Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Digital Freedom Festival sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) festivāla ietvaros Latviju prezentēs kā valsti ar startup uzņēmumu attīstībai draudzīgu un progresīvu vidi. LIAA veidotajā Magnetic Latvia biznesa centrā (Magnetic Latvia Business Center) varēs iepazīties ar Latvijas startup uzņēmumu veiksmes stāstiem, piedalīties lekcijās un diskusijās.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols norāda: «Uzņēmējiem Digital Freedom Festival ir izcila platforma, kur vienkopus sastapt jaunāko tendenču zinātājus, jomas profesionāļus un potenciālos sadarbības partnerus. LIAA organizētajā Magnetic Latvia biznesa centrā apmeklētāji varēs smelties iedvesmu no veiksmīgiem Latvijas jaunuzņēmumiem un ārvalstu lektoriem, mācīties no citu pieredzes stāstiem, kā arī uzzināt par atbalsta iespējām savas idejas attīstībai un biznesa izaugsmei.»

Magnetic Latvia biznesa centrā plānota diskusija par to, kā cīnīties par gudrākajiem prātiem un labākajiem investoriem, kā startup uzņēmējiem no mazām valstīm iziet starptautiskajā arēnā, kādus mārketinga trikus pielietot, lai iegūtu atpazīstamību.

No 12. novembra apmeklētājiem tiek slēgts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa informācijas centrs "Magnetic Latvia" Starptautiskajā lidostā "Rīga", informē LIAA.

"Līdz ar Covid-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem pasažieru skaits lidostā ir samazinājies par 85%. Būtiski krities arī biznesa informācijas centra apmeklētāju skaits, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu slēgt šo centru un meklēt jaunas sadarbības formas ar lidostu, izmantojot digitālos risinājumus," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrs Starptautiskajā lidostā "Rīga" "C" izlidošanas sektorā tika atklāts 2018. gada februārī. Centrs tika veidots kā Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstu un sasniegumu telpa, kas ikvienam lidostas viesim sniedz pirmo iespaidu par Latviju – daudzpusīgu, radošu un uz attīstību orientētu valsti.

Latvijai kā darījumu tūrisma jeb MICE nozares galamērķim ir daudzsološa nākotne, otrdien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) «Latvijas Tūrisma forumā 2017» sacīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Atskatoties uz LIAA paveikto 2017.gadā, viņa norādīja, ka šogad rīkotās darījumu tūrisma publicitātes aktivitātes, tostarp sadarbībā ar Rīgas tūrisma attīstības biroju (RTAB) rīkotais Eiropas darījumu tūrisma forums, liecina, ka Latvijai kā darījumu tūrisma galamērķim ir spoža nākotne, uz ko norāda dažādu darījumu tūrisma pasākumu organizatoru pozitīvās atsauksmes par Latviju. «Lai arī nevaram uzņemt lielās konferences un pasākumus, varam sevi labi parādīt arī mazākā mērogā,» sacīja Šīrava.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai kā jebkāda veida tūrisma galamērķim ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas padara to saistošu ārvalstu tūristiem. Piemēram, atskatoties uz šogad īstenotajiem publicitātes pasākumiem, kas ietvēra arī dažādu valstu mediju vizīšu rīkošanu Latvijā, ārvalstu žurnālisti uzsvēra Latvijas dabas un gastronomiskā piedāvājuma pievilcību. LIAA Tūrisma departamenta direktore sacīja, ka minētie ir vieni no būtiskākajiem aspektiem, kas Latvijas tūrisma piedāvājumā tiek uzsvērti.

Starptautiskajā lidostā Rīga atvērts biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia. Tajā izvietoti Latviju raksturojoši interjera elementi - no Latvijā ražota finiera izgatavoti koki, kurus papildina Latvijas dizaina priekšmetu ekspozīcija.

Biznesa informācijas centra mērķis ir uzrunāt lidostas un Latvijas viesus, lai sniegtu pirmo iespaidu par Latviju kā «daudzpusīgu, modernu, inovatīvu un uz attīstību orientētu Eiropas valsti».

Informācijas centra izbūvei un uzturēšanai ir piešķirts finansējums 437 500 eiro. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar starptautisko lidostu Rīga ir noslēgusi līgumu par 354m2 lielās telpas izmantošanu C izlidošanas sektorā uz trijiem gadiem, tādējādi plānots, ka tas strādās vismaz līdz 2020. gada oktobrim.

LIAA direktors Andris Ozols pauda cerību, ka «šis objekts trīs gadu garumā būs ļoti svarīga pieturas vieta, lievenis, priekšnams Latvijai. Ciemiņus uzņem un ciemiņus pavada caur priekšnamu, tādu lomu pilda visa lidosta.» «Salīdzinājumam, ja viena ārvalstu izstāde, kurā Latvijas uzņēmēji plaši piedalās, izmaksā līdz 100 tūkstošiem eiro un notiek trīs dienas, šeit mēs runājam par apmēram 400 tūkstošiem eiro trīs gadu garumā. Tas ir viens no labākajiem un pareizākajiem ieguldījumiem, kur Latvijas uzņēmumiem, ražotājiem, gaumei, mākslai un radošumam izpausties. Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt. Šī būs ne tikai izrādīšanās, bet arī sadzirdēšanas vieta, jo ir ļoti svarīgi dzirdēt, ko grib ārzemnieki, ko viņi no Latvijas sagaida, ko viņi vēlas no mums iegādāties. Ļoti bieži mēs esam pārņemti ar savu aģitāciju, sakām, ko mēs gribam, un īsti nesadzirdam,» skaidroja A. Ozols.

Magnetic Latvia Startup kopā ar TechChill 22. novembrī starptautiskajā jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē Slush 2019 Helsinkos organizēs jaunuzņēmumu-investoru brokastis, kurās jaunuzņēmumiem būs iespēja prezentēt idejas saviem nākamajiem sadarbības partneriem.

Reģistrācija pasākumam ir atvērta, un jaunuzņēmumi ir aicināti pieteikties līdz 10. novembrim.

Pasākumā tiksies 20 Latvijas jaunuzņēmumi un 40 starptautiski investori, kuriem piemeklēs atbilstošākos sarunu partnerus. Veidojot pārrunu sesijas, vērā ņems katra dalībnieka individuālās biznesa intereses – tas palīdzēs veidot katra uzņēmuma mērķiem atbilstošus, vērtīgus kontaktus un ļaus jau pasākuma gaitā pārrunāt iespējamo sadarbību.

Pasākums notiks 22. novembrī no plkst. 7.30 līdz 10.00 Messukeskus izstāžu centra 204. telpā. Sarunas starp jaunuzņēmumiem un investoriem notiks viens pret vienu 15 minūšu garās sesijās.

Slush 2019 ir viens no vadošajiem jaunuzņēmumu pasākumiem Eiropā, kas ik gadu pulcē jaunuzņēmumus un investorus no Eiropas un Āzijas. Šogad pasākums notiks 21. un 22. novembrī.

Latvijas tēlu nevar veidot ar pretrunīgiem saukļiem, kas rada nepareizu priekšstatu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ozols pauda viedokli, ka laba pieeja būtu rast plašāku pielietojumu LIAA jau izmantotajai starptautiskai saprotamai domai «Magnetic Latvia». Ozols norādīja, ka labā prakse būtu nepieļaut tēla veidošanai atvēlēto līdzekļu tērēšanu pretrunīgām darbībām. Amatpersona norādīja, ka Latvija pēdējos gadus ir uz laba ceļa, lai gan ir bijušas kļūdas.

Ozols uzsvēra, ka saukļi nestrādā. Kā piemēru viņš minēja saukli «Zeme, kas dzied», jo tas nerada pārliecību par vēstījuma precizitāti. Viņš norādīja, ka, skaidrojot šo saukli ārvalstu pārstāvjiem, nākas paust, ka Dziesmu svētki ir pasākums reizi piecos gados, kuru ierobežoto vietu skaita dēļ gan īsti apmeklēt nevar. Līdz ar to it kā tiek reklamēts stāsts, kas nav domāts ārvalstu iedzīvotājiem, bet gan mums pašiem, skaidroja LIAA vadītājs.

19. aprīlī vairāk kā 200 dalībnieki no 12 Eiropas valstīm ieradīsies Rīgā, lai pārstāvētu savus uzņēmumus Starptautiskajā skolēnu mācību festivālā un tirdziņā Cits Bazārs.

Pasākuma dienā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Itālijas, Īslandes, Nīderlandes, Maltas un Latvijas. Ar Unicef projekta Uplift Youth atbalstu festivālā piedalīsies arī jaunieši no Ukrainas.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir vieta, kur Latvijas skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no dažādām valstīm, kurus arī aizrauj uzņēmējdarbība, iegūt kontaktus un smelties iedvesmu savu prasmju un sava produkta attīstībai,” pauž festivāla organizators, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Nākamgad Latvijas Institūtu (LI) pievienos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), aģentūrai LETA atzina LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Rožkalns stāstīja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) nāca klajā ar priekšlikumu apvienot abas institūcijas, lai stiprinātu vienota valsts tēla ieviešanu.

Patlaban tiek gatavots konceptuāls ziņojumus Ministru kabinetam, kurā tiks piedāvāts lemt par abu institūciju apvienošanu. Plānots, ka LI varētu pievienot LIAA līdz nākamā gada jūnijam.

Apvienošanas rezultātā LIAA paspārnē tiks izveidots atsevišķs departaments, kas nodarbosies ar vienota valsts tēla jautājumiem. Departamentā kopumā būs 15 amata vietas, no kurām trīs aizpildīs esošie LI darbinieki, desmit - līdzšinējie LIAA darbinieki no dažādiem departamentiem, bet uz divām amata vietām plānots sludināt konkursu.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Aproce, kurā ir iebūvēts optisks sensors D vitamīna mērīšanai cilvēka organismā - astoņu ideju konkurencē šo ieceri pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotā «Deep Science Hackathon 2018» žūrija atzina par gatavāko biznesa projektu.

Hakatons bija pirmā aktivitāte «Materize» ietvaros, kas ir institūta jaunā platforma zinātnes pakalpojumu eksportam un sadarbībai ar industriju augsto tehnoloģiju jomā.

48 stundu laikā komanda ar simbolisku nosaukumu «Vitamin D» (latviski «D vitamīns») pilnveidoja savu ideju par neinvazīvu metodi, kā novērtēt D vitamīna daudzumu cilvēka organismā. Žūrija šo ideju novērtēja kā lielu biznesa potenciālu. Šī inovatīvā iecere maina D vitamīna mērīšanas veidu, piemēram, bērniem un pieaugušajiem vairs nevajadzētu ņemt asinis no vēnas. Ņemot vērā, kādas būtiskas negatīvas sekas izraisa D vitamīna trūkums cilvēka organismā, jaunā tehnoloģija būs noderīga daudziem cilvēkiem, jo īpaši reģionos, kur ir nepietiekams daudzums saules gaismas, tostarp, Latvijā.

Šajā nedēļas nogalē, 26.–28. aprīlī, Ķīpsalā notiek Baltijas modes un tekstila nozares izstāde «Baltic Fashion & Textile Riga 2019», informē BT1.

Lai veicinātu Baltijas dizaina popularitāti, šogad izstādē «Baltic Fashion & Textile Riga» pirmo reizi darbojas Fashion Pop-up Street, kurā varēs iepazīt un iegādāties apģērbu un aksesuāru kolekcijas. Lietuvu pārstāvēs dizainers Marijus Vepšta (Marius Vepšta), zīmoli «A.P. Line» un «Shyzuka Bags», Igauniju – «Kyllike» un «Vetka Fashion», bet Latviju – «Linden Leaf», «Loviletters», «Epifania» u. c.

Izstādē darbosies arī Inovāciju stends, kas iepazīstina ar jaunumiem tekstila un modes nozarē Latvijā – transformējamiem mēteļiem no «Espatte», dizaina sporta apģērbu «Fit and Feminine», «Colorfall» lietusmēteļiem un apģērbu sievietēm.

«Baltic Fashion & Textile RIGA» apmeklētāji varēs iepazīt arī «Magnetic Latvia» biznesa inkubatoros attīstītos produktus – «be-with», «RainSisters» mēteļus, «Forgaminnt KIDS» jaundzimušo apģērbu, gultas veļu «MeadowMe», apģērbu pakaramos «Trempel», interjera priekšmetus no «IkoCrochet», zīmola «ZĪLE» apģērbus, kā arī apģērbu ražotāju «MaiMai».

Roku higiēnai kļūstot par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, trīs domubiedri - Edijs Žīle, Artis Vilks un Jānis Pētersons - īstenojuši biznesa ideju par pilnībā automatizētu, bezkontakta roku dezinficēšanas risinājumu, kas īpaši piemērots publiskām vietām.

"Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija novērojams zināms haoss un nekārtība pie ieejām veikalos. Lai dezinficētu rokas ir jāpieskaras virsmām, kuras aiztikuši teju visi iepriekšējie pircēji. Uz zemes peļķes, netīrība un spēcīgs spirta smārds. Internetā joku par to netrūkst. Tā radās ideja par drošu roku dezinfekcijas risinājumu. Elementāra roku higiēna šobrīd kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tāpēc, lai šo procesu padarītu vēl vienkāršāku, drošāku un izdevīgāku, esam radījuši "Handbox," stāsta viens no idejas autoriem Edijs Žīle.

Stockmann uzstāda inovatīvus roku dezinfekcijas stendus 

Rūpējoties par veikala apmeklētāju un klientu drošību, universālveikalā "Stockmann" ir uzstādīti...

"Handbox" radīts, primāri domājot par drošību, lai pilnībā izslēgtu kontaktēšanos ar virsmām, kā arī, lai tas būtu pamanāms no attāluma. Produkts ražots Latvijā un realizēts pašu spēkiem, zināšanām un salīdzinoši nelieliem resursiem.

"Handbox" izplata SIA "Artistic", kas ir vadošais muzikālo multimediju strūklaku šovu tehniskais nodrošinātājs un ražotājs ar 10 gadu pieredzi Baltijas valstīs.

Rūpēties par to, lai iekārta vienmēr ir darba kārtībā, ļauj attālinātā pārvaldības sistēma, kas nodrošina iespēju reālajā laikā sekot līdzi dezinfekcijas līdzekļa patēriņam. Tā savlaicīgi nosūta e-pasta paziņojumu, kad tilpnē ir atlicis neliels daudzums dezinfekcijas līdzekļa un ir nepieciešams to uzpildīt.

Pašlaik "Handbox" jau uzstādīts brīvdabas koncertzālē "Mītava", "Magnetic Latvia" biznesa informācijas centrā, Rīgas Centrāltirgū un Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Tieto Latvia ieviestais maksājumu risinājums ļauj bankas Russkij Standart klientiem veikt pirkumus, izmantojot Samsung Pay maksājumu karšu maku viedtālrunī pie jebkura tirgotāja, kam ir uzstādīts POS termināls banku karšu pieņemšanai, informē uzņēmums.

Šāda iespēja tiek nodrošināta, pateicoties gan NFC (Near Field Communication), gan MST (Magnetic Secure Transmission) tehnoloģiju atbalstam.

Bankas Russkij Standart klientu veicamie maksājumi, izmantojot Samsung Pay, ir aizsargāti ar viedtālrunī iebūvēto sistēmu Samsung KNOX, kas nodrošina ierīces aizsardzību pret ļaunprātīgiem uzbrukumiem un nepārtraukti izseko iespējamos apdraudējumus, kā arī pateicoties tokena izmantošanai maksājumu kartes datu vietā.

“Mobilo kanālu, tai skaitā mobilās bankas un mobilo maksājumu pakalpojumu izmantošana patērētāju vidū nepārtraukti pieaug. Novērojot dažādu tirgu tendences, tostarp arī Krievijas tirgu, bankas ir vēlamais piegādātājs tādiem risinājumiem kā maksājumu karšu maki viedtālrunī. Bankām tā ir iespēja ne tikai aktīvāk piedalīties mobilo maksājumu procesā, bet arī veicināt lojalitātes attīstību un stiprināšanu, pateicoties arvien jauniem saskares punktiem ar gala patērētāju, kā arī radīt papildu ienākumu avotus, atzīmē Tieto Maksājumu risinājumu vienības direktors Māris Ozoliņš.

Rriska kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap apstiprinājis četrus jaunus partnerus – Kristians Kalda, Olivers Kullmans, Mārtiņš Jaunarājs un Kornelijus Celutka, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ilggadējo komandas biedru apstiprināšana partneru statusā ir daļa no BaltCap plāna paplašināt vadības komandu un stiprināt BaltCap ilgtermiņa pozīcijas Baltijas reģionā. Jaunie partneri ievērojami veicinās BaltCap turpmāko izaugsmi.

Kristians Kalda un Olivers Kullmans darbojas BaltCap birojā Tallinā, Igaunijā, un ir pieredzes bagāti BaltCap komandas biedri. Kristians ir atbildīgs par vairākiem veiksmīgiem ieguldījumiem reģionā, ieskaitot gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmumu Energate, vēja parka attīstītāju Tuuleenergia, lidmašīnu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju Magnetic MRO un finanšu procesu automatizācijas uzņēmumu Fitek.

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Lai gan gatavojas svinēt simtgadi, Latvija joprojām sirgst ar identitātes krīzi

Pēc padomju nosacītās komas garajiem gadiem tas ir saprotami. Un tomēr. Padomju valsts ir pagalam, bet tās velis joprojām klimst pa mūsu ielām, televizoriem un ar internetu svētītajiem tālruņiem. Latviešu senais gēns liek to pamielot, un to arī cītīgi darām.

Taču šim skābputra šķebina, sklandu rauši ar’ pie sirds galīgi neiet, varbūt vienīgi cauri laikiem dzīvojošo valūtu dzimtenīti pa retam ieklunkšķina, ja nu to kāds sevišķs labvēlis izlicis velīšu cienasta galdā. Parādībai vairāk patīk našķēties ar atmiņām, izsūcot tās no padomju ekspilsoņu galvām, apzelējot, apgremojot, palaižot kādu atraudziņu, kuru vecajam par prieku notranslē vismaz viens no skatītāko televīzijas kanālu plejādes, un tādējādi atkal satūcot atpakaļ ķobī. Kā manuālais terapeits kauliņus, tā šis vēsturiskās pus- un post-patiesības atkal piekoriģē no jauna, lai neizlec no eņģēm. Tas ilgstoši bijis visai pašpietiekams cikls, jo ir gan ēdēji, gan tie, kurus apēd. Un grūti tam paredzēt galu.

25. un 26. augustā Rīgā, Lucavsalā notiks inovāciju un tehnoloģiskās jaunrades festivāls iNOVUSS, kas brīvā, radošā un «pasaules elpas» piepildītā vidē pulcēs gan tos, kuri tikai plāno kļūt par uzņēmējiem, gan jau savā darbības jomā veiksmīgi strādājošos, kas meklē izaicinājums sava biznesa attīstīšanai. Pasākumā darbosies arī Dienas Bizness Atvērtā redakcija.

DB starptautisko ziņu redaktors Didzis Meļķis moderēs diskusiju «21.gadsimta sieviete mūžizglītības un tehnoloģiju varā».

Festivāla teritorijā norisināsies dažādas tematiskas diskusijas gan par cilvēku uztveri 21.gadsimtā, gan par nākotnes pilsētvidi, kā arī citām mūsdienīgām un aktuālām tēmām. Radošajās darbnīcās ikvienam būs iespēja satikt kreatīvas un starptautiskajā biznesa vidē atzītas personības, savukārt festivāla tematiskajās teltīs varēs sastapt iedvesmojošus cilvēkus, rast inovatīvus risinājumus, piedalīties diskusijās, kā arī smelties jaunas idejas.

Dalība festivālā ir bezmaksas, taču ikvienam interesentam sava dalība ir jāpiesaka reģistrējoties iNOVUSS mājas lapā. Pēc reģistrācijas dalībnieks saņems savu unikālo ieejas QR kodu, kas kalpos gan kā ieejas karte, gan sniegs iespēju saņemt pasākuma mobilo aplikāciju, kurā var interaktīvi veidot savu īpašo festivāla programmu un sekot līdzi festivāla aktualitātēm.

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls «Digital Freedom Festival», kas no 27.-28. novembrim notiks Rīgā, izsludina oficiālo programmu. Paplašinot festivāla vērienu, tas notiks uz 6 skatuvēm, pulcēs vairāk nekā 100 konferences runātāju no visas pasaules, lai diskutētu par jaunākajiem atklājumiem tehnoloģiju jomā un to ietekmi uz startup uzņēmumiem, korporācijām, politiku un dzīvesstilu, informē pasākuma organizatori.

«Divās dienās ikviens varēs sajust «pasaules elpu» par jaunāko tehnoloģiju jomā. Mēģināsim aizsteigties notikumiem priekšā un diskutēsim, kā tehnoloģijas mums var palīdzēt biznesu, valsti un, jā, arī personiskās dzīves kvalitātes latiņu pacelt nākamajā attīstības un uzrāviena līmenī, kā mums visiem kļūt ieguvējiem no tehnoloģiskās revolūcijas,» stāsta «Digital Freedom Festival» līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa:

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens papildina: «Esmu gandarīts, ka Latvijā ir šāds vērienīgs tehnoloģijām veltīts pasākums kā Digital Freedom Festival, jo tehnoloģijas ir valstu, pilsētu un ikviena indivīda rītdiena. Spēja attīstīt tehnoloģiju prasmes, veicināt startup uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, radīt sinerģiju starp jaunuzņēmumiem un korporācijām lielā mērā noteiks Latvijas konkurētspēju nākotnē. Kā mazai valstij mums ir iespēja būt dinamiskākiem, radošākiem un atvērtākiem jaunām idejām - tā ir iespēja, kas jāizmanto.»