Ekonomiskās problēmas daudzās valstīs, kas likušas ekspertiem malu malās sākt runas par jaunu krīzes vilni, nekavējoties ir atspoguļojušās arī liekpasta izplatītāju uzņēmējdarbībā, informē Kaspersky Lab, kas analizējis surogātpasta izplatītāju darbību šā gada septembrī.
Ekonomiskās konjunktūras pārmaiņas atspoguļojas, piemēram, liekpasta tematiskajā sastāvā. Tādējādi otrajā vietā popularitātes ziņā ir nonākuši nekustamā īpašuma pārdošanas piedāvājumi, kuru lielākā daļa ir māju Spānijā reklāma. Tas norāda uz nekustamā īpašuma pārdevēju mēģinājumu atrast noietu šīm mājām, kuru cena drīzumā var ievērojami samazināties. Līderpozīcijās joprojām ir ziņas par izglītības tematiem, bet pirmo trijnieku noslēdz surogātpasta izplatīšanas pakalpojumu reklāma. Populārāko tematu pirmajā piecniekā atkal iekļuvuši medicīnas preču un pakalpojumu piedāvājumi, kā arī luksusa preču atdarinājumu reklāma.
Septembrī surogātpasta izplatītāji izrādījuši īpašu atjautību, papildinot savu līdzekļu arsenālu ar retiem un līdz šim neredzētiem sociālās inženierijas paņēmieniem. Dažu pamatā bijusi iebiedēšana un pat draudi. Piemēram, kādas «Nigērijas» vēstules izsūtītājs ziņoja, ka viņam ir samaksāts par saņēmēja nogalināšanu, taču par mērenu samaksu 8000 dolāru apmērā «slepkava» apsola ne tikai neizdarīt noziegumu, bet arī atklāt pasūtītāja identitāti. Cits paziņojums saturēja draudus iesūdzēt saņēmēju tiesā par surogātpasta izplatīšanu. Lietotājam tika piedāvāts atvērt pielikumā pievienoto arhīvu, lai iepazītos ar it kā pastāvošajiem vainas pierādījumiem. Patiesībā pielikumā bija datne, kas satur kaitīgu kodu.
«Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ir pilnīgi iespējams, ka palielināsies krāpnieciskā surogātpasta apjoms, kura mērķis var būt lietotāju naudas izspiešana un zagšana bez kaitīgo programmu izmantošanas, vai arī tas var saturēt kaitīgas saites vai pielikumus,» komentē Kaspersky Lab surogātpasta analītiķe Marija Namestņikova. «Lietotājiem vajadzētu ļoti apdomīgi un piesardzīgi izturēties pret jebkuru vēstuli, kas aicina lejupielādēt pielikumu, sekot saitei vai pārsūtīt paroli. Pašlaik hakeri aktīvi papildina savu arsenālu, izgudrojot arvien jaunas sociālās inženierijas metodes, kas spēj apmulsināt pat pieredzējušus lietotājus.»
Valstu, no kurām tiek izplatīts visvairāk surogātpasta, ģeogrāfiskajā sadalījumā septembrī nav notikušas nozīmīgas pārmaiņas. Tāpat kā iepriekš saraksta priekšgalā atrodas Indija (14,1%), tai seko Brazīlija (10,1%), Indonēzija (9%), Dienvidkoreja (7,3%) un Peru (4,9%). Kopā šīs valstis veido vairāk nekā 45% visas surogātpasta plūsmas.