Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Zviedrijas autobūves kompānija "Volvo" būvēs elektrisko automobiļu rūpnīcu Slovākijā, piektdien paziņoja uzņēmums.

Kompānijas vadītājs Džims Rovens un Slovākijas valdības pārstāvji piedalījās tiešsaistes videoprezentācijā, kurā iepazīstināja ar jaunās rūpnīcas plāniem.

Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers plānotās investīcijas nodēvēja par "vēsturisku brīdi".

Gaidāms, ka būvniecība netālu no Košices Slovākijas austrumos sāksies nākamgad.

Slovākijas ekonomikas ministrija iepriekš informēja, ka "Volvo" jaunajā rūpnīcā investēs apmēra 1,2 miljardus eiro.

Plānots, ka ražotne varētu radīt ap 7000 darbavietu.

Šī gada pirmajos divos mēnešos automašīnu detaļu zādzību pieteikumu skaits ir pieaudzis par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina If Apdrošināšanas dati.

Pēdējā pusgada laikā novērota arī jauna tendence: straujš BMW automašīnu marku stūru zādzību skaita pieaugums.

Visbiežāk zagļi izvēlējušies nozagt 320, 530 un X5 modeļu stūres, izmantojot vienkāršu veidu: tiek izsists automašīnas stikls un pēc tam atskrūvēta stūre. Pēc autoservisu ekspertu sniegtās informācijas stūres zādzība aizņem vidēji divas minūtes.

“BMW automašīnas marka ir viena no populārākajām auto markām Latvijā. Un stūre ir pietiekami vērtīga detaļa, ko varētu būt viegli realizēt otrreizējā tirgū,” komentē If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.

Vidēji atlīdzības par jaunu stūres nomaiņu svārstās no 2000 līdz 6000 eiro atkarībā no automašīnai nodarīto bojājumu apmēra. Zādzības galvenokārt notiek Rīgā un Pierīgas novados klusākās un nomaļākās vietās diennakts tumšajā laikā, bet tai pašā laikā arī mēdz būt gadījumi privātmāju teritorijās.

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Vērienīgs līgums noslēgts starp Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centru (RKIK), Scania, Veho un Volvo par militāro transportlīdzekļu iegādi, lai turpmākos septiņus gadus Igaunijas un Latvijas spēka struktūras apgādātu ar dažāda veida transportlīdzekļiem.

Ietvarlīguma kopējā vērtība ir aptuveni 693 miljoni eiro.

“Agrāk bruņotos spēkus apgādāja ar lietotu tehniku no sabiedrotajiem, bet, ņemot vērā saasināto drošības situāciju, šīs iespējas Eiropā ir izsmeltas. Tagad pirmo reizi vēsturē mums ir iespēja Igaunijas bruņotajiem spēkiem pasūtīt tieši viņu vajadzībām atbilstošus jaunus transportlīdzekļus,” sacīja RKIK transportlīdzekļu, tehnikas un loģistikas kategorijas vadītājs Erko Sepri.

Erko Sepri norādīja, ka šis ir ļoti vērienīgs un apjomīgs projekts, kur uzsvars likts uz detaļām, lai Igaunija un Latvija iegūtu vislabākos iespējamos nosacījumus militāro transportlīdzekļu iegādei gan cenas, gan piegādes ziņā. Iepirkums norisinājās sīvā konkurencē, piedalījās aptuveni desmit pretendenti, no kuriem trīs tika pasludināti par uzvarētājiem. Līdz piecām tonnām smagus transportlīdzekļus sāks piegādāt Veho AS, bet kā uzvarētāji transportlīdzekļu kategorijā, kas sver vairāk nekā piecas tonnas, tika izraudzīti Volvo Eesti AS un Scania Eesti AS.

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Veicot auto iegādi kredītā, populārākā marka ir BMW, otro vietu ieņem Audi, bet trešajā vietā ir Volvo, liecina Elizings.lv pētījumi par auto marku izvēli un kredītu ņemšanu.

Statistikas dati rāda, ka no visiem izsniegtajiem kredītiem 43% saistīti ar ikdienas vajadzībām, tajās iekļaujot arī transportlīdzekļus. Šos kredītus biežāk ņem vīrieši, veidojot 55%. Kredītu ņemšanas ziņā sievietes ir apzinātākas – krietni lielāki procenti, pretstatot vīriešiem, kas ņemti izglītības vajadzībā, un medicīnas pakalpojumiem. Savukārt, ja runa tieši par kredītu, ņemtu auto iegādei, tad 68% kredītu ņēmēju šai precei ir vīrieši, kas arī lielākoties ir auto vadītāji.

SIA “Elizings” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Šmatčenko norāda, ka “BMW” ir izteikts favorīts tieši jauniešu vidū – marka ir populārāka kā vīriešiem, tā sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Taču nobriestot cilvēkiem, mainās arī tas, kādus auto viņi vēlas. Piemēram, sievietes, sasniedzot 45 gadu vecumu, biežāk izvēlas “Volvo”. Taču šo marku šajā vecumā posmā izvēlas arī vīrieši, jaunībā tik ļoti iecienīto “BMW” atstājot vien trešajā vietā.

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas Bizness aplūkoja situāciju Latvijas auto tirgū. Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā ir vismaz 11 gadi un lielākā daļa Latvijā reģistrēto auto darbojas ar dīzeļdegvielas dzinēju, liecina CSDD sniegtie dati.

2019.gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kurām bija 11 vai vairāk gadu veidoja 48,5% jeb tās bija 33 009 automašīnas. Savukārt pavisam jaunās, pirmoreiz reģistrētās automašīnas, kuru vecums bija līdz 2 gadiem, veidoja 28,1% jeb 19 118 automašīnas. No 6 līdz 10 gadus vecie spēkrati veidoja 17% no pirmoreiz reģistrētajām automašīnām jeb 11 595 automašīnas. Vismazāko daļu veidoja no 3 līdz 5 gadu vecās automašīnas - 6,4% jeb 4352 vienības. Kopumā pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 68 074.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

CSDD sniegtie dati liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2019.gadam vismazākais pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kuru vecums ir 11 vai vairāk gadi, tika reģistrētas 2007.gadā, kad tās Latvijā bija 26,3% jeb 28 192 no kopējā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita. Nākamos gadus šādām automašīnu skaitam bija tendence pieaugt.

Ja pavēro pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu pēc markas, tad pērn populārākā bija "Volkswagen" (10 891), "Volvo" (8274), "BMW" (7155), "Audi" (7030), "Toyota" (5448) un "Opel" (3795).

Savukārt vismazāk Latvijā pērn tika pirmoreiz reģistrēti šādi vieglie auto - "Infiniti" (25), "Ssang Yong" (26) un "Tesla" (41). Kopumā no pērn pirmoreiz reģistrētajiem auto 44 604 bija 5 vai vairāk gadus veci, bet 23 470 auto vecums bija līdz 5 gadiem.

CSDD dati liecina, ka uz 01.01.2020 Latvijā reģistrētas 727 164 vieglās automašīnas, no kurām 447 468 dzinēju veids ir dīzeļdegviela. Šo dzinēju veids ar katru gadu Latvijā pieaug. Savukārt 230 506 automašīnas Latvijā darbojas ar benzīna dzinēju.

Savukārt trešais populārākais dzinēja veids ir benzīns un gāze - Latvijā šī gada sākumā reģistrēti 27 828 automobiļi. Šī dzinēju veida popularitāte Latvijā ar katru gadu samazinās. 90,4% šo automašīnu turētāji ir fiziskas personas, savukārt 9,6% juridiskas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz 31.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Kopš pandēmijas sākuma apmēram 15% no Latvijā pārdotajām lietotajām automašīnām ir iegādātas attālināti un starp Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji bijuši visaktīvākie.

Tā liecina lietoto auto tirgus līdera “Longo Group” pārdošanas dati. Arī pārrobežu tirdzniecības ziņā Latvija ir līderos, jo mūsu iedzīvotāji aktīvāk par kaimiņiem pasūta auto no citām Baltijas valstīm.

“Augusts bija pirmais mēnesis pēdējā pusgada laikā - kopš martā Covid-19 dēļ sākās vispārējais ekonomiskais kritums, kad nozarē varēja vērot lielāku pircēju aktivitāti un pārdoto vienību skaita būtiskāku pieaugumu,” informē “Longo Group” valdes loceklis Edgars Cērps. “Mūsu tirdzniecības rādītāji atgriezās pirmskrīzes līmenī, ik dienu auto tirdzniecības vietu Rīgā apmeklē 15 līdz 20 klienti. Kopumā automašīnu cenas ir augušas ierobežotā piedāvājuma dēļ, un tirgū spēs veiksmīgi turpināt darboties tikai spēcīgākie spēlētāji – uzņēmumi ar stabilu piegādes tīklu un iepirkumu kanāliem, kā arī labiem sadarbības partneriem.”

Pirmajā pusgadā TOP5 raksturīgākās ķibeles, kas atgadījās automašīnām, bija problēmas ar dzinēju (26 %) un akumulatoru (25 %), kā arī bojājumi riepai (12 %), ģeneratora darbības traucējumi (4,5 %) un nobraukšana no ceļa (4,5 %), liecina dati par klientiem, kuri iegādājušies “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu “SOS palīdzība uz ceļa”.

TOP5 auto ražotāji, par kuriem visvairāk pieteikti apdrošināšanas gadījumi, ir “Volkswagen”, “Audi”, “BMW”, “Volvo” un “Opel”. Savukārt TOP5 auto modeļi pēc apdrošināšanas pieteikumu skaita ir “VW Golf”, “Renault Megane”, “Audi A6”, “VW Touran” un “BMW 3. sērija”.

“Automašīnas tehniskās palīdzības apdrošināšanu jeb SOS palīdzību uz ceļa piedāvājam jau gadu, un tā ir iemantojusi atzinību autovadītāju vidū, jo viņi ļoti ērti ar “Tele2” mobilās lietotnes palīdzību var izsaukt un saņemt diennakts tehnisko palīdzību jebkurā vietā Baltijā,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis. “Dati rāda, ka katrai septītajai apdrošinātajai automašīnai bija nepieciešama palīdzība un vidējā summa tehniskās palīdzības nodrošināšanai automašīnām, kuras saskārās ar tehniskām problēmām, bija gandrīz 80 eiro.”

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lietotu automašīnu vidējā cena šogad deviņos mēnešos bija 8647 eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē Eiropas transportlīdzekļu datubāzes "autoDNA" pārstāvis Latvijā Agris Dulevičs.

Kopumā deviņu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 37 046 lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn. Latvijas iekšējā tirgū notikuši kopumā 166 500 pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 16% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Dulevičs skaidro, ka lietoto automašīnu tirgū Latvijā iekšējo darījumu ziņā pirmajos četros mēnešos lietoto automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits bija līdzīgs, tomēr kopš maija situācija sāka strauji mainīties.

Pērn kopš marta līdz pat gada beigām vidēji mēnesī bija vairāk nekā 20 000 pirkšanas un pārdošanas darījumu, maijā teju sasniedzot pat 30 000. Tikmēr šogad kopš jūnija bija vien 15 000 darījumu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektori šodien veiktajā pārbaudē "Daugavas stadiona" ledus treniņu hallē konstatēja, ka nepilnības ugunsdrošības jomā ir novērstas un tiks gatavots pozitīvs atzinums par objekta atbilstību ugunsdrošības prasībām, aģentūra LET noskaidroja dienestā.

Atzinumu fiziski, visticamāk, sagatavos piektdienas laikā.

Jau ziņots, ka trešdien objektu apmeklējuši VUGD inspektori un secinājuši, ka liela daļa no iepriekš dienesta konstatētajām ugunsdrošības nepilnībām ir novērstas, taču ne visas.

Rīgā gaidāmajā pasaules čempionātā izlašu treniņi paredzēti jaunuzceltajā "Daugavas stadiona" ledus hallē, taču tā vēl nav nodota ekspluatācijā.

Pagājušās nedēļas nogalē VUGD sagatavoja negatīvu atzinumu par halles atbilstību ugunsdrošības prasībām.

Tikmēr "Volvo" sporta centra hallē bija pakāpeniski sākti darbi, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt izlašu treniņus pasaules hokeja čempionāta laikā.

2021.gada pasaules čempionāts Rīgā notiks no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Aizvadītajos gados piedzīvotais ir ne vien kāpinājis cilvēku vēlmi pēc personīgas mobilitātes, bet arī mainījis izpratni par to. Arī iespējas, ko cilvēki sagaida no mobilitātes, ir transformējušās, liekot sarosīties kā ražotājiem, tā dīleriem.

Kad raugāmies uz nepieciešamību pārvietoties, runa vairs nav tikai par personīgā auto iegādi, pandēmija, tehnoloģiju progress un vides aizsardzības loma mūsu vērtību skalā ir galvenie faktori, kādēļ šodien cilvēki vairs nealkst pēc “vienkārši automašīnas”.

Auto abonēšana kļūs par vienu no perspektīvākajiem biznesa virzieniem

Jaunu un mazlietotu auto iegāde nekur nepazudīs un aizvien būs liela daļa sabiedrības, kas iestāsies par 100% savu personīgo transportlīdzekli. Piemēram, “Moller Auto” dati par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka pieprasījums pēc mazlietotiem auto ir kāpis par 55%, kur starp populārākajiem ir gan “Volkswagen” un “Audi”, gan “Volvo”, “Škoda” un “BMW” modeļi.

Šī gada pirmajā pusgadā pārsniegts reģistrāciju skaits jaunām pasažieru automašīnām, salīdzinot ar pirms Covid-19 laiku 2019. gadā, informē Auto Asociācija.

Ir reģistrētas 9903 jaunas pasažieru automašīnas, kas ir lielākais reģistrāciju skaits pirmajā pusgadā kopš 2008. gada. Jānorāda, ka jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaits palielinājies par 21,6%, un vērojams reģistrāciju pieaugums jaunām benzīna un dīzeļa automašīnām, elektroautomašīnām un ārēji uzlādējamiem hibrīdauto.

“Tirgus atgriežas pirms Covid-19 līmenī, jo automašīnu ražotājiem ir izdevies sakārtot ražošanas problēmas, tādejādi apmierinot klientu pieprasījumu. Atgriežoties tūrismam, aktīvas kļūst īstermiņa īres kompānijas, atjauninot un papildinot savus autoparkus,” norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Jaunu vieglo pasažieru automašīnu reģistrāciju skaita priekšgalā ir “Toyota”, “Škoda”, “Volkswagen” un “Dacia”, ņemot vērā auto reģistrāciju TOP 4 arī pērn. Latvijā, atjaunojoties tūrismam, īres auto bizness turpina attīstīties un regulāri atjauno vai papildina savu autoparku, kas arī ir devis pozitīvu rezultātu jaunu automašīnu reģistrāciju skaita pieaugumam. Šī gada pirmajā pusgadā īres auto uzņēmumi ir reģistrējuši 2043 jaunas automašīnas, kas sastāda 20,63 % no kopējā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita, un arī īres uzņēmumu TOP automašīnu markas ir bijušas “Toyota”, “Škoda” un “Volkswagen”.

Šī gada oktobrī noslēgusies “Mūsa Motors Rīga” servisa pārbūve “Renault” un “Dacia” salonā K. Ulmaņa gatvē, informē uzņēmumā.

Servisa telpās investēti vairāk kā 400 000 eiro, pilnībā atjaunojot inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojot servisu ar mūsdienīgām servisa iekārtām.

Servisa atjaunošanas laikā uzņēmums ir uzstādījis jaunas iekārtas, kas turpmāk palīdzēs nodrošināt apkopes un remontu iekšdedzes dzinēju automašīnām un elektomobiļiem, kā arī automašīnām, kas aprīkotas ar LPG iekārtām.

Lai pilnveidotu sniegto pakalpojumu klāstu, uzņēmums “Mūsa Motors Rīga” iegādājies un servisā uzstādījis vairākas jaunas profesionālas iekārtas, kā, piemēram, auto virsbūves remonta robotu un krāsu jaukšanas ierīci, kā arī ierīkojis mūsdienīgu auto savirzes stendu un jaunas eļļas un gaisa padeves caurules.

Saskaņā ar auto dīlera “Moller Auto” biznesa rādītājiem Baltijā 2023. gadā, pērn vislielāko izaugsmi piedzīvojis elektroauto segments, proti, elektroauto pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā auguši par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu.

Savukārt lietotu auto segmentā pārdošanas apjoms audzis par 26%, bet jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bijuši stabili, 2022. gada līmenī. Tikmēr “Moller Auto” servisu darbības apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2022. gadu, kāpis par 12,4%.

Kā norāda Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, neraugoties uz aizvien klātesošajiem izaicinājumiem ekonomikā, 2023. gadā uzlabojusies iedzīvotāju finansiālā konfidence, un personīgā mobilitāte aizvien ir bijusi daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā, gan iegādājoties auto, gan veicot to apkopi un remontu.

“Neraksturīgi iepriekšējiem gadiem, lietotu auto segments visa gada garumā uzrādīja nemainīgi augstus pārdošanas rezultātus, rekordpārdošanu sasniedzot gada izskaņā. Tikmēr jaunu auto pārdošanas rādītāji ir bijuši stabili, 2022. gada līmenī, ko vērtējam kā pozitīvu tendenci, ņemot vērā, ka iepriekšējos gados šis segments piedzīvoja virkni izaicinājumu. Būtiski pieminēt, ka arī šogad turpināsim aktīvi bagātināt kā jaunu, tā lietotu auto klāsta pieejamību klientiem, un to nupat iezīmēja jaunā “Audi” dīlera atklāšana Kārļa Ulmaņa gatvē, iepriekšējam “Audi” centram S. Eizenšteina ielā pārtopot par “outlet” koncepta lietotu auto dīleri,” skaidro I. Gerkena.

Kā jau paredzēts piegāžu problēmas ietekmē automašīnu pārdošanas apjomus arī novembrī. Jauno pasažieru automašīnu pārdošanas apjomi sarukuši par 17% salīdzinot ar šo pašu mēnesi pērn. (853 pret 1029), informē Latvijas Auto asociācijā.

"Ja darbam ar privātā sektora klientiem tirgotāji vairāk vai mazāk ir pielāgojušies, tad šobrīd ar vien biežāk saskaramies ar problēmām publiskā sektora iepirkumos, kuros daudzi nevēlas piedalīties neadekvāti noteikto piegādes termiņu dēļ. Tādēļ, lai nodrošinātu maksimālu plašu pretendentu loku un izdevīgāko piedāvājumu, vēlos aicināt iepirkumos ņemt vērē esošo situāciju un tos veikt laicīgi, paredzot pietiekami lielus piegāžu termiņus," komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pieaugumu uzrāda vieglais komerctransports, kas novembrī piedzīvojis 18% pieaugumu. Pateicoties tam, kopumā, vieglo auto segmentā 2021. gada novembrī ir piedzīvots 11% pieaugums (1234 pret 1094) un gadā kopumā pieaugums veido 8% pret 2020. gadu.

Līdz ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” jaunā “Audi” centra atklāšanu šī gada sākumā Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, uzņēmuma līdzšinējais dīleru salons Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, pārtapis par Latvijā jauna koncepta lietotu auto centru “Moller Auto Outlet”.

Tas ir pirmais mazlietotu auto centrs Latvijā, kurā daļa lietotu auto apskatāmi salona iekštelpās, nodrošinot tādu pašu klientu pieredzi kā iegādājoties jaunu auto. Papildus tam, Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, norāda, ka, mūsdienās pieaugot ilgtspējīgu izvēļu nozīmei un lietotu auto kvalitātei, arī to iegādes process ir transformējies.

“Moller Auto Outlet” kopējā telpu platība, kurā pieejams mazlietotu auto piedāvājums, ir 750 m2, savukārt āra zonas platība, kas arī tiek izmantota automašīnu izvietošanai tirdzniecībai - aptuveni 1300 m2. “Moller Auto Outlet” kopumā apskatei ir pieejami aptuveni 60 dažādu zīmolu auto, tostarp “Volkswagen”, “Audi”, “Škoda”, “Nissan”, “Subaru”, “Toyota”, “Volvo”, “Hyundai”, “Renault”, “Peugeot”, “BMW”, “Seat Ateca”, “Citroen” un “Cupra” zīmolu spēkrati.

Zviedrijas akumulatoru ražošanas uzņēmums "Northvolt" trešdien paziņoja, ka valstī darbību sākusi tā dēvētā gigarūpnīca, kas ir pirmā šāda veida ražotne, ko kontinentā pārvalda kāda Eiropas kompānija.

Rūpnīcā Zviedrijas pilsētā Šellefteo pagājušajā naktī uzražots pirmais elektriskajiem automobiļiem paredzētu akumulatoru elements, norāda "Northvolt".

Kad šī rūpnīca sasniegs pilnu ražošanas jaudu, tā spēs saražot pietiekami daudz akumulatoru, lai aprīkotu vienu miljonu elektrisko automobiļu gadā.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" arī drīzumā atvērs savu pirmo rūpnīcu Eiropā, un Āzijas konkurentiem ir nozīmīgas ražotnes Polijā un Ungārijā, taču līdz šim nevienam Eiropas uzņēmumam nav bijusi tik liela rūpnīca kā šī.

"Northvolt", kas dibināts 2016.gadā, jau ieguvis pasātījumus 26,5 miljardu eiro vērtībā no Eiropas autoražošanas milžiem, tostarp Vācijas BMW un "Volkswagen", kā arī Zviedrijas "Volvo", ar kuru kopā uzņēmums plāno būvēt Eiropā otru ražotni.