Taste Caps savu mājasdarbu Latvijā ir izpildījis, tagad ir pienācis laiks spert nākamo soli – našķus eksportēt
«Ar lepnumu varu teikt, ka man ir izdevies radīt ko atšķirīgu,» uzskata Ilze Garanča, SIA Taste Caps īpašniece. Vēl gan būtu jāpiestrādā pie uzņēmuma tēla un produkcijas «sejas», lai uzrunātu tos cilvēkus, kuri Taste Caps saldumus vēl nepazīst. Uzņēmuma biznesa balsti Latvijā ir korporatīvie klienti, taču trifeles un cepumiņi ir nopērkami arī veikalos Stockmann, Klēts u.c.
«Latvija ir maza un ar to vien nepietiek. Ja nu vienīgi – strādāt, skaidri apzinoties, ka uzņēmumā strādās viens vai divi cilvēki, un tā arī dzīvosim, braukājot pa tirdziņiem. Ir jāiet ārā,» uzskata I. Garanča. Tāpēc šo viņa ir pasludinājusi par eksporta gadu.
Vēl pagājušā gada nogalē sadarbībā ar eksporta konsultāciju un tirgus analīzes uzņēmumu GatewayBaltic Taste Caps sāka eksportu uz Lietuvu un Igauniju. Tur uzņēmums sadarbojas ar prezentreklāmas kompānijām. «Man nav pieredzes eksportā, sākt ar Lietuvu un Igauniju ir pareizi. Iemācos, ko nozīmē pasūtīt transportu, kā jāiepako, citas pamatlietas,» saka I. Garanča.
Uzņēmēja ir guvusi vairākas atziņas par biznesu. Pirmkārt, ir jāstrādā, jo viss esot atkarīgs no čakluma, saņemšanās, piespiešanās. Viņa uzskata, ka cilvēka dabiskā slinkuma dēļ aiziet bojā daudzi uzņēmumi.
Otrkārt, no mājražotāja kļūstot pat «īstu» ražotāju un atverot ražotni, sākas cita veida uzņēmējdarbība – ir pilnīgi cita rēķināšana. Bieži vien mājražošanā «pazūd» dažādas izmaksu pozīcijas, piemēram, nomas maksa.
Treškārt - visa pamatā ir cilvēciskas attiecības. «Es vēl vairāk esmu noticējusi, ka attiecības nozīmē ļoti daudz! Visi lielie uzņēmēji pirmām kārtām ir cilvēki un tikai tad – biznesmeņi. Kad ej kā cilvēks pie cilvēka, viss ir kolosāli. Tā ir attiecību skola. Lai gan varētu likties, ka bizness ir «sauss», tā ir dzīve. Un, kad uztver to kā dzīvi, nevis sausu biznesu, tas kļūst cilvēcīgs,» teic I. Garanča.
