Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Zviedru ražotājam Volvo jaunākā modeļa Volvo S60 debija nav tikai kārtējā paaudžu maiņa

Būtisks pagrieziens modeļa attīstībā ir tas, ka pirmo reizi S60 modelis tiks ražots otrpus okeānam, Volvo Cars pirmajā ASV ražotnē Čarlstonā, Dienvidkarolīnas štatā. Otrkārt, jaunākās paaudzes Volvo S60 ir pilnībā atteicies no dīzeļmotoriem, paļaujoties tikai uz hibrīda un divu litru četrcilindru benzīnmotoru atbalstu. To pavisam būs trīs – T4 ar 190 ZS, T5 ar 250 ZS un T8 Twin Engine hibrīds ar 390 ZS lielu jaudu. Visām versijām standartā piesaistīts moderns astoņpakāpju automāts. Visbeidzot tas, ka Volvo S60 modelis turpina savu dzīvi, ir vēstījums, ka Volvo joprojām negrasās padoties vācu BMW, Audi un Mercedes. Tas ir gana drosmīgs lēmums, it īpaši zinot, ka šajā segmentā vācu zīmolu ražotie modeļi joprojām tiek uzskatīti par labākajiem.

Zviedru Volvo V60 Cross Country ir iznesīgs un daudz ko protošs auto, kas perfekti atbilst Latvijas koplietošanas ceļu īpatnībām. Vienīgā bēda, ka tā cena ir nedaudz pārspīlēta

Patiesībā, noslēdzot laulības saites ar ķīniešu Geely, pēcāk visi radītie Volvo modeļi nesirgst ar mazvērtības kompleksiem un to cenu pozicionējums liek pabrīnīties pat BMW, Audi vai Mercedes marketologiem. No otras puses, šobrīd par pircēju trūkumu Volvo nevar sūkstīties, attiecīgi, ja pircēji akceptē, tad kāpēc prasīt mazāk?

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Perfekti piemērots Latvijas apstākļiem, jo sevišķi tiem autotīkotājiem, kuri visa veida paaugstinātas virsbūves krosoverus un SUV neatzīst par pilnvērtīgiem automobiļiem. Tajā pašā laikā šiem indivīdiem arī ir vēlēšanās braukt tur, kur bez liekas aizķeršanās spēj braukt džipi un pusdžipi. Patiesībā V60 CC manevrēšanas spējas sarežģītos braukšanas apstākļos uz papīra ir pat cienījamākas. Kā zināms, šāda tipa automobiļiem viens no svarīgākajiem parametriem ir mērījums, cik tālu no zemes atrodas automašīnas vēders. Lielākajai daļai krosoveru šis attālums būs mazāks par 20 centimetriem, turpretim Volvo V60 CC ieraksts tehniskajā pasē vēsta, ka tas būs 21 cm. Tas ir ļoti daudz, lai iebrauktu, izbrauktu vai pārbrauktu, ja Volvo V60 CC īpašniekam radīsies tāda vajadzība. Daudzpusīgs auto, kas pēc izmēriem nav nedz par mazu, nedz par lielu. Vietas ir gan pasažieriem, gan bagāžai, tostarp bagāžas nodalījumā zem grīdas varēs atrast pat mazizmēra rezerves riteni. Braukšana ir patīkama un droša, funkcionalitāte un drošības asistentu atbalsts ir līmenī, arī pie vertikālās planšetes ar laiku var piešauties un tā dzīlēs atrast visu, kas nepieciešams. Brauciena laikā labāk gan to nedarīt, jo ekrāna bakstīšana noteikti ir bīstamāks pasākums nekā zvanīt vai pieņemt zvanus pa mobilo viedtālruni.

Autoražotājs "Volvo Cars" prezentējis "S90" sedana un "V90" universāļa atjauninātas versijas. Jaunumu vidū – uzlabots ārējais dizains un pilnībā jauna "Bowers & Wilkins" audiosistēma.

"Volvo" 48 voltu Mild Hybrid spēka piedziņas izvēles iespējas tagad ir pieejamas ikvienam "Volvo" modelim, vēl vairāk nostiprinot uzņēmuma elektrificēto piedāvājumu.

Ārējā dizaina jomā "Volvo" dizaineri ieviesuši vairākus uzlabojumus gan "S90" un "V90" priekšgalā, gan aizmugurē, tostarp jaunus miglas lukturus, jaunu spoilera dizainu un jaunu, zemāku priekšējo bamperi.

"V90" modelim visizteiksmīgākais jauninājums ir pilnībā jauns aizmugures lukturu dizains, tostarp pilnībā ar LED aprīkoti raksturīgie lukturi un sekvenciāls pagriezienu virzienrādītājs. Jaunu ārējā dizaina krāsu piedāvājums un riteņu disku izvēle vēl vairāk uzlabo personalizācijas iespējas.

Volvo kravas automašīnu pārdevējs SIA “Volvo Truck Latvia” apgrozījums pērn pieaudzis par 32,77% līdz 31,14 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 64,46% veidojuši ieņēmumi no kravu automašīnu pārdošanas. Lursoft statistikas dati liecina, ka SIA “Volvo Truck Latvia” pēc apgrozījuma apjoma Stopiņu novadā 2018.gadā bijis astotais lielākais uzņēmums.

Pieaugums bijis arī uzņēmuma peļņai, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājusies par 40,4%, sasniedzot 1,88 milj.EUR. Gūto peļņu paredzēts izmaksāt dividendēs.

SIA “Volvo Truck Latvia” reģistrēts 1996.gadā un pieder zviedru "Volvo Truck Corporation".

Lursoft pieejamie dati liecina, ka tirgotājs ir iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas sudraba līmenī. Pēc VID sniegtās informācijas, SIA “Volvo Truck Latvia” 2018.gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksāja 5,46 miljonus eiro, tostarp 1,1 miljonu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", piektdien paziņoja, ka atjaunos ražošanu Zviedrijas un Beļģijas rūpnīcās, kurās koronavīrusa krīzes dēļ tikusi apturēta darbība.

Ražošanu šajās rūpnīcās paredzēts atjaunot pirmdien.

"Volvo Cars" norāda, ka ražošanas apjoms Gēteborgas un Gentes rūpnīcās tiks pielāgots pašreizējam pieprasījuma līmenim.

"Mums ir atbildība pret mūsu darbiniekiem un piegādātājiem atjaunot ražošanu tagad, kad to ļauj situācija," skaidro "Volvo Cars" vadītājs Hokans Sāmuelsons.

Uzņēmums 11.maijā arī paredzējis atjaunot darbību ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnā. "Volvo Cars" jau iepriekš atjaunoja darbību Ķīnas rūpnīcās, kas ilgu laiku bija slēgtas koronavīrusa izplatības dēļ.

Zviedrijas autobūves uzņēmums «Volvo Cars», kas pieder Ķīnas autoražotājam «Zhejiang Geely Holding Group», trešdien paziņoja, ka pasaulē atsauks 167 000 automobiļu, tādējādi šim dažu pēdējo nedēļu laikā esot jau otram atsaukumam.

Šis atsaukums aptver 2018. un 2019.gada «XC60» modeļus, kuros konstatēta defektīva komponente elektriski vadāmos bagāžas nodalījumu vākos.

«Aukstos laikapstākļos bagāžas nodalījuma vāka pacelšanas mehānisms var atdalīties, izraisot troksni vai funkcionēšanas problēmas,» skaidro uzņēmums.

«Volvo Cars» ietekmētajiem automobiļiem nepieciešamos remontdarbus veiks bez maksas.

Jau ziņots, ka «Volvo Cars» pirms divām nedēļām pasaulē izziņoja 200 000 dīzeļautomobiļu atsaukumu saistībā ar defektīvām degvielas padeves caurulēm.

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka pasaulē atsauc gandrīz 2,2 miljonus automobiļu saistībā ar drošības jostu darbības problēmām.

Šīs problēmas saistītas ar tērauda trosi, kas savienota ar priekšējām drošības jostām un kas noteiktos apstākļos pēc kāda laika var nolietoties, izraisot troses bojājumus un attiecīgi pasliktinot drošības jostu darbību.

Atsaukums pasaulē atver 2 183 701 automobili, un starp šīm automašīnām ir "Volvo S60", "V60", "XC60", "V70", "XC70" un "S80" modeļi, kas ražoti no 2006.gada līdz 2019.gadam.

"Volvo Cars" ziņojumus par cilvēku ievainojumiem šīs problēmas dēļ nav saņēmusi.

Latvijas lietotu auto tirgū pērn fiksēti tikai 23% gadījumu, kad pārdevēji ir krāpušies ar patieso automašīnas nobraukumu, liecina uzņēmuma "autoDNA" apkopotā informācija.

Tas uzskatāms par ievērojamu kritumu, jo vēl pirms dažiem gadiem odometru "notīšana" tika konstatēta teju katram otrajam (~45%) automobilim un no atsevišķiem reģioniem, piemēram, Skandināvijas pat 64% gadījumu.

Lai arī kopējā situācija krietni uzlabojas, joprojām netrūkst izteiktu un nekaunīgu krāpšanas piemēru. Pērnā gada līderpozīcijas ieņem kāds 2004. gada Volvo V70, kura sludinājumā norādītie 218 104 km nobāl patiesā nobraukuma priekšā - 851 112 km. Tie ir 633 008 ekspluatācijas kilometri, kas izdzēsti no automašīnas vēstures.

"Digitālais laikmets ir devis lieliskus rīkus līdz šim nepieejamam informācijas apjomam no neskaitāmām pasaules datu bāzēm. Ja pirms vairākiem gadiem pircējam Latvijā nebija ne mazākās iespējas uzzināt par auto stāvokli izcelsmes valstī, tad šobrīd par auto vēsturi var pārliecināties ikviens. Tas protams ievērojami sarežģī šāda koriģēta automobiļa realizāciju un pārdevējam tas ir vai nu jāpārdod ar lielu atlaidi vai arī jāgaida pircējs, kurš nebūs pārliecinājies par tā patieso nobraukumu un tehnisko stāvokli," stāsta portāla "autoDNA" vadītājs Agris Dulevičs.

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Vērienīgs līgums noslēgts starp Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centru (RKIK), Scania, Veho un Volvo par militāro transportlīdzekļu iegādi, lai turpmākos septiņus gadus Igaunijas un Latvijas spēka struktūras apgādātu ar dažāda veida transportlīdzekļiem.

Ietvarlīguma kopējā vērtība ir aptuveni 693 miljoni eiro.

“Agrāk bruņotos spēkus apgādāja ar lietotu tehniku no sabiedrotajiem, bet, ņemot vērā saasināto drošības situāciju, šīs iespējas Eiropā ir izsmeltas. Tagad pirmo reizi vēsturē mums ir iespēja Igaunijas bruņotajiem spēkiem pasūtīt tieši viņu vajadzībām atbilstošus jaunus transportlīdzekļus,” sacīja RKIK transportlīdzekļu, tehnikas un loģistikas kategorijas vadītājs Erko Sepri.

Erko Sepri norādīja, ka šis ir ļoti vērienīgs un apjomīgs projekts, kur uzsvars likts uz detaļām, lai Igaunija un Latvija iegūtu vislabākos iespējamos nosacījumus militāro transportlīdzekļu iegādei gan cenas, gan piegādes ziņā. Iepirkums norisinājās sīvā konkurencē, piedalījās aptuveni desmit pretendenti, no kuriem trīs tika pasludināti par uzvarētājiem. Līdz piecām tonnām smagus transportlīdzekļus sāks piegādāt Veho AS, bet kā uzvarētāji transportlīdzekļu kategorijā, kas sver vairāk nekā piecas tonnas, tika izraudzīti Volvo Eesti AS un Scania Eesti AS.

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Anniņmuižas biedrība Riga Annenhof publiskojusi dzelzceļa projekta Rail Baltica plānojumu, akcentējot būtiskās satiksmes un dzīvesvides izmaiņas, kas visvairāk skars Imantas un Zolitūdes iedzīvotājus.

«Šis ir pēdējais brīdis, kad ir iespējams censties ievirzīt un apspriest projektētāju piedāvājumus,» mudina biedrība.

Saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju tagadējās dzelzceļa stacijas Imanta un Zolitūde neatradīsies vecajās vietās. Jaunā stacija būs pie Volvo halles.

Tagadējā dzelzceļa pārbrauktuve automašīnām pie dzelzceļa stacijas Imanta tiks likvidēta (tā paliks tikai gājējiem un velosipēdistiem), jaunā dzelzceļa šķērsošana autotransportam būs tunelis pie Volvo halles. Visās citās vietās, kas kartē nav atzīmētas kā gājējiem izbūvētas dzelzceļa šķērsošanas vietas, nebūs iespējams iedomātā vietā pāriet dzelzceļa sliedēm (ātrgaitas vilcieniem tiks būvēts žogs ar skaņas izolāciju).

Veicot auto iegādi kredītā, populārākā marka ir BMW, otro vietu ieņem Audi, bet trešajā vietā ir Volvo, liecina Elizings.lv pētījumi par auto marku izvēli un kredītu ņemšanu.

Statistikas dati rāda, ka no visiem izsniegtajiem kredītiem 43% saistīti ar ikdienas vajadzībām, tajās iekļaujot arī transportlīdzekļus. Šos kredītus biežāk ņem vīrieši, veidojot 55%. Kredītu ņemšanas ziņā sievietes ir apzinātākas – krietni lielāki procenti, pretstatot vīriešiem, kas ņemti izglītības vajadzībā, un medicīnas pakalpojumiem. Savukārt, ja runa tieši par kredītu, ņemtu auto iegādei, tad 68% kredītu ņēmēju šai precei ir vīrieši, kas arī lielākoties ir auto vadītāji.

SIA “Elizings” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Šmatčenko norāda, ka “BMW” ir izteikts favorīts tieši jauniešu vidū – marka ir populārāka kā vīriešiem, tā sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Taču nobriestot cilvēkiem, mainās arī tas, kādus auto viņi vēlas. Piemēram, sievietes, sasniedzot 45 gadu vecumu, biežāk izvēlas “Volvo”. Taču šo marku šajā vecumā posmā izvēlas arī vīrieši, jaunībā tik ļoti iecienīto “BMW” atstājot vien trešajā vietā.

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Zviedrijas autobūves kompānija "Volvo" būvēs elektrisko automobiļu rūpnīcu Slovākijā, piektdien paziņoja uzņēmums.

Kompānijas vadītājs Džims Rovens un Slovākijas valdības pārstāvji piedalījās tiešsaistes videoprezentācijā, kurā iepazīstināja ar jaunās rūpnīcas plāniem.

Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers plānotās investīcijas nodēvēja par "vēsturisku brīdi".

Gaidāms, ka būvniecība netālu no Košices Slovākijas austrumos sāksies nākamgad.

Slovākijas ekonomikas ministrija iepriekš informēja, ka "Volvo" jaunajā rūpnīcā investēs apmēra 1,2 miljardus eiro.

Plānots, ka ražotne varētu radīt ap 7000 darbavietu.

Lietuvas transporta un loģistikas uzņēmums "Girteka Logistics" palielinājis savu autoparku līdz 7000 kravas automašīnām.

Salīdzinājumam 2016.gadā uzņēmuma autoparkā bija 2900 kravas spēkrati.

Kamēr Eiropas kravas pārvadājumu nozare joprojām ir ļoti sadrumstalota, "Girteka Logistics" izaugsmi saredz investīcijās darbiniekos, tehnoloģijās un videi draudzīgās kravas automašīnās, informē uzņēmumā.

Līdz 2021. gadam "Girteka Logistics" plāno autoparku palielināt līdz 10 000 kravas automašīnām, nodarbinot 20 000 autovadītāju.

"Mēs ļoti lepojamies, ka pavisam jauns Volvo FH kļūs par 7000. kravas automašīnu, kas piegādāta uzņēmumam "Girteka Logistics," saka Rodžers Alms, Volvo Trucks prezidents. "Tas ir vēl viens pierādījums mūsu ilgtermiņa biznesa attiecībām, kurās mēs piegādājam kravas automašīnas ar zemu degvielas patēriņu, vadītāja komfortu un atbalsta pakalpojumus, kas veicina labāku ieguldījumu atdevi un ilgtspējīgu nākotni vienai no lielākajām Eiropas autotransporta kompānijām."