Austrija nereti tiek uztverta kā «piedeva» Vācijai, un, tā kā ne visiem ir pa spēkam uzreiz ielauzties tās tirgū, Austrija var būt valsts, ar ko sākt eksportu šajā virzienā
Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas GatewayBaltic pieredze liecina, ka Austrija nav pārāk populārs galamērķis Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. To apliecina arī statistikas dati, jo Austrija ir tikai 29. lielākā Latvijas eksporta partnere, raksturo Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Latvijas uzņēmumu vidū Austrija bieži tiek uztverta nevis kā atsevišķa valsts, bet kā «piedeva» vienam no aktuālākajiem eksporta tirgiem – Vācijai. Viņas vadītā uzņēmuma pieredze liecina, ka biznesa kultūras ziņā Austrija tik tiešām daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai, kaut gan pašiem austriešiem noteikti nepatiks, ja viņus pielīdzinās lielajam kaimiņam. Austrieši uzsver savu kultūru, atšķirīgās tradīcijas, valodas dialektu un Austroungārijas vēsturi, taču vienlaicīgi Austrijas ilggadējā ciešā komunikācija ar Vāciju ir radījusi pamatu līdzīgam domāšanas veidam un biznesa darījumu veikšanas paradumiem. «Tur biznesa vide ir ļoti formāla, pat vēl formālāka nekā Vācijā, piemēram, pat ilggadējus sadarbības partnerus pierasts uzrunāt uzvārdā, nevis vārdā, piemēram, par Kalniņa kungu vai kundzi. Ir svarīga punktualitāte, augsta kvalitāte,» teic I. Andersone. Arī SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs norāda, ka biznesa vidē dominē vācu kultūra, kas nozīmē precizitāti, formulētas un skaidras prasības. Novirzes no sākotnējā plāna nav pieļaujamas. «Lai sasniegtu kvalitatīvu rezultātu un spētu konkurēt Austrijas tirgū, ir jābūt ļoti strukturētiem un mērķtiecīgiem,» viņš saka.
DITS Europe valdes loceklis, pop up restorāna Dinner in the Sky franšīzes ņēmējs Uldis Kalniņš gan uzskata, ka austrieši nav tik pedantiski kā vācieši. Viņaprāt, austrieši varētu būt pa vidu starp itāļiem un vāciešiem. Ja par vāciešiem varot teikt «vīrs un vārds», tad ar austriešu mutisku solījumu tik ļoti nevar rēķināties. Protams, ja ir rakstveida līgums, tas tiks pildīts.
U. Kalniņš Austrijā dzīvo jau gandrīz četrus gadus. Viņa pieredze liecina, ka šis ir diezgan sarežģīts tirgus, jo ir sadrumstalota lēmumu pieņemšana – kamēr nav biznesa partnera – austrieša, viss notiekot lēni. «Sēžot Latvijā un darbojoties ar telefonu un e-pastiem, nekas nenotiks – jābrauc šurp un jāsatiek reāli cilvēki, jāpamēģina atrast cilvēcisku kontaktu,» viņš iesaka.
Plašāk lasiet rakstā Specifisks, bet potenciāls tirgus ceturtdienas, 28. maija, laikrakstā Dienas Bizness (11. lpp.)!
