Slavenā padomju automašīna Lada ir izdzīvojusi pāreju uz kapitālismu un ir pilna apņēmības aizstāvēt Krievijas autotirgu no tādām kompānijām kā General Motors Co. (GM), Volkswagen (VW) un Fiat, raksta Bloomberg.

Autobūves kompānija, kurai pieder Lada zīmols, AvtoVAZ plāno investēt 153 miljardus rubļu (5,4 miljardi ASV dolāru), lai nākamo trīs gadu laikā ieviestu septiņus jaunus Lada modeļus.

Lai gan Lada Krievijas autotirgū ir dominējošs zīmols (kontrolē 24% no tirgus), tā saskaras ar pieaugošu minēto kompāniju spiedienu, kuras agresīvi laužas iekšā valsts autotirgū, kas, kā tiek paredzēts, pēc trijiem gadiem būs lielākais Eiropā. GM kontrolē 8,9%, bet VW 7,5% Krievijas autotirgus; to pārdošanas apjomi šī gada pirmajos piecos mēnešos ir lielāki nekā Lada.

Covid-19 vīruss un vēl vairāk tā radītās sekas pasaules valstu ekonomikās nepavisam vēl nav beigušās. Latvijas banka ir samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%, un tā pagaidām ir viena no optimistiskākajām prognozēm, ja salīdzina ar banku un starptautisku institūciju lēsto.

Saistībā ar ekonomikas atgūšanās scenārijiem pasaulē arvien biežāk tiek pieminēts burts K, kur agrāk lielākoties tika apspriesta V veida notikumu gaita. Tas nozīmē, ka ekonomikas izaugsme var būt visai neviendabīga. Jau šobrīd noskaņojuma indeksu uzlabošanās pasaulē bremzējas, dažāda veida ierobežojumi tiek pastiprināti. Tas viss atgādina neatslābt, un joprojām viena no prioritātēm ir instrumenti, kas veicina ekonomikas atveseļošanos.

Vienlaikus papildu izpratnei par to, kas notiek ekonomikā, ir interesanti paskatīties arī no citas perspektīvas. Proti, vai un kā ir mainījusies aina salīdzinājumā ar pērno gadu "bizness kā parasti" rādītājos. Viens no šādiem "bizness kā parasti" indikatoriem, kas savā ziņā atspoguļo uzņēmumu aktivitāti un ilgtermiņa izaugsmes plānus, ir finanšu instrumentu apmērs, ko Altum uzņēmējiem piešķīrusi ikdienas vai, kā mēdzam teikt - miera laika finanšu instrumentos. Tas ir finansējums biznesa uzsākšanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, lauksaimnieku vajadzībām.

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Augstākā līmeņa vadītāju atlases konsultantu asociācija (Association of Executive Search Consultants) ziņo*, ka nozīmīgi pieaudzis atlases projektu apjoms, salīdzinot ar situāciju pirms 15 mēnešiem. Arī Latvijā vairāki nozaru speciālisti, tai skaitā personāla atlases speciālisti, apgalvo, ka situācija mainās uz pozitīvo pusi. Tomēr vai šīs pazīmes var uzskatīt par ilglaicīgām? Vai tās signalizē par krīzes beigām?

Personāla atlases bizness un personāla vadības joma kopumā bija pirmās, kas izjuta krīzes tuvošanos. Apstājās atlases projekti, tika atlaisti darbinieki, samazināti budžeti apmācībām un ar personāla vadību saistītiem projektiem uzņēmumos. Rezultātā daudzos uzņēmumos tieši personāla daļu darbinieki kļuva lieki, un līdz pat šā gada augustam šajā sfērā atrast darbu nebija iespējams.

Šobrīd var novērot pakāpeniskas pārmaiņas. Atlases kompānijas izjūt pasūtījumu pieaugumu. Personāla vadības mājas lapās un darba piedāvājumu portālos izsludinātas vairākas ar šo jomu saistītas vakances. Darba tirgū jūtami pieaug aktivitāte.

Turpmāk šī gada gaitā banku peļņa mēreni kritīsies, sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Saskaņā ar Latvijas Bankas publiskoto informāciju Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 161,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Purgaile intervijā sacīja, ka pirmais ceturksnis tiešām ir sācies ar apjomīgiem peļņas rādītājiem visā banku sektorā. Tam ir ļoti vienkāršs matemātisks skaidrojums. Eiropas Centrālā banka (ECB) likmes cēla pakāpeniski, un tas nozīmē, ka arī kredītu likmes cēlās pakāpeniski, jo ir sešu, 12 mēnešu EURIBOR likme.

"Tas nozīmē, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī visiem kredītiem likmes vēl nebija mainījušās. Arī depozītiem likmes cēlās pakāpeniski un iedzīvotāji līdzekļus no norēķinu kontiem uz depozītiem pārlika pakāpeniski. Tādēļ šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniegts maksimālais peļņas apjoms," skaidroja Purgaile.

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.

Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?

Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

IPO tirgus šogad inerts – sabiedējusi situācija finanšu tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Riska apetītei pasaulē esot neskaidrai un piezemētai, nekādi pozitīvie pavērsieni nav notikuši arī sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial Public Offering jeb IPO) tirgū. Līdz ar vispārējo cenu samazināšanos daudzu kompāniju, kas lēmušas par soli biržas virzienā, akciju cenas sarukušas. Šāda aina, domājams, attur gan kompāniju vadību no plāniem savu uzņēmumu kotēt biržā, gan investorus no šādu akciju pirkšanas.

The Wall Street Journal (WSJ) apkopojis datus, kas liecina, ka no 175 kompānijām, kas pagājušajā gadā debitēja ASV akciju tirgū, veseliem 70% akciju cena šobrīd atrodas zem IPO akcijas vērtības līmeņa. Vidēji šo kompāniju akciju vērtība ir sarukusi par 20%, kas nav pārāk iepriecinošs rādītājs.

Cilvēki ir parūpējušies, lai izbraucienos dabā nepietrūktu alus un desu, taču sprieduši, ka tik karsts laiks nav īstais brīdis, kad tērēt laiku, lai izvēlētos ilglietošanas preces.

Tā, vērtējot jūlija mazumtirdzniecības datus, kad mēneša laikā pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums ir pieaudzis par 2,1%, bet nepārtikas uzņēmumos tas sarucis par 1,8%, norāda DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Zīmīgi, ka visvairāk no visām preču kategorijām samazinājusies tieši datoru tirdzniecība, kuru iegāde neapšaubāmi prasa vislielāko intelektuālo piepūli. Arī apģērbu pirkšana ir samazinājusies,» atzīmē eksperts.

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums saglabājas diezgan stabils jau četrus mēnešus, jo mazs kritums vienā mēnesī kompensējas ar nelielo pieaugumu citā, novērojusi Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Grants ceļi daudzviet kļuvuši gandrīz neizbraucami – sasalumam izejot, sākusies to rūgšana, ziņo laikraksts Kurzemnieks.

Vietējie iedzīvotāji ceļu sagandēšanā vaino gan Latvijas Valsts mežus, gan metāllūžņu vācējus, kas lieto smago tehniku. Savukārt pagastu vadītāji norāda, ka grēko arī iedzīvotāji, izvedot kokus lietus laikā un aizberot ceļu caurtekas. Tomēr galvenais iemesls ir sliktā ceļu būves kvalitāte.

Latvijas Valsts ceļu Kuldīgas nodaļas priekšnieks Arvis Taube šo procesu laikrakstam skaidro ar grants virskārtas nodilumu un drenāžas trūkumu: «Virskārtas nestspēja samazinās, bet pamatnē acīmredzot nav iebūvēts pietiekami biezs drenējošais slānis. Sasalumam izejot, zem ceļa virsmas veidojas ar ūdeni pārsātināts slānis. Kamēr sasalums neizies, ūdenim nav, kur palikt, ceļš zem lielākas slodzes iebrūk. Diemžēl liela daļa ceļu nav vis uzbūvēta, bet gan izveidojusies pakāpeniski, berot granti uz grunts seguma.» Šopavasar lielākā daļa Kuldīgas novada grants ceļu ar vieglo transportu neesot izbraucami.

Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Aksels Rubulis uzskata, ka vietējā autotirgus sasalums un pēcpārdošanas pakalpojumu apjomu straujais kritums draud ar to, ka jau šogad Partner Motors un Viking Motors piemēram, varētu sekot arī citi autotirgotāji.

«Manuprāt, tas nebūtu ētiski skaitīt, cik Latvijas autotirgotāji un kurā brīdī ar līdzīgu tiesiskās aizsardzības lūgumu varētu vērsties, lai pasargātu sevi no kreditoriem, taču viens ir skaidrs, ka Latvijas autotirgotāju maksātspēja karājas mata galā,» tā A. Rubulis. Viņš norāda, ka visvairāk ir apdraudēti vietēji autotirgotāji aiz kuru mugurām nestāv lielās ārvalstu mazumtirdzniecības mātes kompānijas. «Protams, ka šie uzņēmumi var justies salīdzinoši komfortablāk, taču arī lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi nevarēs mūžīgi subsidēt vietējos pārstāvjus.»

«Janvāris un februāris vēsturiski ir bijuši autotirdzniecības klusākie mēneši, taču, ja situācija līdz pavasarim autotirdzniecībā neuzlabosies, prognozēju, ka Partner Motors un Viking Motors piemēram, varētu sekot arī citi Latvijas autotirgotāji, » tā A. Rubulis. Viņš norāda, ka autotirgotāju nepaskaužamo situāciju pastiprina pēcpārdošanas pakalpojumu apjomu straujais kritums, kurš 2009. gadā vēl ļāva autotirgotājiem nodrošināt naudas plūsmu, lai tie spētu nokārtot saistības pret bankām, samaksāt komunālos maksājumu un izmaksāt darbiniekiem algas.

Vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, - dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vēl vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, tā intervijā DB saka filantrops Boriss Teterevs.

Fragments no intervijas

Ar kādu biznesu Jūs tagad nodarbojaties, lai tā visiem palīdzētu?

Konkrēta aktīva biznesa man tagad nav. Strādā vecie sakari. Tas, ko esmu nopelnījis iepriekš, tagad tiek likts lietā.

Ar ko esat nodarbojies? Zināms, ka esat bijis saistīts ar autotirgu, pat producējis kino…

Oi, kino - tā ir izmesta nauda. Esmu darbojies auto jomā, arī nekustamā īpašuma sfērā. Daudz kas ir bijis.

Bet no šodienas skatu punkta, izvērstu biznesu Krievijā?

Nē, nekādā gadījumā. Pirmkārt, es vairs negribu nodarboties ar aktīvu biznesu, jo ir citas daudz interesantākas lietas, ar ko patlaban aizraujos. Ja jautāsiet, ko tagad daru, tad dzīvoju labsajūtā. Un to dodu ne vien sev, bet arī vismaz vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā un ārvalstīs. Otrkārt, tagad tajā zemē ir tādi tiesiskie apstākļi un vispārējais klimats, ka noteikti tur neko neuzsāktu.

Japānas autogiganta Toyota radītais hibrīdmodelis Toyota Prius vietējā autotirgū tiks transformēts un pārdots, izmantojot Lexus zīmolu.

Lexus HS 250 h ārējā virsbūves čaula līdzināsies citam Toyota modelim, proti, jaunākās paaudzes Toyota Corolla. Turpretim salona iekārtojumā Lexus HS 250 h varēs sajust premium zīmolam raksturīgo ekipējumu, iesksaitot dabīgā koka un ādas apdari, kā arī virkni moderno komforta un drošības ekstru. Zem motora pārsega Lexus HS 250 h atradīsies iekšdedzes motora un elektromotora tandēms, kura kopējā jauda salīdzinājumā ar Prius ir izaugusi līdz 190 ZS lielai jaudai.

Pēc ražotāju solītā Lexus HS 250 h vidējais degvielas patēriņš būšot aptuveni 6.7 litri uz 100 kilometriem. Jaunā modeļa cena Japānā sasniegšot aptuveni 30 tūkst. eiro, kas ir teju uz pusi vairāk nekā tiek prasīts par jauno Prius.

Pēc J.D. Power tirgus analītiķu domām, 2010. gadā Rietumeiropas jauno auto tirgus varētu sarukt vismaz par 11 %.

Šādas bēdīgas prognozes ir pamatotas, jo šogad Eiropas autotirgu pie dzīvības, lielākoties uztur vairāku lielvalstu atbalsta programmas, kuras stimulē iegādāties jaunus auto. Tiesa šie atvieglojumi, ko šogad veiksmīgi izmanto Vācijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā uun citviet nebūs mūžīgi. Analītiķi pauž bažas, ka 2010. gads autoražotājiem būs ļoti smags, bet pagaidām vairākas valstis krīzes apstākļos var līksmot par galvu reibinošiem panākumiem.

Piemēram, Vācijā februārī ieviestā veco automašīnu utilizācijas programma ir veicinājusi strauju jauno auto tirgus izaugsmi. 2009. pirmajos septiņos mēnešos ir pārdotas 2.4 milj. jaunas automašīnas, kas ir par 26.6 % (!) vairāk nekā 2008. gada attiecīgajā laika posmā. Atgādināsim, ka Vācijā ikviens, kuram automašīna ir vismaz deviņus gadus veca, var piedalīties utilizācijas programmā. Automašīna tiek utilizēta un īpašnieks saņem 2500 eiro atlaidi, iegādājoties jaunu auto. Vācijas valdība iepriekš paziņoja par papildus finansējuma novirzīšanu šai shēmai, kā arī tās pagarināšanu līdz gada beigām.

Daugavpils pievedķēžu rūpnīca tēmē uz Eiropas autotirgu.

Kolīdz ārzemnieki ierauga vecās ražošanas iekārtas, viņiem uzreiz zūd pārliecība, ka ar tām būtu iespējams saražot kaut ko labu, tāpēc trīs miljoni latu iet investēti jaunās tehnoloģijās, ekskluzīvā intervijā uzsver Daugavpils pievedķēžu rūpnīcas padomes priekšsēdētājs Boriss Matvejevs.

Rīgā sāk gatavoties elektromobīļiem, jau ierīkots pirmais publiskais uzpildes punkts

Lai arī autokoncerni ražo elektromobīļus, par masveida produkciju tos pagaidām nevar saukt un eksperti šo spēkratu efektivitāti uzskata par pārspīlētu.

Datu drošība

No VID kļūdām nemācās

Autobūves nozares konkurenti kompānijas General Motors (GM) un Ford nolēmušas veltīt kopīgus spēkus jaunas paaudzes, degvielu taupošas automātiskās transmisijas.

Kompānijas norāda, ka to abu inženieri kopīgi izstrādās deviņu un desmit ātrumu pārnesumkārbas, kas tiks izmantotas topošajās vieglajās un kravas automašīnās, vēsta AP.

Konkurējošās kompānijas, kuras ieņem pirmo un otro vietu ASV autotirgū, apgalvo, ka var veltīt miljoniem dolāru, lai attīstītu klusākas automašīnas un uzlabotu to salonus.

GM un Ford gan pagaidām neatklāj, kad jaunās transmisijas nonāks automašīnās, tomēr norāda, ka jau uzsākta dizaina izstrādāšana. Paredzēts, ka iekārtas katra kompānija izgatavos pati, sadarbojoties sastāvdaļu pasūtīšanā un apmainoties ar inženiertehnisko pieredzi.

Aprīlī Eiropas Savienībā jaunu automašīnu pārdošanas apjomi palielinājušies par 6,9%, ko veicināja spēcīgais pieprasījums piecos lielākajos šī reģiona tirgos, atsaucoties uz Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas datiem, raksta MarketWatch.

Jaunu automašīnu pārdošanas apjomi aprīlī sasniedza 1,21 miljonu, salīdzinot ar 1,13 miljoniem pirms gada. Šā gada četros mēnešos automašīnu pārdošanas apjomi reģionā palielinājās par 8,1% līdz 4,85 miljoniem transportlīdzekļu.

Visstraujāk auga Francijas automašīnu ražotāja Renault SA pārdošanas apjomi – par 15,6% līdz 87,52 tūkstošiem transportlīdzekļu.

Budžeta klases automašīnu Škoda un Dacia pārdošanas apjomi pieauga par attiecīgi 10% un 15%.

Pārdošanas apjomu pieaugumu Eiropā veicina arī sporta automašīnu tirdzniecības kāpums. Tā, piemēram, Volkswagen AG piederošā Porsche pārdošanas apjomi palielinājušies par 18,4%, bet Jeep, kas pieder Fiat Chrysler, Eiropā ir automašīnu zīmols, kura pārdošanas apjomi šogad aug visstraujāk – četros mēnešos pārdošana augusi par 186% līdz 28,8 tūkstošiem transportlīdzekļu.

Degvielas cenu pieaugums varētu beidzot mudināt latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un Latvijai atbilstošākām automašīnām, teica Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā vairums iegādājas apvidus automašīnas, kas pēc definīcijas patērē vairāk degvielas. Kā norādīja Kulbergs, jāpaiet kādam laikam, kad cilvēki sapratīs, ka pašreizējās degvielas izmaksas būs ilgtermiņā.

"Mums nāksies sadzīvot ar degvielas cenu starp diviem un trim eiro litrā. Varbūt tas beidzot pamudinās latviešus pārsēsties uz ekonomiskākām un ekoloģiskākām automašīnām," teica Kulbergs.

Uz jautājumu, vai Latvijas autotirgu varētu ietekmēt tas, ka dīzeļdegviela ir kļuvusi dārgāka par benzīnu, Auto asociācijas vadītājs atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka "tas vienmēr ietekmē tirgu".

Kulbergs arī skaidroja, ka Latvijā izmantot dīzeļdzinēja automašīnas nav loģiski, jo netiek nobrauktas tik garas distances, lai dīzeļa motors sevi attaisnotu, turklāt šīs automašīnas vieglāk lūzt un tās ir dārgāk saremontēt.