Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.
Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.
Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.
Lai lietotājs mazāk saskartos ar nevēlamiem e-pastiem, eksperti iesaka lietotājiem izmantot divas e-pasta adreses. Pirmā adrese – publiskai izmantošanai, bet otra, kuru izmantot privātai sarakstei. T. Ščerbakova uzsver, ka šādas privātas e-pasta adreses jāveido diezgan sarežģītas un nav jāpublicē publiskajā telpā un publiskajos avotos. Reģistrējoties interneta veikalos, forumos, pasākumos, vienmēr jāizmanto publiskā e-pasta adrese. Ja tomēr surogātpasts turpina nākt, tad uz to nekāda gadījumā nedrīkst atbildēt - atbildot uz surogātpastu, robots var atzīmēt adresi kā dzīvo adresi un uz to nāks vel vairāk mēstuļu. Tāpat nav ieteicams lietot pogu atrakstīties no saņemšanas, ja ir aizdomas, ka tas nedos rezultātu. Un, protams, ir nepieciešams lietot Anti-Spam filtrus - vai nu uz servera, izvēloties provaideri, kas piedāvā surogātpasta filtrāciju, vai nu uz sava datora, izvēloties aizsardzības risinājumus, kas der konkrētajam e-pastam.
Savukārt Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse stāsta, ka konkrēti par šādiem gadījumiem VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē iesniegumi nav saņemti, bet tas nenozīmē, ka nav neviens vērsies reģionu pārvaldēs citviet Latvijā, to gan uzreiz nav iespējams noskaidrot. Viņa norāda, ka diemžēl policijā ir virkne informācijas un iesniegumu par līdzīgiem gadījumiem, kad ar sociālo tīklu palīdzību cilvēki iepazīstas, krāpnieks iegūst uzticību un kaut kādā brīdī lūdz materiālu palīdzību.
Parasti pārskaitījumu lūdz veikt ar naudas transferu starpniecību, lai nav iespējams noskaidrot personu, kura šo naudu saņems. Protams, reizēm tiek nosaukti arī banku konti, taču, kad cilvēks jau ir pārskaitījis naudu, secinājis, ka kļuvis par krāpnieka upuri un vērsies policijā, tad izmeklēšanas laikā tiek noskaidrots, ka banku konti ir reģistrēti uz personām, kas par to eksistenci nezin vai arī personām bez noteiktas dzīves vietas.
Tas pats attiecināms uz e-pastiem, kuros tiek piedāvāti iespaidīgi laimesti un, lai to iegūtu nepieciešams pārskaitīt naudu, piedāvāti izdevīgi kredīti ar nereāli zemiem procentiem un ilgu aizdošanas termiņu pretī lūdzot pārskaitīt naudu it kā kredīta noformēšanai, tas pats attiecināms uz iepazīšanās portāliem, it īpaši ārvalstu, kad persona uzsāk saraksti, iegūst uzticību, nodibina emocionālu saikni un tad vienā mirklī lūdz aizdot naudu, lai atrisinātu kaut kādas grūtības vai piedāvā atsūtīt no savas valsts kādu vērtīgu mantu par daudz zemāku cenu un šo summu lūdz pārskaitīt, vai lūdz daļu naudas, lai varētu atbraukt ciemos. Arī šajos gadījumos visbiežāk naudu tiek lūgts pārskaitīt ar naudas transfēra palīdzību.
Taču ir skaidrs, ka šāds un līdzīgi e-pasti visticamāk ir atsūtīts krāpnieciskos nolūkos un par to liecina vairākas pazīmes, norāda S. Virse. Policija iesaka sekojošu rīcību:
1. Apdomāt, vai persona, kurai ir atsūtīts e-pasts ir personīgi pazīstama ar konkrēto cilvēku un vai ar šo cilvēku ir tik tuvas attiecības, ka tā varētu prasīt aizdot šādu naudas summu? Ieteikums - ja neesat personīgi pazīstami ar cilvēku, naudu neaizdodiet un nekādā gadījumā nepārskaitiet! Ja pazīstat šo cilvēku, no sākuma sazinieties ar viņu un pajautājiet vai tiešām tas ir viņš, kas šādā veidā lūdz aizdot naudu.
2. Ja tas ir Latvijā zināms cilvēks vai atkal jau kāds jums zināms cilvēks un vēršas pie jums, tad viennozīmīgi ir skaidrs, ka tekstam nav jābūt angļu valodā. Tātad atkal jau ieteikums sazināties ar konkrēto personu, kuras vārdā tiek sūtīts šāds e-pasts.
3. Vislabākais - nereaģēt uz šādu e-pastu un nekādā gadījumā nepārskaitīt naudu. Vai, ja tomēr nolemjat pārskaitīt naudu, tad jau sākumā jābūt gatavam šo naudu uzdāvināt, taču, ja ir žēl parasīto naudas summu, tad labāk neskaitiet. Tas, protams, ieteikums ar nelielu humora devu, bet tā ir realitāte.
Policija jau parasti ir iestāde, kas cīnās ar sekām jeb policijā vēršas tad, kad nauda pārskaitīta un secināts, ka tā ir bijusi krāpšana, uzsver S. Virse. Protams, tik cik policija spēj, tik tiek darīts, lai atrastu iespējamos krāpniekus, taču ir ārkārtīgi reti gadījumi, kad tie atrodas Latvijā vai kaut vai ES robežās. Visbiežāk krāpnieki atrodas citā kontinentā un noskaidrot konkrēto personu ir neiespējami. Lai gan ir cieša starptautiskā sadarbība, taču ne vienmēr arī ārvalstu kolēģu spēkos ir noskaidrot un atrast iespējamos krāpniekus, skaidro S. Virse. Tādēļ policija vēlreiz lūdz izturēties atbildīgi pret saviem finanšu līdzekļiem un labāk būt aizdomīgiem, piesardzīgiem un piecreiz pārliecināties, nekā uzdāvināt savu naudu kādam nezināmam cilvēkam.
