Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks», vērojot auzu audzēšanas, pārstrādes un ražošanas procesu.
Zemnieku saimniecība «Bormaņi» Kokneses novadā ar bioloģisko auzu audzēšanu nodarbojas jau kopš 2000.gada un trīs gadus sadarbojas ar AS «Dobeles dzirnavnieks». Kopumā saimniecības pārraudzībā ir ap 1000 hektāriem lauksaimniecības zemes, bet 590 hektāros aug auzas, kuras vēlāk tiek pārstrādātas dažādos produktos. «Man šķiet, ka esam vieni no lielākajiem auzu audzētājiem Latvijā, ja ne pat vislielākie,» saka lauksaimnieks Jānis Miezītis.
Saimnieks sadarbību ar «Dobeles dzirnavnieks» vērtē kā pozitīvu. Viņaprāt, arī cenas šajā nozarē ir sakārtojušās: «Agrāk bija problēma, ka darbu bija nepieciešams ieguldīt vairāk, bet cena bija zema. Tagad cena ir augstāka. Agrāk graudaugus atdevām lopiem kā barību, bet, tā kā lopiem vairs nav nepieciešams tik liels apjoms, tad nodarbojamies arī ar graudaugu tirdzniecību.»
Auzu cenas ir dažādas, un tās veido graudaugu kvalitāte, piegādes laiks – vai piegādāts rudenī, vai pavasarī. Saimnieks prognozē, ka cenai šogad vajadzētu būt augstākai. Cenu svārstība ir no 250 līdz 320 eiro tonnā. Viņaprāt, ļoti pozitīvi ir tas, ka bioloģiski audzētos graudus pieņem un pārstrādā.
Uzņēmumam ar AS «Dobeles dzirnavnieks» nav noslēgts konkrēts līgums, taču ir vienošanās, ka saimniecība graudaugus nodos tieši šim uzņēmumam. «Ir svarīgs norunātais vārds. Tā ir labāk nekā tad, ja noslēdz līgumu un nav iespējams izpildīt saistības. Gribiet ņemiet, gribiet neņemiet. Ja - nē, tad atdosim lopiem un paši apēdīsim,» saka J.Miezītis. Interese ir arī no Lietuvas graudaugu pārstrādātājiem. Pērn viena vai divas kravas eksportētas arī Holandes virzienā.
«Mums neinteresē, kur tie graudi aiziet, bet, ja var un piedāvā daudz maz labu cenu, tad nododam tepat Latvijā. Vajag savējos atbalstīt. Lai arī «Dobeles dzirnavnieks» ir igauņu uzņēmums, bet tur strādā latvieši,» domā J.Miezītis.
Lauksaimniecības uzņēmums veidots uz kolhoza bāzes, un tas šogad svinēs jau 70. pastāvēšanas jubileju. Tā īpašnieks J. Miezītis «Bormaņos» darbojas jau 50 gadus un saimniekošanu uzsācis ar 150 hektāriem zemes.
Pamatā tiek audzēta latviešu auzu šķirne «Laima». Saimnieks stāsta, ka bioloģiskās auzas ir vienas no audzēšanai pateicīgākajām kultūrām, jo tās nav tik prasīgas. Ražas katru gadu mēdz būt dažādas. Šogad tiek prognozēts, ka tā būs uz pusi mazāka kā citus gadus. Karstuma dēļ auzas šogad ir mazas un retas. «Liela raža nebūs, tas ir skaidrs. Taču, tā kā mums ir lielas platības, tāpat izaugs,» saka saimnieks.
Tas, cik ilgā laikā iespējams novākt ražu, ir atkarīgs no laikapstākļiem, kaltēšanas un no tā, kā auzas nogatavosies. Bioloģiskajā lauksaimniecībā grūti cīnīties ar nezālēm, un tas nozīmē, ka, novācot auzas, tās būs vairāk jāattīra. Labākās auzas tiek nodotas «Dobeles dzirnavniekam», bet sliktākās nonāk saimniecības lopbarībā. Saimnieks novērojis, ka pirmo ražu noteikti būs nepieciešams kaltēt, bet vēlāk auzas varētu būt tik sausas, ka tās iespējams arī nekaltēt.
J.Miezītis stāsta, ka, lai bioloģiski izaudzētu auzas, augsnes mēslošanai izmanto tikai kūtsmēslus un ķīmiju nelieto. Zemi apstrādā un iestrādā kūtsmēslus. Galvenais ir ierobežot nezāles, tāpēc lielāko daļu zemes apstrādā pavasarī. Kā lielu plusu zemes apstrādāšanai, kā arī, lai uzraudzītu, lai viss atbilst bioloģisko saimniecību prasībām, saimnieks min to, ka šie 1000 hektāri atrodas vienā apkārtnē. Tas ļauj būtiski ietaupīt arī finansiālos resursus. Mazākām bioloģiskām saimniecībām uzmanīt apkārtējos vides faktorus ir daudz sarežģītāk.
Pēc lauksaimnieka stāstītā, konkurences bioloģiskās produkcijas audzēšanā Latvijā praktiski nav: «Ja mēs runātu pirms desmit gadiem, tad nebija pieprasījuma, pārstrādes iespēju un zināšanu, bet šobrīd ir nostabilizējušās gan cenas, gan pieprasījums un tas ļoti aug. Pieprasījums pieaugs aizvien vairāk un būs grūti to apmierināt. Es esmu priecīgs, ka mēs sākām ar šo nodarboties.» J.Miezītis novērojis, ka, audzējot bioloģiski, nevar iegūt tik lielas ražas kā, izmantojot dažādus ķīmiskus augšanas stimulatorus, taču ir izstrādāti arī bioloģiski preparāti.
#4/23
Graudu birums uz vienu hektāru šogad būs vidējais - starp vienu un divām tonnām.
#5/23
Tehnika saglabāta gan no kolhoza laikiem, gan tiek papildināta ar jaunu. Kopumā saimniecībā ir trīs kombaini.
#6/23
Ar šādu 2013.gadā iegādātu krievu ražoto kombainu tiks novākta auzu raža. Kombaina bunkura ietilpība ir septiņi kubikmetri.
#9/23
Tālāk auzas nokļūst bunkuros, kuros iestrādāta arī ventilācija, kas palīdz tām ātrāk izkalst. Vienā bunkurā iespējams uzglabāt 20 - 25 tonnas graudu.
#10/23
Katru gadu saimniecībā tiek veiktas investīcijas. Šogad plānots iegādāties 250 tonnu graudu bunkuru, kurā graudus būs iespējams uzglabāt arī ziemā.
#11/23
Pēc kaltēšanas auzas nonāk vai nu maisos, vai kravas automašīnās.Katrai kravai tiek nomērīts mitrums un veiktas analīzes. No kvalitātes atkarīga cena.
#12/23
Slēdzot vienošanos par bioloģiski audzētu auzu pieņemšanu, AS «Dobeles dzirnavnieks» pārbauda informāciju par zemnieku saimniecību un pieprasa bioloģiskās saimniecības sertifikātu. Kad līgums noslēgts, bioloģiski audzēto auzu lauks nokults, auzas ar kravas automašīnām ved uz AS «Dobeles dzirnavnieks».
Katru graudu kravu, arī bioloģisko auzu, izvērtē – to nosver, pārbauda visu nepieciešamo dokumentāciju un no katras kravas ņem vidējo graudu paraugu, kam uzņēmuma laboratorijā analizē kvalitāti – pārbauda gan krāsu un smaržu, gan fizikāli - ķīmiskos rādītājus.
Paraugus no katras piegādātās biograudu partijas AS «Dobeles dzirnavnieks» nosūta arī uz neatkarīgu akreditētu laboratoriju, lai pārbaudītu, vai graudi nesatur pesticīdus, to skaitā augšanas regulatorus un glifosātus. Tikai tad, kad laboratorija ir apstiprinājusi graudu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem bioloģiskās produkcijas ražošanas standartiem, tie tiek izmantoti pārstrādei.
#13/23
Ja viss ir atbilstoši AS «Dobeles dzirnavnieks» prasībām, automašīna ar tik vērtīgo kravu brauc uz graudu pieņemšanas vietu. Uzņēmumā tādas ir trīs, bet bioloģiski audzēti graudi tiek pieņemti tikai īpaši tiem paredzētajā pieņemšanas vietā, lai izslēgtu sajaukšanos ar konvencionāli audzētajiem. No pieņemšanas vietas graudi ceļo uz elevatoru.
#14/23
Elevators ir vieta, kurā graudus attīra un kaltē. AS «Dobeles dzirnavnieks» elevatorā ir īpaši nodalīta līnija un atsevišķas graudu glabāšanas tvertnes bioloģiski audzētām auzām.
#15/23
Sausi un apstrādei sagatavoti graudi tiek glabāti uzglabāšanas torņos.
#16/23
Lai no bioloģiski audzēto auzu graudiem varētu tapt kvalitatīvas pārslas, tie tiek rūpīgi attīrīti, un nolobīti, graudu atdalot no apvalka. Pēc tam attīrītos graudus tvaicē īpašā temperatūras un mitruma režīmā, lai tie kļūtu elastīgi un tos varētu saplacināt bez sadrupināšanas. Tvaicēšanas process ir būtisks arī, lai apturētu enzīmu aktivitāti - tas nodrošina iespēju pārslas uzglabāt ilgāk.
#17/23
Apstrādei sagatovotie bioauzu graudi tiek bērti īpaši paredzētā tvertnē.
#18/23
Nolobītie un tvaicētie auzu graudi nonāk pārslotājā, kurā tos saspiež pārslās.
#19/23
Svaigi saspiestās bioloģiskās auzu pārslas pēc pārslotāja ceļo un šo iekārtu, kas, lai arī saukta par žāvētāju, pilda divas būtiskas funkcijas. Iekārtas sākumā pārslas tiek žāvētas ar karstu gaisa plūsmu, lai sasniegtu pareizo mitruma līmeni un AS «Dobeles dzirnavnieks» varētu garantēt to ilglaicīgu uzglabāšanu, bet procesa beigu daļā tās atdzesē ar vēsa gaisa plūsmu līdz pārslas sasniedz istabas temperatūru un tās varētu droši glabāt tvertnēs. Pēc atdzesēšanas pārslas izsijā, lai nodalītu miltveida piemaisījumus.
#20/23
Tikko tapušās pārslas nonāk īpaši bioloģiski audzētajām auzām paredzētās tvertnēs, kur tās gaida fasēšanu.
#21/23
Bioloģiskās auzu pārslas AS «Dobeles dzirnavnieks» automatiskajā fasēšanas līnijā tiek pildītas kastītēs ar nosaukumu «EKO Pilngraudu Auzu pārslas».
#22/23
No katras saražotās pārslu partijas atkal ņem vidējo paraugu, lai to pārbaudītu AS «Dobeles dzirnavnieks» laboratorijā un pārliecinātos, ka pārslu kvalitāte atbilst visām uzņēmumā noteiktajām kvalitātes prasībām. Uzņēmuma paškontroles programmas ietvaros izlases kārtībā visas pārslas, arī EKO, sūta uz neatkarīgu, akreditētu laboratoriju, lai pārliecinātos par mikrobioloģisko rādītāju un likumdošanā noteikto nekaitīguma kritēriju atbilstību.