Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" 2020. gadā plāno turpināt attīstīt un piegādāt eksporta partneru piesaistes pakalpojumus jaunos tirgos.

"Īpaši strādāsim pie Āfrikas valstu piedāvājuma attīstības jau janvārī uzsākot pirmos projektus Nigērijā. Tāpat attīstīsim Āzijas virzienu, nostiprinot pakalpojumu Ķīna un Indijā, kā arī attīstot darbību Vjetnamā, Dienvidkorejā un citos virzienos," atklāj Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris. Tāpat uzņēmums turpinās paplašināt izpētes jomu segmentus, papildinot un padziļinot aprites ekonomikas ekspertīzi un citas jomas.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes projektu jomā ir veicis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju kompānijas Gateway Baltic uzņēmumu apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pērn pieaudzis par 50%.

2012. gadā GatewayBaltic apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bija 560 tūkstoši eiro, bet 2013. gadā apgrozījums pieauga par 50%, sasniedzot virs 850 tūkstošus eiro, informē Inese Andersone, GatewayBaltic direktore.

Pieaugumu ietekmējuši divi faktori. Pirmkārt, iepriekšējos gados uzsāktais darbs kaimiņvalstīs. Pirms trim gadiem Latvijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu pievērsties savu pakalpojumu sniegšanai arī Lietuvā un Igaunijā un pērn bija pāris lielāki projekti sadarbībā ar Enterprise Estonia un Enterprise Lithuania, kas ir līdzīgas iestādes Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai. «Šis lēmums sāk nest augļus,» saka I. Andersone.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, šī gada janvārī dibināta Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Eksporta atbalsta kustības paspārnē turpmāk apvienos Latvijas eksportējošos uzņēmumus un organizācijas, kas strādā pie valsts eksportspējas veicināšanas. Asociācijas mērķis ir pašmāju eksportējošo uzņēmumu atbalstīšana un izaugsmes stimulēšana, kā arī Latvijas stāsta radīšana un popularizēšana ārzemēs.

Savas darbības pamatā asociācija ir izvirzījusi trīs prioritāros uzdevumus - pirmkārt, veicināt un rūpēties par Latvijas un pašmāju eksportētāju tēla pozicionēšanu globālajā tirgū, sākot ar to, lai izveidotu un iedzīvinātu vienotu Latvijas zīmola stāstu "Created in Latvia".

Otrkārt, asociācijas uzdevums ir būt par eksportētāju balsi, aizstāvot aktuālus jautājumus dialogā ar valsts pārvaldi un atbildīgajām institūcijām, kā primāro no tēmām šobrīd izvirzot finansējuma nodrošinājumu eksporta veicināšanai ilgtermiņā.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Rīgā ir potenciāls izveidot vairākus tūrisma un radošo kvartālu maršrutus, savienojot dažādus objektus un radot iespēju gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem izbaudīt bagātu vides, kultūras, vēstures, gastronomijas un izklaides programmu, informē Rīgas dome.

Viens no Rīgas potenciālajiem radošajiem maršrutiem varētu būt Matīsa tirgus - Tallinas ielas kvartāls - Lielie kapi, kuru šonedēļ apmeklēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti, departamentu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

"Mums ir iecere tuvākā gada laikā ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem izveidot nepārtrauktu maršrutu. Daļa ieceru jau ir īstenotas, bet trūkst atsevišķas sadaļas, tāpēc visi kopā iepazināmies ar problemātiskākajām vietām un kopā runājām par iespējamajiem risinājumiem," norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Kā pirmais tika izvērtēts Vidzemes jeb Matīsa tirgus potenciāls. Kopā ar "Rīgas Centrāltirgus" pārstāvjiem tika pārrunātas iespējas izmantot gan plašo laukumu tirgus vidū, gan iespējas atjaunot vēsturiskos paviljonus. "Mums ir jāsaprot, kāpēc citās vietās pilsētā tirgus darbojas, bet šajā vietā zudusi interese gan no tirgotāju, gan apmeklētāju puses," atzina I. Andersone.

Viens no iespējamiem emisiju ierobežošanas pasākumiem Rīgas centrā varētu būt privātā transporta iebraukšanas maksas noteikšana sastrēgumu laikā.

Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (JV).

Zemu emisiju zonu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā plānots noteikt, lai motivētu cilvēku pārsēšanos uz sabiedrisko transportu un pārvietošanos ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, tādā veidā mazinot gaisa piesārņojumu un padarot vidi veselīgāku un patīkamāku dzīvošanai un strādāšanai.

Līdzīgas zemu emisiju zonas jau esot noteiktas vairākās citās Eiropas galvaspilsētās, piemēram, Londonā, Parīzē, Berlīnē.

I.Andersone norādīja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz Latvijā un Eiropā noteiktās normas, un lielākais gaisa piesārņotājs ir automašīnas, kuru skaits galvaspilsētā katru gadu pieaug.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmuma Gateway & Partners nākamais franšīzes birojs vēl šogad tiks atvērts Rumānijā; turpmāk katru gadu iecerēts atvēt trīs līdz piecus franšīzes birojus

«Apgūstot Baltijas tirgu un tam kļūstot par mājas tirgu, arvien lielāka uzmanība tika pievērsta tālākiem eksporta tirgiem. Mūsu pamata uzņēmējdarbība ir konsultāciju pakalpojumi, kuros ļoti svarīgi ir klātienes pārdošanas elementi, kas klasiskus pārdošanas rīkus ar vairumtirgotāja atrašanu un darbu pa tiešo no mājas biroja ar klientu padara pārāk dārgu un neprognozējamu. Paliek divas iespējas – ieguldīt un veidot pašiem savu biroju, apmācot darbiniekus un cerot uz viņu godaprātu darbu izpildē un jebkādiem rezultātiem pēc pusgada vai gada, vai arī sadarboties vietējiem uzņēmējiem, kuriem piedāvāt pārdošanai sagatavotu biznesa modeli un produktus,» saka Mārtiņš Tiknuss, Gateway & Partners vadošais partneris.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Uzņēmums Transact Pro pagājušā gada nogalē pabeidza jaunas maksājumu vārtejas izstrādi un gadu uzsāk piedāvājot tirgū jauno risinājumu Transact Pro Payment Gateway.

Maksājumu vārteja ir programmu komplekss, kas ļauj automatizēt maksājumu pieņemšanas procesu internetā. Transact Pro tehniskais risinājums ļauj tiešsaistes uzņēmumu īpašniekiem pieņemt bankas karšu maksājumus pašu vietnēs un nodrošina klientu datu pārbaudi reāllaika režīmā.

Saskaņā ar Transact Pro biznesa attīstības nodaļas vadītāja Jurija Bordulana teikto, risinājums dod iespēju attīstīt uzņēmuma darbību bez teritoriāliem ierobežojumiem: «Transact Pro piesaka sevi maksājumu programmnodrošinātāju globālajā tirgū, kas paplašinās pakalpojumu klāstu banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju segmentam. Šis produkts ir radies balstoties uz praktisku pielietojumu, pieredzi, aktīvu lietošanu un mūsu kompetenci. Četrpadsmit gadu laikā uzkrātā pieredze deva iespēju apsvērt visus svarīgākos aspektus kvalitatīva pakalpojuma izveidei, un mēs vēlamies dalīties ar šo pieredzi ar citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem».

Starp Latvijas kompāniju SIA Global Gateway un Uzbekistānas Fergānas apgabala Tirgus asociāciju noslēgts līgums par kvotu piešķiršanu 45 miljonu dolāru apmērā - dārzeņu un augļu eksportam no Uzbekistānas uz Eiropas Savienības un NVS valstīm.

Līguma darbības un kvotas realizācijas termiņš ir 2015.gads. Līgums ir apstiprināts Uzbekistānas Ārējo sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrijā.

«Latvija ir ieinteresēta aktīvākā ekonomiskajā sadarbībā ar Uzbekistānu. Mūsu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības, kā arī pieredze transporta un loģistikas jomā ļauj mums veiksmīgi attīstīt jau patlaban labi funkcionējošo Ziemeļu izplatīšanas ceļu. Šī līguma parakstīšana faktiski apstiprinājusi Latvijas un Uzbekistānas sadarbības nozīmi un ļauj mums īstenot šo ekonomisko sadarbību praksē. Tas Uzbekistānas uzņēmumiem pavērs izeju uz Eiropas tirgu, bet mūsu uzņēmumiem rada pieejamus tos tirgus, kas līdz šim bija praktiski ir neapgūti,» stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis Florens Jansons.

Rīdzenes ielā, tirdzniecības centrā Galerija Centrs atklāta Latvijas talantīgām personībām, tostarp izciliem eksportējošiem zīmoliem veltīta izstāde, informē eksporta veicināšanas kustības Red Jackets iniciatorēm Inese Andersone.

«Mums ir vairāk jālepojas ar saviem panākumiem un talantīgiem cilvēkiem, turklāt gan starptautiski, gan tepat Latvijā,» uzsvēra Andersone.

Izstādē ir skatāmi un lasāmi stāsti, kas iekļauti grāmatā Latvijas dārgumi – izcili eksporta zīmoli un iedvesmojoši talanti / Treasures of Latvia – Outstanding Export Brands and Inspiring Talents.

Izstāde apskatāma no 16.janvāra līdz 5.februārim.

Latvijas 100 lielākie eksportētāji nodrošina darbu vairāk nekā 27 000 cilvēku, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets (Sarkanās žaketes) veiktais eksporta zīmolu audits.

Saskaņā ar tā datiem lielāko eksporta uzņēmumu vidū visvairāk darba vietu izveidots finanšu un apdrošināšanas nozarē (5066 jeb 19% no kopējā skaita), pārtikas un dzērienu ražošanā (4499 jeb 16%), loģistikā (3316 jeb 12%) un izglītībā (2800 jeb 10%).

The Red Jackets kustības iniciatore, eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone norāda – audits izgaismo veiksmīgus uzņēmumus, kuri spēj pasaulē piedāvāt produktus ar augstu pievienoto vērtību, nodrošina ar darbu kvalificētus speciālistus un spēcina savus zīmolus.

«Taču mēs varētu vēlēties, lai arī uzņēmumi, kas darbojas tradicionālajās pasūtījumu izpildītāju nozarēs, piemēram, mēbeļu ražošanā, tekstilrūpniecībā, meklētu iespējas radīt savus zīmolus,» pauž Andersone.

Latvijas pārtikas eksportētājiem Krievijas embargo šogad kalpojis kā tramplīns aktīvāk domāt gan par savu produktu dažādošanu, gan jaunu tirgu apgūšanu. Tomēr iekļūšana un nostiprināšanās jaunos tirgos ir laika un resursu ietilpīgs process. Zāles pret embargo radītajām «kaitēm» iedarbojas visai lēni.

Pateicoties ES līdzfinansējumam ar Latvijas Pārtikas kvalitātes klastera atbalstu, šogad pārtikas produktu eksportētājiem liela daļa no tirgus apguves izmaksām tikušas segtas, atzīmē konsultēšanas uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone. Kopā ar Pārtikas klasteri šis uzņēmums noorganizējis vairāk nekā 300 tikšanās 16 tirgos ar pārtikas mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un ēdināšanas sektora pārstāvjiem. Latvijas pārtikas ražotāji visu gadu centušies stiprināt savas pozīcijas gan tepat Skandināvijā, gan Austrumeiropas un Rietumeiropas tirgos, tāpat Honkongā un Apvienotajos Arābu Emirātos. «Jau ir notikušas pirmās piegādes un noslēgti sadarbības līgumi, kā arī notiek komunikācija par produktu paraugiem, cenām, iepakojumu un loģistiku. Kopā uzņēmumi jau uz jauniem tirgiem eksportējuši produkciju vairāk nekā 100 tūkst. eiro apjomā, taču šīs ir tikai pirmās iestrādnes, un lielāki apjomi un rezultāti ir gaidāmi nākamajā gadā. Pirmās piegādes veikuši uzņēmumi Vinnis, Brīvais Vilnis, Flora, Pērnes Čipsi, NP Foods, Jaunpils Pienotava, Lāči un citi. Eksportā līdzīgi kā lauksaimniecībā vienkārša formula – ko sēsi, to pļausi, bet pa vidu vēl ir jālaista, jāmēslo un jārušina dīgsti,» saka I. Andersone.

Austrija nereti tiek uztverta kā «piedeva» Vācijai, un, tā kā ne visiem ir pa spēkam uzreiz ielauzties tās tirgū, Austrija var būt valsts, ar ko sākt eksportu šajā virzienā

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas GatewayBaltic pieredze liecina, ka Austrija nav pārāk populārs galamērķis Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina arī statistikas dati, jo Austrija ir tikai 29. lielākā Latvijas eksporta partnere, raksturo Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Latvijas uzņēmumu vidū Austrija bieži tiek uztverta nevis kā atsevišķa valsts, bet kā «piedeva» vienam no aktuālākajiem eksporta tirgiem – Vācijai. Viņas vadītā uzņēmuma pieredze liecina, ka biznesa kultūras ziņā Austrija tik tiešām daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai, kaut gan pašiem austriešiem noteikti nepatiks, ja viņus pielīdzinās lielajam kaimiņam. Austrieši uzsver savu kultūru, atšķirīgās tradīcijas, valodas dialektu un Austroungārijas vēsturi, taču vienlaicīgi Austrijas ilggadējā ciešā komunikācija ar Vāciju ir radījusi pamatu līdzīgam domāšanas veidam un biznesa darījumu veikšanas paradumiem. «Tur biznesa vide ir ļoti formāla, pat vēl formālāka nekā Vācijā, piemēram, pat ilggadējus sadarbības partnerus pierasts uzrunāt uzvārdā, nevis vārdā, piemēram, par Kalniņa kungu vai kundzi. Ir svarīga punktualitāte, augsta kvalitāte,» teic I. Andersone. Arī SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs norāda, ka biznesa vidē dominē vācu kultūra, kas nozīmē precizitāti, formulētas un skaidras prasības. Novirzes no sākotnējā plāna nav pieļaujamas. «Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un spētu konkurēt Austrijas tirgū, ir jābūt ļoti strukturētiem un mērķtiecīgiem,» viņš saka.

Mūsdienu dinamiskajā tirgū, kurā konkurence ir arvien sīvāka, maksājumu plūsmu pārvaldības nozīme uzņēmumiem strauji pieaug. Maksājumu plūsmu pārvaldības pamatā ir maksājumu dzīves cikla integrēšana un optimizācija. Efektīvi ieviestas maksājumu pārvaldības platformas ne tikai vienkāršo un automatizē procesus, bet arī būtiski palielina veiksmīgo darījumu skaitu un saīsina maksājumu apstrādes laiku. Tas, savukārt, veicina tirgotāju pārdošanas rādītāju pieaugumu un nodrošina lielākus ieņēmumus. Pateicoties vienotajai platformai, tirgotāji var ērti pieslēgties dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (PSP), pieņēmējiem un citiem partneriem, piedāvājot pircējiem plašu maksājumu metožu klāstu un tādējādi nodrošinot gan ērtāku iepirkšanās pieredzi, gan lielāku efektivitāti.

Aktuālie izaicinājumi maksājumu apstrādes jomā

Nepietiekama maksājumu metožu dažādība: Lai apmierinātu dažādās patērētāju vajadzības, uzņēmumiem ir jāpiedāvā ne tikai tradicionālās maksājumu metodes, piemēram, kredītkartes, bet arī digitālie maki un alternatīvās maksājumu metodes, kas pielāgotas konkrētām valstīm un reģioniem.

Sarežģītas integrācijas: Maksājumu pakalpojumu sniedzēju (PSPs) integrācija un dažādu API pārvaldība prasa ievērojamus laika un resursu ieguldījumus. Šī procesa vienkāršošana kļūst būtiska, lai samazinātu izstrādes komandu slodzi un uzlabotu darbības efektivitāti.

Izpratne par maksājumu vadības sistēmu

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway & Partners apgrozījums 2017. gadā sasniedza 1,24 miljonus eiro; izaugsme galvenokārt saistīta ar eksportu un franšīzes biroju attīstīšanu.

2016. gadā apgrozījums teju 1,1 miljons eiro. «Vietējā tirgus apjoms saglabājies līdzīgs, kā 2016. gadā. Galvenais pieaugums saistāms ar eksportu un franšīzes biroju darbību, strādājot un atbalstot Moldovas, Gruzijas, Ukrainas, Turcijas un citu valstu ražotāju eksporta aktivitātes un jaunu klientu piesaisti un tirgus izpēti,» stāsta Mārtiņš Tiknuss, Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris.

2017. gadā uzņēmums stiprināja ražošanas kapacitāti un paplašināja pieejamo valodu skaitu projektu īstenošanai. Tāpat tika stiprināta pārdošanas kapacitāte Baltijā, attīstīti franšīzes biroji un ieviesti jauni produkti. Piemēram, pērn tika izveidota GatewayDesign nodaļa, kas palīdz uzņēmumiem atjaunot un uzlabot identitātes, mājas lapas un citus mārketinga materiālus. Tāpat tika veikta Gateway & Partners uzņēmuma zīmola uzlabošana un identitātes maiņa no Baltijas spēlētāja kļūstot par starptautisku konsultāciju biroju jau ar pieciem birojiem.

Kalifornijas kompānija The Gateway Foundation paziņojusi par plāniem kosmosā palaist kruīza kuģa veida viesnīcu Von Braun Station, raksta CNN Travel.

Plānots, ka viesnīca pacelsies gaisā līdz 2025.gadam, bet līdz 2027.gadam tā būs pabeigta tiktāl, lai ar to varētu ceļot tūristi.

Saskaņā ar kompānijas teikto, stacija būs veidota no 24 moduļiem un balstīsies uz rotējošu pamatni. Gateway Foundation vecākais dizaina arhitekts Tims Alatorre sacījis, ka rotējošā pamatne veidos mākslīgu gravitāti.

Viesnīcā būšot silti numuri ar paklājiem, moderns dizains un bārs, tāpat tiks piedāvātas dažādas atpūtas iespējas. «Cilvēki vēlēsies doties šajā ekskursijā un pamēģināt to, jo tas ir kas jauns, ko neviens nav darījis iepriekš,» uzskata Alatorre. «Taču Gateway Foundation kopējais mērķis ir radīt kosmosa kultūru, kur cilvēki dodas kosmosā, dzīvo, strādā kosmosā un tur vēlas pavadīt laiku. Un mēs uzskatām, ka pēc tā būs pieprasījums,» viņš piebilst.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā (AmCham Latvia) programmas Gateway to the USA ietvaros aicina apmeklēt semināru par Amerikas Savienoto Valstu tirgu kas notiks 4. oktobrī.

Pasākums tiek organizēts ar mērķi attīstīt un paplašināt sadarbību starp uzņēmumiem Latvijā un biznesa pārstāvjiem ASV, un tas tiek rīkots divas reizes gadā. Šoreiz seminārā uzstāsies un aktualitātes skaidros biznesa eksperti no dažādām uzņēmumiem un organizācijām, tostarp ASV vēstniecības Latvijā vicekonsuls Džeimss R. Snodijs (James R Snoddy), Kentuki un Aiovas štatu pārstāvniecību vadītāji Eiropā un citi.

Semināra laikā dalībnieki varēs uzzināt risinājumus veiksmīgai uzņēmējdarbībai un sadarbībai ar ASV, tostarp plašāk skaidrojot arī par iespējām Kentuki un Aiovas štatos – uz ko jābūt gataviem, ienākot jaunā tirgū. Savukārt, lai panāktu veiksmīgu biznesa vizīšu organizēšanu, klātesošajiem stāstīs par ceļošanas nosacījumiem, kas saistīti ar vīzu izveidi un uzturēšanos ASV. Tāpat notiks prezentācija par preču zīmju aizsardzību, ko paredz ASV likumdošana, kā arī būs citas būtiskas tēmas.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Ja tiešām ir superprodukts, tam tirgu var atrast. Ja neizdodas, tad ir jautājums, vai produkts nav tā pārcenots, ka uzņēmums otrā pusē nevar izveidot biznesu - tā intervijā Dienas Biznesam saka eksporta konsultāciju un tirgus izpētes uzņēmuma GatewayBaltic līdzīpašniece Inese Andersone.

Pirms 12 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, viņa saskatīja iespēju piedāvāt eksporta konsultācijas sadarbības veicināšanai ar Zviedriju. Šī ideja ir attaisnojusies, un šobrīd uzņēmuma pakalpojumus izmantojuši ne vien daudzi Latvijas, bet arī ārzemju uzņēmumi. Plašāk par to, kādi ir Latvijas eksportētāji un kā šo gadu gaitā mainījušies, viņa stāsta intervijā.

Fragments no intervijas

Tu jau vairāk nekā desmit gadus palīdzi mūsu uzņēmējiem eksportēt. Kāpēc tev ir svarīgi to darīt?

Man liekas, ka eksportējošie uzņēmumi ir daudz stiprāki, ar ilgtspējīgāku pieeju, rada labāk apmaksātas darbavietas, ievieš inovācijas un attīstās. Tāpēc mums ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai attīstība notiktu ātrāk. GatewayBaltic radās pirms 12 gadiem. Pusotru gadu es ar savu draugu un tagadējo vīru Kimu dzīvoju Zviedrijā, taču mēs izdomājām pārcelties uz Latviju. Tas bija laiks, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Apzinājāmies, ka visas robežas ir vaļā, bet nebija zināms, kā ieiet tepat blakus esošā tirgū. Izmantojām to, ka mums bija latviešu un zviedru valodas zināšanas, sākām ar Latviju un Zviedriju. Katru gadu sapratām, ka klienti prasa ne vien palīdzēt ieiet Zviedrijas tirgū, bet visā Skandināvijā. Tāpat parādījās interese no skandināviem un ne vien par Latviju, bet arī par Baltiju un Poliju. Tā mēs visu laiku esam likuši klāt jaunus tirgus, ir bijuši projekti arī Paragvajā, Meksikā un Honkongā. Robežas izzūd.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir ieviesusi jaunus, uzlabotus stjuartu un pilotu formastērpus. Latvijas modes dizaineri izsaka savu viedokli.

Deva sievišķības

«Man labāk patika vecie formastērpi. Stjuarts tomēr ir tas cilvēks, kurš rada priekšstatu par aviokompāniju. Vecajā formā bija pietiekama deva sievišķības, varēja redzēt, ka katrs tērps ir šūts individuāli, un gribētu pateikt labus vārdus iepriekšējā formastērpa autoram. Runājot par šiem tērpiem, es atteiktos no liekām detaļām, piemēram, no «cakas», kura ir redzama blūzes lejas daļā,» teic Agnese Narņicka, Latvijas modes zīmola One Wolf īpašniece un dizainere.

Ļoti labs lakatiņš

Savukārt, bērnu apģērbu zīmola Leny Tomy Factory īpašniece un dizainere Liene Andersone atzinīgi novērtē auduma izvēli. «Tumši zilais ar laima krāsas salikumu – svaigi. Ļoti labs ir lakatiņš. Vīrieša žakete mazliet atgādina krievu Aeroflot laikus. Sievietes formastērpa augšdaļā ir kaut kāds stīvums. Tur varētu kaut ko stilīgāku, ja tā drīkst izteikties. Līdz šim man patika, ka stjuartēm bija baltie krekli un žaketītes. Tas varbūt bija pat labāk nekā šis variants.»

Pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra 13.augustā notika darba sanāksme, kurā pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi, informē Rīgas domē.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.