Honda oficiālais pārstāvis Latvijā Bensons auto, kurš pērn spēja gandrīz dubultot apgrozījumu, šogad spiests samazināt darbinieku skaitu, šodien vēsta Dienas bizness.

Vēl pērn Bensons auto pārdeva ap 300 spēkratiem mēnesī, bet tagad šis skaitlis samazinājies uz 50. Uzņēmuma īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Bensons: "2002. gadā, kad pārņēmu šo uzņēmumu, tas pārdeva 350 auto gadā un tajā strādāja 33 cilvēki. Tagad kompānijā strādā 150 cilvēku, bet realizācijas apjoms strauji krītas." Viņš norāda, ka šī situācija skārusi visus autotirgotājus, tādēļ jāpāriet uz taupības režīmu.

VID dati liecina, ka šī gada 1.jūlijā Bensons auto valsts budžetam nebija nomaksājis 656.7 tūkst. Ls. Parāds izveidojies saistībā ar strauji sarūkošo naudas plūsmu, tomēr uzņēmums vienojies ar VID par parāda atmaksas grafiku, ko tas arī pilda. M.Bensons informē, ka pirms VID sarakstā fiksētā datuma nodokļu parāds bijis vēl nedaudz lielāks.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

ASV pārdzīvotais finanšu satricinājums investīciju banku dēļ atsauksies arī uz Latviju, jo saglabāsies augstas kredītu likmes.

Aptaujātie finanšu tirgus speciālist lēš, ka atbalsis Latvijā no Volstrītas giganta Lehman Brothers (LB) pieteiktā bankrota var būt dažādas - sākot ar resursu cenu un līdz ar to kredītu sadārdzināšanos un beidzot ar lielākiem mīnusiem pensiju plānos, kuros piesaistītie līdzekļi vairāk ieguldīti akcijās. Akciju cenas pasaules biržās pēdējās dienās piedzīvo lielāko kritumu kopš 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorkā. «Tikai pirmdien visā pasaulē no akciju indeksu kritumiem zaudējumi bija 10 mljrd. eiro. Un otrdien tas turpinās,» tā ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Viņš domā, ka ietekme Latvijā, vismaz pagaidām, būs psiholoģiska. AB.LV galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis norādīja, ka LB krahs parādīja finanšu krīzes dziļumu, ko tagad pārdzīvo gan amerikāņu, gan pasaules banku sistēma. Pēc viņa teiktā, šīs banku krīzes būtiski atšķiras no ASV banku krīzes 80.gados, kad gruva tikai nelielas bankas - šodien krīze faktiski skārusi sistēmu veidojošas finanšu iestādes. «Nenoteiktība un uzticības zaudēšana pasaules starpbanku tirgū noveda līdz «kredītu krīzei» - būtiskam kreditēšanas apjomu samazinājumam, kas jau palēninājis pasaules ekonomikas pieauguma tempus. Abas krīzes izsauca pesimisma vilni gan pasaules akciju, gan obligāciju tirgū, kur zaudējumi kopš 2007. gada augusta jau mērāmi vairākos desmitos triljonu USD,» tā viņš.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzi nauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizēt uzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Nozarē bieži uzskata, ka jādara tā, kā ir citur Eiropā. Bet, ja redzam, ka Latvijas IKP uz personu ir otrajā vai trešajā vietā no apakšas pēc Rumānijas un Ungārijas, ja mēs redzam, ka ekonomikas bāze ir ļoti zema – mums vēl nav trešās vai ceturtās kapitāla uzkrāšanas paaudzes –, ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Fragments no intervijas

Jūs pārstāvat banku, kuras klienti pārsvarā ir turīgi cilvēki. Kā šī krīze ietekmē jūsu banku un tās klientus?

Krīze, protams, ietekmē visu ekonomiku. Esam tādā krīzē, kas skārusi jau visu pasauli. Ja atskatāmies pagātnē, tad 1998. gada krīze vai it īpaši 2008., 2009. gada krīze, ko mēdz saukt par pasaules finanšu krīzi, skāra daudzas valstis, bet ne visas, savukārt šī pandēmija skārusi visu planētu. Tas mūsu laikmetā ir kaut kas nepiedzīvots. Mūsu bankas pamats ir private banking un, kā jūs teicāt, turīgu klientu apkalpošana. Sākot no 2017. gada, līdz ar jaunas vadības komandas darba sākumu un jaunas stratēģijas apstiprināšanu, mūsu banka orientēta uz to, kā to un tās infrastruktūru padarīt pieejamāku, pieprasītāku vietējiem uzņēmējiem. Mūsu klienti ir tie, kas vēlas saņemt mazliet citādu – personiskāk orientētu – servisu ar individuālu apkal pošanu. Un būtiski, ka šādu apkalpošanu šodien var saņemt arī cilvēki, kas klasiskā, vecās skolas izpratnē pat neskaitās ļoti turīgi. Es teiktu, ka šī ir banka uzņēmējiem. Bet skatāmies uz to arī plašāk. Uzņēmējs, protams, ir uzņēmuma īpašnieks, vadītājs, viņa ģimenes locekļi, bet arī dažāda līmeņa vadītāji, kuri tāpat varētu vēlēties personiskākus bankas pakalpojumus.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Ekonomiskā krīze skārusi arī šķietami ekonomiski turīgāko iedzīvotāju grupu - strauji palielinās ekskluzīvo pasūtījuma auto numurzīmju pārdošanas piedāvājums.

Pie šāda secinājuma nonācis lielākais numuru portāls www.Numur1.lv. Ja pavasarī un vasarā nedēļā tika izvietoti labi, ja 1…2 ekskluzīvo numura zīmju pārdošanas sludinājumi, tad pēdējo pāris nedēļu laikā vien pārdošanā izlikti 11 numura zīmju pārdošanas sludinājumi, kas ir aptuveni 5 reizes vairāk. Portāla numur1.lv Alberts Ziemelis redaktors šo tendenci skaidro ar ekonomiskā spiediena izraisītu nepieciešamību numuru īpašniekiem atbrīvot numura zīmēs ieguldītos līdzekļus.

Izvēloties pasūtījuma numura zīmes kombināciju, jāpatur prātā, ka vieglāk pārdot numurus ar iniciāļiem vai personvārdu, jo ir lielāks ieinteresēto pircēju loks, iesaka portāls.

Līdz šim viens Volkswagen markas auto iepircējs ir vērsies Konkurences padomē (KP), lai saņemtu konsultāciju par iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu būt radušies KP atklātās karteļa vienošanās dēļ, aģentūrai BNS pastāstīja KP Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova.

«Lai gan KP lēmumam pievienotajā pielikumā ir identificējams liels skaits iepircēju, kas konkrētās automašīnas (Volkswagen) iepirka deformētu publisku iepirkumu rezultātā, līdz šim tikai viens iepircējs ir konsultējies KP,» pavēstīja Kabanova.

Viņa arī norādīja, ka tā kā šobrīd uzņēmumi, kuru darbībās tika konstatēti pārkāpumi, KP lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā, KP sagaida, ka līdzīgi jautājumi cietušajiem varētu būt arī pēc tiesvedības beigām, ja tiesa KP lēmumu atzīs par pamatotu.

Aģentūra BNS jau vēstīja KP par karteļa vienošanos sodījusi vairākus autotirgotājus. Sods piemērots Volkswagen markas automašīnu oficiālajiem dīleriem un importētājiem kompānijām SD autocentrs, Ripo autocentrs, Moller Auto Krasta, Moller Auto Ventspils, Moller Auto Latvia un Moller Baltic Import. Vienlaikus viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrētas 3179 jaunas automašīnas, kas ir par 80.2%(!) mazāk nekā pērn šajā laika periodā, kad tika reģistrēti 16 056 jauni auto.

Nevienam vairs nav pārsteigums, ka pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem (LPAA) septembrī tika reģistrētas tikai 240 jaunas automašīnas, kas šogad ir otrs sliktākais mēnesis.

Tabula. Jaunu automašīnu pārdošanas dati.

Cīnoties ar automašīnu PVN atmaksas shēmām, valdība zem sitiena paliek autotirgotājus.

Lai mazinātu nodokļu shēmošanu, no 2014. gada PVN priekšnodokli varēs atskaitīt tikai par tām luksusa automašīnām, kas tiek tieši izmantotas apliekamu darījumu nodrošināšanai – ar šādu priekšlikumu, izpildot premjerministra Valda Dombrovska (Vienotība) rīkojumu, kas izdots īsi pēc tam, kad atklātībā nonāca premjera partijas Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa īstenotā PVN optimizēšanas shēma, nākusi klajā Finanšu ministrija.

Lielāku lomu PVN «shēmošanas» izskaušanā Finanšu ministrija piedāvājusi piešķirt arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Proti, VID ir iecerējis veikt tematiskās pārbaudes personām, kuras ir iegādājušās vieglās automašīnas no citām ES dalībvalstīm.

Nevienam vairs nav pārsteigums, ka pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem (LPAA) oktobrī tika reģistrētas tikai 218 jaunas automašīnas, kas šogad ir sliktākais mēnesis.

Kopumā šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā reģistrētas 3397 jaunas automašīnas, kas ir par 80.3%(!) mazāk nekā pērn šajā laika periodā, kad tika reģistrēti 17239 jauni auto. To, ka jauno automobiļu tirgus jau vairākus mēnešus ir apstājies vairs nepārsteidz ne pircējus, ne arī autotirgotājus.

Tabula. Jaunu automašīnu pārdošanas dati.

Lai tiktu pie jauna auto, pircējiem esot jāgaida mēnešiem, jo noliktavas esot tukšas.

Pirms diviem gadiem Latvijā jauno un mazlietoto auto bijis atliku likām, tikai pircēji pēkšņi bija pazuduši, raksta Diena. Taču šogad situācija ir kardināli pretēja – atjaunojoties pieprasījumam, vietējiem pircējiem dažbrīd vairs neesot ko pirkt, un, pasūtot jaunu auto nākas gaidīt nevis ierastos divus, bet gan četrus mēnešus vai pat pusgadu.

Pērn jauno auto tirgus bija burtiski apstājies, jo pret 2007.gadu tas bija sarucis vairāk nekā desmit reižu. Vairāki aptaujātie autotirgotāji atzīst, ka zemapziņā bija rēķinājušies, ka agri vai vēlu nonāks situācijā, kāda ir patlaban.

«Pirms diviem gadiem ikviena autotirgotāja lielākās galvassāpes bija milzīgie auto krājumi, kas, iestājoties krīzei, pašmāju tirgū kļuva nevajadzīgi. Tie bija lieli iesaldēti naudas resursi, kuri apturēja uzņēmumu naudas plūsmu. Ikviens no mums apzinājās, ka par katru cenu ir jāatbrīvojas no šī liekā balsta, jo uz spēles bija likta uzņēmumu tālākā pastāvēšana,» secina Latvijas Pilnaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Finanšu krīze ir smagi ievainojusi pasaules luksusa tirgu un tas pilnībā neatgūsies vēl vismaz trīs gadus, vēsta AFP.

Šogad luksusa prešu pārdošanā varētu būt kritums līdz pat 10%, uzskata konsultāciju firmas Bain and Company vecākais analītiķis Gabriels Cukarelli (Gabriele Zuccarelli).

«2009. nebūs labs gads,» viņš sacījis, norādot, ka vidējā termiņā gaidāma tikai pieticīga atlabšana.

Luksusa produkti iekļauj tādas preces kā nekustamais īpašums, jahtas, tehnoloģijas, automašīnas, pakalpojumus, viesnīcas un restorānus, kā arī apģērbu, kosmētiku un juvelierizstrādājumus.

Tā sauktā «kredītu krīze» (credit crunch), kas sākās 2008.gada sākumā, vissmagāk skārusi luksusa apģērbu pārdošanu, stāstījis G. Cukarelli, norādot, ka segmentā šogad būs vērojams kritums pat par 15%.

Atbilstoša infrastruktūra – jauna koncertzāle un viesnīcas – konkursu Jaunais vilnis varot pacelt citā līmenī, kā arī piesaistīt ārvalstu investorus.

Desmit gadu laikā konkurss Jaunais vilnis ir iekarojis televīzijas skatītājus bijušās PSRS telpā, un tas vairāk orientējas uz krievu valodu saprotošu publiku, taču mūsdienīga koncerzāle un viesnīcas ļautu šo jauno izpildītāju konkursu orientēt arī uz Rietumeiropas skatītājiem, skaidroja konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists un šovbiznesa pārzinātājs Igors Krutojs.

Viņš norāda, ka, jau šobrīd tiekot domāts par pasākumiem, kā piesaistīt Rietumeiropas auditoriju, un ka viens no risinājumiem esot konkursa norises valodas maiņa no krievu uz angļu vai arī aizkadra stāstījums angļu valodā. Līdz ar to pakāpeniski saruktu Krievijas šobiznesa zvaigžņu īpatsvars, kuras aizstātu Rietumeiropas zvaigznes. To, ka to iespējams izdarīt rāda arī Stīva Vondera uzstāšānās, kas, pēc I. Krutoja sacītā izmaksājusi aptuveni 0,8 mljonus. I. Krutojs nenoliedza, ka šobrīd ir interese palielināt to valstu skaitu, uz kurām tiek translēts konkurss Jaunais vilnis, piemēram, uz Norvēģiju, no kurienes varot sagaidīt arī tūristus.