CERT.LV brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā.

E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins!» vai «Sūdzība par rēķinu». Atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.

Mēstules paraugs:

Pēc CERT.LV rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

Septembra sākumā Filipīnu Republikas prezidents pieņēmis likumu, kas definē vairākus jaunus noziegumus internetā, ieskaitot identitātes zādzību, mēstules, pornogrāfiju un apmelošanu. Faktiski tas nozīmē to, ka arī «like» klikšķināšanas un ziņu dalīšanās aktivitātes sociālajā tīklā Facebook var būt par pamatu apsūdzības izvirzīšanai, informē cbsnews.com.

«Ja jūs noklikšķināt «like», jūs varat tikt iesūdzēts tiesā. Ja jūs dalāties (share) ar kādām ziņām, jūs arī varat tikt iesūdzēts tiesā,» norāda Teofisto Džuingona (Teofisto Guingona), viens no likumdevējiem, kas balsoja pret jauno normu apstiprināšanu.

«Pat Marks Cukerbergs var tikt sodīts par ķengāšnos internetā,» pauž T. Džuingona. Saskaņā ar viņa teikto, noteikumi ir tik plaši un neskaidri, ka nav saprotams, kam ir jābūt atbildīgam par izteikumu, kas parādījies internetā. Turklāt, ja tiksiet atzīts par vainīgu, varat rēķināties pat ar 12 gadu cietumsodu.

«Kurš ir vainīgs, piemēram, apmelošanā vai noķengāšanā? Tas nav skaidrs. Varbūt tas ir cilvēks, kurš radījis oriģinālo ierakstu? Varbūt vainīgs ir tas, kurš ar to dalījās savā Facebook vietnē? Bet varbūt tas, kurš to retvītojis? Ja komentāros pie ķengājošā ieraksta esat «rakstiski pasmējies», varbūt tas nozīmē, ka ierakstam piekrītat un esat vainīgs?» likuma oponents pauž sašutumu par neskaidrajiem noteikumiem.

Facebook ir bijis iepriekš zināms kā uzņēmums, kas arvien meklē jaunas iespējas ienākumu plūsmas palielināšanai, un šoreiz tas ieviesis visnotaļ inovatīvu risinājumu – tiem, kas vēlas nosūtīt Facebook līdzdibinātājam Markam Cukerbergam vēstuli sociālajā tīklā, ir jāšķiras no simts ASV dolāriem, novērojis portāls Mashable.com.

Mēģinot nosūtīt Facebook vadītājam vēstuli no vairākiem lietotāju kontiem, tika novērots, ka samaksa par ziņojuma nosūtīšanu tiek prasīta no tiem, kas nav M. Cukerberga sekotāju lokā. Jāpiebilst, ka M. Cukerbergam Facebook «seko» vairāk nekā 16 miljoni sociālā tīkla lietotāju. Kā liecina Db.lv novērojumi, samaksa par vēstules nosūtīšanu netiek prasīta arī no vairākiem Latvijas lietotāju kontiem, arī neesot M. Cukerberga sekotāju pulkā.

Līdz šim ir izskanējušas neoficiālas lietotāju ziņas par to, ka Facebook par atsevišķiem sociālā tīklapakalpojumiem sācis prasīt samaksu, un arī pati kompānija neslēpj, ka «eksperimentē ar cenām» un decembrī mēģināja noskaidrot, vai lietotāji būtu gatavi maksāt par ziņojumu nosūtīšanu iespēju arī tiem cilvēkiem, kas nav lietotāja draugu sarakstā. Pašlaik, nosūtot ziņojumu draugu lokā neesošam cilvēkam, vēstule nonāk mapītē «other» jeb turpat, kur mēstules jeb tā dēvētais spams, taču Facebook eksperimenta laikā piedāvāja iespēju par vienu ASV dolāru šīs vēstules nogādāt lietotāja kontā, parūpējoties, ka tās nepazūd surogātpasta sadaļā.

Aizvadītajā gadā informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv reģistrēja un apstrādāja 606 956 zemas prioritātes kiberincidentus, no kuriem izplatītākie saistīti ar veciem datorvīrusiem un nedroši konfigurētām ierīcēm, teikts institūcijas pārskatā par uzdevumu izpildi 2015.gadā.

Kā redzams pārskatā, visbiežākais incidents pērn saistīts ar Conficker vīrusu - tas fiksēts 95 783 reizes. Statistika liecina, ka lielākā daļa ar šo vīrusu inficēto datoru lieto novecojušu Microsoft Windows XP operētājsistēmu, turklāt netiek lietota arī pretvīrusu programmatūra.

Šis vīruss uzskatāms par novecojušu, kā arī no tā var diezgan vienkārši atbrīvoties, taču inficēto datoru īpašnieki nepūlas to darīt, padarot savu datoru par vīrusu perēkli un apdraudējumu citiem datorlietotājiem.

Tāpat nemainīgi augstas izplatības pozīcijas saglabā lielais nedroši konfigurēto ierīču skaits, kas statistikā atzīmēts kā open-ssdp un open-netbios servisi, proti, pakalpojumi, kas nodrošina servisu apziņošanu un atpazīšanu tīklā, kā arī saziņas iespējas starp iekārtām lokālā tīkla ietvaros.

Domājot par ietekmi uz vidi un CO2 emisijām, daudz tiek diskutēts par transportu un aviāciju, taču daudz retāk uzmanība tiek pievērsta IT nozares radītajām emisijām, jo tas nešķiet tik pašsaprotami. Vienlaikus Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija.

Atsevišķi eksperti pauž viedokli, ka līdz 2030. gadam IT nozare varētu vēl krietni augt un sasniegt līdz pat 20% no visas kopējās elektrības patēriņa, tādēļ jau šobrīd ir ļoti būtiski strādāt pie efektīvas programmatūras radīšanas.

Lai saprastu, kā mazināt IT nozares ietekmi uz vidi, pirmkārt, nepieciešams identificēt, kādas komponentes rada lielākos izmešus. Lielu daļu veido datu centri un serveri (aptuveni 19% no kopējiem IT sektora CO2 izmešiem), tomēr lauvas tiesu (30%) veido lietotāju gala iekārtas - datori, printeri, planšetdatori, portatīvie datori, viedtālruņi, gudrie pulksteņi, u.c. Šo iekārtu ir krietni vairāk nekā serveru, turklāt, to skaits un daudzveidība turpina strauji pieaugt un lietotāji šis iekārtas salīdzinoši bieži nomaina pret jaunām. Vēl ievērojamu daļu izmešu veidu IT pakalpojumi (15%) un tīkla iekārtas (15%).