Izskatās, ka Latvija un Igaunija ir sākusi savdabīgu kariņu, kura valsts noteiks zemāko akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem.
Viss sākās ar to, ka igauņi lētāku cenu dēļ devās uz Latvijas pierobežu, lai iegādātos grādīgos dzērienus, par ko Latvijas budžets tikai priecājās. Taču Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts vietējā parlamentā. Tas darīts, lai izskaustu tā saukto alkotūrismu uz Latviju. Pierobežas pašvaldības, piemēram, Valka jau sit trauksmes zvanus, ka tas Latvijas budžetam varētu izmaksāt 100 miljonus eiro.
Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā paredzēts sākt spriest par to, vai arī Latvija samazinās akcīzes nodokļa likmi alkoholam, taču Saeimas valdošajā koalīcijā par šo jautājumu nav vienprātības. Vakar raidījumā Rīta panorāma ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pašvaldību minētie 100 miljoni zaudējumi budžetam, ja igauņi pazeminās akcīzi alkoholam, ir stipri pārspīlēti, un uzsvēra, ka abām valstīm visgudrākais būtu turēt akcīzi pietiekami augstā līmenī un nekarot par tās pazemināšanu. «Ir jāpanāk vienošanās un šo nodokļu likmes jātur pietiekami augstā līmenī visās Baltijas valstīs,» uzsvēra ekonomists.
Šādam viedoklim var tikai piekrist. Kā to ir norādījušas vairākas starptautiskas organizācijas, tostarp OECD un Pasaules Banka, modernās nodokļu sistēmās uzsvars ir tieši uz patēriņa nodokļiem un akcīzes nodokļiem, mazinot darbaspēka nodokļu slogu. Jānorāda, ka Igaunijā akcīzes nodokli paaugstināja iepriekšējā valdība, lai rastu naudu bērnu pabalstu paaugstināšanai. Pašreizējā valdība ir nolēmusi to pazemināt ar 1. jūliju, kas nozīmē, ka akcīzes nodokļa likmes Latvijā un Igaunijā būs vienādas. Jāteic, ka kaimiņvalstī šo valdības lēmumu nebūt neuzņem ar sajūsmu, jo tas neizbēgami nozīmē, ka samazinājums skars citas jomas. Tādēļ Igaunijā saistībā ar šo lēmumu streikoja zinātnieki, kuriem bija solīts, ka finansējums pieaugs zinātnei un pētniecībai. Taču cerētais pieaugums izpaliks, tā vietā pazeminot akcīzi alkoholam.
Ja Igaunija vienādo savu akcīzi ar Latviju, nezin vai ir prāta darbs mums to pazemināt vēl vairāk. Ja, pazeminot akcīzi, Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņš paliek nemainīgs, tad, visticamāk, igauņu tūristi nenokompensēs likmes samazinājumu un tie būs zaudējumi budžetam. Turklāt akcīzes nodoklim ir ne tikai fiskālā, bet arī sabiedrības veselības komponente. Un cerēt, ka līdz ar akcīzes nodokļa samazināšanu Latvijas iedzīvotāji patērēs vairāk alkohola, diezin vai ir atbildīgi. Taču, ja balstīsies tikai uz tūristiem, tad nodokļa likmes pazeminājums neizbēgami radīs zaudējumus budžetam. Ņemot vērā spiedīgās vajadzības, piemēram, izglītībā un veselības aprūpē, nodokļu ieņēmumu samazinājums nebūtu vēlamais variants.
