Nozarē bieži uzskata, ka jādara tā, kā ir citur Eiropā. Bet, ja redzam, ka Latvijas IKP uz personu ir otrajā vai trešajā vietā no apakšas pēc Rumānijas un Ungārijas, ja mēs redzam, ka ekonomikas bāze ir ļoti zema – mums vēl nav trešās vai ceturtās kapitāla uzkrāšanas paaudzes –, ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.
Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.
Fragments no intervijas
Jūs pārstāvat banku, kuras klienti pārsvarā ir turīgi cilvēki. Kā šī krīze ietekmē jūsu banku un tās klientus?
Krīze, protams, ietekmē visu ekonomiku. Esam tādā krīzē, kas skārusi jau visu pasauli. Ja atskatāmies pagātnē, tad 1998. gada krīze vai it īpaši 2008., 2009. gada krīze, ko mēdz saukt par pasaules finanšu krīzi, skāra daudzas valstis, bet ne visas, savukārt šī pandēmija skārusi visu planētu. Tas mūsu laikmetā ir kaut kas nepiedzīvots. Mūsu bankas pamats ir private banking un, kā jūs teicāt, turīgu klientu apkalpošana. Sākot no 2017. gada, līdz ar jaunas vadības komandas darba sākumu un jaunas stratēģijas apstiprināšanu, mūsu banka orientēta uz to, kā to un tās infrastruktūru padarīt pieejamāku, pieprasītāku vietējiem uzņēmējiem. Mūsu klienti ir tie, kas vēlas saņemt mazliet citādu – personiskāk orientētu – servisu ar individuālu apkal pošanu. Un būtiski, ka šādu apkalpošanu šodien var saņemt arī cilvēki, kas klasiskā, vecās skolas izpratnē pat neskaitās ļoti turīgi. Es teiktu, ka šī ir banka uzņēmējiem. Bet skatāmies uz to arī plašāk. Uzņēmējs, protams, ir uzņēmuma īpašnieks, vadītājs, viņa ģimenes locekļi, bet arī dažāda līmeņa vadītāji, kuri tāpat varētu vēlēties personiskākus bankas pakalpojumus.
Ir pieprasījums pēc šāda veida pieejas bankas darbā?
To parāda pagājušais gads – katru mēnesi mums vidēji nāca klāt 30–40 jauni klienti. Jau otro gadu pēc kārtas lielākā to daļa ir vietējie iedzīvotāji.
Agrāk kontu atvēršana bankā bija elementāri nokārtojams jautājums, tagad ieviestas sarežģītas procedūras potenciālo klientu naudas izcelsmes pārbaudei.
Es teiktu, ka mēs esam nonākuši interesantā situācijā. Ja iedziļināmies šo likum došanas izmaiņu pieņemšanas vēsturē un ņemam vērā nolūku, kā dēļ tās tapa, pie mēram, saistībā ar 11. septembra terora aktu, es domāju, ka nolūks ir pareizs – nepieļaut terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumus, izmantojot finanšu sistēmu. Bet ir svarīgi arī vērtēt, ko tas nozīmē konkrētā izpildījumā.
Visu rakstu lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 16.marta numurā!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
