2024. gads būs nogaidīšanas laiks, kurā būs salīdzinoši maz jaunu projektu, lielākā aktivitāte sagaidāma sabiedriskā sektora projektos, kuri tiks īstenoti, izmantojot Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumu, bet klusums gaidāms privātajā segmentā.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus. Viņš norāda, ka jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi.
Kāda ir pašreizējā situācija tirgū?
Vienā vārdā — sarežģīta, bet ne bezcerīga. Jārēķinās, ka betona bruģakmens un mazās arhitektūras elementu ražotāji ir tie, kuri ekonomisko lejupslīdi izjūt pēdējie no visa attiecīgā segmenta un vienlaikus arī ir pēdējie, kuri sāk izjust ekonomisko izaugsmi. To arī labi rāda Betono Mozaika saimnieciskās darbības — bruģakmens pārdošana – rezultāti (piegādā lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, būvmateriālu veikaliem, bruģēšanas kompānijām un privātiem klientiem). Proti, nekustamā īpašuma projekti, kuru pabeigšanai bija nepieciešams ieklāt celiņus, to arī paveica, neraugoties ne uz 2022. gadā pieredzēto inflācijas lēcienu, ne tam sekojošo kredītprocentlikmju kāpumu.
Jau kopš 2023. gada rudens privātpersonas kā klienti Latvijā ir pazuduši, un faktiski pašlaik ir tikai publiskā sektora (valsts vai pašvaldību) vai arī tā pasūtījumu izpildei jau esošie vai sagaidāmie iepirkumi. Tāpēc pašlaik var secināt, ka gan tieši, gan pārnestā nozīmē tirgū ir sava veida sasalums. Situācijas pamatā ir Eiropas Centrālās bankas un arī citu valstu centrālo banku uzsāktās cīņas pret 2022. gadā piedzīvotās augstās inflācijas slāpēšanu sekas. Rezultātā ir būtiski pieaugušas aizdevumu procentlikmes, kas sadārdzina kredītus, bez kuriem būtībā tikai atsevišķi ļoti turīgi cilvēki spēj iegādāties sev jaunu vai citu mājokli, bet visiem pārējiem hipotekārais kredīts ir vienīgais risinājums sava mājokļa iegādei.
Un vēl arī daudzi jaunu daudzdzīvokļu māju projektu attīstītāji ir atlikuši savu ieceru realizāciju, jo ir pieaudzis risks, ka jaunuzbūvēto dzīvokļu pircēju būs maz vai pat nebūs vispār, jo pieaugušās kredītprocentu likmes daudzus potenciālos pircējus pašreizējā situācijā atturēs no mājokļa iegādes darījuma vai arī bankas mājokli pirktgribētājiem īsti aizdevumu izsniegt nevēlēsies tieši pieaugoša riska faktora dēļ. Minētais tikai nozīmē, ka 2024. gada sākums vai pat varbūt viss gads būs sava veida nogaidīšanas laiks. Kāpēc šāds skatījums? Atbilde ir meklējama izsniegto būvatļauju skaita sarukumā salīdzinājumā ar 2022. vai 2021. gadu. Apmēram par 60% izsniegto būvatļauju skaita kritums ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un vēl vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Cik ilgi šāda situācija saglabāsies, to pašreizējos apstākļos ir grūti prognozēt, taču ir skaidrs, ka agrāk vai vēlāk tā mainīsies. Kāpēc? Tāpēc, ka nekustamā īpašuma segments ir ne tikai būtisks darba devējs celtniekiem, būvmateriālu ražotājiem, visa veida pakalpojumu sniedzējiem, bet arī tieši no tā ir atkarīga nodarbinātība konkrētajā reģionā, pat visā valstī un arīdzan samaksātie nodokļi valsts kasē.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!