Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.
Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.
Plāno samazināt
SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.
I. Pūciņš atzīst, ka šobrīd uzņēmumā nodarbināti 750 strādājošo un, ja situācija neuzlabosies, jūlijā nāksies atlaist visus darbiniekus. Tas nozīmē, ka darbu pārtrauks ražotnes Ģipkā, Kolkā, kā arī Jēkabpilī, kur top konservu kārbas. Jau šobrīd produkcija tiek ražota galvenokārt noliktavām, jo eksports būtiski samazinājies. Ja darbs apstāsies, tas ietekmēs ne tikai zivrūpniecības nozari, bet arī visu tautsaimniecību, viņš piebilst. Šobrīd Gamma – A strādā 3,5–4 dienas nedēļā, bet I. Pūciņš zina teikt, ka daži uzņēmumi jau pilnībā pārtraukuši ražošanu, bet aptuveni puse strādā nepilnu darba laiku.
Jau mēnesi dīkstāve skar uzņēmumu Rānda, un viens no iemesliem ir valūtas kursa svārstības un notikumi Ukrainā. Rāndas direktors Oskars Grosmanis stāsta, ka eksports uz Ukrainu ir pilnībā apstājies, bet uz Krieviju produkcija tiek sūtīta.
Turpmākais būšot atkarīgs no «Latvijas valdības un tā, cik izsvērtus un saprātīgus lēmumus tā pieņems». Arī a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris ir norūpējies par šo situāciju, jo lielākā daļa uzņēmumu, izņemot SIA Karavela, plāno apturēt ražošanu uz trim mēnešiem. «Visi ražo noliktavām un paredz saražoto realizēt tikai pēc kāda laika. Galvenais iemesls – valūtas kursa svārstības,» komentē A. Babris. Jau ziņots, ka grivnas un Krievijas rubļa straujo kritumu Brīvais vilnis apturējis piegādes Ukrainai, bet samazinājis piegādes apjomus Krievijā. Ukrainas tirgus Brīvajam vilnim veido 10% no kopējās realizācijas, bet Krievija – 30%.
Jāizmanto iespējas
Tāpat kā citus uzņēmumus, arī Ventspils zivju konservu kombinātu piemeklējušas līdzīgas problēmas. Ventspilniekiem pagaidām pasūtījumu darba plāns ir līdz augustam un jau šobrīd nākas produkciju uzkrāt noliktavās. SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atklāj, ka Ventspils kombināts ir cieši saistīts ar Krievijas tirgu un nenoliedzami tur notiekošais atstāj ietekmi. Valūtas kursa svārstības vērojamas ne vien Krievijā, bet arī Kazahstānā un Kirgizstānā, kur tās vērtība sarukusi par 20%, Ukrainā – par 25% un valūtas kurss nosvārstījies arī Uzbekistānā. Tomēr situācija nav ļoti traģiska, vērtē Karavelas pārstāvis, atgādinot trīs iepriekšējos gadus, kad ik gadu nozarē bijis straujš pieaugums. «Tad ir jautājums, ko ikviens ir darījis šajā laikā, lai uzlabotu savu konkurētspēju un meklētu jaunus tirgus,» vaicā J. Endele. Līdz šim Ventspils uzņēmumā sakārtota finanšu situācija, uzsākta premium produkcijas ražošana, kas tiek realizēta Krievijas tirgū ar privāto zīmolu, un uzņēmuma pārstāvis cer, ka iesāktais darbs turpināsies. J. Endele arī atgādina par vērienīgajām investīcijām Karavelas jaunajā ražotnē, kas ļauj ražot konkurētspējīgu produkciju Rietumvalstu tirgiem un uzņēmumam būt neatkarīgākam no NVS tirgiem. Pateicoties jaunajai ražotnei, Karavela pērn palielinājusi noietu uz rietumvalstīm par 30% un pretstatā darbam vienā maiņā šogad nodarbina strādājošos jau divās maiņās.
Jaunu tirgu atrašanu citi uzņēmēji gan vērtē piesardzīgi. I. Pūciņš atgādina, ka Ukraina, Krievija un Kazahstāna ir tradicionālie zivju konservu noieta tirgi, kur iedzīvotāji labprāt lieto uzturā zivju konservus pretstatā Rietumeiropas valstu tirgiem, kur ir citi ēšanas paradumi, līdz ar to konservi nav tik iecienīti.
Jāatgādina, ka Krievija un citas NVS valstis joprojām ir lielākais noieta tirgus pašmāju zivju konservu ražotājiem. Pēc CSP datiem redzams, ka Krievijas īpatsvars kopējā pārtikas, lauksaimniecības un zivju produkcijas eksporta struktūrā uz trešajām valstīm 2012. gadā aizņēma 61%. 2011. gadā eksports uz trešajām valstīm veidoja 40%, savukārt 2012. gadā – 45,5% no kopējās pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības. Pagājušajā gadā pavisam eksportētas 64 181 t sagatavoto un konservēto zivju, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika eksportētas 62 736 t produkcijas.