Sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniekiem un inženieriem, izstrādāts prototips ūdensvadu skalošanas iekārtai.

Skalojot ūdensvadus, iekārta iegūst datus par ūdens kvalitāti un nosūtu tos zinātniekiem, lai operatīvi lemtu par rīcību nemainīgi augstas dzeramā ūdens kvalitātes uzturēšanai.

"Pašvaldībām nereti ir nepieciešams palīdzība ūdens kvalitātes uzlabošanai ūdensvada tīklos. Ūdensvadu skalošana ir jāveic regulāri, lai mazinātu ūdens saduļķošanās riskus. Ūdens saduļķošanās tīklā ir regulāri novērota parādība. To visbiežāk izraisa ūdensvadu projektēšanā ietvertā prasība par papildu drošību ugunsdzēsības vajadzībām. Ūdensvadu diametrs ir lielāks, nekā būtu nepieciešams no ūdens kvalitātes viedokļa," skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Rubulis.

Mitsubishi importētāja MML Imports valdes priekšsēdētājs Valdis Spredzis uzskata, ka Latvijas ierēdniecībai patreizējā ekonomiskajā situācijā ir jābeidz spēlēt bērnu spēles, izdomājot dažnedažādus nodokļus, tā vietā, lai taupītu naudu un laiku Latvijas valsts var nākt klajā ar ultimatīvu paziņojumu, ka visiem Latvijas iedzīvotājam 2010. gadā Valsts Kasē ir jāsamaksā, piemēram, 100 Ls.

Valdis Spredzis pauda sašutumu par valsts amatpersonu klaju ņirgāšanos par Latvijas sabiedrību: „Ir sajūta, ka valsts ierēdniecība piedalās virtuālā spēlē, kurā tai nav pat mazākās nojausmas, ka vispirms, lai kaut ko maksātu, ieskaitot arī nodokļus, vispirms nauda ir jānopelna!!! Budžeta izpildīšanai var izdomāt progresīvo mājokļa, regresīvo mobilo telefonu nodokli, auto nodokli, vai nākamo 20 grūto gadu nodokli, taču kādu ietekmi tas atstās uz biznesa vidi un sabiedrību kopumā, valsts ierēdņiem nav ne mazākās nojausmas. Projekta tabulās var sarakstīt, ka plānotie ieņēmumi no ieviestā nodokļa būs 30 vai 100 miljoni, bet vai tas būs reāli izpildāms. Esmu pārliecināts, ka neviens no Latvijas ierēdņiem nav darbojies reālā biznesa vidē un nesaprot galveno, ka šobrīd daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēja karājas mata galā.”

Saistībā ar Krievijas pārtikas embargo un Āfrikas cūku mēri pēdējos mēnešos krasi mazinājusies zemnieku maksātspēja, līdz ar to abu problēmu netiešās sekas sāk izjust arī lielie pārtikas pārstrādātāji, atzina AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Diemžēl sākam izjust Krievijas embargo sekas - netieši, tomēr ļoti spēcīgi, jo zemniekiem strauji kritusi maksātspēja attiecībā uz lopbarības pirkšanu. Veicam individuālas pārrunas, mēģinām risināt problēmu ar avansiem, bet kopumā šo problēmu izjūtam ļoti asi,» sacīja Amsils.

Viņš norādīja, ka maksātspēja krasi samazinājusies piena lopkopībā un cūkkopībā.

«Piensaimniekiem maksātspēja samazinājusies zemo piena iepirkuma cenu dēļ, ko nosaka iepircēji, kuriem savukārt problēmas ar preces noietu ir embargo dēļ. Tikmēr cūkkopji izkāvuši cūkas Āfrikas mēra dēļ. Līdz ar to strauji sarucis lopbarības pircēju skaits, bet palikušie cīnās ar naudas trūkumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

«Investori jau labu laiku gaidīja šīs vēlēšanās, jo jau vairākus mēnešus ir bijis acīmredzams, ka Ukrainas politiskā sistēma iestājusies nogaidošā pozīcijā. Tomēr valstī ir hroniskas strukturālas problēmas, kuras vislabāk ilustrē valsts tekošā konta deficīts. Situācijas risināšanai ir nepieciešama politiska izšķiršanās un visdrīzāk ne pārāk populāri lēmumi, kuri tika atlikti vēlēšanu priekšvakarā.»

Raksturojot situāciju Ukrainā, norāda Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns

«Paredzams, ka pēc vēlēšanām būtu jāiezīmējas virzienam, kurā Ukraina meklēs situācijas risinājumu. Ja politisko ainu nesarežģīs, piemēram, rezultātu juridiski apstrīdējumi vai citas protestu akcijas, kas gan šobrīd šķiet maz ticams, šim virzienam mūsuprāt būtu jāiezīmējas apmēram mēneša laikā, bet noteikti līdz gada beigām,» uzskata Kotāns.

Eksperts norāda, ka ņemot vērā, ka tekošā konta deficītu lielā mērā izraisa nesabalansētība starp importa un iekšējām gāzes cenām, risinājumi ir meklējami divos iespējamos virzienos vai to kombinācijā. Pirmkārt, Ukraina varētu izšķirties (pamazām) atteikties no iekšējās gāzes cenas subsidēšanas, kas gan ir bijusi ļoti politiski jutīga tēma. «Tomēr tādējādi tiktu normalizēti gāzes tirgus darbības principi un būtiski samazināts liekais patēriņš. Šī ir arī kategoriska SVF prasība aizdevuma programmas atjaunošanai. Otrkārt, Ukraina, visticamāk, turpinās sarunas ar arī Krieviju par gāzes iepirkuma cenām un noteikumiem, lai nesabalansētību novērstu, samazinot importa izmaksas. Tomēr Krievija par noteikumu ir izvirzījusi Ukrainas pievienošanos Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas muitas savienībai, bet arī tas prasītu augstu politisku cenu, un pat tiek diskutēts, vai esošā Ukrainas konstitūcija to pieļauj. Risinājums nebūs ne balts, ne melns. Tomēr paredzams, ka Ukraina izšķirsies par risinājumu komplektu SVF virzienā, jo politiskie upuri, šķiet, ir par mata tiesu mazāki,» piebilst A. Kotāns.

Divi lieli autotirgotāji ir vērsušies tiesā, lai pasargātu sevi no kreditoriem. Nozares speciālisti prognozē, ka šogad maksātnespēja gaidāma daudziem pašmāju dīleriem, ziņo laikraksts Bizness un Baltija.

8.janvārī Rīgas Centra rajona tiesa ierosināja Partner Motors tiesiskās aizsardzības procesu, apstiprināja pasākumu plānu un iecēla administratoru. Partner Motors no 1994.gada pārdod Subaru automašīnas. «Strādājam iepriekšējā režīmā. Nekādas izmaiņas nav notikušas,» laikrakstam pastāstīja salonā.

Savukārt 14.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skatīs jautājumu par analoga procesa ierosināšanu attiecībā uz Viking Motors, kas no 1993.gada pārdod automašīnas SAAB, Hummer, Cadillac un KIA. Viking Motors pārstāvis Austris Krūmiņš laikrakstam teicis: «Ja es atbildu uz jūsu jautājumiem, tātad firma ir dzīva un turpina darbu.» Taču ne par iemesliem kāpēc sperts šāds soli, kā arī par parādu apmēriem A.Krūmiņš nestāstot.

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Juridiski Prudentia Advisers piesaisti konsultāciju sniegšanā saistībā ar airBaltic 2011. gadā iniciējusi Satiksmes ministrija, taču šajā izvēles procesā partijai Vienotība bijusi nozīmīga loma.

Vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus – airBaltic un a/s Liepājas metalurgs - konsultējošā uzņēmuma Prudentia Advisers piesaiste 2011. gada vasarā notikusi ļoti lielā steigā. Konsultantam, no kura rīcības atkarīgi daudzos miljonos latu mērāmi valsts līdzekļi un par kura, iespējams, nelikumīgu rīcību jau ir bijušā airBaltic līdzīpašnieka pirmais pieteikums tiesā, 2011. gadā nav bijusi pat atbildības apdrošināšana, liecina valsts amatpersonu izteikumi.

Lidsabiedrībai airBaltic, kurā valstij līdz 2011. gada nogalei piederēja 52,6% kapitāldaļu, 2011. gadā turpināja pasliktināties finanšu situācija un valdībai bija jādomā, ko un kā darīt, tāpēc arī vienā no valdības sēdēm radusies ideja par profesionāļu piesaisti šī rēbusa risināšanai. Iespējams, šobrīd jautājumu par Prudentia Advisers piesaisti – konsultēt valsti airBaltic problēmu risināšanā, nebūtu, ja būtu bijis publiskais iepirkums uz attiecīgo konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, kur pretendentiem būtu izvirzītas prasības, atlases kritēriji un arī noteikts atalgojums.

«Ir pilnīgi nesaprotami, ka mazas Krievijas pierobežas valsts līderi sakarā ar jaunu sankciju ieviešanu un Krievijas provocēšanu atļaujas runāt visskaļāk. Vai tiešām mēs gribam būt tie, kas kailām rokās sarausīs citiem no ugunskura karstus kastaņus?» Par to šodienas DB viedoklī Līva Melbārzde.

Loginovs tiesībsargājošajām institūcijām sagatavojis dokumentu paketi trīs sējumu apmērā.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

#1/18

Latvijā.

Krievu salas projekts uz izgāšanās robežas

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#2/18

Latvijā.

Vilks: Kopumā jāsaka, ka ministra darbs ir diezgan liels murgs

No finanšu ministra amatā paveiktajiem darbiem lielākais gandarījums Andrim Vilkam (V) ir par Latvijas valsts reputācijas uzlabošanu, un tam pakārtoti ir citi sasniegumi - eiro ieviešana Latvijā, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšana, sekmes ārējos tirgos. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#3/18

Latvijā.

Rublis grimst arvien dziļāk

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru turpina samazināties, pirmo reizi vēsturē pārkāpjot 38 rubļu atzīmi, raksta The Wall Street Journal. Lasīt tālāk...

Foto: RIA Novosti

#4/18

Latvijā.

Jelgavas un Daugavpils tirgos atrod 2,6 tonnas nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus

Tostarp Jelgavas pilsētā esošajos tirgos no realizācijas tika izņemtas 1,5 tonnas, savukārt atkārtotajās pārbaudēs Daugavpils tirgos 1,1 tonna augļu un dārzeņu. Lielākoties izņemti gurķi, paprika, āboli, bumbieri, kā arī cita lauksaimniecības produkcija. Lasīt tālāk...

#5/18

Latvijā.

Siguldas gaisa trošu vagoniņa sasvēršanās nav tikusi uzskatīta par avāriju

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāvji 6.septembra vakarā, kad notika Siguldas gaisa trošu vagoniņa sasvēršanās, netika informēti par notikušo tāpēc, ka sasvēršanās netika uzskatīta par avāriju, informēja SIA LGK atrakcijas pārstāvis Pēteris Pastars. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#6/18

Pasaulē.

Ar tomātu kauju pret Krievijas embargo

Tomātu kaujā Amsterdamā simtiem cilvēku nedēļas nogalē parādīja savu nostāju pret Krievijas noteikto embargo, kas attiecas arī uz Eiropas augļiem un dārzeņiem, ziņo BBC. Lasīt tālāk...

Foto: EPA

#7/18

Latvijā.

Virzās uz jaunu kvartālu Rūpniecības ielā

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#8/18

Db viedoklis: Sākoties vairāksolīšanai, zaudēs abas puses

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt. Lasīt tālāk...

Foto no DB arhīva

#9/18

Latvijā.

Investors: Tiek iesildīta eiro druka

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu. Lasīt tālāk...

Foto: RIA Novosti

#10/18

DB karikatūra

Karikatūra: Agris Liepiņš

#11/18

Latvijā.

Darbaspēka izmaksas augušas par 51 centu stundā

Vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī 2014. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, pieauga par 51 centu stundā jeb 8,6% un sasniedza 6,58 eiro stundā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#12/18

Latvijā.

Sākam biznesu: Māca pogām paklausīt lietotāja vēlmēm

Kompānijas Dimple izstrādātās NFC uzlīmes pūļa finansējuma vietnē Indiegogo iepriekšpārdošanā iegādājās vairāk nekā 2000 cilvēku visā pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#13/18

Pasaulē.

iPhone 6 pieprasījums sasniedz rekordlielus apjomus

Pircēju pieprasījums pēc jaunajiem Apple iPhone 6 un iPhone 6 Plus ir milzīgs, un iepriekšējo pasūtījumu skaits sasniedzis rekordu, atsaucoties uz kompānijas teikti, raksta 247wallst.com. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

#14/18

Latvijā.

Latvija neatbalsta sankcijas pret Krievijas dzelzceļu un tā vadītāju, Putina sabiedroto Jakuņinu

Vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi, arī - Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums Krievijas dzelzceļš un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. Lasīt tālāk...

Foto no DB arhīva

#15/18

Latvijā.

Loginovs tiesībsargājošajām institūcijām sagatavojis dokumentu paketi trīs sējumu apmērā

Neskatoties uz to, ka Satiksmes ministrija aicina tiesībsargājošās iestādes vērtēt Rīgas ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova darbu, viņš pats tuvākajās dienās ir gatavs vērsties šajās iestādēs, jo saskata kaitniecisku darbību no ierēdņu puses, atklāj Loginovs. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#16/18

Latvijā.

Dobeles dzirnavniekam aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora saskaņotu rīcību parādnieka interesēs

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Lasīt tālāk...

Foto: Ieva Čīka, LETA

#17/18

Pasaulē.

Gribi tādā iekosties? Piedāvājumā - melnais burgers

Ātrais ēdinātājs Burger King Japānā klientus centīsies pievilināt ar jauniem - melnajiem - burgeriem, vēsta The Wall Street Journal. Lasīt tālāk...

Foto: EPA

#18/18

Šodien aktuālais laikrakstā Dienas Bizness

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus. Lasīt tālāk...

Dzintaru koncertzāle «aprij» miljonus 


Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukcijai nepieciešams vēl gandrīz miljons eiro. Lasīt tālāk...

Rekordraža liek krist graudu cenām

Pārtikas izejvielu cenu kritums preču biržās liek domāt, ka lētākas drīzumā varētu palikt preces veikalu plauktiņos. Lasīt tālāk...

Beidzot startē Zaļo tehnoloģiju inkubators

Pirmajā Zaļo tehnoloģiju inkubatora pieteikumu konkursā iesniegtas 164 idejas, no kurām pirmsinkubācijā uzņemta 21. Lasīt tālāk...

Dienas Biznesa vāks 15. septembrī

Skatīties pārējos attēlus

Atziņa, ka visi uz šīs planētas esam smalkiem diedziņiem kopā sasieti, liekas pieņemama, taču ar mūsu ikdienas dzīvi īpaši nesaistīta, kamēr vien nesaskaramies ar pavisam tiešiem pierādījumiem.

Es šādu atskārsmi piedzīvoju pavisam nesen, kad atklājām, ka mūsu izveidotai tīmekļa vietnei likeit.lv, kuras mērķis ir apvienot darba meklētājus un darba devējus Latvijas IT tirgū, vienlaicīgi ir parādījies līdzinieks otrā pasaules malā – Austrālijā. Līdzīgs ir ne tikai interneta vietnes nosaukums – likeit.com.au, bet arī tās uzdevumi.

Par darba trūkumu IT lauciņā Latvijas darba tirgus šobrīd noteikti nevar sūdzēties – kvalificēti speciālisti ir ļoti pieprasīti.Identiska situācija ir arī citviet pasaulē, kas noved pie pastiprinātas IT speciālistu meklēšanas.Izrādās, ka vienas vīzijas īstenošana var tikt īstenota gaužām līdzīgi. Tāpat kā Austrālijas kolēģi, arī Latvijas likeit.lv piedāvā modernā un ērtā veidā iesaistīties IT darba piedāvājumu apritē. Darba meklētājiem vietnes ietvaros ir iespēja bez maksas izveidot profilu, to papildinot ar savu CV. Izveidotais profils būs redzams darba devējiem. Tāpat ir iespējams pārlūkot jau esošos piedāvājumus un pieteikt tiem savu kandidatūru.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Ieviešot jaunās apdrošināšanas uzņēmumu uzraudzības sistēmas Maksātspēja II (Solvency II ) prasības, šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums.

Tāpat Saeima apstiprināja grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas paredz izmaiņas efektīvākai apdrošināšanas starpnieku uzraudzībai.

Jaunais Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums papildina pašreiz spēkā esošo maksātspējas un uzraudzības režīmu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektorā, nosaka pāreju uz jaunu kapitāla prasības aprēķinu, pamatojoties uz risku novērtēšanu, kā arī pārņem aktuālās prasības no patlaban spēkā esošā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un Pārapdrošināšanas likuma.

Pēkšņs arests sestdienā, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir izslēgts no spēles. Kontrole pār FKTK nonāk finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. FKTK priekšsēdētāja amats ir atkarīgs no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra. Sekmīgas KNAB operācijas rezultātā Latvijas Banka ir sasieta. Drošības līdzeklis vienam, bet citiem amati karājas matā.

Kas mūsu valstī notiek? Tiek pārņemts milzīgs objekts. Miljardiem vērtā Aizkraukles banka, kurā maksātnespējas administratoru mafija grib ielikt savus likvidatorus. Tas ir kaut kas nebijis – ne privatizācijas laikā, ne kādas citas bankas pārņemšanā nekad nevienā uzņēmumā nav bijuši tādi finanšu līdzekļi kā Aizkraukles bankā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. «Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par monarhu, kurš var tirgot kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā laikrakstam stāsta bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Bet rindā vēl desmit bankas – tie ir reāli miljardi, tik daudz naudas kā vēl nekad. Tā ir īsta privatizācija Nr.2, reāla nacionalizācija atkal.

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Eiropas ekonomikas dati pēdējā laikā neatklāj diez ko spīdošu ainu.

Vecā kontinenta tautsaimniecības vilcējas – Vācijas – IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā vēl ar iepriekšējo ceturksni izrādījās stagnējis (ātrais novērtējums). Tikmēr trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksnī bija vērojams ekonomiskās aktivitātes kritums par 0,2%. Tādējādi Vācija vien par mata tiesu izvairījusies no recesijas, par kuru tradicionāli uzskata ekonomikas samazināšanos divus ceturkšņus pēc kārtas.

Savukārt ceturtajā ceturksnī gada skatījumā Vācijas iekšzemes kopprodukts audzis vien par 0,6% (pirms tam tika paredzēti 0,9%), kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā trešajā ceturksnī (1,1%) un būtiski lēzenāks pieauguma temps par otrā ceturkšņa 2%.

ES perifērijas dalībvalstu cementa industrija parauta atpakaļ no konkurētspējas bezdibeņa malas; tirgus risinājums paliek nepilnīgs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlamentā par mata tiesu – pēdējā balsojumā pirms tālākajām sarunām ES Padomē – ir novērsta neziņa cementa ražošanas industrijā. Latvijā tas nozīmētu pamatīgas problēmas Cemex, kas ir gan veiksmīgs eksportētājs, gan nozīmīgs darba devējs ar cita starpā ar lieliskiem korporatīvās sociālās atbildības rādītājiem. DB lielāko uzņēmumu TOP 500 Cemex ieņem 79. vietu. Kompānija pati komentāros ir atturība, bet eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš pēc balsojuma EP trešdienas pēcpusdienā DB sacīja, ka, «ja būtu palicis tāds likumprojekta piedāvājums, kāds tas nāca no politiski kreisajiem EP spēkiem, tad tas liktu CEMEX slēgt durvis Latvijā».

Jaunu auto tirdzniecībā svarīgākais uzdevums krīzes laikā bija noturēt galvu virs ūdens, bet šobrīd jaunu auto tirdzniecība ir stabila, bez galvu reibinoša pieauguma

Tajā pašā laikā konkurence ir nesalīdzināmi pieaugusi, maksātspējīgā auditorija joprojām ir tik liela, cik ir, un nākas meklēt jaunas peļņas iespējas. Tās jau tiek realizētas pieprasītos, konkurētspējīgos servisa produktos, ir jāturpina meklēt dažādos integrētos mobilitātes, apdrošināšanas un finansējuma pakalpojumos un, protams, arī lietotu automobiļu tirdzniecībā. Tiesa, tirgotāji arvien vairāk saskaras ar kopīgām problēmām lietotu auto tirgū – pircēja nepietiekamajām zināšanām, zemu patēriņa kultūru un tirgus spiediena rezultātā deformējušos izpratni par kvalitātes un cenas attiecību.

Paužot autotirgotāju viedokli, Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš uzsvēra, ka «lielākais jaunu auto tirgus vilcējspēks ir valsts un privāto uzņēmumu iepirkumi, taču privātais sektors no kopējā apjoma veido tikai aptuveni 20%. Bēdīgākā ziņa ir tā, ka pēdējos gados šis skaitlis ne par mata tiesu nav izkustējies no vietas un nav indikāciju, ka tas varētu mainīties. Arī valsts un pašvaldību iepirkumi ir pieticīgi.»

Valsts policija iepirkumā par desmitiem tūkstošu latu pasūtījusi autokrāsas, kuras Eiropas Savienības direktīvas un pašmāju noteikumi izmantot aizliedz, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Autonozares pārstāvji to sauc par kliedzošu pārkāpumu.

Policijas īpašumā ir daži simti transportlīdzekļu, no kuriem daļu Policijas Transporta birojs arī pats cenšas savest kārtībā. Nesen policijas iestāde nolēma iegādāties krāsas un špakteles, gruntis un citus līdzekļus automašīnu krāsošanai. Tomēr policijas sastādītajā krāsu vēlmju sarakstā autokrāsu jomas speciālisti pamanījuši kādu visai lielu īpatnību. Policija vēlējusies iegādāties autokrāsas, kuru lietošana Eiropas Savienībā būtībā ir aizliegta.

Tās ir ķīmiskās bāzes krāsas, kuras ar īpašu atļauju drīkst lietot vien antīko auto krāsošanai, un arī tad - izņemot īpašu atļauju. Raidījums norāda, ka diezin vai policijas mašīnas jau sasniegušas tik cienījamu vecumu, lai kļūtu par antīkiem auto. Eiropa prasa ārpus rūpnīcām mašīnas krāsot vien ar krāsām, kas ir radītas uz ūdens bāzes. Iemesls – rūpes par vides tīrību un cilvēku veselību.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Mūžībā 65 gadu vecumā aizgājis Rīgas Motormuzeja un Auto Rīga dibinātājs ViktorsKulbergs, aģentūrai LETA apstiprināja Auto asociācijas projektu vadītāja Zane Rone.

Kulbergs 1994.gadā izveidoja arī Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociāciju, kas šā gada 7.janvārī mainīja nosaukumu uz Auto asociācija. Visu šo laiku viņš bija asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Kulbergs dzimis dzimis 1948.gada 29.februārī un bija ieguvis augstāko izglītību.

Savulaik viņš strādājis par skārdnieku, strādājis radioaparātu rūpnīcā, kā arī strādājis "RAF".

No 1972.gada līdz 1990.gadam viņš bija Antīko automobiļu kluba prezidents, savas karjeras laikā bijis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs, bijis Latvijas Attīstības aģentūras padomes loceklis un viens no kandidātiem uz Ārējo ekonomisko sakaru departamenta ģenerāldirektora amatu, taču pēcāk pats no šī amata atteicies.

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Martā Latvijā reģistrēti 758 jauni automobiļi, kas ir par 468 vieglajām automašīnām vairāk nekā pirms gada attiecīgajā mēnesi, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Martā reģistrēti par 223 vieglajiem automobiļiem vairāk nekā februārī. Kopumā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2010.gada janvāri – martu, reģistrēto transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis par 163%. Reģistrācijas līderi joprojām nemainīgi – Volkswagen, Toyota, Renault.

«Ņemot vērā jaunu transportlīdzekļu tirdzniecības apjomus Baltijas valstīs, Latvija joprojām atpaliek, jo Lietuvā marta mēnesī bija piereģistrētas 1234 automašīnas, savukārt Igaunijā – 1424 pirmreizējās jaunu vieglo automašīnu reģistrācijas,» DB skaidro Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.

Šogad tiek plānots pārdot tikai 3 tūkstošus jaunu auto Latvijā, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prognozes.

«Latvijas auto nozare varētu mēģināt izdzīvot un savilkt galus, ja jaunu auto tirgus būtu virs 6000 auto šobrīd prognozēto 3000 auto 2010 gadā. Ar 3000 auto nav iespējams izdzīvot bez biznesu stimulācijas ar papildu līdzekļu piesaisti zaudējumu segšanai. Valdībai jārūpējas, lai šis minimālais 6000 auto tirgus būtu iespējams Latvijā, lai izdzīvotu auto dīleri, saglabātu darba vietas un ļoti svarīgi ir tas, ka no auto nozares pārtiek daudzi uzņēmumi (riepu, eļļas, krāsu tirgotāji, apdrošināšanas kompānijas utt.),» skaidro Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Auto nozare piedzīvo dramatisku kritumu noietā (–40% 2008/2009; –82% 2009/2008; –45% 2010/2009).

Pēc Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) sniegtās informācijas vairāk nekā 40% vieglo auto joprojām tiek izvesti no valsts.

Ievērojamo daļu jauno auto reģistrācijas datos joprojām ieņem tranzīts jeb automašīnas, kas īslaicīgi piereģistrētas Latvijā un tūlīt pēc tam izvestas no valsts. Lai gan t.s tranzīta auto konkrētajā mēnesī no datiem tiek izņemts, ir grūti pilnībā uzskaitīt automašīnas, kas reģistrētas iepriekšējā mēnesī, bet jau nākamajā noņemtas no CSDD uzskaites. Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs norāda: «Vairāk nekā 40% jauno vieglo auto Latvijā vēl joprojām tiek eksportēti.»