Jaunākais izdevums

Latvijā ir sākušās pārmaiņas, un arī Latvijas tēlam un pozicionējumam ir laiks mainīties. Šobrīd Latvijas tēla veidošanu varētu salīdzināt ar orķerstri, kurš spēlē bez notīm, bez diriģenta un to, kas pašam šķiet skanīgākais.

Latvijas tēla veidošanā mums ir jākļūst kā vienotam orķestrim, kurā mūsu valsts pārvalde, uzņēmumi un ikviens sabiedrības loceklis, spēlējot katrs savu instrumentu, veido vienotu skaņdarbu par Latviju.

Pie tāda slēdziena nonācām pēc The Red Jackets kustības iniciētās apaļā galda diskusijas par Latvijas valsts un ekonomikas tēla veidošanu, kas norisinājās novembra nogalē.

Diskusijas galvenie jautājumi bija – kāds ir Latvijas ekonomikas tēls šobrīd, kādu mēs vēlamies redzēt Latvijas tēlu 2020. gadā un kas ir atbildīgs par šī tēla veidošanu.

Diskusijā piedalījās gan Latvijas Institūts un Tūrisma attīstības valsts aģentūra, gan LDDK (Latvijas Darba devēju konfederācija), LTRK (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera), The Red Jackets līdzautori GatewayBaltic, Zīmolu ligzda Matka, DDB, gan arī četri no izcilākajiem Latvijas eksporta zīmoliem – Grindex, SAF Tehnika, Pet Baltija un LDZ Cargo, kā arī pārstāvji no Ārlietu Ministrijas, LIAA, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Eiropas Prezidentūras biroja 2015.

Apaļā galda diskusijā vienojāmies, ka Latvijas ekonomikas zīmolvedība ir stratēģisks instruments mūsu valsts konkurētspējīgai attīstībai, taču šobrīd netiek veidots vienots Latvijas tēls.

Tā kā katra valsti pārstāvošā organizācija veido savu ziņu un pozicionējumu, tad ne tikai tiek nelietderīgi izmantoti resursi, bet arī nav vienota ziņojuma, ko vēlamies nodot ārvalstu partneriem un investoriem, lai viņus ieinteresētu sadarboties ar Latviju.

TAVA Best Enjoyed Slowly zīmols ir lielisks piemērs, kā trīs gadu laikā var sasniegt rezultātus, ja tiek stratēģiski strādāts pie zīmola komunikācijas un tā pozicionējuma.

Tā kā tuvāko divu gadu laikā Latvijā norisināsies Eiropas līmeņa aktivitātes – Rīga 2014 un Eiropas Prezidentūra 2015, tā būs lieliska iespēja pieteikt Latvijas ekonomikas/ valsts zīmolu starptautiski.

Taču, lai šo momentu nenokavētu, ir jāsāk rīkoties tagad.

Atziņas, kas mums ir no šīs diskusijas:

- Latvijai ir jāveido vienots Latvijas tēls un pozicionējums, lai 2020. gadā tas jau būtu iesakņojies Latvijas sabiedrībā un guvis atpazīstamību starptautiski

- ir jāizvirza atbildīgā organizācija, kas īsteno zīmolvedības komunikāciju, kurai tiek atvēlēti arī finansiālie resursi valsts zīmolvedībai

- iesaistīt profesionāļus zīmolvedības startēģijas izveidē un īstenošanā

- veik integrētu komunikāciju - Valsts amatpersonu vizītes, konfereņču, izstāžu, forumu un citu nozīmīgu pasākumu laikā.

- monitorēt komunikācijas sasniegtos rezultātus, izmantotos rīkus, un valsts un sabiedrības iesaisti šo rīku izmantošanā komunikācijā

- zīmolvedības ziņu nodot sabiedrībai kā valsts vēstnešiem, iesaistot uzņēmēju organizācijas kā LTRK un LDDK, un sabiedriskos medijus.

The Red Jackets ir aizsācis nozīmīgu diskusiju, bet, lai Latvijas zīmolu attīstītu, ir vajadzīgas ne tikai skaistas runas un stratēģijas, bet darbi un rīcībspējīgi cilvēki.

Un galu galā, lai Latvijas tēla skaņdarbā ieklausītos, mūsu mūziķiem ir jāiedod notis, pēc kurām spēlēt, ir jāiemāca notis pareizi izspēlēt, un šim orķestrim ir vajadzīgs diriģents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārējā tēla koordinācijas padomes sēdē, kas videokonferences režīmā notiks 7.oktobrī, tiks apspriesta Latvijas Institūta (LI) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) apvienošanas iespēja.

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), gaidāmajā sēdē tiks izskatīts jautājums arī par Latvijas ārējā tēla veidošanā iesaistīto institūciju funkciju sadalījumu un citiem vienotā tēla institucionālajiem aspektiem.

Ministrijā skaidroja, ka, ņemot vērā nepieciešamību veidot efektīvu un vienotu Latvijas tēlu, kā arī panākt efektīvāku un lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu valsts tēla aktivitātēm, ir jāpilnveido valsts institūciju, kas ir iesaistītas Latvijas valsts tēla koordinēšanas jomā, funkciju sadalījums.

Pēc ĀM paustā, tas ir arī nepieciešams, lai panāktu Latvijas valsts tēla visu elementu, kā, piemēram, investīciju piesaiste, tūrisms, eksports, ārpolitika un drošība, sabiedrība, vēsture un kultūra, pilnvērtīgu savstarpējo sasaisti un mazinātu Latvijas valsts tēla kampaņu fragmentētas un savā starpā nesaskaņotas pieejas. Par to jau agrāk ir spriedusi Latvijas Ārējā tēla koordinācijas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latviju starptautiskajā komunikācijā plānots pozicionēt kā radošuma lielvalsti

Db.lv,29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembra valdības sēdē tika izskatīts un apstiprināts informatīvais ziņojums “Par vienota valsts tēla izstrādi”, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprināto valdības deklarāciju.

Saskaņā ar valdības apstiprināto ziņojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) turpmāk būs koordinējošā loma darbā pie vienotā valsts tēla izstrādes.

Prezentējot paveikto vienotā valsts tēla izstrādē, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka šobrīd joprojām nepastāv vienota un koordinēta pieeja Latvijas valsts ārējās komunikācijas stratēģijai.

“Ir identificēti vairāk nekā 24 esoši, savstarpēji nesaistīti Latvijas identitāti raksturojoši zīmoli, kas rezultātā rada neviennozīmīgu priekšstatu par mūsu valsti un to, ko mēs spējam piedāvāt. Vienota valsts tēla ieviešana ir īpaši nozīmīga Latvijas uzņēmējiem starptautiskajā tirgū, kur produkta izcelsmes valsts atpazīstamība un pozitīvas asociācijas spēj sniegt būtisku pienesumu to konkurētspējas stiprināšanā,” norāda Ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Popularizējot valsts tēlu, plānots piesaistīt 128 miljonus eiro

LETA,21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,3 miljonus eiro Latvijas tēla popularizēšanā, plānots piesaistīt ārvalstu investīcijas 128 miljonu eiro apmērā.

Tā, komentējot valsts tēla popularizēšanas ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rezultātiem 2021. līdz 2023.gadam, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA direktors pavēstīja, ka 450 000 eiro plānots ieguldīt starptautiska mēroga kampaņās, 350 000 eiro iezīmēti mārketinga izdevumiem, 100 000 eiro paredzēti vietējā mārketinga kampaņām, savukārt valsts tēla koordinēšanas izdevumi varētu veidot 467 761 eiro.

Runājot par Latvijas Institūta (LI) pievienošanu LIAA, Rožkalns pavēstīja, ka LI tiks iekļauts atsevišķā departamentā, kura tiešais pienākums būs vienota valsts tēla ieviešana. Paredzēts, ka par padarīto un vēl darāmo tiks informēta Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija turpmāk starptautiski tiks prezentēta kā valsts, kura ir gatava uzņemties globāla līmeņa izaicinājumus un piedāvāt pasaulei Latvijā radītus risinājumus. Valsts tēls tiks veidots ar misiju pieejas starpniecību, un kā pirmā tiks attīstīta misija “Jūra 2030”.

To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sagatavotais informatīvais ziņojums par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģiju, ko 31.augustā izskatīja valdība.

Vienojošais elements darbā ar valsts tēlu misijā “Jūra 2030” būs dabīgas ūdens aprites atjaunošana. Turpmākie soļi paredz vienotas stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, kā arī Latvijas tēla novērtējuma pētījuma veikšanu desmit valstīs.

“Valsts tēla veidošana ir iespēja radīt uz vērtībām balstītu stāstu, kas dos izrāvienu ekonomikā un inovācijās. Tam ir jākalpo kā instrumentam, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības viedās reindustrializācijas attīstību - paplašinot sadarbības tirgu ģeogrāfiju, ražojot un piedāvājot globāli pieprasītus produktus, veidojot jaunas sadarbības dažādās nozarēs, ceļot konkurētspēju un nodrošinot kopīgo labklājību,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita piedalīšanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 29.janvārī aizsāk dizaina domāšanas darbnīcu ciklu, kurā dažādu nozaru eksperti, sabiedrības pārstāvji un ārvalstīs dzīvojošie latvieši kopīgās diskusijās formulēs valsts tēla veidošanas procesu.

Nākamie soļi paredz attīstīt konceptu “Misija - Latvija”, kas ir ietver kompleksu problēmu risinājumus, kalpojot Latvijas, Eiropas Savienības un globālajiem izaicinājumiem. Šīs iniciatīvas mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību publiskās diplomātijas, kultūras, vēstures, sporta un ekonomikas jomā.

“Vēsturiski Latvijas zīmola veidošana bijusi izaicinājumiem pilna, galvenokārt tādēļ, ka tēls nevar pastāvēt bez satura un bez ilgtermiņa vīzijas – kur mēs kā valsts virzāmies? Vēlamies mācīties no kļūdām un mainīt šo pieeju. Esam pārliecināti, ka Latvijai ir nepieciešams izrāviens, tomēr pieredze liecina, ka pilnvērtīgi mēs to nevaram panākt ar līdzšinējo domāšanas veidu, kurš joprojām balstās nozaru redzējumā. Lai spētu risināt gan nacionālus gan starptautiskus izaicinājumus, mums jāmaina šis redzējums, attīstot un izmantojot mūsu esošās priekšrocības, proti, to, ka esam salīdzinoši neliela valsts un spējam ātri adaptēties dažādām situācijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozola formas Latvijas paviljonu, kas veidots izstādei Expo 2015 Milānā, pēc izstādes beigām nogādās atpakaļ Latvijā tālākai izmantošanai, šodien ēkas maketa prezentācijā žurnālistiem pastāstīja projekta izstrādātāji.

Ir noslēdzies Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātais iepirkuma konkurss par Latvijas paviljona celtniecību izstādē Expo 2015 Milānā, un arhitekti to tālāk nodos EM un būvnieku rokās celtniecībai reālajā vidē.

Kā pastāstīja arhitekti Miķelis Putrāns no MADE arhitekti un mākslinieks Rolands Pēterkops no tandēma Mareunrol's, ēka īpaši plānota tā, lai pēc izstādes Milānā tā neietu zudībā, bet to varētu nojaukt un nogādāt atpakaļ Latvijā tālākai izmantošanai.

Kopumā ozola ēkas koncepta tapšanā bijis īpaši jāstrādā pie higiēnas un ugunsdrošības noteikumiem, kas Itālijā ir stingrāki nekā Latvijā. Ēka tiks veidota no betona, tērauda un koka konstrukcijām. Ozola formas ēkas makets veidots mērogā 1:50.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Latvijas paviljona būvniecības konkurss izstādei Expo Milano 2015 noslēdzies bez rezultātiem

Žanete Hāka,09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Ekonomikas ministrijas viedoklis.)

Bez rezultātiem noslēdzies Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātais konkurss par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 paviljona būvniecību, apsaimniekošanu un demontāžu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības mājaslapā.

Tika izsludināts paātrināts slēgts konkurss, jo, kā skaidro EM, laika posmā no 2015. gada 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijā notiks starptautiskā izstāde Expo Milano 2015. Saskaņā ar izstādes organizatoru nosacījumiem, visu būvobjektu celtniecība izstādes teritorijā ir jāveic un objektiem ir jābūt pieņemtiem ekspluatācijā līdz 2015. gada 31.martam. Ņemot vērā noteiktos tehniskā projekta izskatīšanas un saskaņošanas termiņus, nebija iespējama ātrāka iepirkuma izsludināšana par objekta būvniecību. Paātrināta procedūra ir nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas ekspozīcijas paviljona būvniecību noteiktajos izpildes termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apturēta iepirkuma dēļ Latvijas valsts tēla izstrāde varētu kavēties pusgadu

Db.lv,30.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) apturējis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vairāk nekā pusmiljonu eiro vērto iepirkumu par Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi, un tas procesu varētu aizkavēt par apmēram pusgadu, trešdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Jau vēstīts, ka LIAA konkursā pieteicās trīs pretendenti - kompānija "Hill + Knowlton Limited", piedāvājot darbus veikt par 525 000 eiro, Spānijas kompānija "Bloom Consulting" par līgumcenu 530 000 eiro, kā arī SIA "McCann Rīga" ar piedāvāto līgumcenu 535 000 eiro.

Latvijas valsts tēla izstrādei saņemti trīs pieteikumi 

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izsludinātajā iepirkumā par Latvijas valsts...

Vienlaikus saņemtas arī trīs sūdzības par konkursa nolikumu. Iepirkuma uzraugi secinājuši, ka daļa apstrīdēto konkursa nolikuma prasību patiešām ir neatbilstošas, tādēļ 14.septembrī pieņemts lēmums par iepirkuma atcelšanu.

Raidījums ziņoja, ka atcelta, piemēram, prasība speciālistiem pēc iepriekšējas darba pieredzes vienā komandā. Kā nepamatota IUB ieskatā ietverta arī iespēja apliecināt kvalifikāciju ar vēl nepabeigtu projektu, kā arī pieredzes prasība valsts tēla pētījuma izstrādē, ietverot valstis vismaz divos kontinentos.

LIAA apņēmusies valsts tēla attīstības stratēģiju līdz gada beigām izstrādāt pati, savukārt par valsts tēla pētījumu un rīcības plānu būs jāsludina jauns iepirkums.

Sūdzības iesnieguši SIA "Alpha Baltic Media" un SIA "HBS Latvia", kā arī Baiba Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Slavina Latvijas tekstilu tuvu un tālu

Anda Asere,15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ars tela popularizē Latvijas aušanas tradīcijas, apvienojot tās ar mūsdienīgu dizainu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lietuva ir zināma ar saviem liniem, ko auž uz rūpnieciskajām stellēm, savukārt Latvija ir slavena ar tekstilijām, kas austas ar rokām, – tie ir izstrādājumi ar pievienoto vērtību. Daudzi latvieši nesaprot, ka ne tikai tantes mājās auž, bet ir arī specializēti uzņēmumi, ka tas notiek biznesa līmenī,» saka Alvida Kauliņa, SIA Ars tela īpašniece.

Savs veikals

Kopš šī gada aprīļa Ars tela ir savs veikals. Ir atšķirība starp tirdzniecību un ražošanu, secina Alvida. Katrai jomai ir sava specifika, taču viena pieredze palīdz otrai.

Ars tela veikals atrodas Vecrīgā. Kas noteicis vietas izvēli? Tur izdzīvo daudzi suvenīru veikali, un, iespējams, tas izdosies arī viņas uzņēmumam. «Tas ir arī likumsakarīgi, jo daudz strādājam ar ārzemniekiem. Uzskatu, ka tāda veida produkcijai, kādu piedāvā Ars tela, nav jābūt lielveikalā, bet gan skaistā vietā, uz kurieni cilvēki nāk speciāli. Cilvēki, kas brauc uz Baltijas valstīm, iegriežas arī pie mums ražotnē. Šī interese rosināja domāt par cita veida ražošanu un pārdošanu,» atklāj Alvida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde,26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskās komunikācijas konsultāciju uzņēmums «Erda» paplašina savu darbību, piedāvājot arī korporatīvās sociālās atbildības un privātās filantropijas konsultācijas.

Līdz šim «Erda» bija pazīstams kā specializētais darba devēja tēla konsultāciju uzņēmums Baltijā. Kompānijas konsultāciju biznesa attīstība saistāma ar korporatīvās sociālās atbildības un privātās filantropijas stratēģiju un projektu izvēršanu. «Erda» dibinātāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna turpmāk fokusēsies tieši uz šo divu jauno biznesa virzienu attīstību. «Augstais pieprasījums pēc atbalsta darba devēja tēla veidošanā arvien biežāk iet roku rokā ar plašāku vēlmi paralēli ieņēmumu maksimizēšanai rūpēties par kopējās vides attīstību un sabiedriska labuma sniegšanu. Tas savukārt rosina mūs strādāt pie jauniem attīstības virzieniem,» viņa norāda. Vienlaikus ar šo virzienu attīstīšanu Z. Čulkstēna turpinās sniegt arī stratēģiskās konsultācijas ar darba devēja tēlu saistītos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prezentējusi Latvijas valsts tēla stratēģiju “missionLatvia”, kuras mērķis ir panākt vienotu Latvijas pozicionējumu un veidot pievilcīgu valsts tēlu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas.

“missionLatvia” jeb valsts ar misiju ir Latvijas starptautiskais pozicionējums, ar kuru tiks veidotas asociācijas globālā mērogā, kā par valsti, kas apzinās pārmaiņu nepieciešamību un rīkojas kopēja mērķa vārdā. “missionLatvia” stratēģija paredz arī vienotu pieeju, kā stāstīt par Latviju starptautiski, ar vienotu komunikācijas materiālu palīdzību. Tāpat valsts tēla stratēģiskais mērķis ir iestāties par dabas un ilgtspējas vērtībām, atbalsot un veicinot inovāciju attīstību Latvijas mērogā.

“Latvijai ir milzīgs potenciāls attīstīt savu ekonomiku un kļūt stiprākai, pārtikušākai, drošākai. Tehnoloģijas attīstās un pārveido mūsu ikdienu. Atrašanās digitālajā vidē dažādām paaudzēm ļauj attīstīt karjeras iespējas, pilnveidot savas spējas un talantus, apgūt ko jaunu. Katram no mums ir unikālas prasmes un idejas, lai radītu inovācijas un jaunas darba vietas. Jo kopā mēs radām sabiedrību, kura ir pārtikusi un inovatīva, kopā radām plaukstošu ekonomiku, kopā rūpējamies par savu valsti ar misijas apziņu par Latviju un kopā arī veidojam priekšstatu par Latviju pasaulē,” pauž ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziķu sniegums uz skatuves ir darba redzamā daļa, rūpīgā ikdienas darba saldākie augļi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā mūzikas industrijā galvenais peļņas avots ir koncertēšana. Dziedātāji un grupas dodas koncertturnejās, uzstājas korporatīvajos pasākumos, privātajās ballītēs, piedaloties dažādos festivālos un pašvaldību organizētos pilsētas svētkos un citos pasākumos. Viena no ienākumu daļām ir honorāri, kas tiek saņemti par koncertēšanu, otra daļa – autoratlīdzība par skaņdarba vai fonogrammas atskaņošanu. Savukārt ar albumu (CD) izdošanu peļņas gūšana jau ir pagātne. Tas pašlaik tiek uztverts kā atskaites punkts par noteiktā laikā paveikto, taustāms prieciņš pašiem, kā iegansts veidot jaunu koncertprogrammu un doties turnejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LNSO: Koncerti reģionos nepieciešami gan mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem

Anita Kantāne,21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemiņas pasākumā Zolitūdes traģēdijas vietā, Priedaines ielā 20, piektdien bija sapulcējušies vairāki simti cilvēku, novērojusi aģentūra LETA.

Daudziem cilvēkiem rokās bija sveces un ziedi, kas vēlāk novietoti pie nožogojuma traģēdijas vietā.

Starp klātesošajiem plašā skaitā bija Rīgas domes pārstāvji - priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR), Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR) un citas amatpersonas un deputāti.

Pieminēt traģēdijā bojāgājušos ieradās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), tiesībsargājošo institūciju pārstāvji, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji. Tāpat upurus pieminēt ieradās Re&Re pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: tuvojas atklātnīšu biznesa ražas laiks

Inita Šteinberga, speciāli DB,03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlieku labu mūziku, izkārtoju priekšā papīrus, un iedvesma nāk, tā sākas atklātnīšu mākslinieces Unas Austrumas darba diena. Darbošanos šajā jomā pavisam nopietni Una sākusi šovasar jūnijā.

Pāraug hobiju

Viņa gatavo dažādas apsveikuma kartītes, ielūgumus, galda kartes u.c., tostarp ir gan tādas, kas ir individuāls roku darbs, gan drukātas, gan tikai kā dizaina paraugi pārdošanai elektroniskā formātā.

Ar atklātnīšu gatavošanu viņa aizrāvusies jau agrāk, ar dažādu dizainu izstrādi reklāmas aģentūrā saistīts bijis arī viņas iepriekšējais darbs. Pamazām viņa sapratusi, ka šajā radošajā jomā jūtas vislabāk, visbrīvāk. Tas esot no darba veidojies hobijs, kas pārvērties par darbu.

Tiklīdz māksliniece pievēršas saviem papīra darbiem, viss izdodas, veicas. Turklāt gatavošanas process viņai sagādā lielu prieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai valsts tēlam nepieciešama magnētiskā rezonanse?

Varis Lāzo, reklāmas aģentūras Adell vadītājs,12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kāds būtu sauklis, aiz tā jābūt stratēģijai, pamatojumam un stāstam. Ārpus konteksta pats par sevi tas ir tikai burtu un vārdu virknējums, ko cilvēki var nesaprast vai tulkot dažādi. Piemērs tam ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītāja Andra Ozola nupat paustā kritika par mūsu aģentūras izstrādāto devīzi «Best enjoyed slowly», sakot, ka saukļi nestrādā, turklāt šis konkrētais radot negatīvu priekšstatu, ka dibināt uzņēmumu vai arī saņemt būvatļauju Latvijā prasa pārāk ilgu laiku.

Pirmkārt, ir jābūt apveltītam ar ļoti bagātu iztēli, lai savilktu paralēles starp vārdu «enjoy» (baudīt) un būvniecību, uzņēmumu dibināšanu vai būvatļauju saņemšanu – šis vērtējums, maigi izsakoties, ir neprofesionāls.

Otrkārt, ziņa «Best enjoyed slowly» tika vēstīta konkrētai mērķa auditorijai – tūristiem, kuri ierodas atpūsties, nevis sākt Latvijā uzņēmējdarbību. Sauklis tika rūpīgi izstrādāts sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA), balstoties uz konkrētiem izaicinājumiem, piemēram, to, ka liela daļa tūristu Latvijā pavada parāk īsu laiku un bieži neizbrauc no Rīgas nekur tālāk, lai gan Latvijā ir vēl daudz citu skaistu vietu un pilsētu, ne tikai Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru