Atziņa, ka visi uz šīs planētas esam smalkiem diedziņiem kopā sasieti, liekas pieņemama, taču ar mūsu ikdienas dzīvi īpaši nesaistīta, kamēr vien nesaskaramies ar pavisam tiešiem pierādījumiem.
Es šādu atskārsmi piedzīvoju pavisam nesen, kad atklājām, ka mūsu izveidotai tīmekļa vietnei likeit.lv, kuras mērķis ir apvienot darba meklētājus un darba devējus Latvijas IT tirgū, vienlaicīgi ir parādījies līdzinieks otrā pasaules malā – Austrālijā. Līdzīgs ir ne tikai interneta vietnes nosaukums – likeit.com.au, bet arī tās uzdevumi.
Par darba trūkumu IT lauciņā Latvijas darba tirgus šobrīd noteikti nevar sūdzēties – kvalificēti speciālisti ir ļoti pieprasīti.Identiska situācija ir arī citviet pasaulē, kas noved pie pastiprinātas IT speciālistu meklēšanas.Izrādās, ka vienas vīzijas īstenošana var tikt īstenota gaužām līdzīgi. Tāpat kā Austrālijas kolēģi, arī Latvijas likeit.lv piedāvā modernā un ērtā veidā iesaistīties IT darba piedāvājumu apritē. Darba meklētājiem vietnes ietvaros ir iespēja bez maksas izveidot profilu, to papildinot ar savu CV. Izveidotais profils būs redzams darba devējiem. Tāpat ir iespējams pārlūkot jau esošos piedāvājumus un pieteikt tiem savu kandidatūru.
Sinhronu, bet savā starpā it kā nesaistītu notikumu parādīšanās izskaidrojums jau sen nodarbina dažādu jomu zinātnieku prātus. Tas, ka divi vai vairāki cilvēki, kuri viens otru nepazīst un nekad nav tikušies, strādā pie vienas un tās pašas problēmas un vienlaicīgi nonāk pie vieniem un tiem pašiem secinājumiem, nav nemaz tik neparasts fakts. Daudzi slaveni izgudrojumi un atklājumi ir tikuši veikti dažādās pasaules vietās vienlaicīgi un neatkarīgi viens no otra.
Lidaparātu gandrīz vienā un tajā pašā laikā izgudroja brāļi Raiti Amerikā un Ričards Pierss Jaunzēlandē. Neptūnu atklāja divi astronomi Kembridžā un Parīzē. Tāpat arī fotogrāfija, televīzija, elektriskā spuldze, periodiskā tabula, skābeklis, sugu izcelšanās un daudzi citi atklājumi ir radušies vienlaicīgi un daudzos gadījumos izraisījuši karstas debates par pirmatklājēja godu. Šādas parādības ir vērojamas ne tikai zinātnes laukā, bet arī rakstniecībā un citās mākslās. «Kad ir pienācis laiks kādām konkrētām lietām, tās parādās dažādās vietās, tāpat kā agrā pavasarī izplaukst vijolītes,» tā rakstīja kāds 19.gadsimta matemātiķis.
Par to, kas ir pamatā šādām sakritībām, vienprātības joprojām nav. Daži autori uzskata, ka visu būtņu apziņa ir saistīta ar kolektīvo informācijas lauku. Nereti mēs mēdzam teikt, ka «idejas karājas gaisā» un ka mēs viens no otra ietekmējamies. Kembridžas bioķīmiķis Ruperts Šeldreiks lieto terminu «morfiskais lauks», kas ir universāla datu bāze, ko ar rezonanses palīdzību var izmantot visas dzīvās būtnes. Tā, piemēram, vienas grupas apgūtās zināšanas savai attīstībai var «paņemt» cita, ar pirmo šķietami nesaistīta grupa.
Šeldreika atziņas sasaucas arī ar psihologa Karla Gustava Junga jau pagājušā gadsimta 20.gados aprakstīto «kolektīvās zemapziņas» un sinhronitātes fenomenu. Pēc Junga, starp idejām pastāv saistība, kas izpaužas vienlaicīgās parādībās, kam ir vienāda nozīme. Viņam patika doma par to, ka dzīve nav nejaušu atgadījumu sērija, bet gan dziļākas kārtības izpausme – ka ir kaut kas visiem vienots. Jungs to sauca par Unus mundus, kas latīniski nozīmē «viena pasaule».
Var tam piekrist vai nepiekrist, var meklēt dažādas sakritības vai noliegt tās, tomēr šķiet, ka vienas un tās pašas idejas tiešām turpina dzimt neatkarīgi dažādās pasaules malās. Nevaram paļauties uz to, ka Latvijā notiekošais nekādā veidā nav saistīts ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Japānu, Ķīnu, Ameriku vai citām pasaules vietām. Mūsu idejas «karājas gaisā», un tas, ko mēs varam darīt, – censties, lai tās būtu pēc iespējas labākas.
