Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Izmaiņas reģistrētas cauruļu sistēmu ražotāja SIA Evopipes dalībnieku sastāvā, liecina Lursoft dati.

Esošo īpašnieku IVN Invest daļas samazinājušās un līdzšinējo 37,16% vietā uzņēmumam tagad pieder 30% SIA Evopipes. Dalībnieku pulkam pievienojies SIA MMA Invest, kurš pārņēmis 29,98% SIA Evopipes daļu.

Uzņēmuma īpašnieku vidū atrodams arī SIA Modulex-Invest, kuram pieder 37,15% un Edgars Viļķins ar 2,87%. Šā gada septembrī SIA Evopipes dalībnieku sarakstu pametis SIA Arčers un Māris Martinsons.

SIA Evopipes reģistrēts 2005.gadā, pērn, uzņēmumam veiksmīgi attīstoties, tā apgrozījums sasniedzis 11,32 miljonus latu, savukārt peļņu veidojuši 338,08 tūkstoši latu.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju kompānijas Gateway Baltic uzņēmumu apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pērn pieaudzis par 50%.

2012. gadā GatewayBaltic apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija 560 tūkstoši eiro, bet 2013. gadā apgrozījums pieauga par 50%, sasniedzot virs 850 tūkstošus eiro, informē Inese Andersone, GatewayBaltic direktore.

Pieaugumu ietekmējuši divi faktori. Pirmkārt, iepriekšējos gados uzsāktais darbs kaimiņvalstīs. Pirms trim gadiem Latvijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu pievērsties savu pakalpojumu sniegšanai arī Lietuvā un Igaunijā un pērn bija pāris lielāki projekti sadarbībā ar Enterprise Estonia un Enterprise Lithuania, kas ir līdzīgas iestādes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. «Šis lēmums sāk nest augļus,» saka I. Andersone.

25 Latvijas uzņēmumi saņēmuši eksportējošo uzņēmumu atbalsta kustības apbalvojumu The Red Jackets jeb Sarkanās žaketes.

Latvijas spēcīgāko eksportējošo uzņēmumu Top 25 iekļuvusi a/s Air Baltic Coropration, SIA Biosan, SIA Deac, a/s Dobeles dzirnavnieks, SIA Evopipes, a/s Grindeks, SIA Hanzas elektronika, a/s Latvijas balzams, a/s Latvijas dzelzceļš / SIA LDz cargo, a/s Latvijas finieris, SIA Lauma fabrics, SIA Lauma lingerie, SIA Livonia print, SIA Madara cosmetics, SIA New Rosme, SIA NP Foods, SIA PAA, a/s PET Baltija, SIA Primekss, a/s SAF Tehnika, SIA Stenders, SIA Tilde, a/s UPB, a/s Valmieras stikla šķiedra, SIA Valpro.

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Piesaistot ārzemju biznesa virziena studentus, Latvijas uzņēmumi iegūst svaigu skatījumu un rekomendācijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānija GatewayBaltic sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Zviedrijā jau otro gadu piedāvā iespēju Latvijas uzņēmumiem izmantot Zviedrijas maģistrantūras programmas studentu zināšanas sava biznesa attīstībai. Šogad programmā piedalījās desmit uzņēmumi, kuri divas nedēļas sadarbojās ar studentiem. «Šo programmu iniciēja Stockholm School of Economics Maģistra programmas vadība, lai saviem studentiem dotu iespēju strādāt ar reāliem uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties starptautiski. Studentu komandas divu nedēļu laikā strādā desmit Latvijas eksportējošos uzņēmumos. GatewayBaltic uzdevums bija atrast tās desmit kompānijas, kas vēlas uzņemt studentu komandas un kam ir aktuāli jautājumi, ko risināt – tirgus identificēšana, biznesa modeļa izveide jaunam tirgum, mārketinga stratēģija un citas,» stāsta Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Viņasprāt, šāda veida sadarbības projekti būtu nepieciešami lielākā mērogā, jo tas ir izdevīgi visām pusēm – jaunie talanti mācās reālos apstākļos, tai pašā laikā uzņēmumi saņem konsultācijas un padomus jaunu tirgu apguvē.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

#Konkursa rezultātu paziņošana notiks 7.martā.

Konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017, kas šogad norisinās Latvijas simtgades zīmolā, saņemti 114 pieteikumi, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī ārvalstis - Zviedriju un Lietuvu, kur Latvijas pārstāvji piedalījušies dažādu objektu tapšanā, informē konkursa rīkotāji.

Konkursam tika kvalificēti tie objekti, kas nodoti ekspluatācijā no 2016.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.decembrim. Balvas tiks sadalītas desmit nominācijās: jaunbūve – sabiedriska ēka; jaunbūve – dzīvojamā ēka; restaurācija; rekonstrukcija; fasāžu renovācija; publiskās ārtelpas objekts; jauna inženierbūve/infrastruktūras būve; inženierbūvju/infrastruktūras būvju rekonstrukcija; ražotnes un loģistikas centri – jaunbūve vai modernizācija; koka būve.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 88 komercķīlas, bet 155 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 169 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 224,9 miljonu eiro vērtībā devis Vācijas kokapstrādes uzņēmums Rettenmeier Holding AG, un to ņēmusi Commerzbank Aktiengesellsch Aft.

Otru lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print – tās maksimālā prasījumu summa ir 17,8 miljoni eiro, un ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošanas SIA Evopipes, un ķīlas apmērs ir 13,6 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Moduls-Rīga mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam apliecināja, ka uzņēmuma kontos uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas, izmeklējot trīs šovasar sāktus kriminālprocesus.

Saistībā ar minētajiem kriminālprocesiem jūlija sākumā divās dienās veiktas 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās iesaistītās firmas, pagaidām netiek atklāts. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis raidījumam skaidroja, ka šī ir klasiska shēma - valstij zaudējumi tiek nodarīti, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus.

Palielinoties izejmateriālu cenai, sadārdzinās plastmasas izstrādājumi; vietējos ražotājus vilina ārvalstu tirgus, pieaug otrreizējā izejvielu pārstrāde

Plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošanas nozare pērn apgrozījusi 150,5 milj. eiro, uzrādot 1,18% kritumu salīdzinājumā ar 2013. gadu (152,3 milj. eiro), izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem. Eksporta apjoms 2014. gadā ir palielinājies vairāk nekā par 4% un sasniedzis 61,5%.

Lai plastmasas ražošana Latvijā attīstītos, nav nepieciešamā atbalsta no valsts, taču klibo nodokļu politika un ir nesamērīgi augstas darbaspēka izmaksas, uzskata lielgabarīta plastmasas ražotāja SIA Rotons īpašnieks un vadītājs Armands Mucenieks. Tā kā uzņēmumā plastmasas izstrādājumu ražošanas process ir saistīts ar intensīvu roku darbu, darbaspēka izmaksas ir augstas, turklāt, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas plastmasas ražotājiem nav visu nepieciešamo dūžu konkurētspējas stiprināšanai. Vienīgais atbalsts plastmasas ražotājiem ir iekārtu iegādē. SIA Rotons ar LIAA starpniecību ir saņēmis ES finansējumu aptuveni 0,5 miljonu eiro apjomā jaunas rotējošās formēšanas iekārtas polietilēna un polipropilēna detaļu ražošanai. Ražošana, izmantojot jauno iekārtu, sākta šī gada aprīļa beigās.

Austrija nereti tiek uztverta kā «piedeva» Vācijai, un, tā kā ne visiem ir pa spēkam uzreiz ielauzties tās tirgū, Austrija var būt valsts, ar ko sākt eksportu šajā virzienā

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas GatewayBaltic pieredze liecina, ka Austrija nav pārāk populārs galamērķis Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina arī statistikas dati, jo Austrija ir tikai 29. lielākā Latvijas eksporta partnere, raksturo Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Latvijas uzņēmumu vidū Austrija bieži tiek uztverta nevis kā atsevišķa valsts, bet kā «piedeva» vienam no aktuālākajiem eksporta tirgiem – Vācijai. Viņas vadītā uzņēmuma pieredze liecina, ka biznesa kultūras ziņā Austrija tik tiešām daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai, kaut gan pašiem austriešiem noteikti nepatiks, ja viņus pielīdzinās lielajam kaimiņam. Austrieši uzsver savu kultūru, atšķirīgās tradīcijas, valodas dialektu un Austroungārijas vēsturi, taču vienlaicīgi Austrijas ilggadējā ciešā komunikācija ar Vāciju ir radījusi pamatu līdzīgam domāšanas veidam un biznesa darījumu veikšanas paradumiem. «Tur biznesa vide ir ļoti formāla, pat vēl formālāka nekā Vācijā, piemēram, pat ilggadējus sadarbības partnerus pierasts uzrunāt uzvārdā, nevis vārdā, piemēram, par Kalniņa kungu vai kundzi. Ir svarīga punktualitāte, augsta kvalitāte,» teic I. Andersone. Arī SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs norāda, ka biznesa vidē dominē vācu kultūra, kas nozīmē precizitāti, formulētas un skaidras prasības. Novirzes no sākotnējā plāna nav pieļaujamas. «Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un spētu konkurēt Austrijas tirgū, ir jābūt ļoti strukturētiem un mērķtiecīgiem,» viņš saka.

Tikai 42% jeb 642 Latvijas lielāko eksportētāju zīmoli ir radīti Latvijā, liecina Latvijas eksporta atbalsta kustības The Red Jackets eksportējošo uzņēmumu zīmolu pētījums.

«Attiecīgi liela daļa no Latvijas eksporta statistikas ir vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas Latviju izmanto kā bāzi tālākam eksportam, kā arī ārvalstu meitu uzņēmumi Latvijā, kuriem Latvijā ir ekonomiski izdevīga ražošana,» skaidro The Red Jackets idejas līdzautore, GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas eksportējošo uzņēmumu zīmoli ir neaizsargāti, jo tikai 36% no Latvijas eksportējošajiem zīmoliem rūpējas, lai to radītās vērtības oficiāli tiktu atzītas kā vienīgi viņiem piederošas un ir reģistrējuši savas preču zīmes.

«Uzņēmuma zīmolu auditā 60% no Latvijas eksporta zīmoliem saņēma vērtējumu 3 no maksimāli 9 iegūstamajiem punktiem, vērtējot zīmola pamatelementus, proti, zīmola vēstījums, dizaina estētika un pirmais iespaids iepazīstoties ar zīmolu,» norāda I. Andersone.

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Latvijā ir sākušās pārmaiņas, un arī Latvijas tēlam un pozicionējumam ir laiks mainīties. Šobrīd Latvijas tēla veidošanu varētu salīdzināt ar orķerstri, kurš spēlē bez notīm, bez diriģenta un to, kas pašam šķiet skanīgākais.

Latvijas tēla veidošanā mums ir jākļūst kā vienotam orķestrim, kurā mūsu valsts pārvalde, uzņēmumi un ikviens sabiedrības loceklis, spēlējot katrs savu instrumentu, veido vienotu skaņdarbu par Latviju.

Pie tāda slēdziena nonācām pēc The Red Jackets kustības iniciētās apaļā galda diskusijas par Latvijas valsts un ekonomikas tēla veidošanu, kas norisinājās novembra nogalē.

Diskusijas galvenie jautājumi bija – kāds ir Latvijas ekonomikas tēls šobrīd, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas tēlu 2020. gadā un kas ir atbildīgs par šī tēla veidošanu.

Diskusijā piedalījās gan Latvijas Institūts un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, gan LDDK (Latvijas Darba devēju konfederācija), LTRK (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), The Red Jackets līdzautori GatewayBaltic, Zīmolu ligzda Matka, DDB, gan arī četri no izcilākajiem Latvijas eksporta zīmoliem – Grindex, SAF Tehnika, Pet Baltija un LDZ Cargo, kā arī pārstāvji no Ārlietu Ministrijas, LIAA, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Eiropas Prezidentūras biroja 2015.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētāja jeb prezidenta amatā uz trešo termiņu ceturtdien tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

Par viņu kopumā tika atdotas 408 no 475 par derīgām atzītajām LTRK biedru balsīm. Par otru kandidātu - SIA "RCG-Lighthouse" padomes locekli, LTRK biedru Kārli Šēnhofu (LRA) atdotas 67 balsis.

Rostovskis uzrunā pirms balsojuma izcēla, ka iepriekšējos sešos gados, kad viņš ir bijis LTRK prezidents, organizācijas biedru skaits ir trīskāršojies, pieaugot no apmēram 2000 līdz 6000. Tāpat viņš pieminēja, ka LTRK kontā atlikums veido 700 000 eiro, kas dod pamatu uz nākotni raudzīties ļoti mierīgi.

Ievēlēšanas gadījumā Rostovskis solīja rūpēties par visiem uzņēmējiem - gan dažādu nozaru, gan dažādu reģionu un lieluma uzņēmējiem.

"Man ir sapnis par Latviju. Par Latviju kā skaistu, plaukstošu valsti. Par valsti, kurā pulcējas talanti. Par valsti, kura ir viena no labklājīgākajām pasaulē. LTRK ir būtiska loma šī sapņa piepildījumā Mēs kļūstam aizvien jaudīgāki, mēs aizvien vairāk ietekmējam un aizvien vairāk ietekmēsim procesus Latvijā," sacīja Rostovskis, aicinot balsot par sevi. "Balsojot par mani, jūs balsojat par evolūciju," viņš teica.

Zviedrija ir viena no pasaules bagātākajām un attīstītākajām valstīm, un tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ arī ērts eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Tādēļ GatewayBaltic piedāvā nelielu ieskatu aktuālajās Zviedrijas sabiedrības attīstības tendencēs, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus paplašināt savu produktu vai pakalpojumu klāstu, kas ļautu gūt panākums arī otrpus Baltijas jūrai.

Sabiedrības novecošanās

Sabiedrības novecošanās noteikti ir problēma, par ko noteikti dzirdēts jau iepriekš, taču šis ir tas brīdis, kad vajadzētu sākt par to domāt nopietni. Šobrīd 18% Zviedrijas iedzīvotāju ir vecumā 65gadi un vairāk, un tiek paredzēts, ka šis skaitlis sasniegs 24% jeb ceturtdaļu sabiedrības jau 2035. gadā. Produkti un pakalpojumi senioriem sastāda ievērojumu un pastāvīgi augošu tirgus daļu, kas ir atvērta jauniem, inovatīviem produktiem. Uzņēmumu galvenais uzdevums šobrīd ir saprast, kā viņu piedāvātais preču vai pakalpojumu klāsts var tikt pielāgots senioru vajadzībām. Tas var būt jauns tehnoloģisks risinājums aprūpes centriem un pansionātiem vai tikpat labi pārtikas produkts, kas bagātināts ar specifiskām uzturvielām – iespēju ir daudz un dažādas! Iespējams, ka, lai uzrunāto attiecīgo mērķauditoriju, jāpielāgo nevis pats produkts, bet gan mārketinga stratēģija.

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway & Partners apgrozījums 2017. gadā sasniedza 1,24 miljonus eiro; izaugsme galvenokārt saistīta ar eksportu un franšīzes biroju attīstīšanu.

2016. gadā apgrozījums teju 1,1 miljons eiro. «Vietējā tirgus apjoms saglabājies līdzīgs, kā 2016. gadā. Galvenais pieaugums saistāms ar eksportu un franšīzes biroju darbību, strādājot un atbalstot Moldovas, Gruzijas, Ukrainas, Turcijas un citu valstu ražotāju eksporta aktivitātes un jaunu klientu piesaisti un tirgus izpēti,» stāsta Mārtiņš Tiknuss, Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris.

2017. gadā uzņēmums stiprināja ražošanas kapacitāti un paplašināja pieejamo valodu skaitu projektu īstenošanai. Tāpat tika stiprināta pārdošanas kapacitāte Baltijā, attīstīti franšīzes biroji un ieviesti jauni produkti. Piemēram, pērn tika izveidota GatewayDesign nodaļa, kas palīdz uzņēmumiem atjaunot un uzlabot identitātes, mājas lapas un citus mārketinga materiālus. Tāpat tika veikta Gateway & Partners uzņēmuma zīmola uzlabošana un identitātes maiņa no Baltijas spēlētāja kļūstot par starptautisku konsultāciju biroju jau ar pieciem birojiem.

Latvijas uzņēmumu eksporta apjomi uz Bulgāriju lēnām pieaug, tomēr šīs valsts ekonomiskā situācija un pieprasījums neliecina par strauju izaugsmi tuvākajā laikā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bulgārijas ekonomikas stāvoklis vērtējams kā slikts, turklāt gandrīz pusei iedzīvotāju draud nabadzības risks, liecina Eurostat dati. 2007. gadā Bulgārija iestājās Eiropas Savienībā, un 2010. gadā tā plānoja pievienoties eirozonai, taču pēc finanšu krīzes un tās negatīvās ietekmes uz valsts ekonomiku eiro ieviešanu atlika līdz 2013. gada 1. janvārim.

Arī tajā datumā eiro netika ieviests, atliekot to uz nenoteiktu laiku.

2014. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Bulgāriju bija 56,7 miljoni eiro, kas ierindoja Bulgāriju 38. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Uz Bulgāriju savu produkciju eksportē tādi Latvijas uzņēmumi kā Tonus Elast, Grindeks, Latvijas piens un citi.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Latvijas pārtikas preču ražotāji noieta tirgus varētu meklēt Balkānu valstīs, tostarp Horvātijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā Latvijas eksporta apjomi uz Horvātiju ir palielinājušies, ko veicinājusi šīs valsts iestāšanās Eiropas Savienībā 2013.gada 1.jūlijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagaidām gan Latvijas uzņēmēju eksporta apjomi uz šo valsti ir ļoti mazi - aizvadītajā gadā Latvijas un Horvātijas kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 11,99 miljonus eiro, ierindojot šo valsti 59. vietā tirdzniecības partneru sarakstā. Latvijas uzņēmēju eksporta apjoms uz Horvātiju sasniedzis 4,55 miljonus eiro, kas ir par 31,9% jeb 1,1 miljonu eiro vairāk nekā 2013. gadā, savukārt importa apjoms no Horvātijas uz Latviju sasniedzis 7,43 miljonus eiro, kas ir par 70,8% jeb 3,08 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā. Tādējādi Latvijai ar Horvātiju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 2,88 miljonu eiro apmērā.

Taste Caps savu mājasdarbu Latvijā ir izpildījis, tagad ir pienācis laiks spert nākamo soli – našķus eksportēt

«Ar lepnumu varu teikt, ka man ir izdevies radīt ko atšķirīgu,» uzskata Ilze Garanča, SIA Taste Caps īpašniece. Vēl gan būtu jāpiestrādā pie uzņēmuma tēla un produkcijas «sejas», lai uzrunātu tos cilvēkus, kuri Taste Caps saldumus vēl nepazīst. Uzņēmuma biznesa balsti Latvijā ir korporatīvie klienti, taču trifeles un cepumiņi ir nopērkami arī veikalos Stockmann, Klēts u.c.

«Latvija ir maza un ar to vien nepietiek. Ja nu vienīgi – strādāt, skaidri apzinoties, ka uzņēmumā strādās viens vai divi cilvēki, un tā arī dzīvosim, braukājot pa tirdziņiem. Ir jāiet ārā,» uzskata I. Garanča. Tāpēc šo viņa ir pasludinājusi par eksporta gadu.

Uzņēmuma asinis ir nauda. Ja uzņēmumā nauda neienāk, tas noasiņo. Naudu uzņēmums saņem no klientiem, apmainot to pret savu produktu vai pakalpojumu. Bet visupirms ir jāatrod klienti, kas ir gatavi mainīties!

Klientu piesaistes procesu mēs dēvējam par pārdošanu, un lai gan mēs visi apzināmies, cik vitāli svarīgs ir šis process jebkuram uzņēmumam, Latvijā pārdošanas procesam bieži netiek pievērsta stratēģiska uzmanība.

Daudzi Latvijas uzņēmumi savu biznesa asinsriti ir atstājuši likteņa varā. Un nav jau arī brīnums, jo pārdošana kā disciplīna netiek mācīta universitātē, savukārt padomju laikā bija jārūpējas par garantēta pasūtījuma izpildi.

Publiskā telpā visbiežāk ir dzirdams mīts jebšu atruna, ka latvieši nav pārdevēji, nevēlas uzbāzties, un, ja klients vēlas viņš mūs atradīs. Diemžēl, konkurencei pieaugot, ar šādu pasaules uzstādījumu ir par maz, un šādi uzņēmumi ātrāk vai vēlāk noasiņos.