Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Līdz šā gada beigām EFN Nord, kurā strādā 140 darbinieki, nepieciešami vēl 100 darbinieki

To DB apstiprina uzņēmuma vadītāja Kristīne Simonova.

SIA EFN Nord ir saistītais uzņēmums Vācijas kompānijai, kas ražo pasīvās elektrotehniskās komponentes autobūves industrijai Eiropā. Uzņēmuma ražotie elektriskie savienojumi noslēgumā kļūst par automašīnu BMW, Audi, Volkswagen, Scania, Volvo sastāvdaļu. Autobūves tirgus šobrīd ir augošs, un uzņēmums meklē risinājumu aizvien jaunu pasūtījumu izpildei.

EFN Nord par savu krusttēvu Valkā dēvē novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš Vācijas investorus uzrunājis Rīgā 2002.gadā. Tālaika Tūrisma un uzņēmējdarbības centra vadītājai Kristīnei Simonovai uzticēts darīt visu iespējamo, lai uzņēmums paliktu Valkā. 2005. gadā pieņemts lēmums sākt darbību, un K. Simonova šobrīd ir uzņēmuma vadītāja. «Sākām ar pieciem cilvēkiem 100 kvadrātmetru lielās telpās. Mums pat nebija lielas saprašanas par to, ko īsti darām. Patlaban mums ir 140 darbinieki, nepilnus 3000 kvadrātmetrus lielas telpas. Ir izaugsmes plāni, ceram jau nākamgad nomāt jaunas telpas, kuras tepat būvē pašvaldība,» viņa stāsta.

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts «Louna-Eesti Postimees», kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

«Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300,» pastāstījusi laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova. «Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu.»

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

«Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela,» spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

«Bonava Latvija» uzsāks jaunā «Krasta kvartāla» projekta realizāciju, būvniecībā investējot gandrīz 40 miljonus eiro. Projekta izveides koncepcijas pamatā ir skandināvu dzīvesveida un skandināvu dizaina vērtības.

Jaunais kvartāls tiks būvēts neapgūtajā teritorijā starp Maskavas un Krasta ielu, netālu no atpūtas centra «Lido». Pēc projekta realizācijas paredzēts, ka jaunajā «Krasta kvartālā» dzīvos vairāk nekā 1000 cilvēku.

«Šī būvprojekta realizācijas rezultātā tiks radīts pilnībā jauns kvartāls, kura izveide sevī ietver sešu ēku izbūvi, kā arī apkārtējās vides labiekārtošanu. Projektu iedvesmoja skandināvu dzīvesveida un dizaina vērtības. Arī šajā projektā radīsim mājokļus, ko var atļauties galvaspilsētas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem,» stāsta Mareks Kļaviņš, «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs.

Jaunais projekts «Krasta kvartāls» paredz pilnībā labiekārtot apkārtējo vidi un piedāvāt mājokļu tīkotājiem pilsētvidei atbilstošus risinājumus. Dzīvokļu projektēšanas laikā tiks izmantoti inovatīvi risinājumi, lai telpu izkārtojums un funkcionalitāte atbilstu mūsdienu cilvēka vajadzībām, parādot skandināvu stilu.

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” tika izsludināts šā gada aprīlī. Šogad konkursā kopumā tika saņemti 16 projektu pieteikumi; konkursa otrās kārtas ietvaros tika vērtētas 14 ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Konkursa "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022" laureātus skatiet foto galerijā!

“Investīcijas energoefektivitātē nozīmē ilgtermiņa ieguvumus visiem – gan iedzīvotāju labklājībai, gan uzņēmējdarbības attīstībai. Jau gada beigās sāksim jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Ikviena atjaunotā ēka ir apliecinājums latviešu saimnieka garam, teicami demonstrējot spēju sakārtot sev piederošo īpašumu, domāt par nākotni, būt atvērtiem pārmaiņām un attīstībai. Un ikviens konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022” laureāts ir kā izcils piemērs un motivācija daudzdzīvokļu, ražošanas un sabiedriskām ēkām, kā arī privātmājām kļūt energoefektīvākām un videi draudzīgākām,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Lai veicinātu uzņēmumu paplašināšanos, šajā gadā Valkā plānots uzbūvēt jaunu ražošanas ēku un ar to saistīto infrastruktūru, informē Valkas novada dome.

Kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm jaunās ražošanas teritorijā Varoņu ielā 37a, 39a tika iemūrēta 30.maijā. Ēka tiks būvēta saistībā ar Eiropas Savienības fonda projektu Ražošanas teritorijas izveidošana atjaunojot degradēto teritoriju Valkā.

«Gan šis, gan nākamie objekti iedos vietējai ekonomikai lielāku elpu», uzskata novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis. «Mēs visi būsim ieguvēji, jo, ar laiku, jaunajos korpusos strādājošie papildinās pašvaldības budžetu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli».

«Tas nav objekts, kuru būvējam, lai naudu tērētu, bet lai to radītu», atzīst AS «RERE Grupa» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. «Tas dod stimulu, gandarījumu un vēlmi šo objektu uzbūvēt kvalitatīvi un laikā. Valku uzskatu par pilsētu, kas domā daudz soļus uz priekšu par savu attīstību, domā, kā te cilvēki ne tikai atpūtīsies, bet arī strādās. Pilsētai novēlu arī turpmāk turēt šo līmeni, tāpēc kā simbolu mēs, būvnieki, kapsulā ievietosim līmeņrādi. »

SIA «VTU Valmiera» izsludinājusi atklātu konkursu par dīzeļa-elektrisko hibrīda autobusu piegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Uzņēmums vēlas iegādāties deviņus jaunus autobusus pilsētas nozīmes maršrutu pārvadājumu nodrošināšanai.

Paredzamā līgumcena ir 3 000 000 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Piedāvājumus var iesniegt elektroniski līdz 26.februāra plkst.15.

Uzņēmuma informācija liecina, ka «VTU Valmiera» ir viens no vecākajiem un lielākajiem transporta uzņēmumiem Latvijā, kas dibināts 1945.gadā. 2001.gada martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību «VTU Valmiera», savukārt 2003.gada jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA «VTU Valmiera».

Uzņēmuma pamatbāze atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā pie autoceļa Rīga-Valmiera un Valmieras pilsētas tiešā tuvumā. Pasažierus apkalpo četrās uzņēmuma autoostās: Valmierā, Rūjienā, Valkā un Smiltenē.

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

Atsāksies būvdarbi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītei - no 24. marta Sēnītes mezglā būs slēgts rotācijas aplis un satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvētām apgriešanās vietām uz Vidzemes šosejas, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Satiksme tiks organizēta pa divām joslām pa abām brauktuvēm un tikai atsevišķos posmos, kur tiks veikti darbi, pa vienu joslu.

Pērn aprīlī sāktajos būvdarbos ceļam ir ieklāta asfalta apakškārta un saistes kārta, uzsākta satiksmes pārvadu pārbūve, atjaunotas caurtekas un gājēju tuneļi, kā arī apgaismojums un gājēju luksofors Vangažos.

Šogad atlikušie darbi ir asfalta virskārtas ieklāšana abās brauktuvēs, ceļa pārvadu apakšējo daļu remonts un Sēnītes mezgla rotācijas apļa pārbūve.

Būvdarbus Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei veic piegādātāju apvienība Binders un ACB, to līgumcena ir 46,5 miljoni eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no valsts budžeta un no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Būvdarbus plānots pabeigt šoruden.

Šo piektdien, 4.septembrī, sasaukta valdības ārkārtas sēde par situāciju pierobežā Covid-19 apstākļos.

Valdības sēdes dienaskārtībā iekļauti iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) pieteiktie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Noteikumu grozījumu saturs patlaban nav pieejams, tomēr šonedēļ, 2.septembrī, notikušajā valdības sēdē izskanēja informācija, ka drīzumā atkal varētu tikt noteikti ierobežojumi personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm.

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli". Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk. To spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas – 10 bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksājam par bezatbildīgu braukšanu, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš uzsver, ka drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. "Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā,” saka T.Vectirāns.

Pēdējo 20 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2000. gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2020. gadā – gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Valkas novada dome noslēgusi līgumu ar SIA WOLTEC par būvdarbiem projektā Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, kas paredz internāta pārbūvi, informē Valkas novada dome.

Lai veicinātu skolēnu skaitu Valkas novadā, tiks izbūvēts internāts Domes bulvārī 3, Valkā. Ēka, kurā tas atradīsies, savulaik būvēta kā kopmītnes un nodota ekspluatācijā 1972.gadā. Pēdējos 20 gados tā netika izmantota. Internets paredzēts 1-12. klašu skolēniem.

Internāta būvniecības kopējās izmaksas ir 1 321 808 eiro bez PVN. Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums no kopējām izmaksām internātam ir 40% tas ir 587 008 eiro, Valkas novada domes līdzfinansējums ir 734 800 eiro bez PVN.

Pašreiz objektā norisinās būvniecības darbi un to plānots pabeigt līdz 2019. gada janvāra beigām.