Ir trīs eirozonas sabrukuma iespējas – valstis sāk izmisīgi drukāt eiro, kāda valsts pamet eirozonu vai arī visi ar lielu blīkšķi pāriet uz nacionālajām valūtām. Savukārt situācija Eiropā izšķirsies līdz 2012. gada vidum, intervijā Latvijas Radio sacīja ekspremjers un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Gadījumā, ja neizdodas samazināt deficītu valstīs, kuras piemeklējušas finanšu problēmas, kā, piemēram, Itālijā vai Spānijā, un turpina pieaug to parāds, var tikt pieņemts lēmums drukāt vairāk eiro. Šāda situācija izraisīs dzīves dārdzības palielināšanos, jo naudai jau būs pavisam cita vērtība.
Ir arī otrs variants – kāda valsts vienkārši nespēj atmaksāt savus parādus. Valsts pieņem lēmumus, bet sabiedrība tos nepilda, kā tas ir Grieķijā. Tad pienāk brīdis, kad valdība nevar samaksāt savus rēķinus, iestājas maksātnespēja, visi sāk sūdzēt tiesā un Grieķija apstājas.
Šādam gadījumam Vācijas Finanšu ministrija Volfganga Šoibles vadībā izstrādājusi mehānismu, kura ietvaros līdzekļi tiek novirzīti tiem, kuri cieš no valsts maksātnespējas. «Savukārt Grieķija iet ārā no eirozonas – iet uz savu valūtu,» sacīja I. Godmanis.
Trešajā variantā «visi ar lielu blīkšķi aiziet uz savām valūtām», kas gan ir tehniski sarežģīti, norādīja ekspremjers. Ir vesela virkne valstu, kuras ir ieinteresētas eirozonas saglabāšanā. Situācijā, kad Portugālē vai Grieķijā tiek ieviesta vietējā valūta, kurai ir zemāks apmaiņas kurss, arī visas importa preces kļūst dārgākas. «Tad neviens neskatās ne uz Opel, ne uz Mercedes Benz, ne arī uz kādām citām vācu mantām un to Vācija negrib,» uzsvēra I. Godmanis.
Esošajai situācijai vajadzētu izšķirties līdz 2012. gada vidum, domā ekspremjers.
Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Eiropas valstu līderi pulcējās Briselē, lai vienotos par kopīgu rīcību eirozonas parādu krīzes pārvarēšanai. Jauno līgumu atteicās parakstīt Lielbritānija.
Francijas prezidents N. Sarkozī pēc Lielbritānijas atteikšanās piedalīties jaunajā līgumā paziņojis, ka ir izveidojušās divas Eiropas – viena, kuras valstis vēlas solidaritāti un ciešākas regulācijas savā starpā, un otra, kura ir pievienojusies tikai vienotā tirgus principiem.