Uzņēmums «Ādažu desu darbnīca» plāno ieguldīt krietni vairāk nekā trīs miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē Muižas ielā, Ādažos un tam nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādē ar mērķi apmēram piecas reizes palielināt ražošanas jaudas, aģentūrai LETA teica uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Sauka.

Viņš pastāstīja, ka galvenais investīciju projekta īstenošanas mērķis ir palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, jo kompānija nespēj saražot tik daudz produkcijas, cik varētu pārdot. «Mūsu ražošanas telpu platība patlaban ir 280 kvadrātmetru, bet topošās ražotnes platība būs 1300 kvadrātmetri. Ražošanas jaudas palielināsim apmēram piecas reizes,» sacīja «Ādažu desu darbnīcas» īpašnieks.

Viņš piebilda, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā kompānijai pavērsies iespējas produkciju realizēt arī ārvalstu tirgos. Pagaidām visu saražoto produkciju uzņēmums realizē vietējā tirgū ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Taču pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums cer sākt realizēt auksti kūpinātu gaļu Skandināvijā un Igaunijā. Tāpat uzņēmums apsver iespēju mēģināt atvērt veikalu Lietuvā.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Pēdējos mēnešus Aizputes ielas izdaiļo dažādi mākslas objekti. Tomēr vairums aizputnieku sašutuši par jauno mākslas objektu – desu virteni, kas aptinusies ap pazīstamo «Serdes» ēku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

70 metrus garā desu virtene ietinusi visu māju gan no Jāņa ielas puses, gan no centrālās – Atmodas ielas. No tāluma tās izskatās gluži kā īstas, bet, pieejot tuvāk, redzams, ka gatavotas no auduma.

Desu virteni ar nosaukumu 100 m mākslas veidojusi māksliniece Iveta Laure, un kā viņa pati vēsta – tas ir sava veida protests pret mākslas vērtības noniecināšanu Latvijas sabiedrībā. «Desu virtene simbolizē patērētāju sabiedrību – mākslas un kultūras pretstatu,» rakstīts objekta anotācijā. Izrādās, ka līdz Latvijas simtgades svinībām ir plāns pagarināt virteni līdz 100 metriem.

Veicot modernizāciju, SIA Gaļas nams - Ādaži plāno iegādāties gan mikrokuteri par 100 tūkstošiem eiro, gan citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, mikrokuterim izvirzītas vairākas prasības – tam jābūt paredzētam dažādu veidu vārītu desu, pusžāvētu desu, tajā skaitā ar produktu iekļāvumiem gatavošanai, iekraušanas piltuvei jābūt no 180 līdz 200 litriem, bet galvenajam maiņstrāvas dzinējam ar jaudu līdz -95 kW. Iekārtai jābūt izgatavotai no nerūsējoša tērauda.

Pretendentu piedāvājumi tiek gaidīti līdz 19. jūlijam.

Tāpat SIA Gaļas nams – Ādaži plāno iegādāties kūpināto un vītināto desu ražošanas iekārtu par 300 tūkstošiem eiro, kā arī autoklāvu, pacēlāju un metāla detektoru.

Kopējās modernizācijas iemaksas pārsniegs pusmiljonu eiro, liecina IUB informācija.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.

Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.

Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Satraukumam par padomju laika dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli nav pamata, tomēr tehniskais novērtējums ir vajadzīgs, un ne tikai padomju laika ēkām, norāda būvkompānijas Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Gan Rīgā, gan Latvijā sērijveida daudzdzīvokļu māju celtniecība aktīvi norisēja Padomju Savienības laikā. Šo māju normatīvajos aktos paredzētais lietošanas termiņš beigsies pavisam drīz. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija šogad plāno veikt 464. sērijas jeb tā saukto «lietuviešu projekta» māju pārbaudi.

Padomju Savienības laikā Latvijā atrisināja ļoti svarīgu un vērienīgu uzdevumu – īsā laika posmā liels daudzums ģimeņu bija jānodrošina ar atsevišķiem mājokļiem. «Lai panāktu iecerēto, tika izmantota tolaik visprogresīvākā būvniecības metode – paneļu. 464. sērijas mājas Latvijā sāka būvēt 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Šobrīd tām ir 50 un vairāk gadu, un tas ir daudz. Sevišķi tāpēc, ka mājas pieredzējušas vairākas iedzīvotāju paaudzes, un to tehniskā piemērotība nav pārbaudīta, nav veikti arī kapitālie remonti,» stāsta Ļ.Golands

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojuma iesaldēšanu uz diviem gadiem un plašāku deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs pauda uzskatu, ka šie grozījumi ir "liela brēka par nieka kapeiku", jo nekas nemainīsies.

Kā piemēru politiķis akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.

Centrāleiropas un Austrumeiropas padome Kanādā, kas pārstāv gandrīz četru miljonu Centrāleiropas un Austrumeiropas izcelsmes kanādiešu intereses, pieprasījusi, lai tirdzniecības giganti Walmart, Amazon un eBay savos interneta veikalos nekavējoties un pilnībā pārtrauc tirgot visas preces, kurās kaut kādā veidā slavināta Padomju Savienība, Staļins, staļiniskās represijas un padomju institūcijas, kas īstenoja genocīdu padomju režīma okupētajās valstīs.

Kā norādīts paziņojumā, kas publicēts padomes interneta vietnē, lieltirgotājiem būtu jākaunas reklamēt krekliņus un citas preces, kas glorificē padomju režīmu un tā noziegumus, un turklāt gūt peļņu no šo preču tirdzniecības.

«Padomju režīms un padomju atbalstītie režīmi nogalināja desmitiem miljonu cilvēkus savukārt vēl daudzi miljoni tika deportēti, arestēti un kļuva par pastāvīgiem bēgļiem,» uzsvērts Centrāleiropas un Austrumeiropas padomes Kanādā paziņojumā.

Centrāleiropas un Austrumeiropas padome Kanādā apvieno Kanādas albāņu kopienu, Čehu un slovāku apvienību, Igauņu centrālo padomi, Ungāru kongresu, Latviešu nacionālo apvienību Kanadā, Kanādas lietuviešu kopienu, Kanādas poļu kongresu un Kanādas ukraiņu kongresu. Tā pārstāv četrus miljonus kanādiešu, un daudzi no viņiem ir to cilvēku pēcteči, kuri bēga no terora un represijām Eiropā.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

«Ar budžetu ir tā, kā ar desu taisīšanas procesu, kas cilvēkiem nav jāredz. Kad desa būs gatava, mēs to labprāt parādīsim.» Tik neveikli Latvijas televīzijas intervijā izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēl jo neveiklāk tas ir tādēļ, ka oriģinālais citāts par to, ka cilvēkiem nav jāredz desu taisīšana un politika, pieder Vācijas impērijas jeb Otrā reiha kancleram Oto fon Bismarkam, kurš nebija nekāds demokrātisko vērtību aizstāvis, kuru piedienētu citēt XXI gadsimta Eiropas valsts vadītājam. Var pieņemt, ka K. Kariņš bija domājis, ka nav ko pāragri tracināt cilvēkus, kamēr gala lēmums nav pieņemts.

Taču šāda paternālistiska pieeja nav savienojama ar pilsonisku sabiedrību. Ierobežoto resursu apstākļos, kad nozaru ministriju pieprasījumi vairākkārt pārsniedz budžeta iespējas un neviens nesaņems tik daudz, cik prasījis, sabiedrībai ir svarīgi zināt ne tikai to, kam ierobežotais finansējums piešķirts, bet arī to, pēc kādiem kritērijiem tas noticis. Tieši tur arī slēpjas āķis. Jo izskatās, ka budžeta sadale būs viena liela dīlošana starp partiju, nevis valsts interesēm. Budžeta prioritātes būtu nosakāmas saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un citiem konceptuāliem politikas plānošanas dokumentiem. Taču katrai partijai ir savi jājamzirdziņi, savi solījumi vēlētājiem, un sāksies parastā tirgošanās – ja es jums iedošu tam un tam, tu mums iedosi atkal šitam. Un visi laimīgi. Vai tas atbilst valsts un kopējām sabiedrības interesēm, nav tik svarīgi, galvenais, lai budžeta sadales procesā kāda partija nav lielāka ieguvēja par pārējām un nesapelna pārāk daudz bonusa punktu vēlētāju acīs.

Lai arī SIA New Rosme veic izmaiņas veļas kolekcijās, orientējot tās uz Rietumvalstu picējām, šogad uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus uz Krieviju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA New Rosme eksports uz Krieviju veidoja tikai 8% no uzņēmuma apgrozījuma, kas bija viszemākais eksporta apjoms uz šo valsti uzņēmuma darbības vēsturē. Lai arī šogad eksports uz Krieviju varētu sasniegt 15%, produkcijas realizācijas apjomi uz kaimiņvalsti ne tuvu nav tādi kā pirmskrīzes laikā.

2016. gads SIA New Rosme bija visnotaļ aktīvs un izaicinošs, uzņēmums turpināja noieta tirgus restruktizāciju, veica izmaiņas kolekcijās, vairāk orientējot tās uz Rietumvalstu pircējām, stāsta SIA New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers, uzsverot, ka no produkta idejas līdz tā nokļūšanai veikalu plauktos paiet 1,5–2 gadi. «2017. gada finansiālās darbības rezultāti liecina, ka esam strādājuši pareizajā virzienā – pieaug gan pārdošanas apjomi, gan rentabilitātes rādītāji. Veļas ražošanas bizness no citiem atšķiras ar to, ka produkta izstrādes cikls ir ļoti garš. Tā nav desu ražošana, kad, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, var piešaut klāt ķiplokus un salīdzinoši ātri sākt ražot desu ar ķiplokiem. Ir nepieciešama tirgus izpēte, materiālu piegādātāju atrašana, konstrukciju izstrāde un notestēšana, pilnas izmēru skalas izveidošana, ražošana, dalība izstādēs, piegādes mārketinga u.c. aktivitātes. Arī klienta pusē šis cikls ir ļoti garš, piemēram, ja mēs braucam šajā pavasarī prezentēt jaunās kolekcijas, tad pirmos pasūtījumus varam sagaidīt tikai nākamā gada sākumā,» apakšveļas ražošanas biznesa specifiku raksturo E. Štelmahers. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5,2 milj. eiro. Tas bija 2015. gada līmenī, bet uzņēmums ir būtiski samazinājus zaudējums. E. Štelmahers prognozē, ka 2017. gadā SIA New Rosme apgrozījums pieaugs par 5–10% un pēc ilgāka laika tiks gūta peļņa.

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Pāvilostā kopš vasaras pasta nodaļas ēka kļuvusi saulaināka vārda tiešā nozīmē, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uz ēkas sienas uzgleznota saule, sērfošanas dēlis un jūra, kā arī mudinājums popularizēt Pāvilostu sociālajos tīklos: «Kā mēs te sakām: Kāp uz dēļ`, knips nost, haštag klāt un instagram iekšā!»

Laikraksts sazinājies ar Latvijas Pasta pārstāvjiem un noskaidrojis, ka šis ir nebijis notikums. «Latvijas Pasta Pāvilostas nodaļa ir pirmā no uzņēmuma pasta nodaļām, kuras vizuālais veidols izstrādāts atšķirīgi no tradicionālajām un balstīts uz tās atrašanās vietas un tai raksturīgo aktivitāšu specifiku – šajā gadījumā vasaras un sērferu galvaspilsētas statusu,» laikrakstam norādījusi Latvijas Pasta ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

LASI ARĪ:

Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.

Kā būvniecības nozarē specializējies jurists, kurš ikdienā jau praktiski piecus gadus aktīvi strādā arī ar padomju laika daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, pārvaldniekiem, būvniekiem un inženieriem, palīdzot tikt galā ar daudzdzīvokļu namu renovācijas izaicinājumiem, ierosinu topošās valdības deklarācijā iekļaut skaidru un mērāmu uzdevumu: izstrādāt valsts programmu visu Latvijā esošo padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ar atrunu, ka tās, kas jānojauc, tiek nojauktas), nosakot termiņu uzdevuma paveikšanai – 2030. gads.

Piekritīšu – grūts uzdevums, tomēr risināms un uzsākams tieši tagad. Ilgāk šo problēmu ignorēt nedrīkst!

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «adidas» tomēr nav pilnībā no piedāvājuma izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku, pārliecinājās aģentūra LETA.

Kā ziņots, «adidas» pirms vasarā Krievijā gaidāmās Pasaules kausa izcīņas futbolā ir izlaiduši dažādus retro stila sieviešu un vīriešu kreklus, starp kuriem ir arī replikas, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

Par to lielu neizpratni pauda ne tikai Lietuvas diplomāti, bet citu valstu pārstāvji, nosodot «adidas» rīcību.

Lai arī šonedēļ daudzviet šie «USSR» krekli vairs nebija atrodami piedāvājumā, aģentūra LETA pārliecinājās, ka tos vēl joprojām iespējams iegādāties «adidas» interneta vietnē Lielbritānijā «adidas.co.uk».

Kompānijas pārstāvji ir pauduši vilšanos par sabiedrības reakciju pēc šādu kreklu laišanas klajā, taču solīja, ka tuvākajā laikā tie vairs nebūšot pieejami.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs «Adidas» no piedāvājuma mājaslapā izņēmis kreklu ar Padomju Savienības simboliku.

Lietuvas diplomāti pauduši izbrīnu par Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāja «Adidas» piedāvājumu iegādāties krekliņu, ko rotā uzraksts «USSR» un bijušās Padomju Savienības simbolika.

«Joprojām gadās saskarties ar impēriskās nostalģijas izpausmēm, bet no slavenās «Adidas» puses tas ir mazliet negaidīti,» sociālajā tīklā «Twitter» raksta Lietuvas Ārlietu ministrijas stratēģiskās komunikācijas grupa, daloties ar attēlu, kurā redzas pazīstamā ražotāja piedāvājums.

Šo ierakstu retvītojis ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V) interesējas, vai «Adidas» piedāvās abģērbu ar nacistiskās Vācijas simboliem.

Latvijā samazinās desu patēriņš, bet pieaug pieprasījums pēc gaļas pusfabrikātiem, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš atzina, ka pamazām mainās Latvijas pircēju gaume attiecībā uz gaļas produkciju. Cilvēki mazāk patērē desas, kas saistīts veselīga dzīvesveida paradumiem un alternatīvu produktu izvēli. «Pirmkārt, desas, it īpaši vārītās desas, savā ziņā ir padomju mantojums. Padomju laikos veikalā varēja dabūt liellopu gaļu, cūkgaļu un desas. Tagad gluži vienkārši ir daudz plašāka pārtikas produktu izvēle. Otrkārt, ir tendence ievērot veselīgāku dzīvesveidu,» skaidroja Forevers valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aug pieprasījums pēc visa veida gaļas izstrādājumiem, piemēram, kupātiem, maltās gaļas un citiem pusfabrikātiem, kuri pircējam pašam ir līdz galam jāsagatavo. «Cilvēki cenšas ekonomēt laiku un izvēlas produktus, kuri jau ir daļēji sagatavoti, bet gatavošanu tomēr grib pabeigt paši,» viņš atzīmēja.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.