Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada Francijas atklātā čempionāta uzvarētāja Aļona Ostapenko ceturtdien ar skaistu uzvaru pār spēcīgo čehieti Karolīnu Plīškovu noslēdza sev un valstij vēsturisko sezonu.

Ostapenko sezonas noslēguma turnīra «WTA Finals» apakšgrupas trešajā mačā guva panākumu ar rezultātu 6-3, 6-1.

Mačs iesākās ļoti līdzīgā cīņā, tomēr Plīškovai neizdevās salauzt Latvijas sportisti un pēc tam viņa padevās. Otrajā setā Ostapenko pie savas serves zaudēja vien trijās izspēlēs, no kurām divas bija Latvijas sportistes dubultkļūdas.

«Zaudēju pirmajos divos mačos, tomēr ir lieliski šeit būt un noslēgt šādi sezonu. Viņa ir lieliska spēlētāja ar lielisku sezonu, bet man šodien nebija, ko zaudēt, tāpēc centos izbaudīt katru mirkli,» pēc dueļa pauda Ostapenko, savu sezonu nosaucot par lielisku.

Ostapenko šobrīd ir WTA ranga septītajā vietā un gadu noslēgs vai nu šajā pozīcijā, vai arī būs astotā. Savukārt Plīškova šobrīd atrodama trešajā pozīcijā, turklāt joprojām arī pretendē uz atgriešanos līderpozīcijā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Latvijas sieviešu tenisa otrā rakete Anastasija Sevastova piektien ASV atklātā čempionāta pusfinālā piedzīvoja zaudējumu 23 «Grand Slam» vienspēļu titulu īpašniecei Serēnai Viljamsai.

Sevastova, kura WTA rangā ieņem 18. vietu, bet turnīrā bija izlikta ar 19. numuru, ar 3-6, 0-6 piekāpās reitinga 26. pozīcijā esošajai Viljamsa, kura sacensībās izlikta ar 17. numuru.

Par pusfināla sasniegšanu Sevastova nopelnīja 780 WTA ranga punktus. Zīmīgi, ka par spīti pusfināla sasniegšanai Sevastova jaunākajā pasaules rangā, kas tiks publicēts pirmdien, zaudēs vienu vietu, noslīdot uz 19. pozīciju. Tikmēr Viljamsa, garantējusi atgriešanas ranga divdesmitniekā.

Latvijas tenisiste ļoti labi uzsāka pirmo setu, jau pirmajā geimā nobreikojot savu pretinieci, kam sekoja pārliecinošs panākums otrajā geimā. Viljamsa gan nākamajā geimā visai droši panāca 1-2, bet pēc tam nobreikoja Latvijas tenisisti, panākot neizšķirtu 2-2.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova svētdien ASV atklātā čempionāta astotdaļfināla spēlē pret pieckārtējo Grand Slam turnīru uzvarētāju Mariju Šarapovu nodemonstrēja savu raksturu un aukstasinību, izcīnot uzvaru trīs setos un otro gadu pēc kārtas sasniedzot šo sacensību ceturtdaļfinālu.

Fotogalerija skatāma augstāk!

Sevastova grūtā cīņā, kura ilga divas stundas un 18 minūtes, svinēja uzvaru ar 5-7, 6-4, 6-2.

Turnīrā ar 16.numuru izliktā Sevastova, kura pasaules rangā atrodas pozīciju zemāk, pērn ASV atklātajā čempionātā aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, savukārt kādā no Grand Slam turnīriem viņa labāko 16 skaitā spēlēja trešo reizi karjerā, astotdaļfinālā cīnoties arī 2011.gada Austrālijas atklātajā čempionātā.

Par ceturtdaļfināla sasniegšanu Sevastova nopelnījusi 430 WTA ranga punktus, kas viņai ļaus saglabāt vietu pasaules ranga 20 labāko skaitā arī pēc šī turnīra beigām.

Nākamajā kārtā, kurā notiks jau cīņa par pusfinālu, Sevastova tiksies ar amerikānieti Sloeinu Stīvensu, kura rangā ir 83.vietā. Stīvensa svētdien ar 6-3, 3-6, 6-1 uzvarēja vācieti Jūliju Gērgesu, kurai turnīrā bija 30.numurs, bet rangā viņa ir trīs pozīcijas zemāk.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus informēja, ka vakar valdībā ir apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā.

Pozīcijā Latvija norādīs, ka nav gatava akceptēt obligāto bēgļu kvotu sistēmu, jo uzskata, ka tas nav vienīgais mehānisms, kā cīnīties ar šo problēmu. Tiek norādīts, ka ir jāņem vērā Latvijas vēsture un valstī notikušais okupācijas gados. Būtiski ir tas, ka Latvijā latviešu tautības īpatsvars ir nedaudz virs 60%, atzīmēts Latvijas nacionālajā pozīcijā.

Latvijas pozīcijā tiek vērsta uzmanība uz to, ka situācija valstī var kļūt vēl sarežģītāka, jo trešo valstu pilsoņi, redzot, ka viņiem piedāvā iespēju dzīvot kādā no ES dalībvalstīm, to izmantotu un rezultātā bēgļu skaits kļūtu vēl lielāks.

Starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen aplēses liecina, ka 2015.gadā bērnu pārtikas un maisījumu pārdošanas apjoms pasaulē būs aptuveni 31,03 miljardi eiro (35 miljardi ASV dolāru), bet autiņbiksīšu tirgus apjoms pieaugs līdz teju 24 miljardiem eiro (27 miljardi ASV dolāru).

«Globālā līmenī šīs izmaiņas veicina jaunu tirgu attīstība, labklājības un urbanizācijas pieaugums, kā arī sieviešu aktīva līdzdalība darba tirgū. Tā vietā, lai izvēlētos pilna laika māmiņu dzīvesveidu, sievietes pēc bērna piedzimšanas ātrāk atgriežas profesionālajā dzīvē, tādējādi paverot tirgus iespējas ātri pagatavojamas bērnu pārtikas un aprūpes produktu ražotājiem,» skaidro Nielsen valdes locekle Latvijā Iveta Pukše.

Kā liecina Pasaules Bankas informācija, Nielsen pētījumā iekļautajos tirgos sieviešu nodarbinātība laika posmā no 1990. līdz 2013.gadam ir pieaugusi par četriem procentpunktiem.

Pašlaik 87% bērnu pārtikas un 66% adaptēto piena maisījumu apgrozījuma pasaulē veido Ziemeļamerikas un Eiropas tirgus. Tomēr šajās valstīs izaugsme gadu no gada ir neliela, kamēr strauju pieaugumu demonstrē attīstības tirgi, kur pakāpeniski uzlabojas dzīves līmenis.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Galactico piecu tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apsaimniekotājs Linstow Center Management (LCM) sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu grupu Apeirons veicis uzlabojumus vides pieejamībā visos tirdzniecības centros, liecina medijiem sniegtā informācija.

Projekta ietvaros tika uzlabotas pārvietošanās iespējas tirdzniecības centros - pārvietotas autostāvvietas, uzlabotas uzbrauktuves, nepieciešamības gadījumā tās tika aprīkotas ar margām, uzlabotas un modernizētas tualetes cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī uzlabotas norādes par vides pieejamību, lai apbrauktu šķēršļus - kāpnes, eskalatorus, sliekšņus u.c.

Rekonstruētajās māmiņu istabās tiek nodrošināta iespēja pabarot un apkopt mazuli. Šajās telpās var iebraukt ar bērnu ratiņiem, telpas ir piemērotas apmeklējumam vecākiem kopā ar bērniem.

Paralēli vides pieejamības uzlabošanai, LCM veicis uzlabojumus un papildinājumus klientu servisā, apvienojot visu šo pakalpojumu kopumu zem Galactico serviss standarta. Galactico serviss ir vienots kvalitātes standarts visos piecos Galactico tirdzniecības centros.

Lauvas tiesa Ette tete zīmola produkcijas nonāk ārvalstīs.

SIA Snores īpašnieku Krišjāņa Šnores un Lindas Riekstiņas-Šnores bizness attīstās – viņu radītā Ette tete zīmola bērnu mēbeļu ražošana uzņem apgriezienus, un tuvākajā laikā SIA Snores plāno pārvākties uz jaunu ražotni. Ražošanu nāksies paplašināt, lai paspētu izsekot strauji augošajam pieprasījumam.

Lavīnveida process

Par pirmo veiksmīgo produktu – kāpslīti, ko iespējams transformēt par galdiņu, ideja radusies, apgrozoties jauno māmiņu aprindās. «Sākotnēji, kad piedzima puika, radās domas par mēbeļu ražošanu, vīrs toreiz izgatavoja viņam vienkāršu šūpuli, taču pēc tam, apgrozoties jauno māmiņu lokā, radās pirmās idejas par mēbeļu izgatavošanu, un rezultātā pēc meitas piedzimšanas mērķtiecīgi strādāju, lai varētu sākt savu biznesu,» stāsta L. Riekstiņa-Šnore.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Jaunais pašmāju zīmols jaunajām māmiņām MEMME nursingwear 18.oktobrī laidis klajā pirmo krūtsbarošanas kleitu rudens/ ziemas kolekciju MILKY WAY, kas būs pieejama pārdošanā visā Eiropā, informē uzņēmumā.

Zīmola radītājas Zane Poča un Sintija Rijniece abas ir jaunās māmiņas un dekrēta atvaļinājumu izmantojušas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kā saka viena no uzņēmuma dibinātājām Zane Poča: «Neesam mēs ne rokdarbnieces, ne dizaineres. Skatāmies uz lietām no biznesa vadības un mārketinga, nevis mākslinieka skatupunkta. To mēs uzticam profesionāļiem, kas tic MEMME idejai.»

Kleitas ir speciāli veidotas atbilstoši mūsdienu jauno māmiņu vajadzībām, tās ir piemērotas Ziemeļeiropas laika apstākļiem un ir vienlaikus gan ērtas, gan mūsdienīgas. Apģērbs ražots tepat Latvijā. Kleitas šobrīd pieejamas etsy.com platformā, kā arī dažādos pop-up tirdziņos.

Uzņēmums «Rimi Latvia» sarūpējis dāvanu pirms gada Bauskas «Rimi» veikalā dzimušajai meitenītei. Ceturtdien, 15. janvārī, ģimene ieradās Bauskā, lai saņemtu šo dāvaniņu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Mazā Amēlija jau staigā, sāk mums arī kaut ko stāstīt. Bērniņš aug vesels, viss ir kārtībā,» tā skaidroja meitenes māmiņa Dace Gūtmane. Ģimene dzīvo Vecumnieku novada Bārbelē. Vīrs Aigars Gūtmanis atrod darbu pie apkaimes zemniekiem, Dace «strādā» par māmiņu četriem bērniem. Amēlija ir jaunākais mazulis ģimenē. Vecākās māsas, kā arī brālis mācās Skaistkalnes vidusskolā.

Bauskas «Rimi» vadītājs Mārtiņš Puķāns pastāstīja, ka gada garumā kopš meitenītes dzimšanas tirgotava ik mēnesi jaundzimušās ģimenei 70 eiro vērtībā ļāva iegādāties dažādas bērniņam nepieciešamās preces, tostarp autiņbiksītes, rotaļlietas, kā arī produktus mazuļa ēdināšanai. «Viņi tiešām regulāri ieradās veikalā un pirka visu, kas bērniem un pašiem nepieciešams. Neko bērnam un ģimenes vajadzībām neatbilstīgu viņi neiegādājās,» skaidro veikala vadītājs.

Madonas slimnīcā gada laikā viena trešdaļa grūtnieču izvēlas savu bērniņu laist pasaulē ģimenes dzemdībās, kurās līdzās grūtniecei ir bērna tēvs vai kāds no radiniekiem. Lai jauno māmiņu dzemdības noritētu droši un komfortabli, slimnīca, ar Pētera Avena labdarības fonda Paaudze atbalstu, ir iegādājusies jaunu medicīnisko aprīkojumu aptuveni 40 000 eiro vērtībā, teikts paziņojumā medijiem.

Pēdējos gados Madonas slimnīcas dzemdību nodaļā vidēji ir ap 400 dzemdībām gadā. Grūtnieces un to tuvinieki arvien biežāk izvēlas ģimenes dzemdības, lai šajā tik svarīgajā brīdī māmiņu varētu atbalstīt arī kāds no ģimenes locekļiem.

«Līdz ar to, ka ģimenes dzemdību skaits ar katru gadu pieaug, tad mūsu uzdevums ir radīt apstākļus, lai tās notiktu pēc iespējas kvalitatīvāk. Ar fonda atbalstu mēs esam uzlabojuši dzemdību nodaļas tehnisko stāvokli. Telpu iekārtojums tiek plānots tā, lai dzemdību gaitā vairs nav nepieciešams grūtnieci pārvietot no vienas telpas uz citu. Kā arī ir nodrošināts viss aprīkojums, lai mazulis un māmiņa pirmajos dzīves brīžos justos pēc iespējas labāk,» skaidro Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs.

Lattelecom izstrādājis telemedicīnas risinājumu, kas pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā ļaus sekot līdzi topošo māmiņu veselībai ar mobilās lietotnes palīdzību. Līdz ar grūtniecības uzraudzību ārsti šādu risinājumu izmantos hipertensijas pacientu uzraudzībai

Gaidības topošajām māmiņām ir skaists un vienlaikus satraucošs dzīves posms. Lai arī internetā informācijas ir pārpārēm, ar ķermeni un emocionālo pasauli notiekošās izmaiņas nodarbina prātu un vienu pēc otra «ražo» jautājumus, ko ļoti gribētos apspriest ar ārstu. Bet katra sīkuma dēļ pie speciālista neaizskriet.

Jau no aprīļa dažām jaunām sievietēm grūtniecības novērošanas posms aizritēs mazliet citādi – daļēji attālināti, bet vienlaikus daudz ciešākā ārsta uzraudzībā. Viņas piedalīsies tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom telemedicīnas risinājuma pilotprojektā Jūrmalas slimnīcā. Grūtnieču un hipertensijas slimnieku uzraudzība ir tikai pirmais solis telemedicīnas risinājuma izstrādnē, kam sekos vēl citas pacientu grupas, kuriem nepieciešama novērošana vai uzraudzība, drīzumā – arī dažādām rehabilitācijas programmām.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.

KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.

Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas Bankā un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu Latvijas Bankā viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.