Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši, teikts jaunākajā AS Swedbank ekonomikas apskatā. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums.
Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3,4% un 3,7% iepretim 3,1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.
Naftas cenas ir piedzīvojušas kārtējos kritumus, reizēm paslīdot pat zem 30 ASV dolāriem par barelu. Krituma pamatā ir naftas pārprodukcija. Pieprasījums pēc naftas aug, bet piedāvājums ir lielāks – iepriekšējos gados augstā naftas cena mudināja investēt ieguves jaudu palielināšanā un pašlaik šī nafta nonāk tirgū. Tā kā ieguves mainīgās izmaksas vairumā gadījumu ir zem pašreizējās tirgus cenas, piedāvājums nesarūk. Arī slānekļa naftas ieguve ASV līdz šim ir mazinājusies diezgan minimāli un sākotnēji gaidītais kritums vēl nav redzams.
Cīņā par tirgus daļām OPEC valstis nesamazina ieguves apjomus. Drīz tirgū atgriezīsies Irāna ar papildu pienesumu piedāvājuma kāpumā. Tuvākajā laikā naftas cenas saglabāsies ļoti zemā līmenī – lai arī jaunas investīcijas naftas ieguves sektorā jau ir sarukušas, jāpaiet zināmām laikam kamēr tas atspoguļosies mazākā piedāvājumā un augstākā cenā. ASV slānekļa naftas ieguvēji var ļoti ātri pielāgoties cenu izmaiņām pretstatā tradicionālajai ieguvei un attiecīgi mainīt ieguves apjomus. Tiek attīstīti arī alternatīvas enerģijas avoti, kas arī var mazināt naftas cenu kāpumu tālākā nākotnē, norāda eksperti.
Zemas naftas cenas nozīmē lētākus energoresursus arī Latvijā. Patēriņa cenu kāpums šogad vēl arvien būs zem 1%, turklāt galvenokārt pakalpojumiem un administratīvo pasākumu dēļ (proti, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem, lielāka akcīze naftas produktiem un alkoholam). Un tikai 2017.gadā inflācija pietuvosies 2%.
Tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas. Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā ir sarucis jau zem 8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2005.gada. Un tas notiks arī turpmāk, jo recesijas dēļ Krievijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās sarukt. Vājākas tirdzniecības saites nozīmē mazāku ietekmi no Krievijas ekonomikas satricinājumiem. Attiecībā uz Krieviju galvenie riski ir nevis ekonomiski, bet ģeopolitiski. Zaudējot noietu Krievijas un NVS valstu tirgos, eksportētāji ir strauji palielinājuši noietu gan Eiropā, gan citos tirgos. Līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā, paredzams, ka 2016.-2017.gadā Latvijas eksporta kāpums kļūs spējāks.
Latvijas eksportējošo uzņēmumu elastīgums priecē, bet darbaspēka izmaksu kāpums pamazām sāk kaitēt konkurētspējai, par ko liecina stabilas vai pat krītošas eksporta tirgus daļas ES. Produktivitātes kāpums joprojām atpaliek no algu kāpuma. Investīcijas pieņemas spēkā, bet vēl arvien ir pārāk mazas. ES fondi šogad palīdzēs investīciju kāpumam tikai ceļu būvē un lauksamniecībā, parējās uzņēmējdarbības jomās fondu programmu izsludināšana turpina kavēties.
Līdzīgas tendences novērojamas arī Igaunijā un Lietuvā. Negatīva ietekme no Krievijas uz kaimiņu eksportu bijusi pat lielāka nekā Latvijā – kamēr Latvijas preču eksports uz Krieviju pērn 11 mēnešos saruka par 25%, Igaunijā tas sasniedza 35%. Darba tirgus visvairāk uzkarsis ir Igaunijā, kur darba meklētāju īpatsvars jau sarucis līdz 5%. Iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā krīt visā Baltijā, un turpmāk nodarbinātības kāpums būs minimāls. Atrast darbiniekus kļūst aizvien grūtāk, tāpēc algu pieaugums arī saglabāsies spēcīgs – ap 6% Latvijā un Lietuvā un ap 5% Igaunijā. Mājsaimniecības varēs tērēt un arī tērēs naskāk.
Latvijā mājsaimniecību patēriņa pieaugums līdz šim bijis samēra piesardzīgs, proti, lēnāks nekā ienākumu kāpums, arī lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr, paredzams, ka šogad Latvijas mājsaimniecību patēriņš kļūs spējāks, pateicoties gan pastāvīgi spēcīgam ienākumu kāpumam, gan zemai inflācijai, jaunai kreditēšanai un stabilam patērētāju optimismam.
Latvijas IKP šogad varētu augt par 3,3% un nākošgad par aptuveni 3%. Līdz ar darba tirgus uzsilšanu ir pieaugusi varbūtība, ka izaugsme pat pārsniedz 4%. Lai gan valsts budžeta deficītam ir tendence mazliet pārsniegt pieļaujamo līmeni, valsts finanšu stāvoklis ir stabils. Galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvākajos pāris gados ir ārējie riski, kurus tiešā veidā ietekmēt nevaram. Swedbank ekonomisti pauž bažas, ka šāds īstermiņa samērā labvēlīgs ekonomiskais fons politikas veidotājos rada mānīgu komforta sajūtu, ka viss ir kārtībā un reformas var arī pagaidīt. Tas ir tuvredzīgi un aplami.
Laicīgi nerīkojoties, produktivitātes kāpums būs lēns un problēmas no darba tirgus uzkaršanas būs lielākas. Latvijas un eirozonas izaugsmes tempu starpība 2014.-2015.gadā ir sarukusi līdz aptuveni 1,2 procentpunktiem. Bez noturīgi straujākas izaugsmes ienākumu izlīdzināšanās ar eirozonas vidējo līmeni būs ļoti lēna vai tās nebūs. Konverģencei gadā esot vienam procentpunktam, Latvijas ienākumi eirozonas vidējo sasniegtu aptuveni 2050.gadā. Lai noturīgi paātrinātu izaugsmes tempu, ir nevis jāgaida uz darba tirgus pārkaršanu, bet jāpilda tas, kas iepriekš solīts: jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo izglītības sistēma, jāuzlabo tiesiskā vide.
