē globālās investīcijas finanšu tehnoloģiju sektora uzņēmumos sasniedza 57,9 miljardus ASV dolāru, no kuriem Eiropas Savienībā veiktas investīcijas 26 miljardu dolāru apmērā. Kopējā tendence ir pieaugoša, investori uzskata, ka tas ir veids, kur nākotnē ir vērts investēt, stāsta Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Aplēses liecina, ka 26 lielāko finanšu tehnoloģiju ekonomiski agresīvo uzņēmumu kopīgā vērtība bija 83,8 miljardi ASV dolāru. Lielākā daļa no finanšu tehnoloģiju sektora nozīmīgajiem jaunpienācējiem tiek radīti Ziemeļamerikā, kurai seko Āzija, un tikai tad – Eiropa.

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem, trešdien uzstājoties konferencē Eksports. Imports. Attīstība par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā, norādīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi – aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» uzsvēra parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017. gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.