Maija otrajā pusē pienāca tas brīdis, kad pasaules varenie mēroja savu ierasto ceļu uz Šveices pilsēteli Davosu, lai tieši tur Pasaules Ekonomikas forumā apspriestu galvenās tendences, meklētu kādus risinājumus problēmām un, iespējams, izrunātu kādus darījumus.
Šoreiz manāms, ka vidējais Davosas cilvēks gan ir krietni vairāk satraucies par dažām galvenajām no līdzšinējām viņa ierastajai eksistencei pašām svarīgākajām lietām.
Jau ziņots, ka vēsturnieks Samuels Hantingtons šādu Davosas cilvēku nosaucis par pārrobežu sugu, kuras vērtības un intereses nereti ir visai pamatīgi šķirtas no tām vērtībām un interesēm, kas piemīt viņu tautiešiem ar lokālāku dzīvesveidu. Minētais eksperts arī paredzējis, ka iedzīvotāji (ASV) kādā brīdī sacelsies pret augošo imigrāciju un arvien lielāko starptautisko kompāniju un intelektuāļu ietekmi. Ierasts, ka Davosas ietekmīgākajiem apmeklētājiem un domu izbīdītājiem attiecībā uz dažādām lietām ir ļoti globāls skatījums un arī tvēriens. Tikmēr gan tirdzniecības kari un pandēmija, gan droši vien vēl pat lielākā mērā Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt par ierastā globalizācijas modeļa sairšanu, kur pasaule straujiem soļiem virzās uz to, lai izteiktāk sadalītos, piemēram, autoritatīvajā un demokrātiskajā blokā.
Attiecīgi arī Davosas dalībnieku kasta acīmredzami jūt, ka tiem būs jādarbojas jaunā pasaulē, kuru iezīmēs fragmentētāka globālā kārtība. Attiecīgi par šī foruma galveno formālo un neformālo tēmu un bažu šoreiz var uzskatīt deglobalizāciju. Visu šo pavada teju jau ikdienišķi politiķu ziņojumi, kas vien izceļ aso globālo lielvaru pretstāvi. Piemēram, ASV vadība nupat teikusi, ka Ķīnas uzbrukuma gadījumā ASV aizstāvēs Taivānu. Var spekulēt, ka uzņēmējdarbības pasaulei jādomā, kā pārorientēties prom no Ķīnas, lai tai nesanāktu kaut kas līdzīgs kā ar Krieviju. Arī Davosas šķira, šķiet, izskatās krietni nodarbināta ar šādu domu – to, ka Krievijas izolācija var nebūt vienīgā.
Politiķi un ģenerāļi parāda, kurš galvenais
Piemēram, Financial Times (FT) teic, ka par neformālo Davosas moto ilgi varēja uzskatīt: “Taisi naudu, nevis karo.” Faktiski, ja agrāk tika sludināts, ka globalizācija ir neizbēgama, tad tagad tiek domāts par to, kā notiekošajam politiskajā un uzņēmējdarbības frontē vairāk tomēr ir jākalpo vietējām vai vismaz sabiedroto interesēm. FT piebilst, ka pēdējie gadi rādot, ka galvenie lietu kārtības noteicēji atkal esot politiķi un ģenerāļi. Savukārt biznesa cilvēki, kuri visu pasauli bija ieraduši redzēt kā tādu lielu tirgu, esot dezorientēti. Var spekulēt, ka pandēmija ar saviem bezprecedenta lēmumiem un karš šos agrākos it kā visuma pavēlniekus ir visai efektīvi atbīdījis otrajā plānā. Iespējams, var pat teikt, ka notiek visu agrāk gudri un daudz aprakstīto un visiem citiem dzelžaini borēto globālo, iespējams, pseidogudrību kapitulācijas sākums. Galu galā skaidrs ir tas, ka globalizācija neattur, piemēram, no liela mēroga asinsizliešanas. Var jautāt arī par citiem uzstādījumiem.
Visu rakstu lasiet 31.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
